Anotācija (ex-ante)

1. Tā kā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1 nolemts atzīt, ka ģeogrāfiskā objekta nosaukuma "Rīgas jūras līcis" pareizāks nosaukums ir īsāka forma "Rīgas līcis", visā noteikumu Nr. 918 tekstā vārdi "Rīgas jūras līcis" būtu aizstājami ar vārdiem "Rīgas līcis".

1. Visā noteikumu Nr. 918 tekstā vārdus "Rīgas jūras līcis" aizstāt ar vārdiem "Rīgas līcis".

2. Līguma izpildei vajadzētu būt obligātam pienākumam, nevis kritērijam priekšrocību noteikšanai. Priekšrocību piemērošanai būtu piemērojamas tikai Zvejniecības likuma 7. panta sestajā daļā noteiktās prasības - iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus.

2. Svītrot noteikumu Nr. 918 8. punktu.

3. Noteikumu Nr.918 62. punktā būtu jāprecizē, ka zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var iedalīt uz laiku līdz pieciem gadiem. Šāds precizējums nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu, jo pašlaik informācijas sistēmā protokolu var ievadīt tikai uz vienu gadu. Minētais grozījums būtu vajadzīgs gan saistībā ar nomas maksas samaksas aprēķinu katrā gadā, gan arī ar saistīto dokumentu (zvejas atļaujas, zvejas žurnāla) izsniegšanu. Tie, tāpat kā iepriekš, informācijas sistēmā tiks noformēti ik gadu, pamatojoties uz sākotnēji ievadīto informāciju, kas būs spēkā piecus gadus. 
Noteikumu 62. punkta 4. teikums būtu svītrojams, jo esošais regulējums – proti, ka zvejas rīku limiti piecu gadu laikā paliek nemainīgi – neatbilst faktiskajam zvejas resursu pārvaldības modelim un ierobežo iznomātāja iespējas elastīgi reaģēt uz zvejas resursu dinamiku, zinātniskajām rekomendācijām un vides apstākļu izmaiņām. Šāds fiksēts piecu gadu periods var radīt situācijas, kurās zvejas rīku limiti neatbilst reālajai situācijai piekrastes ūdeņos, kaitējot ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai.
Turklāt šis teikums dublē un pretrunīgi ierobežo noteikumu citās normās jau paredzēto kārtību, kas pieļauj limitu pārskatīšanu un koriģēšanu konkrētajā zvejas tiesību izmantošanas periodā atbilstoši resursu stāvoklim, zvejas efektivitātei un citām objektīvi mainīgām pazīmēm. Līdz ar to teikuma saglabāšana radītu nevajadzīgu tiesisko spriedzi un administratīvos šķēršļus, kā arī neatbilstu ilgtspējīgas un uz zinātniskām rekomendācijām balstītas zvejas politikas principiem.
Svītrojot minēto teikumu, tiktu nodrošināts, ka zvejas rīku limitu noteikšana un pārskatīšana notiek vienoti un konsekventi saskaņā ar vispārējo zvejas tiesību izmantošanas regulējumu, saglabājot iznomātājam tiesības elastīgi pārvaldīt zvejas resursus un nepieļaut neatbilstību starp noteikto limitu un reālo resursu pieejamību.

3. Precizēt noteikumu Nr. 918 62. punktu, nosakot, ka iznomātājs katru gadu sagatavo un nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā jānorāda iedalītais nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limits, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītie nosacījumi, nomas maksas apmērs un samaksas kārtība kārtējā gadā. Komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz termiņu līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku skaita limits un ja šis termiņš iekļaujas ar nomnieku noslēgtā zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā.

4. Vajadzētu grozīt noteikumu Nr. 918 64. punktu, lai iznomātājam būtu tiesības ne tikai samazināt kārtējā gada limitu, bet arī ņemt vērā nomnieka iepriekšējā gadā neizmantoto zvejas limita daļu nākamā gada limitu piešķiršanā. Šāds grozījums nodrošinātu likumā paredzētā regulējuma īstenošanu saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta ceturto daļu un 11. panta (5²) daļu, kas paredz tiesības noteikt zvejas limitu sadales un samazināšanas kārtību un atbilstu valsts interesēm nodrošināt piešķirto zvejas iespēju pilnvērtīgu izmantošanu. Lai gan grozījums nomināli varētu būt nomniekam nelabvēlīgāks, tas ir objektīvs, samērīgs un balstīts nomnieka faktiskajā rīcībā — limitu neizmantošanā.

4. Izteikt noteikumu Nr. 918 64. punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka iznomātājs, izdarot atbilstošus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, ja attiecībā uz nomnieku izpildās noteikumu Nr. 918 64.1. un 64.2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

5. Latvijas piekrastes teritorijām raksturīga augsta atkarība no vietējo zvejnieku ekonomiskās aktivitātes. Vietējie zvejnieki nodrošina nepārtrauktu ostu infrastruktūras izmantošanu, vietējās nodarbinātības saglabāšanu un piekrastes sociālekonomisko stabilitāti. Turklāt šie zvejnieki, atrodoties pastāvīgi konkrētajā piekrastes teritorijā, nodrošina regulāru zvejas resursu uzraudzību un sniedz būtisku informāciju par zivju populāciju stāvokli, kas ir nepieciešama ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas nodrošināšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris ) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK 17. pants ļauj dalībvalstīm izmantot arī sociālos un ekonomiskos kritērijus zvejas iespēju sadalē. Tādēļ vietējo zvejnieku priekšrocība, piešķirot zvejas limitus, nav uzskatāma par diskriminējošu, bet gan par samērīgu un objektīvi pamatotu rīcību, kas nodrošina gan Zvejniecības likuma 7. pantā noteikto zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, gan Pašvaldību likuma 4. pantā paredzēto pašvaldības funkciju – veicināt vietējās ekonomikas attīstību un iedzīvotāju nodarbinātību.

5. Izteikt noteikumu Nr. 918 71. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un šo noteikumu 71.¹ un 71.⁵ punktā noteikto zvejas efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, Zvejniecības likumā zvejniekiem noteiktās priekšrocības. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī atbilstošajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.

6. Tā kā to rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku skaits, kuri zvejo starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras, ir neliels, turklāt šai zvejai ir sava specifika, noteikumu Nr. 918 71.¹ punktā minētie kritēriji nebūtu attiecināmi uz zveju starptautiskajos ūdeņos.

6. Izteikt noteikumu Nr. 918 71.¹ punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņemami vērā noteikumu Nr. 918 71.¹1.–71.¹4. apakšpunktā minētie nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriji iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā.

7. Pašvaldības ir lūgušas noteikumos norādīt zvejas efektivitātes vērtēšanas kritērijus, jo pašlaik noteikumos Nr. 918 ietvertais jēdziens "zvejas efektivitāte" nav pietiekami skaidrs. Papildinot noteikumus Nr. 918 ar 71.⁵ punktu, tiktu izvirzīti konkrēti zvejas efektivitātes kritēriji (iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadītās dienas, iedalīto zvejas limitu izmantošanas līmenis), kurus pašvaldības, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, varētu ņemt vērā, lai vērtētu zvejas rīku izmantošanas efektivitāti konkrētajā gadā, un piešķirtu turpmākos zvejas rīku limitus. Pašvaldības nepieciešamos datus šo zvejas efektivitātes kritēriju izvērtēšanai iegūtu no zvejnieku zvejas žurnāliem informācijas sistēmā.
Pašvaldība īstenotu Ministru kabineta noteikumu ietvaros tai deleģēto izvērtēšanas un sadales funkciju attiecībā uz pašvaldības administratīvajai teritorijai piegulošajiem piekrastes ūdeņiem un pašvaldības valdījumā esošajiem iekšējiem ūdeņiem.

7. Svītrot noteikumu Nr. 918 71.³ punktu, jo tad ir vieglāk izteikt pārejas kārtību (skat. noteikumu projekta 36. punktā ietvertā noteikumu Nr. 918 111. punkta redakciju ). Papildināt noteikumu Nr. 918 ar 71.⁵ punktu, nosakot, ka pašvaldības dome, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, bet, ja tādu nav – ar komerciālās zvejas tiesību nomniekiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par kritēriju piemērošanu komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos, tai skaitā nosakot kritēriju piemērošanu zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa, tostarp atbilstoši vietējai  situācijai izmantojot tādus kritērijus kā iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis.
Noteikumu XVII nodaļu  “Noslēguma jautājumi” papildināt ar 111. punktu, nosakot, ka līdz šo noteikumu 71.⁵ punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir spēkā pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 71.³ punktu, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar 3.2. apakšpunktu, nosakot, ka Zemkopības ministrijai, gatavojot nākošos grozījumus Zvejniecības likumā, jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumus, kas paredzētu deleģējumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par kritērijiem komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei pašvaldības administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos, kā arī pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos.

8. Būtu nepieciešams noteikt procedūru, kādā pašvaldība tehniski pārvalda jau piešķirtos zvejas limitus, tai skaitā gadījumos, kad iepriekšējā gadā uzrādīta būtiska limita neizmantošana. Vajadzētu ņemt vērā, ka, izvērtējot noteikumu Nr. 918 71.⁵ punktā minētos zvejas efektivitātes kritērijus, būtu izmantojami informācijas sistēmā pieejamie dati par nomnieka nozvejas apjomu, zvejā pavadīto dienu skaitu un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmeni. Turklāt būtu jānosaka, ka nomniekam piešķiramo zvejas limitu samazinot par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota, pašvaldība varētu piešķirt tiem nomniekiem, kuru zvejas efektivitātes kritēriji ir augstāki, un jaunajiem zvejniekiem – fiziskām personām, kuras uz zvejas tiesību nomas iesnieguma iesniegšanas brīdi nav sasniegušas 40 gadu vecumu un kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā kā komersanta dalībniekiem vai vadītājiem, nodrošinot šo zvejnieku pieprasījumu prioritāru izskatīšanu attiecībā uz to zvejas limitu daļu, kas pēc limitu sadales esošajiem nomniekiem vēl atlikusi neizmantota un ir brīvi pieejama, salīdzinājumā ar citiem saimnieciskās darbības zvejniecībā uzsākšanas pieprasījumiem.

8. Papildināt noteikumus Nr. 918 ar jaunu 71.⁴ punktu, nosakot, ka, piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.⁵ punktā minētos zvejas efektivitātes kritērijus, izmantojot informācijas sistēmā pieejamos datus par nomnieka nozvejas apjomu, zvejā pavadīto dienu skaitu un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmeni, un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Šādi atbrīvojušos neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz atbilstošu pieprasījumu, var piešķirt:
a) tiem nomniekiem, kam ir augstāki zvejas efektivitātes kritēriji;
b) jaunajiem zvejniekiem – fiziskām personām, kuras uz zvejas tiesību nomas iesnieguma iesniegšanas brīdi nav sasniegušas 40 gadu vecumu un kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību komerciālajā zvejā, tostarp kā komersantiem, komersanta dalībniekiem, valdes locekļiem, zvejnieku saimniecību īpašniekiem vai fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, nodrošinot šo zvejnieku pieprasījumu prioritāru izskatīšanu attiecībā uz to zvejas limitu daļu, kas pēc limitu sadales esošajiem nomniekiem vēl atlikusi neizmantota un ir brīvi pieejama, salīdzinājumā ar citiem saimnieciskās darbības zvejniecībā uzsākšanas pieprasījumiem;
c) citiem interesentiem, kas iesnieguši zvejas tiesību nomas pieprasījuma iesniegumus, lai uzsāktu komercdarbību zvejniecībā.


Priekšrocību piemērošanai piemērojamas tikai Zvejniecības likuma 7. panta sestajā daļā noteiktās prasības.
Noteikumu punkts neparedz  jaunas priekšrocības zvejas tiesību nomā, bet gan nosaka procedūru, kādā pašvaldība tehniski pārvalda jau piešķirtos zvejas limitus, tai skaitā gadījumos, kad iepriekšējā gadā uzrādīta būtiska limita neizmantošana. Zvejniecības likuma 7. panta sestā daļa nosaka izsmeļošu priekšrocību aprakstu, kas ir piemērojamas, iznomājot zvejas tiesības. Attiecīgi šajos noteikumos netiek ieviesti jauni priekšrocību veidi, bet tiek nodrošināts, ka jebkura neizmantotā limita pārdale notiek tikai Zvejniecības likumā noteikto priekšrocību ietvaros, un saskaņā ar procedūru, kas ir pašvaldības kompetencē atbilstoši likuma 7. panta pirmajai un piektajai daļai.
Līdz ar to noteikumu 71.⁴ punkts nav uzskatāms par jaunas priekšrocības izveidošanu, bet gan par limitēto zvejas resursu zvejas tiesību efektīvas administrēšanas kārtības noteikšanu, kas ietilpst pašvaldībai deleģētajās funkcijās. Vārdi “netika pilnvērtīgi izmantota” 71.⁴ punktā  nozīmē, ka nomnieka faktiskā zvejas rīku izmantošana vai nozvejas apjoms ir būtiski mazāks par piešķirto limitu, ņemot vērā attiecīgā zvejas veida specifiku un sezonālos apstākļus, un šāda starpība ir objektīvi konstatējama pēc datiem informācijas sistēmā.
Noteikumu Nr. 918 71.⁵ un 71.⁴ punkta mērķis ir nodrošināt zvejas iespēju racionālu izmantošanu un nepieļaut situācijas, kad zvejas limits ilgstoši tiek saglabāts nomniekam, kas to faktiski neizmanto, tādējādi ierobežojot zvejas iespēju pieejamību citiem zvejniekiem.
Ņemot vērā, ka noteikumos jau citviet paredzēta ikgadēja informācijas apkopošana -pašvaldība veic iepriekšējā gada zvejas efektivitātes izvērtējumu pēc datu pieejamības informācijas sistēmā un pieņem lēmumu par zvejas limitu piešķiršanu nākamajam gadam līdz konkrētam datumam (piemēram, līdz 1. februārim vai citam termiņam, kas ir saskaņots ar pašvaldību darba ciklu zvejas tiesību nomā).
Zvejas efektivitātes kritēriju piemērošana pēc būtības nevar būt pilnībā mehāniska visos gadījumos, jo zvejas rezultativitāti ietekmē objektīvi faktori (laika apstākļi, sezonalitāte, sugu pieejamība, rīku specifika u.c.). Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un caurskatāmību, pašvaldības domei 71.⁵ punktā paredzētajā zvejas limitu sadales kārtībā būtu jānosaka konkrēta efektivitātes rādītāju piemērošanas metodika un salīdzināšanas principi (piemēram, pēc vienādiem rādītājiem vienādās zvejas kategorijās), kā arī kārtība, kādā pieņemams lēmums par atbrīvotās limita daļas piešķiršanu. Zvejas efektivitātes izvērtējums un neizmantotā limita apjoma noteikšana tiek veikta līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu.
Lai nodrošinātu  vienotu un nepārprotamu noteikumu piemērošanu, kā arī izslēgtu interpretācijas iespējas par jaunā zvejnieka vecuma kritērija piemērošanas brīdi, noteikumu projekta 71.⁴2. apakšpunktā noteikts konkrēts brīdis, uz kuru vērtējams fiziskās personas vecums.
Regulējuma tiesiskums attiecībā uz jaunajiem zvejniekiem tiek balstīts ne tikai uz valsts plānošanas dokumentiem, bet arī uz nozares politikas mērķiem un nepieciešamību nodrošināt zvejas iespēju efektīvu izmantošanu un jaunu saimnieciskās darbības uzsācēju piekļuvi brīvi pieejamai zvejas limita daļai, ievērojot vienlīdzības un samērīguma principu.
Noteikumu 71.⁴2. apakšpunktā paredzētais regulējums ir vērsts uz paaudžu nomaiņas veicināšanu zvejniecības nozarē un jaunu saimnieciskās darbības uzsācēju iespēju nodrošināšanu komerciālajā zvejā, vienlaikus veicinot publiskā resursa – zvejas iespēju – efektīvāku izmantošanu.
Regulējums ir samērīgs, jo prioritāra pieprasījumu izskatīšana jaunajiem zvejniekiem tiek piemērota tikai attiecībā uz to zvejas limita daļu, kas pēc sadales esošajiem nomniekiem ir palikusi neizmantota un ir brīvi pieejama. Regulējums neparedz jau piešķirto zvejas limitu samazināšanu vai pārdali esošajiem nomniekiem un neierobežo to turpmāko saimniecisko darbību.
Regulējums ir nepieciešams, jo zvejas iespējas ir ierobežots publisks resurss, un praksē jauniem saimnieciskās darbības uzsācējiem ir ierobežotas iespējas piekļūt zvejas iespējām, īpaši gadījumos, kad esošie limiti netiek pilnvērtīgi izmantoti.
Regulējuma tiesiskais pamatojums izriet no publiskā resursa ilgtspējīgas pārvaldības principa, vienlīdzīgas attieksmes principa un nepieciešamības nodrošināt samērīgu piekļuvi saimnieciskās darbības uzsākšanai, ne tikai no valsts plānošanas dokumentiem.

9. Būtu jāsvītro noteikumu Nr. 918 79.1. apakšpunkts, 79. punkta ievaddaļu apvienojot ar 79.2. apakšpunktu, jo zvejas limitus dažādā apjomā var nodot vairāku iemeslu dēļ (konkrētajā periodā nav pieejams kuģis, ir gada beigas u. c.). Pašreizējā 79.1. apakšpunkta redakcija varētu radīt draudus neizlietot Latvijai piešķirto zvejas kvotu, ja zvejniekam tiek uzlikts par pienākumu saglabāt zvejas limitus noteiktā apjomā. Lai gan noteikumu Nr. 918 79.1. apakšpunktā ir lietots termins “zvejas iespēju saglabāšana”, normas formulējums praksē ir interpretējams kā zvejniekam uzlikts pienākums uzturēt noteiktu zvejas iespēju vai zvejas limitu izmantošanas līmeni. Tas var radīt situācijas, kurās zvejnieks jūtas spiests uzturēt zveju arī tad, ja zveja nav ekonomiski vai bioloģiski pamatota, lai saglabātu tiesības uz zvejas limitu. Savukārt šāda piesardzības rīcība var kavēt brīvo zvejas limitu elastīgu pārdali tiem zvejniekiem, kuri faktiski spētu izmantot Latvijas zvejas kvotas, palielinot risku, ka Latvijai piešķirtās ES zvejas kvotas netiek pilnībā izlietotas.

9. Svītrot noteikumu Nr. 918 79.1. apakšpunktu un 79. punkta ievaddaļu apvienot ar 79.2. apakšpunktu.

10. Būtu jāsvītro noteikumu Nr. 918 87.¹2 apakšpunktā ietvertā norma par to, ka zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājums nav piemērojams nomniekam, kam Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga, jo nomas maksas samazinājums tiek piemērots saskaņā ar de minimis atbalstu, kā tas ar projektu ir paredzēts noteikumu Nr. 918 100.² punktā.
Noteikumu Nr. 918 87.¹2 punktā paredzētais pienākums pašvaldībai izlases veidā pārbaudīt nomnieka sniegtos apliecinājumus par roņu radītajiem zaudējumiem nebūtu jaunas, atsevišķi regulējamas procedūras izveide, bet gan esošas pašvaldības kontroles funkcijas konkretizācija. Ministru kabineta noteikumi jau nosaka pašvaldības kompetenci zvejas tiesību nomas uzraudzībā un zvejas limitu izmantošanas izvērtēšanā (71. un 71.⁵ punkts), tādēļ pārbaudes instrumenta norāde būtu tikai tehnisks izpildmehānisms, nevis patstāvīgi regulējama kārtība.
Izlases veida pārbaudes nav jauns administratīvs process, bet gan vispārējs pašvaldību uzraudzības princips, kas īstenojams atbilstoši iestādes iekšēji noteiktajai darba organizācijai un Administratīvā procesa likuma vispārīgajiem principiem. Turklāt šādas pārbaudes jau šobrīd tiek veiktas faktiskā situācijas pārbaudē zvejas tiesību izmantošanā.
Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu līmenī nebūtu nepieciešams izstrādāt detalizētu procedūru, jo tas pārsniegtu regulējuma nepieciešamo detalizācijas pakāpi un radītu nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldībām, savukārt pašreizējais regulējums nodrošinātu pietiekamu tiesisko noteiktību un efektīvu kontroles mehānismu, lai pamatotu limita maksas samazinājumu.
Noteikumu projekta 87.¹2 apakšpunkts paredzētu iespēju piemērot zvejas rīku limita maksas samazinājumu nomniekam, kurš iepriekšējā nomas gadā ir cietis roņu radītus zaudējumus nozvejai un zvejas rīkiem. Lai nodrošinātu, ka maksas samazinājums tiek piemērots tikai pamatotos gadījumos un vienoti visā valsts teritorijā, nomniekam ir jāiesniedz pamatots apliecinājums par roņu radīto zaudējumu gadījumu, un šo informāciju pašvaldības pārstāvis izlases veidā pārbauda klātienē un apstiprina. Pārbaudes mērķis būtu nodrošināt faktisko apstākļu pārbaudāmību un pašvaldības lēmuma pamatojumu par maksas samazinājuma piemērošanu, nevis veikt administratīvā pārkāpuma procesa darbības vai piemērot sankcijas. Pārbaude tiktu organizēta izlases veidā un samērīgi, ņemot vērā iesniegto apliecinājumu skaitu, pašvaldības kapacitāti un riskus par informācijas ticamību. Nomnieks apliecinājumam varētu pievienot papildinošu informāciju (piemēram, fotofiksācijas, zvejas žurnālu ierakstus vai zvejas rīku bojājumu aprakstu), kas atvieglotu pārbaudes veikšanu un lēmuma pieņemšanu. Pārbaudes rezultāts tiktu fiksēts rakstveidā, norādot vismaz pārbaudes datumu, vietu, pārbaudīto gadījumu un secinājumu par apliecinājuma pamatotību. Pārbaudes veikšanā būtu nodrošināma vienlīdzīga attieksme pret nomniekiem un salīdzināmos apstākļos piemērojama vienāda pieeja. Pašvaldība pārbaudes organizatoriskos aspektus varētu noteikt iekšējās procedūrās, saglabājot noteikumos paredzētā kontroles mehānisma mērķi un pārbaudāmību.
Skaidrojums par pārbaudes veikšanas pamatprincipiem:
- pārbaude tiek veikta izlases veidā, balstoties uz risku izvērtējumu un iesniegto apliecinājumu apjomu;
- pārbaudes laikā tiek izvērtēta nomnieka iesniegtā informācija par roņu radīto zaudējumu ticamību un sasaisti ar konkrēto zvejas rīku un zvejas periodu;
- pārbaudes rezultāti tiek dokumentēti, nodrošinot lēmuma par maksas samazinājumu pārbaudāmību;
- pārbaudes tiek organizētas, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu. Pašvaldība pārbaudes organizatoriskos aspektus var noteikt iekšējās procedūrās, saglabājot noteikumos paredzēto kontroles mehānisma mērķi – nodrošināt pamatotu un pārbaudāmu maksas samazinājuma piemērošanu.

10. Svītrot noteikumu Nr. 918 87.¹2. apakšpunkta pēdējo teikumu.

11. Vajadzētu noteikt, ka pašvaldības, iznomājot ūdenstilpi zivsaimnieciskiem mērķiem, Zivju fondā ieskaita vismaz 10 % no kopējās nomas maksas, informāciju par to sniedzot informācijas sistēmā. Ministru kabineta 15.11.2022. noteikumi Nr. 719 “Publisko ūdeņu nomas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 719) nosaka kārtību, kādā tiek iznomāti iekšzemes publiskie ūdeņi, un tā attiecas arī uz gadījumiem, kad šie ūdeņi tiek iznomāti zvejas tiesību izmantošanai. Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka dotāciju Zivju fondam no vispārējiem ieņēmumiem veido arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie maksājumi – daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij, saskaņā ar attiecīgās ūdenstilpes nomas līguma papildu nosacījumiem (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida).
97.¹ punkts funkcionāli papildinātu noteikumu Nr. 918 96. punktu, korelējot atšķirīgas situācijas, proti:
– 96. punkts regulē Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo daļu, kas saistīta ar zvejas tiesību nomas maksu jūras piekrastē;
– 97.¹ punkts attiektos uz iekšējo publisko ūdeņu nomu, kur zvejas tiesību izmantošana tiek nodrošināta, iznomājot pašu ūdenstilpi.
Līdz ar to norma nebūtu dublējoša, bet gan attiecināta uz citu nomas kārtības pamatu, nodrošinot vienotu pieeju Zivju fonda finansējuma veidošanai neatkarīgi no tā, vai zvejas tiesības tiek izmantotas jūras piekrastē vai publiskos iekšējos ūdeņos.

11. Papildināt noteikumus Nr. 918 ar 97.¹ punktu, nosakot, ka situācijās, kad ūdenstilpe, ievērojot normatīvos aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Par pārskaitīto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība informāciju iesniedz informācijas sistēmā noteikumu Nr. 918 102. punktā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu Nr. 918 97.¹ punkts izstrādāts, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 13. panta otrās daļas 1. punktu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, tostarp ar to saistīto maksājumu un uzskaites nosacījumus.

Skaidrojums par abu pilnvarojumu savstarpējo attiecību un specialitātes principa piemērošanu.
Noteikumu Nr. 918 97.¹ punkts neregulē publisko ūdeņu nomas maksas noteikšanas vispārējo kārtību, kas tiek noteikta citos normatīvajos aktos, bet nosaka ar zvejas tiesību izmantošanu saistītu maksājuma elementu – valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu.
Attiecīgi Zvejniecības likuma 13. panta otrās daļas 1. punkts šajā gadījumā ir uzskatāms par speciālo pilnvarojumu attiecībā pret Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto vispārējo pilnvarojumu regulēt publisko ūdeņu nomu.
Publisko ūdeņu nomas maksas noteikšana tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko ūdeņu nomu, savukārt noteikumu projektā paredzētais regulējums attiecas tikai uz ar zvejas tiesību izmantošanu saistītā maksājuma elementa piemērošanu.

Zvejas tiesības ir juridiskais pamats vispārējai iespējai zvejot. Zvejnieks šīs tiesības iegūst, noslēdzot nomas līgumu ar pašvaldību vai valsti. Bez šī līguma zvejniekam nav tiesiska pamata atrasties ūdenstilpē ar komercrīkiem. Savukārt zvejas limiti ir konkrēts apjoms, ko drīkst nozvejot vai izmantot. Zvejas limitus nosaka katram gadam, balstoties uz zinātniskajiem ieteikumiem par zivju krājumiem. Zvejas limitus iedala zvejas rīku limitos (cik un kādus tīklus, murdus vai āķus drīkst izmantot) un nozvejas apjoma limitos (cik tonnu konkrētas sugas zivju drīkst nozvejot). Līdz ar to zvejas limitu izmantošana nav saistāma ar Zvejniecības likuma 7. panta septītajā daļā noteikto, ka iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.

12. Būtu jāprecizē noteikumu Nr. 918 98. punkta ievaddaļa, jo pašpatēriņa zvejas veids un raksturs neparedz konkrētās politikas atbalsta mehānismus vai atlaižu piemērošanas nepieciešamību. Pašpatēriņa zveja pēc būtības nav komercdarbības forma, bet individuāls zivju ieguves pārtikai nodrošināšanas veids, kas ir līdzvērtīgs zivju ieguvei atpūtas nolūkos, un kam nav saistības ar nodarbinātības veicināšanu vai nodokļu ieņēmumu veidošanu. Tādēļ pašpatēriņa zvejai nav nepieciešami un nav samērīgi piemērot komerciālajai zvejai paredzētos atbalsta mehānismus, priekšrocības vai atlaižu sistēmas.
Grozījumi noteikumu Nr. 918 98. punktā un 8. punktā tiktu veikti, lai skaidri nodalītu komerciālās zvejas un pašpatēriņa zvejas regulējumu, novērstu neatbilstības starp normu saturu un šo zvejas veidu mērķi un nodrošinātu valsts zvejniecības politikas mērķu sasniegšanu.

12. Izteikt noteikumu Nr. 918 98. punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem gadījumos, kas uzskaitīti šī punkta apakšpunktos.

13. Noteikumu Nr. 918 98.3. apakšpunktā būtu jāparedz, ka nomas maksas samazinājums tiktu piemērots tikai situācijās, kad tas veicina zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides mērķu sasniegšanu, proti, zvejojot invazīvās vai nevēlamās zivju sugas vai zivju sugas no neizmantotiem krājumiem, piemēram, baltās zivis, kuru mērķtiecīga izzveja (piemēram, melioratīvā zveja) var veicināt eitrofikācijas mazināšanu iekšzemes ūdenstilpēs. Tāpat būtu jāprecizē 98.4. apakšpunkts, jo pašvaldībai vajadzētu no rūpnieciskās zvejas tiesības nomnieka saņemt pamatotu apliecinājumu par stihiskas nelaimes gadījumā bojā gājušiem zvejas rīkiem vai peldošiem līdzekļiem. 
Noteikumu Nr. 918 98.4. punkts neparedz pašvaldībai pienākumu nodrošināt vai risināt nomnieka zvejas rīku un peldošo līdzekļu jautājumus, bet gan nosaka pašvaldībai kā zvejas tiesību iznomātājai obligātu kritēriju, kas tai jāņem vērā, lemjot par nomas maksas samazināšanu gadījumos, kad nomniekam bijuši objektīvi, stihiskas nelaimes izraisīti zaudējumi. Pašvaldības iesaiste šajā procesā izriet no tās funkcijas pārvaldīt tai piekrītošās zvejas tiesības un nodrošināt, ka nomas maksas politika tiek piemērota taisnīgi un samērīgi, ņemot vērā Zvejniecības likumā noteikto zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas principu. Pašvaldība šajā kontekstā neveic tehnisku rīku kontroli un negādā par rīkiem, bet tikai administratīvi pārbauda nomnieka iesniegto informāciju, lai nepieļautu nepamatotu nomas maksas samazināšanu. Noteikumu Nr. 918 98.4. apakšpunkts nenosaka pašvaldībai brīvas izvēles tiesības, bet gan definē skaidru, objektīvu kritēriju, kas visām pašvaldībām piemērojams vienādi. Tādējādi norma nerada atšķirīgu praksi, bet gan tieši nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus nomas maksas samazināšanai visā valsts teritorijā. Lai mazinātu interpretācijas riskus un nodrošinātu vienotu pieeju, pamatotajā apliecinājumā būs jānorāda vismaz:
- stihiskās nelaimes datumu vai periodu un vietu;
- bojā gājušo zvejas rīku vai peldošo līdzekļu veidu, daudzumu un identificējošu informāciju;
- īsu notikuma aprakstu un iespējamo ietekmi uz zvejas darbības nodrošināšanu;
- pievienojamus pierādījumus, ja tādi ir pieejami (piemēram, fotofiksācijas, apdrošinātāja vai glābšanas dienestu informāciju, vai citus dokumentus).
Gadījumā, ja informācija par notikumu tiks atbilstoši norādīta informācijas sistēmā, pašvaldība izmantos sistēmā pieejamos datus, lai izvērtētu maksas atvieglojuma piemērošanas pamatojumu.
Nomas maksas samazinājums nebūtu piemērojams pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaikus var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku, turklāt, tā kā nomas maksas samazinājums komerciālajai zvejai situācijā, kad zvejas rīks tiek lietots mazāk nekā trīs mēnešus, nav pamatots, jo tāda var būt atsevišķu specializētās zvejas rīku lietošanas specifika, ir jāsvītro noteikumu Nr. 918 98.5. apakšpunkts.

13. Izteikt noteikumu Nr. 918 98.3 apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka atvieglojumus var piemērot, ja tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanai. Izteikt 98.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka atvieglojumus var piemērot, ja iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un par šo faktu pašvaldībai ir iesniegts iesniegums un informācijas sistēmā ir ievietots apraksts par stihisku nelaimi un tās radītajiem zaudējumiem. Svītrot 98.5. apakšpunktu.

14. Lai izvērtētu nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 717/2014, būtu jāievēro konkrēti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz mazākas nozīmes (de minimis) atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. Zvejniecības likuma 25. panta otrajā daļā noteikts, ka šā likuma 13. panta otrās daļas noteikumi reglamentē maksu par zvejas tiesībām un tās atvieglojumus. Savukārt Zvejniecības likuma 13. panta otrās daļas 1. punktā minēts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību (noteikumu Nr. 918 iepriekšējais nosaukums pirms noteikumu Nr. 719 stāšanās spēkā”).

14. Papildināt noteikumus Nr. 918 ar 100.²–100.¹³ punktu, lai varētu izvērtēt nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Komisijas regulu (ES) Nr. 717/2014.

15. Lai mazinātu pašvaldību administratīvo slogu, jāparedz, ka pašvaldības turpmāk tikai vienu reizi gadā iesniedz informācijas sistēmā ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanas, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Pašlaik šī informācija ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā saskaņā ar pārskata veidlapu noteikumu Nr. 918 4. pielikumā.

15. Izteikt noteikumu Nr. 918 102. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, ūdenstilpēm, kuras iznomātas zvejas tiesību izmantošanai, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedzamas informācijas sistēmā līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu. Svītrot noteikumu Nr. 918 4. pielikumu.

16. Lai mazinātu LAD administratīvo slogu, jānoteic, ka LAD tikai vienu reizi gadā apkopo ziņas, ko pašvaldības saskaņā ar noteikumu Nr. 918 102. punktu iesniegušas informācijas sistēmā. Pašlaik šī informācija LAD ir jāapkopo divas reizes gadā.

16. Izteikt noteikumu Nr. 918 103. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka LAD apkopo ziņas, ko pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu iesniegušas informācijas sistēmā, un līdz nākamā gada 31. janvārim sagatavo un publicē LAD tīmekļvietnē pārskatu par kopējiem iepriekšējā gada rezultātiem.

17. Jāsvītro noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 3.8. apakšpunkts, jo visa zvejas žurnālos norādītā informācija ir pieejama informācijas sistēmā, bet pienākums uzrādīt zvejas rīkus kontrolējošām iestādēm ir noteikts noteikumos par rūpniecisko zveju.

17. Svītrot noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 3.8. apakšpunktu.

18. Jāprecizē noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3. apakšpunkts, jo likums jau noteic gadījumus, kad iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt (Zvejniecības likuma 8. panta pirmās daļas 1.-4. punkts), kā arī paredz kārtību, kādā tā attiecīgajā gadījumā pārtraucama (Zvejniecības likuma 8. panta otrā un trešā daļa).
Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu paredzēts svītrot noteikumu 8. punktu, kā arī anotācijas 5. punktā sniegto skaidrojumu, secināms, ka noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 10.2. apakšpunktā ietvertais regulējums pēc būtības atkārto vai var tikt interpretēts kā Zvejniecības likuma 7. panta sestajā daļā noteikto priekšrocību zvejas tiesību nomā precizēšana vai paplašināšana līguma noteikumu veidā. Lai novērstu risku, ka līguma parauga regulējums tiek uztverts kā likuma normu pārrakstīšana vai modificēšana, kā arī lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 10.2. apakšpunktu vajadzētu svītrot.
Noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3.2. apakšpunktā ietvertā zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanas pamata konkretizēšana, sasaistot to ar administratīvā soda piemērošanu saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta sesto vai astoto daļu un atsaucoties uz Sodu reģistra informāciju, var tikt interpretēta kā Zvejniecības likuma 8. panta regulējuma pārrakstīšana vai sašaurināšana, kā arī var radīt neskaidrību par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanas priekšnoteikumiem un samērīgumu.
Ņemot vērā, ka Zvejniecības likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktā jau ir noteikts pamats zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanai gadījumā, ja zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus, un likumā ir paredzēta arī šādas pārtraukšanas kārtība, nav nepieciešams noteikumu Nr. 918 1. pielikumā atkārtoti vai šaurāk konkretizēt šo pamatu, piesaistot to konkrētu administratīvo sodu piemērošanai.

18. Izteikt noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka iznomātājs  var izbeigt nomas līgumu Zvejniecības likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos un ievērojot Zvejniecības likuma 8. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto kārtību.. Svītrot noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.4., 7.5. un 10.2. apakšpunktu. Precizēt noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 10.3. – 10.6. apakšpunkta numerāciju.

19. Jāpapildina noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma II tabulas 9. punkts, jo ir jāievieš nomas maksa par apaļā jūrasgrunduļa murda limitu. Zveja ar šo rīku tika ieviesta 2018. gadā, bet nomas maksa tajā laikā netika noteikta tāpēc, ka vajadzēja izvērtēt zvejas efektivitāti, nozvejas apjomu pa vairākiem gadiem un ar rīka izmantošanu saistītos tehniskos un bioloģiskos datus. Pamatojoties uz uzkrāto pieredzi un faktiskajiem zvejas rezultātiem, tika secināts, ka jūrasgrunduļu murds ir efektīvs rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai un pēc tehniskiem parametriem tas pielīdzināms lucīšu murdam, tāpēc abi zvejas rīki būtu atbilstoši vienai zvejas rīku kategorijai un nomas maksai – 21,34 euro (21,50 euro pēc noapaļošanas uz augšu līdz 50 euro centiem). Turklāt jūrasgrunduļu murds ir efektīvs rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai un pēc tehniskiem parametriem tas pielīdzināms lucīšu murdam, tāpēc abi zvejas rīki būtu atbilstoši vienai zvejas rīku kategorijai.

19. Papildināt noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma II tabulas 9. punktu ar vārdiem "un apaļo jūrasgrunduļu murds".

20. Tā kā valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" no 2026. gada ir nolēmis piešķirt zivju vada limitus (atvērumu virs 200 m) arī Rīgas līča piekrastē, noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma II tabulas 14. punktā par šiem rīkiem nosakāma nomas maksa, lai tā būtu tāda pati kā Baltijas jūras piekrastē – 28,46 euro (28,50 euro pēc noapaļošanas uz augšu līdz 50 euro centiem).

20. Noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma II tabulas 14. punktā zivju vada limitiem (atvērums virs 200 m) Rīgas līča piekrastē noteikt nomas maksu 28,50 euro.

21. Noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma IV tabula (Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras) ir jāpapildina ar atsevišķu nomas maksu par mencas nozvejas limitu, lai salāgotu nomas maksu par mencas nozvejas limitu Baltijas jūrā, kas ir 14,23 euro (14,50 euro pēc noapaļošanas uz augšu līdz 50 euro centiem) par vienu tonnu (noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma I tabula), ar maksu par mencas nozvejas limitu starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras.

21. Papildināt noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikuma IV tabulu ar jaunu zivju sugas nosaukumu "menca", nosakot maksu par mencas nozvejas limitu 14,50 euro par vienu tonnu starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras.

22. Noteikumu Nr. 918 2.¹ pielikumā būtu nepieciešams noapaļot maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu apmēru uz augšu līdz 50 euro centiem vai veseliem euro, nevis tās saglabāt tādā pašā apmērā, kā tās ir tikušas pārrēķinātas no latiem uz euro 2014. gadā.

22. Lai nodrošinātu vienkāršāku un praktiskāku maksas piemērošanu, kā arī novērstu situācijas, kad maksas apmēri tiek piemēroti ar vēsturiski izveidojušos decimāldaļu precizitāti pēc pārrēķina no latiem uz euro, noteikumu 2.¹ pielikumā pamatmaksas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu apmērs, izņemot maksu par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm, noapaļots uz augšu līdz 50 euro centiem vai veseliem euro.

23. Konkurences padome (turpmāk - KP) ir vairākkārtīgi saņēmusi iesniegumus, kurus vieno aktuāla problēma, kas izriet no esošā zvejas tiesību normatīvā regulējuma, kas tiek attiecināts uz komerciālo zveju gadījumos, kad pašvaldības atbilstoši Zvejniecības likuma (turpmāk – ZL) 5. panta ceturtajai daļai (..) organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu (..).
KP secina, ka šobrīd, vadoties no pastāvošā normatīvā regulējuma, proti, saskaņā ar noteikumu Nr. 918 17. punktu, iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības (turpmāk – zvejas tiesības) fiziskām un juridiskām personām, jāievēro ZL 7. panta sestajā daļā noteiktās priekšrocības. Proti, priekšroka zvejas tiesību nomā ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai zivju resursu atražošanu un pavairošanu, ir pildījis iepriekšējā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Saskaņā ar noteikumu Nr.918 17. punktā noteikto, pašvaldībai, ja tā ir saņēmusi iepriekšējo nomnieku iesniegumus par zvejas tiesību nomas līgumu pagarināšanu ir pienākums nodrošināt šo nomnieku priekšrocības zvejas tiesību nomā uz nākamo termiņu. Un saskaņā ar noteikumu Nr. 918 43. punktu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole rīkojama tikai tad, ja uz neiznomātām un brīvi pieejamām zvejas tiesībām iesniegto iesniegumu skaits pārsniedz pieejamo zvejas limitu apmēru. Turklāt Noteikumu Nr. 918 49. punktā uzsvērts, ka atlikušās zvejas tiesību nomas iespējas var piedāvāt atklātā izsolē pēc tam, kad ir pilnībā apmierināti to nomnieku pieprasījumi, kuriem saskaņā ar ZL ir priekšrocības uz zvejas tiesību nomu.
KP pieņem, ka normatīvā regulējuma mērķis ir aizsargāt esošo komerciālo zvejnieku intereses, t.sk. piekrastes kopienu kultūrvēsturiskās intereses, tomēr vienlaikus norāda, ka esošais normatīvais regulējums praksē veido situāciju kurā faktiski konkurence tiek pilnībā izslēgta un radītas priekšrocības konkrētam zvejniekam, tikai tā iemesla dēļ, ka tas vēsturiski kā pirmais ieguvis šādas zvejas nomas tiesības. KP arī norāda, ka esošais normatīvais regulējums ierobežo pašvaldības gadījumos, ja tās būtu saņēmušas vairākus pieteikumus kā faktiskais zvejas licenču skaits, rīkot izsoles ar mērķi saņemt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

23. Papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar 3.1. apakšpunktu, nosakot, ka Zemkopības ministrijai, gatavojot nākošos grozījumus Zvejniecības likumā, pēc konsultācijām ar pašvaldībām un zvejniekus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, izvērtēt iespējas zvejas tiesību nomas pieejamības paplašināšanai lielākam personu lokam, vienlaikus nodrošinot vietējo pašvaldību iedzīvotāju un zvejnieku tiesisko paļāvību un noteikta līmeņa priekšrocību saglabāšanu.