23-TA-1383: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija sēdes (protokola Nr.29 46.§ "Informatīvais ziņojums “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” (23-TA-652)) protokollēmuma 4.1. apakšpunkts paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai pēc grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (reģ.Nr.Lp281/Lp14) pieņemšanas (Saeimā pieņemts 22.06.2023., izsludināts 30.06.2023., stājas spēkā 01.08.2023.) sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersoonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu izdošanas galvenais mērķis ir tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras var tikt nosūtītas dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības ieguvei, loka paplašināšana, ņemot vērā konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” (turpmāk - konsorcijs IDA) ietvaros apstiprinātās augstākās izglītības programmas.
Konsorcija IDA augstākās izglītības programmas plānots īstenot ar 2023. gada 1. septembri, un ar tajās studējošajiem nodarbinātajiem slēdzami līgumi par studiju finansēšanu un mācību izdevumu atmaksas pienākumu.
Konsorcija IDA augstākās izglītības programmas plānots īstenot ar 2023. gada 1. septembri, un ar tajās studējošajiem nodarbinātajiem slēdzami līgumi par studiju finansēšanu un mācību izdevumu atmaksas pienākumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai īstenotu ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr.83 atbalstīto Konceptuālā ziņojuma „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi” IV sadaļā ietverto risinājumu B (1) – konsorcija IDA izveidošana starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, 2022. gada 25. oktobrī tika noslēgts konsorcija IDA dibināšanas līgums starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, kas paredz kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu tiesībaizsardzības iestāžu (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Republikas prokuratūras) personāla sagatavošanā, kā arī resursu koplietošanu.
Konsorcija IDA ietvaros ir vienošanās par šādu studiju programmu atbildības jomu sadalījumu:
- Valsts policijas koledža – studiju virziena “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas “Policijas darbs” īstenošana;
- Rīgas Stradiņa universitāte – studiju virziena “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Policijas darbs” un otrā cikla augstākās izglītības programmas “Ekonomiskā drošība” apakšprogrammas “Ekonomiskās drošības aizsardzība” īstenošana;
- Latvijas Universitāte – studiju virziena “Tiesību zinātne” pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana”, otrā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” un studiju virziena “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” otrā cikla augstākās izglītības programmas “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība” īstenošana.
Tiesībaizsardzības iestāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām attiecīgi ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti slēgs:
- līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana;
- vienošanās protokolu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa (vienošanās protokolu slēdz uz vienu gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas).
Ievērojot, ka finansējums paredzams konkrētam vidēji aprēķinātam studiju vietu skaitam, bet studijas konsorcija IDA augstākās izglītības programmās plānots uzsākt 2023. gada 1. septembrī, vienošanās protokols var tikt noslēgts tikai pēc tam, kad būs zināms uzņemto studējošo skaits.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” (23-TA-652; Ministru kabineta 01.06.2023. sēdes protokola Nr.29 46.§) norādītajam, indikatīvais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits (maksimālā skaita prognozes) konsorcija IDA augstākās izglītība programmās līdz 2026. gadam ir sekojošas:
2023. gadā – 563 studējošie;
2024. gadā – 582 studējošie;
2025. gadā – 591 studējošais;
2026. gadā – 590 studējošie.
Konsorcija IDA dibināšanas līgumā ir noteikts arī minimālais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits - kopā visās augstākās izglītības programmās 286 studējošie.
Latvijas Universitātē pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studiju formā uzņemšana reflektantiem tiks organizēta vispārējā konkursa kārtībā, kas ļaus Latvijas Universitātei nodrošināt tās prasībām atbilstošu uzņemšanu un vienādas prasības visiem pilna laika studiju reflektantiem. Līgumu ar Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu konsorcija IDA pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie, slēgs Valsts policija. (Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.402 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi"").
Augstskolu un koledžu īstenoto augstākās izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.994), un tie paredz arī attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficienta vērtības. Ir pieņemti grozījumi noteikumos Nr.994 (Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.411 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem""), kuru anotācijā (ex-ante) ir skaidroti finansējuma jautājumi, lai īstenotu konsorcija IDA augstākās izglītības programmas (gan 2023. gadā, gan arī vidējā termiņā no 2024.-2026.gadam).
Konsorcija IDA:
- izglītības programmas par speciālistu sagatavošanu ir unikālas;
- izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem); līdz ar to finansējums mācībām studiju programmās piešķirams pilnā nepieciešamajā apmērā;
- plānotais studējošo (izglītojamo) skaits gada laikā var tikt mainīts atbilstoši iestāžu nepieciešamībai pēc jauniem speciālistiem, ko ietekmē, piemēram, neplānota personāla atvaļināšanās no dienesta; šādos gadījumos papildu finansējums netiek piešķirts un ir jāveic pasākumi, lai apstiprinātā finansējuma ietvaros nodrošinātu noteiktā skaita tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītošanu.
Likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Iekšlietu ministrijā ir apstiprināta jauna budžeta programma 44.00.00 “Iekšējās drošības akadēmija”, kurā attiecīgi piešķirtais finansējums tiek izlietots ar augstākās izglītības programmu īstenošanu saistīto izdevumu segšanai Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei. Tiesībaizsardzības iestādēm mācību izdevumiem nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pārdalīti no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" starpministriju transferta veidā.
Uz šo brīdi ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”, (turpmāk - noteikumi Nr.257), kuros noteiktā kārtība nerisina visus ar konsorciju IDA attiecīgi saistītos jautājumus.
Konsorcija IDA ietvaros ir vienošanās par šādu studiju programmu atbildības jomu sadalījumu:
- Valsts policijas koledža – studiju virziena “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas “Policijas darbs” īstenošana;
- Rīgas Stradiņa universitāte – studiju virziena “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Policijas darbs” un otrā cikla augstākās izglītības programmas “Ekonomiskā drošība” apakšprogrammas “Ekonomiskās drošības aizsardzība” īstenošana;
- Latvijas Universitāte – studiju virziena “Tiesību zinātne” pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana”, otrā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” un studiju virziena “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” otrā cikla augstākās izglītības programmas “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība” īstenošana.
Tiesībaizsardzības iestāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām attiecīgi ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti slēgs:
- līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana;
- vienošanās protokolu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa (vienošanās protokolu slēdz uz vienu gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas).
Ievērojot, ka finansējums paredzams konkrētam vidēji aprēķinātam studiju vietu skaitam, bet studijas konsorcija IDA augstākās izglītības programmās plānots uzsākt 2023. gada 1. septembrī, vienošanās protokols var tikt noslēgts tikai pēc tam, kad būs zināms uzņemto studējošo skaits.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” (23-TA-652; Ministru kabineta 01.06.2023. sēdes protokola Nr.29 46.§) norādītajam, indikatīvais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits (maksimālā skaita prognozes) konsorcija IDA augstākās izglītība programmās līdz 2026. gadam ir sekojošas:
2023. gadā – 563 studējošie;
2024. gadā – 582 studējošie;
2025. gadā – 591 studējošais;
2026. gadā – 590 studējošie.
Konsorcija IDA dibināšanas līgumā ir noteikts arī minimālais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits - kopā visās augstākās izglītības programmās 286 studējošie.
Latvijas Universitātē pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studiju formā uzņemšana reflektantiem tiks organizēta vispārējā konkursa kārtībā, kas ļaus Latvijas Universitātei nodrošināt tās prasībām atbilstošu uzņemšanu un vienādas prasības visiem pilna laika studiju reflektantiem. Līgumu ar Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu konsorcija IDA pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie, slēgs Valsts policija. (Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.402 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi"").
Augstskolu un koledžu īstenoto augstākās izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.994), un tie paredz arī attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficienta vērtības. Ir pieņemti grozījumi noteikumos Nr.994 (Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.411 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem""), kuru anotācijā (ex-ante) ir skaidroti finansējuma jautājumi, lai īstenotu konsorcija IDA augstākās izglītības programmas (gan 2023. gadā, gan arī vidējā termiņā no 2024.-2026.gadam).
Konsorcija IDA:
- izglītības programmas par speciālistu sagatavošanu ir unikālas;
- izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem); līdz ar to finansējums mācībām studiju programmās piešķirams pilnā nepieciešamajā apmērā;
- plānotais studējošo (izglītojamo) skaits gada laikā var tikt mainīts atbilstoši iestāžu nepieciešamībai pēc jauniem speciālistiem, ko ietekmē, piemēram, neplānota personāla atvaļināšanās no dienesta; šādos gadījumos papildu finansējums netiek piešķirts un ir jāveic pasākumi, lai apstiprinātā finansējuma ietvaros nodrošinātu noteiktā skaita tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītošanu.
Likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Iekšlietu ministrijā ir apstiprināta jauna budžeta programma 44.00.00 “Iekšējās drošības akadēmija”, kurā attiecīgi piešķirtais finansējums tiek izlietots ar augstākās izglītības programmu īstenošanu saistīto izdevumu segšanai Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei. Tiesībaizsardzības iestādēm mācību izdevumiem nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pārdalīti no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" starpministriju transferta veidā.
Uz šo brīdi ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”, (turpmāk - noteikumi Nr.257), kuros noteiktā kārtība nerisina visus ar konsorciju IDA attiecīgi saistītos jautājumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.257 attiecas tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi.
Noteikumos N.257 noteikts, ka amatpersonas izglītības iegūšanai var nosūtīt:
- uz koledžu – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības ieguvei vai profesionālās tālākizglītības programmas apguvei;
- uz mācību centru – profesionālās tālākizglītības programmas apguvei;
- uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei;
- uz valsts akreditētu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi, kuras izdotais diploms tiek atzīts Latvijā, – ja dienesta pienākumu izpildei nepieciešamas speciālas zināšanas, kuras nevar iegūt šo noteikumu minētajās citās izglītības iestādēs.
Noteikumu projektā jānosaka atbilstoši izglītības programmu veidi, uz kādām tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai var nosūtīt.
Noteikumi Nr.257 neietver kārtību par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu (Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa, prokuratūrā nodarbinātās amatpersonas (darbinieka), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas) nosūtīšanu izglītības ieguvei konsorcija IDA pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmās un ar to saistīto mācību izdevumu segšanas, kā arī atmaksāšanas kārtību, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona nepilda līgumu par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu).
Noteikumos N.257 noteikts, ka amatpersonas izglītības iegūšanai var nosūtīt:
- uz koledžu – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības ieguvei vai profesionālās tālākizglītības programmas apguvei;
- uz mācību centru – profesionālās tālākizglītības programmas apguvei;
- uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei;
- uz valsts akreditētu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi, kuras izdotais diploms tiek atzīts Latvijā, – ja dienesta pienākumu izpildei nepieciešamas speciālas zināšanas, kuras nevar iegūt šo noteikumu minētajās citās izglītības iestādēs.
Noteikumu projektā jānosaka atbilstoši izglītības programmu veidi, uz kādām tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu izglītības iegūšanai var nosūtīt.
Noteikumi Nr.257 neietver kārtību par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu (Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa, prokuratūrā nodarbinātās amatpersonas (darbinieka), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas) nosūtīšanu izglītības ieguvei konsorcija IDA pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmās un ar to saistīto mācību izdevumu segšanas, kā arī atmaksāšanas kārtību, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona nepilda līgumu par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paplašināts to tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu (Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, prokuratūrā nodarbinātā amatpersona (darbinieks), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona) loks, kuras var tikt nosūtītas dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības ieguvei, ņemot vērā konsorcija IDA ietvaros apstiprinātās augstākās izglītības programmas.
Izdevumus, kas saistīti ar izglītības iegūšanu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja saskaņā ar noteikumu projektā noteikto izglītība tiek iegūta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) padotībā esošā koledžā (turpmāk – koledža), Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā (turpmāk – mācību centrs), konsorcija IDA studiju programmās, ko īsteno Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, vai arī citā noteikumu projektā minētajā izglītības iestādēs attiecīgi pilna vai nepilna laika studijās, klātienē vai neklātienē.
Noteikumu projekts paredz kārtību par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu nosūtīšanu izglītības iegūšanai uz:
- koledžu - īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu apguvei (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi);
- mācību centru - profesionālās tālākizglītības programmas apguvei (Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi),
- augstskolu pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu, kas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, apguvei;
- citu valsts akreditētu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi speciālu zināšanu apguvei, ja tās nevar iegūt iepriekš minētajās izglītības iestādēs.
Noteikumu projektā iekļauti nosacījumi:
- par līgumu slēgšanu ar tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu);
Konsorcija IDA nepilna laika studiju programmās plānots uzņemt tiesībaizsardzības iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar iestādes rekomendāciju studijām, slēdzot ar amatpersonu līgumu atbilstoši ārējā regulējuma nosacījumiem.
- par līgumu slēgšanu ar attiecīgajām izglītības iestādēm par speciālistu sagatavošanu un finansēšanu attiecīgo studiju programmu īstenošanai;
Par izglītības iegūšanas vai attiecīgas izglītības programmas apguves apliecinošu faktu liecina tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas izslēgšana (eksmatrikulācija) no izglītības iestādes pēc sekmīga noslēguma pārbaudījuma nokārtošanas.
Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, kurā iekļauta informācija par izglītojamo tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu skaitu un sniegts apliecinājums par tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu. Vienošanās protokolu slēdz uz konkrētu saimniecisko gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas un tajā norāda no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu sadalījumā pa studiju programmām un konkrētajai augstskolai studiju programmu īstenošanai piešķiramā finansējuma apmēru.
- par mācību un studiju izdevumu (turpmāk - mācību izdevumi) noteikšanu un segšanu;
Studiju vietu bāzes izmaksu kopsumma tiks noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem (noteikumi Nr.994), piemērojot attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficientu.
- mācību izdevumu aprēķināšanas un atmaksāšanas kārtību (pie attiecīgo nosacījumu neizpildes), iekļaujot izņēmuma gadījumus, kad attiecīgie mācību izdevumi tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai nav jāatmaksā;
Izņēmuma gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā, ir norādīti noteikumu projekta 29. punktā. Noteikumu projektā ietverts arī par gadījumu, ka amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā, ja tā tiek pārcelta citā amatā valsts interesēs uz iestādi, kas nav minēta noteikumu 1.1. apakšpunktā, izņemot gadījumus, ja pārcelšanas pamatojums ir amatpersonas motivēts lūgums. Par amatpersonas pārcelšanu citā amatā valsts interesēs noteikts Valsts civildienesta likumā (37. pants).
Tiesībaizsardzības iestāde par noteikumu projekta 26. un 27. punktā minēto, lai nodrošinātu papildus uzraudzību mācību izdevumu atguves procesam, ar tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu vai personu var slēgt atsevišķu vienošanos.
Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona pēc arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē divus gadus, pārējos noteikumu projektā minētajos gadījumos – piecus gadus, tad amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā.
Noteikumu projektā ir ietvertas līdzvērtīgas normas (neradot nevienādus apstākļus) kā noteikumos Nr.257 attiecībā uz termiņiem, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai mācību izdevumi ir jāatmaksā, ietverot gadījumus, ja amatpersona nepārtrauc dienestu vai amata (darba) tiesiskās attiecības, gan arī gadījumus, ja dienesta vai amata (darba) tiesiskās attiecības ar amatpersonu tiek pārtrauktas (attiecīgi trīs vai divi kalendāra gadi).
Salīdzināmi termiņi par mācību izdevumu atmaksu ir iekļauti Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr.825 “ Noteikumi par kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību".
- par rīcību gadījumos, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona vai persona atsakās atmaksāt mācību izdevumus.
Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas pārcelšana amatā uz citu iestādi neatbrīvo amatpersonu no noteikumu projektā noteikto saistību izpildes. Saistības pārņem iestāde, uz kuru tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu pārceļ.
Izdevumus, kas saistīti ar izglītības iegūšanu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja saskaņā ar noteikumu projektā noteikto izglītība tiek iegūta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) padotībā esošā koledžā (turpmāk – koledža), Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā (turpmāk – mācību centrs), konsorcija IDA studiju programmās, ko īsteno Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, vai arī citā noteikumu projektā minētajā izglītības iestādēs attiecīgi pilna vai nepilna laika studijās, klātienē vai neklātienē.
Noteikumu projekts paredz kārtību par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu nosūtīšanu izglītības iegūšanai uz:
- koledžu - īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu apguvei (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi);
- mācību centru - profesionālās tālākizglītības programmas apguvei (Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi),
- augstskolu pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu, kas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, apguvei;
- citu valsts akreditētu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi speciālu zināšanu apguvei, ja tās nevar iegūt iepriekš minētajās izglītības iestādēs.
Noteikumu projektā iekļauti nosacījumi:
- par līgumu slēgšanu ar tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām par izglītības ieguvi un dienestu (darbu, amata pienākumu pildīšanu);
Konsorcija IDA nepilna laika studiju programmās plānots uzņemt tiesībaizsardzības iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar iestādes rekomendāciju studijām, slēdzot ar amatpersonu līgumu atbilstoši ārējā regulējuma nosacījumiem.
- par līgumu slēgšanu ar attiecīgajām izglītības iestādēm par speciālistu sagatavošanu un finansēšanu attiecīgo studiju programmu īstenošanai;
Par izglītības iegūšanas vai attiecīgas izglītības programmas apguves apliecinošu faktu liecina tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas izslēgšana (eksmatrikulācija) no izglītības iestādes pēc sekmīga noslēguma pārbaudījuma nokārtošanas.
Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, kurā iekļauta informācija par izglītojamo tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu skaitu un sniegts apliecinājums par tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu. Vienošanās protokolu slēdz uz konkrētu saimniecisko gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas un tajā norāda no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu sadalījumā pa studiju programmām un konkrētajai augstskolai studiju programmu īstenošanai piešķiramā finansējuma apmēru.
- par mācību un studiju izdevumu (turpmāk - mācību izdevumi) noteikšanu un segšanu;
Studiju vietu bāzes izmaksu kopsumma tiks noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem (noteikumi Nr.994), piemērojot attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficientu.
- mācību izdevumu aprēķināšanas un atmaksāšanas kārtību (pie attiecīgo nosacījumu neizpildes), iekļaujot izņēmuma gadījumus, kad attiecīgie mācību izdevumi tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai nav jāatmaksā;
Izņēmuma gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā, ir norādīti noteikumu projekta 29. punktā. Noteikumu projektā ietverts arī par gadījumu, ka amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā, ja tā tiek pārcelta citā amatā valsts interesēs uz iestādi, kas nav minēta noteikumu 1.1. apakšpunktā, izņemot gadījumus, ja pārcelšanas pamatojums ir amatpersonas motivēts lūgums. Par amatpersonas pārcelšanu citā amatā valsts interesēs noteikts Valsts civildienesta likumā (37. pants).
Tiesībaizsardzības iestāde par noteikumu projekta 26. un 27. punktā minēto, lai nodrošinātu papildus uzraudzību mācību izdevumu atguves procesam, ar tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu vai personu var slēgt atsevišķu vienošanos.
Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona pēc arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē divus gadus, pārējos noteikumu projektā minētajos gadījumos – piecus gadus, tad amatpersonai mācību izdevumi nav jāatmaksā.
Noteikumu projektā ir ietvertas līdzvērtīgas normas (neradot nevienādus apstākļus) kā noteikumos Nr.257 attiecībā uz termiņiem, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai mācību izdevumi ir jāatmaksā, ietverot gadījumus, ja amatpersona nepārtrauc dienestu vai amata (darba) tiesiskās attiecības, gan arī gadījumus, ja dienesta vai amata (darba) tiesiskās attiecības ar amatpersonu tiek pārtrauktas (attiecīgi trīs vai divi kalendāra gadi).
Salīdzināmi termiņi par mācību izdevumu atmaksu ir iekļauti Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr.825 “ Noteikumi par kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību".
- par rīcību gadījumos, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona vai persona atsakās atmaksāt mācību izdevumus.
Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas pārcelšana amatā uz citu iestādi neatbrīvo amatpersonu no noteikumu projektā noteikto saistību izpildes. Saistības pārņem iestāde, uz kuru tiesībaizsardzības iestādes amatpersonu pārceļ.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā minēto normu izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tiks atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādesNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi