Anotācija (ex-ante)

Šobrīd LDz 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īsteno četrus projektus:
1)  Nr. 6.2.1.2/16/I/001 “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” (attiecināmās izmaksas ir 22 434 280 euro, tai skaitā KF finansējums – 19 069 138 euro un privātās attiecināmās izmaksas 3 365 142 euro);
2) Nr. 6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” (attiecināmās izmaksas ir  44 427 274  euro, tai skaitā KF finansējums – 37 763 182 euro un privātās attiecināmās izmaksas 6 664 091 euro);
3) Nr. 6.2.1.2/22/I/001 “Nožogojumu un gājēju pāreju ierīkošana dzelzceļa infrastruktūras objektos”(attiecināmās izmaksas ir 7 323 998 euro, tai skaitā KF finansējums – 6 225 398 euro un privātās attiecināmās izmaksas 1 098 599 euro);
4) Nr. 6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” (attiecināmās izmaksas ir 61 294 516 euro, tai skaitā KF finansējums – 52 100 240 euro un privātās attiecināmās izmaksas 9 194 276 euro).

Negatīvu ietekmi uz 6.2.1.2. pasākuma projektu īstenošanu radījuši ārējie ģeopolitiskie faktori, kas minēti Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par situācijas attīstību saistībā ar izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību un straujo cenu kāpumu Latvijas būvniecības nozarē”, kas pieņemts Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 57, 47.§), piemēram, Krievijas 2022. gada februārī uzsāktā militārā agresija Ukrainā, kas ir radījusi turbulenci būvniecības nozarē, būvkomersantiem radot objektīvas grūtības nodrošināt publisko būvdarbu līgumu ietvaros iepriekš uzņemto saistību izpildi, tādējādi negatīvi ietekmējot publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. 

Projekts “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija”, kura mērķis ir uzlabot TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošo Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, tiks pabeigts pilnā apjomā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekts Nr. 6.2.1.2/22/I/001 “Nožogojumu un gājēju pāreju ierīkošana dzelzceļa infrastruktūras objektos”
Projekta mērķis ir veikt sliežu ceļu nožogošanu un šķērsojumu izbūvi iecirkņos c.p. Brasa – Ziemeļblāzma, Čiekurkalns – Jugla, Zasulauks – Lāčupe, Torņakalns – Olaine līdz pārbrauktuvei 7,200 km, un Šķirotavas stacija.
Projekta īstenošana tiek pārtraukta pamatojoties uz LDz valdes 2023. gada 31. oktobrī pieņemto lēmumu Nr. VL-1.6/347-2023 un LDz padomes 2023. gada 9. novembrī pieņemto lēmumu Nr. PA 1.2/14-10 par projekta izbeigšanu, kā rezultātā tiek atbrīvots KF finansējums 6 225 399 euro apmērā.

Projekts Nr. 6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” 
Projekta mērķis ir uzlabot dzelzceļa pasažieru apkalpošanas kvalitāti un drošību TEN-T dzelzceļa tīklā, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras pieejamību visiem lietotājiem, īpaši personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām:
1. modernizējot stacijas līnijās:
• Rīga – Jelgava: Atgāzene, Baloži, BA Turība, Tīraine, Jaunolaine, Dalbe, Ozolnieki;
• Rīga – Tukums: Priedaine, Jaundubulti, Ķemeri, Smārde, Milzkalne, Tukums I, Tukums II;
• Rīga – Krustpils: Šķirotava, Gaisma, Dole, Ikšķile, Jaunogre, Ogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Lielvārde, Jumprava, Skrīveri;
• Rīga – Skulte: Zemitāni, Brasa, Sarkandaugava, Mangaļi, Ziemeļblāzma, Vecdaugava, Vecāķi, Kalngale, Garciems,
Garupe, Carnikava, Gauja, Lilaste, Pabaži, Saulkrasti, Ķīšupe, Zvejniekciems, Skulte;
2. izbūvējot jaunas stacijas:
• Rīga – Bolderāja: Bolderāja – Silikātu, Bolderāja – Slokas;
• Rīga – Skulte: Dauderi;
• Rīga – Cēsis: Alfa.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47, 43.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam”” 4. punktā noteiktajam, lai mazinātu riskus ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu pabeigšanai, novērstu riskus ES fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda finansējuma zaudēšanai nepietiekama finanšu progresa dēļ un neradītu papildu negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, prioritārais risinājums projektu sekmīgai pabeigšanai ir ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju projektu izdevumus pilnībā vai daļēji (projektus posmojot) finansēt ES fondu kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodam ietvaros. 

Lai nodrošinātu projekta mērķu un rādītāju sasniegšanu, kā arī projekta funkcionalitāti, projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos Eiropas Savienības fondu (turpmāk- ES fondi) plānošanas periodos,atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra vadlīniju "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu (2022/C 474/01) (turpmāk- EK vadlīnijas) 6. sadaļai “divu periodu projekts”, paredzot  atsevišķu darbību pārcelšanu un finansēšanu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Proti, 11 staciju (Bērnu slimnīca (Atgāzene), Baloži, BA Turība, Tīraine, Jaunolaine, Dalbe, Ozolnieki,Ziemeļblāzma, Šmerlis (Alfa), Dauderi, Vecdaugava) izbūve tiks nodrošināta 2014. –2020. gada plānošanas perioda ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim,savukārt atlikušo 37 staciju izbūve tiks nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” ietvaros.

3.1.1.3. pasākuma ietvaros plānots nodrošināt drošu, pieejamu un ērtu, modernu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūru publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificētajos iecirkņos, kopumā modernizējot 40 stacijas un pieturas punktus, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Projekta tvērums indikatīvs un plānots secīgi 2014. – 2020. gada ES fondu investīcijām.

Attiecīgi posmošanas rezultātā  starp diviem plānošanas periodiem, finansējuma sadalījums ir sekojošs:
1) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir 16 220 203 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 2 862 388 euro;
2) 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums 21 542 980 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 3 801 702 euro.

Projekta Nr. 6.2.1.2/22/I/002  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” mērķis ir palielināt iecirkņu Rīga – Aizkraukle un Rīga – Jelgava maksimālo pieļaujamo vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h. 

Projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos, rādītāja "Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 100 km" sasniegšanu nodrošinot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” ietvaros.
3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” ietvaros ir plānots nodrošināt drošu, pieejamu un ērtu, modernu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūru publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificētajos iecirkņos, kopumā modernizējot 40 stacijas un pieturas punktus, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi, līdz ar to atbilst posmotā projekta 2. posmam.

Attiecīgi posmošanas rezultātā starp diviem plānošanas periodiem,finansējuma sadalījums ir sekojošs:
1) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir  24 585 253 euro, privātās attiecināmās izmaksas- 4 338 574 euro;
2) 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir 27 514 987 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 6 161 425 euro.

 LDz  projekta Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija”  un projekta Nr. 6.2.1.2/22/I/002  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos atbilstoši EK  vadlīniju 6. sadaļai “divu periodu projekts”, paredzot atsevišķu darbību pārcelšanu un finansēšanu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros.
Projekts Nr. 6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija”  atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - KNR regula ) 118.a pantam, ņemot vērā, ka līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts 2021.gada 27.jūlijā.
Projekta Nr. 6.2.1.2/22/I/002  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” ietvaros līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts 2022.gada 31.augustā, līdz ar to projekts atbilst KNR regulas 118.pantam.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas skaidrojumu par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodiem, lai atkārtoti  nebūtu jāgroza MK noteikumi Nr.404, ja tāda vajadzība nākotnē radīsies citiem projektiem, lēmumu virzīt projektu kā posmojamu turpmāk pieņem savstarpēji vienojoties Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un SM kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde, iepriekš par to informējot vadošo iestādi.

MK noteikumu Nr. 404 4. punkts nosaka SM iznākuma un rezultātu rādītājus, attiecīgi SM ir pienākums nodrošināt 6.2.1.2. pasākuma līmeņa rādītāju uzraudzību un sasniegšanu, tādējādi SM sadarbībā ar  CFLA, veicot grozījumus projektos, ir atbildīga par tiem rādītājiem, kuri rādītāji tiks sasniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, kā arī par divu plānošanas periodu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem, nodrošinot uzraudzību un atskaitīšanos.

Ņemot vērā minēto, tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 404:
1) pamatojoties uz DP grozījumiem Nr. 9, tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 404 7. punktā, nosakot, ka pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 144 809 128 euro, tai skaitā KF finansējums – 123 087 758 euro un privātais finansējums – vismaz 21 721 370 euro.;
2) pamatojoties uz DP grozījumiem Nr. 9, tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 404 4.4. apakšpunktā, izsakot to šādā redakcijā: "4.4. iznākuma rādītājs – rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 100 km." ;
3) MK noteikumi Nr. 404 tiek papildināti ar jauniem punktiem par projektu posmošanu starp ES fondu 2014. – 2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodiem.