Anotācija

24-TA-2707: Likumprojekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Ar Likumprojektu tiks panākts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Likums) būs saskanīgs ar likumu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Saeimas likumdošanas datubāzē piešķirtais reģistrācijas nr. 349/Lp14) (turpmāk - Saistītais likumprojekts), tādējādi nodrošinot tā viennozīmīgu un skaidru piemērošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Ar Saistīto likumu paredzēts pienākums juridiskajai personai un juridiskajam veidojumam neatkarīgi no reģistrācijas vai izveides vietas atklāt patieso labuma guvēju pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt noteiktu kārtību patieso labuma guvēju reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts reģistrā.

Spēkā stāšanās termiņš

01.01.2025.

Pamatojums

Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Saistīto likumprojektu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Pašlaik Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.⁵ panta otrā daļa noteic pienākumus Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem juridiskajiem veidojumiem reģistrēt juridisko veidojumu patiesos labuma guvējus Reģistrā pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai nekustamā īpašuma iegādes. Juridiskais veidojums tiesību nostiprinājumu uz nekustamo īpašumu var lūgt ne vien saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, bet arī kā mantinieks vai ķīlas turētājs. Līdz ar to Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem juridiskajiem veidojumiem Latvijā nav regulēts visaptverošs pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus nostiprinot tiesības uz nekustamo īpašumu. Savukārt Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus, nostiprinot tiesības uz Latvijas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, šobrīd vispār nav regulēts. Lai nodrošinātu šādu juridisko personu un juridisko veidojumu caurspīdīgumu kopš brīža, kad šie subjekti uzsāk aktīvu darbību veikšanu ar Latvijas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, ir izstrādāts likums “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Saeimas likumdošanas datubāzē piešķirtais reģistrācijas nr. 349/Lp14). Ņemot vērā to, ka Reģistrs ir atbildīgs par juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra vešanu, kā arī ņemot vērā to, ka juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra vešana ir regulēta Likumā, secīgi ir nepieciešams veikt izmaiņas arī tajā. Papildus ir jāuzsver, ka Reģistrs Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas nereģistrēs Reģistra vestajos reģistros kā tas klasiski būtu ar Latvijas juridiskajām personām. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma regulējumu tā, lai tiktu noteikts patieso labuma guvēju reģistrēšanas veids arī šādiem subjektiem.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredzēs Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu pienākumu reģistrēt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to Likumā aprakstītais Reģistra darbības mērķis vairs nesaskan ar faktisko situāciju.

Risinājuma apraksts

Ir nepieciešams papildināt vispārīgos noteikumus nosakot, ka Reģistra darbības mērķis arī ir veikt normatīvajos aktos noteikto ziņu reģistrāciju par Reģistra vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrēto tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem. Kā arī ir nepieciešams papildināt Likumu nosakot, ka juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ved saskaņā arī ar citiem normatīvajiem aktiem.
Jāvērš uzmanība, ka, paplašinoties to tiesību subjektu, kas netiek reģistrēti Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, skaitam, Reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nepieciešams iekļaut arvien plašāku reģistrējamo ziņu apjomu. Līdz ar to Likumprojektā lietotie formulējumi ir veidoti visaptveroši, lai tādējādi nodrošinātu pēc iespējas retāku nepieciešamību veikt grozījumus Likumā, vienlaikus nosakot skaidru reģistrācijas kārtību.
Iepriekš minētā dēļ Likumprojektā lietoti visaptveroši reģistrējamo subjektu apzīmējumi “tiesību subjekts, kurš nav reģistrēts Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā” lietojums, izvairoties no specifiskas norādes uz juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem, izņemot īpašos gadījumos.

Problēmas apraksts

Turpmāk arī Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesos labuma guvējus reģistrēs juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, kas norāda uz nepieciešamību veikt izmaiņas Likumā, lai pielāgotu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra regulējumu. Tomēr, tā kā nav pieļaujama subjektu dubulta reģistrācija dažādās valstīs, Reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas kā tiesību subjektus nereģistrēs.

Risinājuma apraksts

Likuma 8.^2A nodaļa, kura regulē juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra vešanu, ir jāgroza tā, lai to varētu piemērot arī Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patieso labumu guvēju reģistrēšanai. Līdz ar to šī nodaļa ir jāpapildina, norādot, ka arī ziņas par šādu juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrētas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, kā arī kādas ziņas ir nepieciešams ierakstīt. Ņemot vērā to, ka NILLTPFNL nav noteikts reģistrs, kurā uzskaitīts reģistrējamo ziņu apjoms, kā tas ir ar juridiskajiem veidojumiem, ir nepieciešams iekļaut atsauci uz NILLTPFNL esošo juridisko personu patieso labuma guvēju definīciju. Papildus ir nepieciešams noteikt konkrētu reģistrējamo ziņu par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem apjomu. Ņemot vērā to, ka NILLTPFNL regulē reģistrējamo ziņu apjomu par Reģistrā reģistrētiem juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijas un citu valstu juridiskā persona kā tiesību subjekts neatšķiras, secīgi izriet, ka reģistrējamo ziņu apmēru var noteikt tādu pašu, kāds tas ir attiecībā uz Reģistrā reģistrētiem juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Papildus jānorāda, ka reģistrējot Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesos labuma guvējus ir nepieciešams arī ierakstīt tādas ziņas, ar kuru palīdzību būtu iespējams konstatēt uz kuru juridisko personu šie patiesie labuma guvēji ir attiecināmi. Proti, ziņas par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, Reģistra piešķirtu identifikācijas numuru un valsti, kurā juridiskā persona ir reģistrēta.

Problēmas apraksts

Šobrīd NILLTPFNL 18.⁶ panta piektā daļa regulē informācijas par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem glabāšanas termiņu un termiņa atskaites punktu. Ņemot vērā to, ka šajā reģistrā arī tiks reģistrēta informācija par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, ir nepieciešams Likumā veikt izmaiņas norādot šādas informācijas glabāšanas termiņu un termiņa atskaites punktu.

Risinājuma apraksts

Saskaņā ar NILLTPFNL 18.⁶ panta piekto daļu informācija par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama reģistrā piecus gadus no brīža, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos. Likumprojektā ir noteikts, ka arī informācija par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrēta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā. Secīgi izriet, ka reģistrā glabājamās informācijas termiņam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā vai reģistrētā informācija ir par juridisko personu vai juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka informācija par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem tiks glabāta piecus gadus.
Glabāšanas termiņa atskaites punkts attiecībā uz informāciju par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu un juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem ir jānoteic vienojošs. Proti, ziņas par šādiem tiesību subjektiem tiktu ierakstītas Reģistrā pamatojoties un tiesību nostiprinājumu uz Latvijas teritorijā esošu nekustamo īpašumu. Lai reģistrs varētu aktivizēt informācijas par Reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu un juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem glabāšanas termiņu pieci gadi, šādām juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem ir nepieciešams iesniegt pieteikumu Reģistrā par patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanu, klāt pievienojot šo faktu pamatojošus dokumentus.

Problēmas apraksts

Ir nepieciešams veikt izmaiņas Likuma pārejas noteikumos. Šobrīd pārejas noteikumu 50. un 51. punkts noteic, ka ar 2025. gada 6. janvāri tiks nodrošināts, ka ziņas par juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā būs pieejamas atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā, kā arī tiks nodrošināta ziņu savstarpējā savienojamības sistēma. Ņemot vērā Likumprojektā iekļautās izmaiņas, ir nepieciešams pagarināt pārejas noteikumos noteikto termiņu.

Risinājuma apraksts

Veikt izmaiņas pārejas noteikumu 50. un 51. punktā un noteikt, ka ziņas par juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā būs pieejamas atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā, kā arī tiks nodrošināta ziņu savstarpējā savienojamības sistēma no 2025. gada 1. aprīļa.
Vienlaikus, tā kā ar Likumprojektu tiek paplašināts juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā reģistrējamo ziņu apjoms arī uz tādām juridiskajām personām, kuras nav reģistrētas Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā, tad pārejas noteikumu 50. un 51. punktā noteiktais ir paplašināms attiecībā uz tām.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Tiesību subjekts, kas nav reģistrēts Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā

Ietekmes apraksts

Regulējums ietekmēs tos tiesību subjektus, kuri vēlēsies nostiprināt savas tiesības uz Latvijā reģistrētu nekustamo īpašumu. Saskaņā ar saistītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas tiesību subjektiem, kuri nav reģistrēti Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā un jau nav reģistrējuši informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem, būs pienākums šo informāciju atklāt. Attiecīgi šīm personām būs jāievēro arī Likumā noteiktās prasības un kārtība.

Juridiskās personas

Tiesību subjekts, kas nav reģistrēts Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā

Ietekmes apraksts

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Jā

Skaidrojums

6.4. Cita informācija

Informācija tiks papildināta pēc sabiedrības līdzdalības. Sabiedrības līdzdalība tika uzsākta 28.10.2024. un tiks turpināta paralēli likumprojekta saskaņošanas gaitai.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

Likumprojekts paplašina Reģistra funkcijas, proti, paredz plašākus pienākumus attiecībā uz juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra vešanu, paredzot tā vešanu attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, kuriem ir nepieciešams atklāt to patiesos labuma guvējus, bet kuri nav reģistrēti Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalstu reģistrā.

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Jā, Reģistra vestais juridisko veidojumu patieso labumu guvēju reģistrs ir daļa no Reģistra valsts informācijas sistēmas “Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma”, līdz ar to būs nepieciešams paplašināt tajā reģistrējamo informāciju.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Likumprojekts, balstoties uz Saistīto likumprojektu, nodrošinās pašlaik noteikto datu apstrādi plašākā apjomā. Reģistrs, vedot juridisko veidojumu patiesā labuma guvēju reģistru, apstrādās arī tādus fizisko personu datus, kas ir patiesie labuma guvēji jebkura veida tiesību subjektam, kas nav reģistrēts Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā. Likumprojektā noteiktā fizisko personas datu apstrāde atbilst Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmās daļas prasībām, kā arī Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.pants 1. punkta c) apakšpunkta pamatojumam fizisko personu datu apstrādei.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija