Anotācija

Pirmreizēji piemērojot Noteikumos Nr. 818 noteikto, secināts, ka nepieciešams redakcionāli precizēt atsevišķas tiesību normas attiecībā uz stipendijas piešķiršanas kārtību un nosacījumiem izglītojamiem profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmās, lai novērstu to dažādu interpretāciju. Tāpat arī atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu paustajam viedoklim nepieciešams noteikt nedaudz citādu pieeju stipendijas apmēra noteikšanai un tās pārskatīšanai, lai nodrošinātu tūlītēju rīcību situācijā, kad  izglītojamais neattaisnoti kavējis mācības vai pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, vienlaicīgi saglabājot motivāciju uzlabot sniegumu un rīkoties atbilstoši.

Ievērojot minēto, sagatavots noteikumu projekts, paredzot  šādus grozījumus Noteikumu Nr.818 III nodaļā:

1) Noteikumu Nr. 818 29.-33. punkti redakcionāli precizēti, nosakot, ka stipendijas piešķiršanas periodā sasniegtie mācību rezultāti ir būtiskākais kritērijs stipendijas apmēra noteikšanai, tādējādi precizēts 30. un 32. punkts. Līdztekus mācību rezultātiem un aktivitātei izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē stipendijas piešķiršanas periodā izglītības iestāde pārskata izglītojamam piešķirto stipendijas apmēru līdz nākamās ikmēneša stipendijas izmaksas dienai, ja iepriekšējā kalendārajā mēnesī izglītojamais ir neattaisnoti kavējis vai viņam par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem ir izteikts izglītības iestādes vadītāja rakstveida brīdinājums vai rājiens. Saskaņā ar Izglītības likuma 54. pantā noteikto izglītojamā pienākums ir ievērot izglītības iestādes nolikumu un iekšējos normatīvos aktus. Mācību rezultātu paaugstināšana iet kopsolī ar izglītojamo centību, sevis disciplinēšanu, motivāciju nepārkāpt izglītības iestādes prasības, t.sk. nepieļaut neattaisnotus mācību kavējumus. Tādējādi, lai pretendētu uz valsts finansētu stipendiju, mācību sasniedzamo rezultātu uzlabošana un noturība jāskata kopsakarā ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem un izglītojamā mācību apmeklējumu.

2) Atbilstoši valsts izglītības standartos (Ministru kabineta 2019. gada 2. septembra noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.322)) noteiktajām prasībām redakcionāli precizēti 30. un 32. punkti, tos veidojot lakoniskus.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 332 20. punktā, kā arī 2.pielikumā noteiktajam ņem vērā nosacījumus, ka mācību rezultāta vērtējums ir pietiekams, ja izglītojamais atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem jebkurā vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta kursā (pamatkursā, padziļinātā kursā, specializētā kursā) ir ieguvis vērtējumu, kas nav zemāks par 4 (četrām) ballēm, un jebkurā profesionālo kompetenču modulī vai profesionālajā mācību priekšmetā, mūžizglītības kompetenču modulī ieguvis vērtējumu, kas nav zemāks par 5 (piecām) ballēm.
Stipendiju piešķiršanas perioda beigās pēc sasniegtajiem mācību rezultātiem no attiecīgā gada 1.jūlija līdz 31. decembrim, proti, uz 1. janvāri, un no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, proti, uz 30. jūniju, izglītības iestāde  katrā stipendiju piešķiršanas periodā jebkurā vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu kursā un jebkurā profesionālo kompetenču modulī vai profesionālajā mācību priekšmetā, mūžizglītības kompetenču modulī izliek starpvērtējumu, kas ir stipendiju piešķiršanas perioda, piemēram, pusgada vidējais vērtējums, ņemot vērā stipendiju piešķiršanas perioda mācību rezultātus, proti, iegūtos summatīvos vērtējumus, kas ir mācīšanās posma, piemēram, temata, moduļa, izglītības programmas vai tās daļas, apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu. Izglītības iestāde nosaka, kā veidojas starpvērtējums par stipendiju piešķiršanas periodu. Vienlaikus, to nosakot, izglītības iestādei jānodrošina vienlīdzības princips, lai viena kursa grupas ietvaros izglītojamiem nebūtu dažāds vērtējumu skaits, kas veido stipendiju piešķiršanas perioda starpvērtējumu. Tādējādi atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta kursa (pamatkursa, padziļinātā kursa, specializētā kursa) stipendiju piešķiršanas perioda starpvērtējums ir pietiekams, ja nav zemāks par 4 (četrām) ballēm, savukārt jebkurā profesionālā kompetenču moduļa, profesionālā mācību priekšmeta vai mūžizglītības kompetenču moduļa stipendiju piešķiršanas perioda starpvērtējums ir pietiekams, ja nav zemāks par 5 (piecām) ballēm.
Lai arī noteikumi Nr.332 konkrēti neparedz, ka profesionālā kompetenču moduļa, profesionālā mācību priekšmeta vai mūžizglītības kompetenču moduļa vērtējumā, t.sk.  starpvērtējumā jābūt vismaz 5 (piecām) ballēm, tomēr galīgais vērtējums, kas ir zemāks par piecām ballēm, nav pietiekams profesionālās kvalifikācijas ieguvei.  Līdz ar to izglītojamā sekmes, kas profesionālo kompetenču modulī vai profesionālajā mācību priekšmetā, mūžizglītības kompetenču modulī ir zemākas par piecām ballēm, nevar tikt uzskatītas par labām vai izcilām, kas pēc būtības ir priekšnoteikums paaugstinātas stipendijas iegūšanai.

3) Noteikumu Nr. 818 33. punkts redakcionāli precizēts, konkrēti nosakot, ka paaugstinātas stipendijas apmēram un kritērijiem papildus ņem vērā izglītojamā aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē iepriekšējā stipendiju piešķiršanas periodā. Lai arī tas izriet no citiem Noteikumu Nr. 818 punktiem, skatot tos kopsakarā, tomēr, lai novērstu iespēju dažādi piemērot minēto nosacījumu, 33. punktā  nepieciešams  iekļaut norādi uz iepriekšējo stipendiju piešķiršanas periodu.

4) Tehniski precizēts Noteikumu Nr. 818 31. punkts, kas nosaka, kādos gadījumos minimālo stipendiju attiecīgajā mēnesī nepiešķir, un svītrots 34. punkts, attiecīgi precizējot  37. punktā noteikto, lai vienkopus tiktu regulēts jautājums par stipendijas apmēra pārskatīšanu.

5)  Noteikumu Nr. 818 37. punkts papildināts ar  stipendiju pārskatīšanas kārtības nosacījumiem, ja iepriekšējā kalendārajā mēnesī izglītojamais ir neattaisnoti kavējis vai viņam  par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem ir izteikts izglītības iestādes vadītāja rakstveida brīdinājums vai rājiens. Tādējādi tiek paredzēts, ka šādos gadījumos paaugstinātu stipendiju vai minimālo stipendiju nākamajā stipendijas piešķiršanas mēnesī nepiešķir. Šāda kārtība attiecināma gan uz gadījumiem, kad stipendiju piešķiršanas perioda laikā iestājušies 37. punktā minētie nosacījumi, gan uz gadījumiem, kad šādi nosacījumi iestājušies iepriekšējā stipendiju piešķiršanas perioda pēdējā mēnesī. Proti, ja izglītojamā stipendijas apmērs, kas noteikts atbilstoši iepriekšējā stipendiju piešķiršanas perioda mācību rezultātiem, ņemot vērā 30. un 32. punktā noteikto,kādā no iepriekšējiem kalendārajiem mēnešiem tiek pārskatīts, izglītojamais nākamajā mēnesī nesaņem uz 1. janvārī vai uz 30. jūniju noteikto stipendijas apmēru. Savukārt, ja iepriekšējā kalendārā mēnesī nav neattaisnoto kavējumu vai izglītības iestādes vadītāja izteikto rājienu un brīdinājumu, izglītojamajam stipendiju piešķiršanas perioda nākamajā mēnesī piešķir noteikto ikmēneša stipendijas apmēru atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem un piešķirtajam stipendijas apmēram uz 1. janvāri vai uz 30. jūniju. Piemēram, ja izglītojamam uz 1.janvāri stipendiju piešķiršanas periodā līdz 30. jūnijam ir noteikta paaugstinātā stipendija, un janvāra mēnesī atbilstoši 37. punktā noteiktajam stipendija ir jāpārskata, jo iepriekšējā decembra mēnesī ir bijuši neattaisnoti kavējumi vai izglītības iestādes vadītāja izteikts rājiens vai brīdinājums un to skaits ir atbilstošs 37.¹2. apakšpunktā noteiktajam skaitam, janvāra mēnesī izglītojamam piešķir minimālo stipendiju. Savukārt, februāra mēnesī piešķir uz 1. janvāri noteikto paaugstināto stipendiju, ja iepriekšējā kalendārajā mēnesī izglītojamais nav neattaisnoti kavējis vai viņam  par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem nav izteikts izglītības iestādes vadītāja rakstveida brīdinājums vai rājiens.
Vienlaikus tiek izslēgta viena un tā paša nosacījuma  piemērošana otrreiz, uz ko norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs.
Tādējādi, lai motivētu izglītojamos sekmīgi mācīties un apmeklēt izglītības iestādi, stipendiju piešķiršanas periodam minimālo vai paaugstināto stipendiju nosaka, ņemot vēra izglītojamā mācību rezultātus un paaugstinātās stipendijas pretendentiem arī aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, taču nepiešķir paaugstināto stipendiju vai minimālo stipendiju, ja iepriekšējā kalendārā mēneša neattaisnoto kavējumu vai izglītības iestādes vadītāja izteikto rājienu un brīdinājumus skaits pārsniedz šo noteikumu 37.¹ punktā noteikto skaitu. Šādu pieeju ir atbalstījusi Profesionālās izglītības biedrība, kas apvieno 31 profesionālās izglītības iestādi Latvijā.
Minētā norma ļaus izslēgt situāciju, ka izglītojamais regulāri neapmeklē mācību nodarbības vai pārkāpj iekšējos kārtības noteikumus izglītības iestādē, bet turpina saņemt stipendiju, t.sk. paaugstināto ikmēneša stipendiju. Šādu nosacījumu iekļaušana stipendiju piešķiršanā, kā arī minētā pieeja kopumā nodrošina mērķtiecīgu, motivētu atbalstu izglītojamiem, lai noturīgi un stabili ievērotu izglītības iekšējos kārtības noteikumus, apmeklētu mācību nodarbības, rūpētos par pietiekamiem mācību rezultātiem visā stipendiju piešķiršanas periodā, tādējādi motivēti pretendētu uz stipendiju, t.sk. paaugstināto stipendiju nākamajā stipendijas piešķiršanas periodā, iegūtu profesionālo kvalifikāciju un pēc izglītības iestādes absolvēšanas iekļautos darba tirgū. Profesionālās izglītības viens no pamatmērķiem ir speciālistu sagatavošana darba tirgum, tādējādi būtiski sagatavot atbildīgus un savā sniegumā noturīgus nākamos speciālistus darba tirgus un tautsaimniecības vajadzībām.

6) Noteikumi Nr. 818 tiek papildināti ar 37^.2 punktu, nosakot, ka stipendijas piešķiršanas perioda pēdējā mācību mēnesī izglītības iestāde var pārskatīt un papildus palielināt pēdējā kursa izglītojamam (pretendentam absolvēšanai) piešķirtās paaugstinātās stipendijas apmēru, ņemot vērā izglītojamā aktīvu dalību izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē pēdējā  stipendijas piešķiršanas periodā. Pēdējo kursu izglītojamie dažkārt pārstāv Latviju dažādos profesionālos meistarības un profesionālās izglītības prasmju konkursos, nozaru jauno profesionāļu meistarības konkursos, piemēram, SkillsLatvia, EuroSkills, WorldSkills, kā arī aktīvi piedalās izglītības iestādes citos pasākumos, gūst godalgotas vietas. Tādējādi izglītības iestādei piešķirtā un pieejamā stipendiju fonda ietvaros ir būtiski rast iespēju pēdējā kursa izglītojamam arī pēdējā stipendiju piešķiršanas periodā papildus palielināt piešķirtās paaugstinātās stipendijas apmēru atbilstoši sasniegumiem izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. 
Gadījumā, ja pēdējā kursa izglītojamam piešķirtās paaugstinātās stipendijas apmērs un papildus palielinātās piešķirtās paaugstinātās stipendijas apmērs par aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē pēdējā stipendiju piešķiršanas periodā pārsniedz šo noteikumu 32. punktā maksimālo paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmēru (150 euro), izglītojamam pārskatītās paaugstinātās stipendijas apmērs izglītības iestādes stipendiju fonda ietvaros var tikt palielināts ne vairāk kā divas reizes un izmaksāts pēdējā mācību mēnesī, kas tiek aprēķināts atbilstoši izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas nolikumā noteiktajam konkrētam paaugstinātās stipendijas apmēram, ietverot visa pēdējā stipendiju piešķiršanas perioda mēnešos sasniegtos rezultātus izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē.
Ministrija ar 2024. gada 19. decembra rīkojumu apstiprināja “Vadlīnijas stipendiju piešķiršanai profesionālās izglītības programmu izglītojamiem”  (turpmāk – Vadlīnijas), kas izstrādātas ar mērķi skaidrot normatīvajos aktos noteiktās prasības stipendijas (minimālās, paaugstinātās un vienreizējās) piešķiršanai, lai nodrošinātu vienotu izpratni par stipendijas piešķiršanas jautājumiem, t.sk. par paaugstinātās stipendijas apmēru, ņemot vērā izglītojamā aktīvu dalību izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē stipendijas piešķiršanas periodā. Vadlīnijas izmantojamas gan lemjot par stipendijas piešķiršanu, gan izstrādājot izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/stipendiju-pieskirsana-profesionalas-izglitibas-programmu-izglitojamiem. Papildus paaugstinātās stipendijas apmērs par izglītojamā aktīvu dalību izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē ir atkarīgs no pasākuma, piemēram, ja pēdējā kursa izglītojamais  stipendiju piešķiršanas periodā ir piedalījies profesionālās meistarības konkursā reģionā un ieguvis 3. vietu, izglītības iestāde piešķirtā un pieejamā stipendiju fonda ietvaros atbilstoši stipendiju piešķiršanas nolikumā noteiktajam nosaka paaugstinātas stipendijas apmēra palielinājumu.

7) Noteikumu Nr. 818 41. punkts precizēts, nosakot, ka gadījumos, ja izglītojamais ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu (izdotu rīkojumu) tiek atskaitīts no izglītojamo skaita pirms stipendijas izmaksas, viņam stipendiju attiecīgajā mēnesī neizmaksā. Tai skaitā izglītības programmas noslēgumā pēdējā mēnesī izglītības iestādei jāievēro noteikumos noteiktais princips – stipendiju izmaksa būtu jāveic pirms absolvents tiek atskaitīts no izglītojamo skaita.

8) Lai  konkretizētu lēmuma par stipendiju piešķiršanu tiesisko dabu un tā pieņemšanas kārtību, precizēts  Noteikumu Nr. 818 42. punkts  un  iekļauts jauns 42.¹ punkts.
Proti, tiek  precizēta stipendiju piešķiras komisijas darbība, nosakot, ka minētā komisija vērtē izglītojamā sekmes, nodarbību apmeklējumu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un sabiedrisko aktivitāti atbilstoši Noteikumu Nr. 818 noteiktajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par izglītojamam piešķiramo stipendiju apmēru, kuru var apstrīdēt izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestādes vadītāja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Piemēram, ja pēc stipendijas piešķiršanas izmaksas izglītojamais vai tā likumiskais pārstāvis vēršas izglītības iestādē ar lūgumu pārskatīt piešķirtās stipendijas apmēru, tad attiecīgajā mēnesī, kad saņemts iesniegums, izglītības iestāde, pārskatot pieņemto lēmumu, situāciju, ja attiecināms, novērš. Šāda situācija var būt, ja izglītojamais nav apmeklējis izglītības iestādi slimības dēļ un līdz ikmēneša stipendijas apmēra noteikšanas dienai nav bijusi iespēja iesniegt nepieciešamo apliecinājumu par attaisnotiem mācību kavējumiem, tādējādi vērsies izglītības iestādē pēc atveseļošanās. Jautājumus, kādā izglītojamais vai tā likumiskais pārstāvis iesniedz nepieciešamo apliecinājumu par attaisnotiem mācību kavējumiem vai mācību vērtējumu uzlabošanu, izglītības iestāde nosaka iekšējos noteikumos.
 Lai arī no Administratīvā procesa likumā noteiktā un tiesu prakses secināms, ka lēmums par stipendijas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu ir administratīvais akts, būtiski to noteikt arī Noteikumos Nr. 818,  lai nodrošinātu skaidru un vienveidīgu izpratni izglītības iestādēs. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Lēmumu par stipendijas piešķiršanu izdod iestāde, publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu, nodibinot konkrētas tiesiskās attiecības, bet izglītojamais ir izglītības iestādei īpaši pakļauta persona, un uz izglītojamo šajā gadījumā attiecināma pazīme - lēmums par tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Tādējādi no minētā izriet, ka lēmums par stipendijas piešķiršanu ir administratīvais akts. Minēto apstiprina arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 16.februāra lēmums lietā Nr. A42463308, SKA-69/2009, kurā saistībā ar stipendijām augstākajā izglītībā minēts, ka “administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu”. Minētais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta secinājums par lēmuma par stipendijas piešķiršanu kā administratīvo aktu pēc būtības ir attiecināms arī uz stipendijām profesionālajā izglītībā.
 

Latvijas Republikas tiesībsargs savā 2025. gada 17. februāra vēstulē ir norādījis uz trūkumiem Noteikumu Nr. 818 15.4. apakšpunktā un noteikumu pielikuma 12.4. apakšpunktā, norādot, ka minētie punkti "ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam termina “daudzbērnu ģimene” skaidrojumam: “ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu).  Noteikumu Nr. 818 15.4. apakšpunktā un pielikuma 12.4. apakšpunktā nav iekļauts kritērijs “11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu “ un nepamatoti iekļauts kritērijs “pilna laika klātienē”, tādējādi sašaurinot personu loku, kas atbilst statusam “izglītojamais no daudzbērnu ģimenes”". Līdz ar to nepieciešams minētos punktus precizēt, papildinot tos ar pazīmi "11 mēnešu pilda Valsts aizsardzības dienestu" un svītrojot vārdus "pilna laika klātienē". 

Precizēt Noteikumu Nr. 818 15.4. apakšpunktu un pielikuma 12.4. apakšpunktu, papildinot tos ar pazīmi "11 mēnešu pilda Valsts aizsardzības dienestu" un svītrojot vārdus "pilna laika klātienē".