24-TA-1819: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīvas, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma (turpmāk – Likums) 7.panta pirmās daļas 3.punktu un 8.panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt jaunu Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk – Padome) sastāvu ievērojot to, ka ar Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.103 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu” (sākotnēji ar Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”) apstiprināto Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir beidzies.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Padomi. Atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai Padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem. Jaunu Padomi apstiprina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Padomes locekļu pilnvaru beigām. Saskaņā ar Likuma 8.panta trešo daļu Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, Rīgas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis), pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis. Likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka Padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.
Padomes sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.200 „Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu” un tas ir aktualizēts ar Ministru kabineta 2019.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.504 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 2.marta rīkojumu Nr.134 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.420 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.606 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”” un Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.103 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”. Līdz ar to atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai Padomes locekļu pilnvaras ir beigušās.
Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.130) 6.punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs nosūta uzaicinājuma vēstules kultūras ministram, izglītības un zinātnes ministram, finanšu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim – ar lūgumu apstiprināt dalību Padomē, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts prezidenta Kancelejai un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālajai komisijai – ar lūgumu deleģēt pārstāvjus darbam Padomē. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.130 7.punktu nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentus darbam Padomē izvirza: 1) Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras nozarēs, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvjus; 2) Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas un tradicionālās kultūras nozarēs; 3) nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras, profesionālās mūzikas nozarēs, kā arī kultūras centru pārstāvjus; 4) Latvijas Pašvaldību savienība – kultūras centru pārstāvi; 5) Latvijas Radošo savienību padome – profesionālās mūzikas nozares pārstāvi. MK noteikumu Nr.130 8.punkts nosaka darbam Padomē izvirza nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentus, kas atbilst šādiem kritērijiem: pieredze pārstāvētajā nozarē vismaz divu Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā; iesaistīts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumu un norišu nodrošināšanā Dziesmu un deju svētku starplaikā; pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras vai izglītības jomā un nav iesaistīts kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā kā mākslinieciskais vadītājs vai projekta vadītājs. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.130 10., 11. un 13.punktu pretendentus, kas izvirzīti atbilstoši MK noteikumu Nr.130 9.punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidota komisija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāto nolikumu. Komisija izvērtē izvirzītos pretendentus un mēneša laikā iesniedz pamatotu priekšlikumu kultūras ministram. Kultūras ministrs attiecīgo pretendentu sarakstu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ņemot vērā minēto, ar Projektu ir nepieciešams apstiprināt jaunu Padomes sastāvu uz nākamajiem pieciem gadiem.
Padomes sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.200 „Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu” un tas ir aktualizēts ar Ministru kabineta 2019.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.504 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 2.marta rīkojumu Nr.134 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.420 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu””, Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.606 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”” un Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.103 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”. Līdz ar to atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai Padomes locekļu pilnvaras ir beigušās.
Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.130) 6.punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs nosūta uzaicinājuma vēstules kultūras ministram, izglītības un zinātnes ministram, finanšu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim – ar lūgumu apstiprināt dalību Padomē, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts prezidenta Kancelejai un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālajai komisijai – ar lūgumu deleģēt pārstāvjus darbam Padomē. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.130 7.punktu nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentus darbam Padomē izvirza: 1) Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras nozarēs, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvjus; 2) Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas un tradicionālās kultūras nozarēs; 3) nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras, profesionālās mūzikas nozarēs, kā arī kultūras centru pārstāvjus; 4) Latvijas Pašvaldību savienība – kultūras centru pārstāvi; 5) Latvijas Radošo savienību padome – profesionālās mūzikas nozares pārstāvi. MK noteikumu Nr.130 8.punkts nosaka darbam Padomē izvirza nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentus, kas atbilst šādiem kritērijiem: pieredze pārstāvētajā nozarē vismaz divu Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā; iesaistīts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumu un norišu nodrošināšanā Dziesmu un deju svētku starplaikā; pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras vai izglītības jomā un nav iesaistīts kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā kā mākslinieciskais vadītājs vai projekta vadītājs. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.130 10., 11. un 13.punktu pretendentus, kas izvirzīti atbilstoši MK noteikumu Nr.130 9.punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidota komisija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāto nolikumu. Komisija izvērtē izvirzītos pretendentus un mēneša laikā iesniedz pamatotu priekšlikumu kultūras ministram. Kultūras ministrs attiecīgo pretendentu sarakstu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ņemot vērā minēto, ar Projektu ir nepieciešams apstiprināt jaunu Padomes sastāvu uz nākamajiem pieciem gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.103 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu” (sākotnēji ar Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”) apstiprināto Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir beidzies un ir nepieciešams apstiprināt jaunu Padomes sastāvu uz nākamajiem pieciem gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālais kultūras centra saņemto informāciju finanšu ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis apstiprina savu dalību Padomē.
Valsts prezidenta kanceleja darbam Padomē deleģē Valsts prezidenta padomnieku komunikācijas jautājumos Mārtiņu Drēģeri, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija darbam Padomē deleģē ģenerālsekretāri Baibu Moļņiku un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija darbam Padomē deleģē 14.Saeimas deputātu Nauri Puntuli.
Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidotā Padomes locekļu pretendentu vērtēšanas komisija 2024.gada 10.jūnija sēdē izvērtēja pretendentu pieteikumu atbilstību MK noteikumu Nr.130 9.punktā minētajiem kritērijiem un pieņēma lēmumu darbam Padomē virzīt Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, Valmieras novada, Valkas novada un Smiltenes novada koru un Rīgas pilsētas jaukto koru grupas virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu un Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” diriģenti un māksliniecisko vadītāju, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Airu Birziņu kā koru nozares pārstāvjus; Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu horeogrāfi, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāju, Valsts izglītības satura centra Skatuviskās tautas dejas ekspertu komisijas locekli, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” pedagoģi, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīva “Mana rotaļa” māksliniecisko vadītāju Daci Adviljoni un Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu horeogrāfu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju virsvadītāju, Tautas deju ansambļa “Līgo” māksliniecisko vadītāju Jāni Purviņu kā deju nozares pārstāvjus; biedrības “Vidzemes orķestru atbalsta biedrība” izvirzītu diriģentu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras asociēto profesoru, Orķestra prakses vadītāju Jāni Puriņu kā pūtēju orķestru nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” stikla apstrādes pulciņa “Mozaīka” vadītāju, izglītības metodiķi Ilzi Rimicāni kā tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kokles spēles skolotāju un koklētāju ansambļa vadītāju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāju, docenti, Andu Eglīti kā tautas mūzikas nozares pārstāvi; Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu svētku režisori dažādu tradicionālās kultūras pasākumu rīkošanā Latvijā un īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāju Anda Skuju kā tradicionālās kultūras nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes un Latvijas Radošo apvienību padomes izvirzītu Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas kokles spēles pedagogu un koklētāju ansambļa vadītāju, Latvijas Radošo savienību padomes izvirzītu komponistu Māri Lasmani kā profesionālās mūzikas pārstāvi; Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Siguldas novada kultūras centra “Siguldas Devons” direktori un Kultūras centru konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Jolantu Borīti kā pašvaldību kultūras centru pārstāvi un biedrības „Dziesmusvētku biedrība” un Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu dažādu jaukto koru diriģentu, novadu koru virsdiriģentu, lekciju, semināru vadītāju, svētku organizētāju, tajā skaitā vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu Intu Teterovski kā nevalstisko organizāciju pārstāvi.
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta ceturto daļu Padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus. Ņemot vērā minēto, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība Padomes sastāvā kopīgi izvirza Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes locekli un Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāju Valdu Grīnbergu kā diasporas pārstāvi.
Līdz ar to ir nepieciešams apstiprināt jaunu Padomes sastāvu.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālais kultūras centra saņemto informāciju finanšu ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis apstiprina savu dalību Padomē.
Valsts prezidenta kanceleja darbam Padomē deleģē Valsts prezidenta padomnieku komunikācijas jautājumos Mārtiņu Drēģeri, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija darbam Padomē deleģē ģenerālsekretāri Baibu Moļņiku un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija darbam Padomē deleģē 14.Saeimas deputātu Nauri Puntuli.
Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidotā Padomes locekļu pretendentu vērtēšanas komisija 2024.gada 10.jūnija sēdē izvērtēja pretendentu pieteikumu atbilstību MK noteikumu Nr.130 9.punktā minētajiem kritērijiem un pieņēma lēmumu darbam Padomē virzīt Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, Valmieras novada, Valkas novada un Smiltenes novada koru un Rīgas pilsētas jaukto koru grupas virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu un Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” diriģenti un māksliniecisko vadītāju, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Airu Birziņu kā koru nozares pārstāvjus; Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu horeogrāfi, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāju, Valsts izglītības satura centra Skatuviskās tautas dejas ekspertu komisijas locekli, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” pedagoģi, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīva “Mana rotaļa” māksliniecisko vadītāju Daci Adviljoni un Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu horeogrāfu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju virsvadītāju, Tautas deju ansambļa “Līgo” māksliniecisko vadītāju Jāni Purviņu kā deju nozares pārstāvjus; biedrības “Vidzemes orķestru atbalsta biedrība” izvirzītu diriģentu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras asociēto profesoru, Orķestra prakses vadītāju Jāni Puriņu kā pūtēju orķestru nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” stikla apstrādes pulciņa “Mozaīka” vadītāju, izglītības metodiķi Ilzi Rimicāni kā tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kokles spēles skolotāju un koklētāju ansambļa vadītāju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāju, docenti, Andu Eglīti kā tautas mūzikas nozares pārstāvi; Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu svētku režisori dažādu tradicionālās kultūras pasākumu rīkošanā Latvijā un īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāju Anda Skuju kā tradicionālās kultūras nozares pārstāvi; Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes un Latvijas Radošo apvienību padomes izvirzītu Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas kokles spēles pedagogu un koklētāju ansambļa vadītāju, Latvijas Radošo savienību padomes izvirzītu komponistu Māri Lasmani kā profesionālās mūzikas pārstāvi; Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu Siguldas novada kultūras centra “Siguldas Devons” direktori un Kultūras centru konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Jolantu Borīti kā pašvaldību kultūras centru pārstāvi un biedrības „Dziesmusvētku biedrība” un Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru ekspertu padomes izvirzītu dažādu jaukto koru diriģentu, novadu koru virsdiriģentu, lekciju, semināru vadītāju, svētku organizētāju, tajā skaitā vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu Intu Teterovski kā nevalstisko organizāciju pārstāvi.
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta ceturto daļu Padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus. Ņemot vērā minēto, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība Padomes sastāvā kopīgi izvirza Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes locekli un Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāju Valdu Grīnbergu kā diasporas pārstāvi.
Līdz ar to ir nepieciešams apstiprināt jaunu Padomes sastāvu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz apstiprināt jaunu Padomes sastāvu, nosakot, ka Padomes sastāvā ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta kancelejas deleģētais pārstāvis Valsts prezidenta padomnieku komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas deleģētā pārstāve – ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģētais pārstāvis 14.Saeimas deputātu Nauris Puntulis.
Projekts paredz Padomes sastāvā kā koru nozares pārstāvjus apstiprināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, Valmieras novada, Valkas novada un Smiltenes novada koru un Rīgas pilsētas jaukto koru grupas virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu un Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” diriģenti un māksliniecisko vadītāju, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Airu Birziņu.
Padomes sastāvā kā deju nozares pārstāvjus Projekts paredz apstiprināt horeogrāfi, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāju, Valsts izglītības satura centra Skatuviskās tautas dejas ekspertu komisijas locekli, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” pedagoģi, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīva “Mana rotaļa” māksliniecisko vadītāju Daci Adviljoni un horeogrāfu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju virsvadītāju, Tautas deju ansambļa “Līgo” māksliniecisko vadītāju Jāni Purviņu.
Projekts paredz Padomes sastāvā kā pūtēju orķestru nozares pārstāvi apstiprināt diriģentu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras asociēto profesoru, Orķestra prakses vadītāju Jāni Puriņu, kā tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvi – Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” stikla apstrādes pulciņa “Mozaīka” vadītāju, izglītības metodiķi Ilzi Rimicāni, kā tautas mūzikas nozares pārstāvi – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāju, docenti, Andu Eglīti, kā tradicionālās kultūras nozares pārstāvi – svētku režisori dažādu tradicionālās kultūras pasākumu rīkošanā Latvijā un īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāju Anda Skuju, kā profesionālās mūzikas pārstāvi – Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas kokles spēles pedagogu un koklētāju ansambļa vadītāju, Latvijas Radošo savienību padomes izvirzītu komponistu Māri Lasmani, kā pašvaldību kultūras centru pārstāvi – Siguldas novada kultūras centra “Siguldas Devons” direktori un Kultūras centru konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Jolantu Borīti un kā nevalstisko organizāciju pārstāvi – dažādu jaukto koru diriģentu, novadu koru virsdiriģentu, lekciju, semināru vadītāju, svētku organizētāju, tajā skaitā vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu Intu Teterovski.
Projekts paredz Padomes sastāvā kā koru nozares pārstāvjus apstiprināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, Valmieras novada, Valkas novada un Smiltenes novada koru un Rīgas pilsētas jaukto koru grupas virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu un Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” diriģenti un māksliniecisko vadītāju, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Airu Birziņu.
Padomes sastāvā kā deju nozares pārstāvjus Projekts paredz apstiprināt horeogrāfi, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāju, Valsts izglītības satura centra Skatuviskās tautas dejas ekspertu komisijas locekli, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” pedagoģi, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīva “Mana rotaļa” māksliniecisko vadītāju Daci Adviljoni un horeogrāfu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju virsvadītāju, Tautas deju ansambļa “Līgo” māksliniecisko vadītāju Jāni Purviņu.
Projekts paredz Padomes sastāvā kā pūtēju orķestru nozares pārstāvi apstiprināt diriģentu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras asociēto profesoru, Orķestra prakses vadītāju Jāni Puriņu, kā tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvi – Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” stikla apstrādes pulciņa “Mozaīka” vadītāju, izglītības metodiķi Ilzi Rimicāni, kā tautas mūzikas nozares pārstāvi – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāju, docenti, Andu Eglīti, kā tradicionālās kultūras nozares pārstāvi – svētku režisori dažādu tradicionālās kultūras pasākumu rīkošanā Latvijā un īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāju Anda Skuju, kā profesionālās mūzikas pārstāvi – Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas kokles spēles pedagogu un koklētāju ansambļa vadītāju, Latvijas Radošo savienību padomes izvirzītu komponistu Māri Lasmani, kā pašvaldību kultūras centru pārstāvi – Siguldas novada kultūras centra “Siguldas Devons” direktori un Kultūras centru konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Jolantu Borīti un kā nevalstisko organizāciju pārstāvi – dažādu jaukto koru diriģentu, novadu koru virsdiriģentu, lekciju, semināru vadītāju, svētku organizētāju, tajā skaitā vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu Intu Teterovski.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Finanšu ministrija 2024.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.3.2-2/2-2/1097 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprina dalību Padomē.
Izglītības un zinātnes ministrija 2024.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.4-10e/24/1089 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apstiprina dalību Padomē.
Kultūras ministrija 2024.gada 25.jūnija vēstulē informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka kultūras ministre Agnese Lāce apstiprina dalību Padomē.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība 2024.gada 12.aprīļa vēstulē Nr.RD-24-610-nd informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka Rīgas Domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis apstiprina dalību Padomē.
Latvijas Pašvaldību savienība 2024.gada 10.aprīļa vēstulē Nr.202404/SAN1365/NOS61 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka priekšsēdis Gints Kaminskis apstiprina dalību Padomē.
Valsts prezidenta kanceleja 2024.gada 18.aprīļa vēstulē informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris apstiprina dalību Padomē.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2024.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.142.1.9/5-22-14/24 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka 14.Saeimas deputāts Nauris Puntulis apstiprina dalību Padomē.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija 2024.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.4.5.2./29 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka ģenerālsekretāre Baiba Moļņika apstiprina dalību Padomē.
Izglītības un zinātnes ministrija 2024.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.4-10e/24/1089 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apstiprina dalību Padomē.
Kultūras ministrija 2024.gada 25.jūnija vēstulē informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka kultūras ministre Agnese Lāce apstiprina dalību Padomē.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība 2024.gada 12.aprīļa vēstulē Nr.RD-24-610-nd informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka Rīgas Domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis apstiprina dalību Padomē.
Latvijas Pašvaldību savienība 2024.gada 10.aprīļa vēstulē Nr.202404/SAN1365/NOS61 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka priekšsēdis Gints Kaminskis apstiprina dalību Padomē.
Valsts prezidenta kanceleja 2024.gada 18.aprīļa vēstulē informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris apstiprina dalību Padomē.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2024.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.142.1.9/5-22-14/24 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka 14.Saeimas deputāts Nauris Puntulis apstiprina dalību Padomē.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija 2024.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.4.5.2./29 informēja Latvijas Nacionālo kultūras centru, ka ģenerālsekretāre Baiba Moļņika apstiprina dalību Padomē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir apstiprināt jaunu Padomes sastāvu ievērojot to, ka ar Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.103 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu” (sākotnēji ar Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.200 “Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu”) apstiprināto Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir beidzies, kas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Padomes darbības izpildi nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi