24-TA-280: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Biedrību un nodibinājumu likums paredz:
1) kā obligātu pienākumu biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu (stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā);
2) Ministru kabinetam deleģējumu noteikt, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojums.
1) kā obligātu pienākumu biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu (stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā);
2) Ministru kabinetam deleģējumu noteikt, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts noteic obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī nosaka gadījumus, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam ir jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 439) 98.4. apakšpunkts un 7. pielikuma "Vadības ziņojums" 1. sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punkts paredz, ka biedrības un nodibinājumi, iesniedzot gada pārskatu vadības ziņojumā brīvprātīgi var norādīt savu darbības jomu/jomas.
MK noteikumu Nr.439 103. punkts nosaka, ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
Šāds apgrozījuma kritērijs, kad biedrības vai nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents, MK noteikumos Nr. 439 tika iestrādāts, šo ieņēmumu kritēriju pielīdzinot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL) noteiktajam kritērijam – neto apgrozījumam – 800 000 euro, kad mazām sabiedrībām ir noteikta gada pārskata ierobežotā pārbaude. Šobrīd GPKGPL tiek virzīti grozījumi, lai palielinātu komercsabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Minētās robežvērtības tiek palielinātas par 25%, tātad tiks palielināta arī robežvērtība – neto apgrozījums par 25%, kad mazām sabiedrībām ir jāveic gada pārskatu ierobežotās pārbaudes. Plānots, ka minētais neto apgrozījuma kritērijs turpmāk būs 1 000 000 euro.
MK noteikumu Nr. 439 105. punkts nosaka, ka organizācija Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) valdes parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams), vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 439 organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā.
Šobrīd pēc Valsts ieņēmumu datiem:
2021.gadā:
biedrības, kam nav ieņēmumu – 8526;
biedrības ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 2741;
biedrības, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 52, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 28;
biedrības, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 47;
nodibinājumi, kam nav ieņēmumu– 510;
nodibinājumi ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 124;
nodibinājumi, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 22, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 15;
nodibinājumi, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 16.
2022.gadā:
biedrības, kam nav ieņēmumu– 7873;
biedrības ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 2455;
biedrības, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 63, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 35;
biedrības, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 48;
nodibinājumi, kam nav ieņēmumu– 473;
nodibinājumi ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 121;
nodibinājumi, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 25, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 17;
nodibinājumi, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 16.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 439 104.punkts nosaka, ka vismaz vienam biedrības/nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jautājumos.
MK noteikumu Nr.439 103. punkts nosaka, ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
Šāds apgrozījuma kritērijs, kad biedrības vai nodibinājuma gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents, MK noteikumos Nr. 439 tika iestrādāts, šo ieņēmumu kritēriju pielīdzinot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL) noteiktajam kritērijam – neto apgrozījumam – 800 000 euro, kad mazām sabiedrībām ir noteikta gada pārskata ierobežotā pārbaude. Šobrīd GPKGPL tiek virzīti grozījumi, lai palielinātu komercsabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Minētās robežvērtības tiek palielinātas par 25%, tātad tiks palielināta arī robežvērtība – neto apgrozījums par 25%, kad mazām sabiedrībām ir jāveic gada pārskatu ierobežotās pārbaudes. Plānots, ka minētais neto apgrozījuma kritērijs turpmāk būs 1 000 000 euro.
MK noteikumu Nr. 439 105. punkts nosaka, ka organizācija Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) valdes parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams), vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 439 organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā.
Šobrīd pēc Valsts ieņēmumu datiem:
2021.gadā:
biedrības, kam nav ieņēmumu – 8526;
biedrības ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 2741;
biedrības, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 52, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 28;
biedrības, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 47;
nodibinājumi, kam nav ieņēmumu– 510;
nodibinājumi ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 124;
nodibinājumi, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 22, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 15;
nodibinājumi, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 16.
2022.gadā:
biedrības, kam nav ieņēmumu– 7873;
biedrības ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 2455;
biedrības, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 63, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 35;
biedrības, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 48;
nodibinājumi, kam nav ieņēmumu– 473;
nodibinājumi ar ieņēmumiem no 0,1 – 1 200 euro – 121;
nodibinājumi, kuru ieņēmumi pārsniedz 800 000 euro – 25, t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas, kurām šobrīd gada pārskatus ir nepieciešams pārbaudīt zvērinātam revidentam – 17;
nodibinājumi, kuru ieņēmumu pārsniedz 1 000 000 euro – 16.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 439 104.punkts nosaka, ka vismaz vienam biedrības/nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jautājumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Biedrību un nodibinājumu likums paredz noteikt obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu (stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā).
Risinājuma apraksts
Biedrības un nodibinājumi savu darbības jomu norādīs, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Līdz ar to, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 439 98.4. apakšpunktā nosakot, ka turpmāk iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būs jānorāda savu darbības jomu/jomas atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Tāpat tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma "Vadības ziņojums" I. sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punktā, lai noteiktu, ka turpmāk prasība norādīt darbības jomu/jomas vairs nebūs brīvprātīga, bet tā būs obligāta prasība atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko darbības jomu.
Kā tas ir paredzēts Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu.
Kā tas ir paredzēts Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu.
Problēmas apraksts
Likums "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" paredz, ka biedrība sagatavoto gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un tajos gadījumos, ko ir noteicis Ministru kabinets, kopā ar gada pārskatu iesniedz saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojumu. Biedrībām/nodibinājumam atsevišķos gadījumos prasības izpilde attiecībā uz biedrības/nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas locekļa zināšanām grāmatvedības vai revīzijas jomā ir apgrūtinoša.
Risinājuma apraksts
Paredzēts grozīt MK noteikumu Nr. 439 103. punktu, nosakot, ka visām biedrībām un nodibinājumiem, kurām apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 euro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
Minētie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā to, ka gada pārskatu revīzijas pieeja ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas nodrošina pārskatu kvalitāti, kas savukārt to lietotājiem (visām iesaistītajām pusēm) nodrošina pārliecību par uzņēmumu (t.sk., par nevalstiskajām organizācijām, ne tikai, par tām, kas ir sabiedriskā labuma organizācijas) darbības rezultātiem. Vērtējot nevalstisko organizāciju darījumu būtību, var secināt, ka Valdības noteiktajās prioritārajās jomās (nodokļu risku minimizēšanā, interešu konflikta, kā arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos) (2023. gada 15. septembra Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību – III sadaļas “Labklājīga Latvija” 23. un 36.punkts) attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām bez sabiedriska labuma statusa pastāv līdzīgi neatbilstības riski kā sabiedriskā labuma organizācijām. Līdz ar to revidenta lomas integrēšana visām nevalstiskajām organizācijām risku papildu kontrolei veicinās gada pārskata lietotāju aizsardzību un spēju pieņemt pamatotus ekonomiskos lēmumus, balstoties uz gada pārskata datiem. Prasība piesaistīt zvērinātu revidentu būs attiecināta uz nevalstiskajām organizācijām ar ievērojamu saimniecisko darījumu apjomu, proti, kas naudas izteiksmē pārsniedz 1 000 000 euro. Tādējādi biedrību un nodibinājumu, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 euro, gada pārskatu revidēs (pārbaudīs) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniegs zvērināts revidents.
Indikatīvi tās varētu būt 64 nevalstiskās organizācijas, no tām 39 sabiedriskā labuma organizācijas.
Veicot grozījumus 105. punktā, paredzēts noteikt, ka organizācija finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu gada pārskatam vai saīsinātā gada pārskatam pievieno, ja tās pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1 200 euro, bet zvērināta revidenta ziņojuma atvasinājumu – 103. punktā noteiktajos gadījumos.
Tādējādi tās organizācijas, kurām pārskata gadā nav bijis apgrozījums (ieņēmumi) vai apgrozījums (ieņēmumi) nepārsniedz 1 200 euro, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā, varēs nepievienot finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu.
Noteikumu 103. un 105. punkta jaunā redakcija ir piemērojama, sākot ar 2024. gada pārskata gadu.
Lai vienkāršotu prasības biedrības/nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas locekļiem, noteikumu 104. punktā noteiktā prasība tiek vienkāršota, paredzot, ka vienam revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt izpratnei par grāmatvedības vai revīzijas jautājumiem.
Minētie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā to, ka gada pārskatu revīzijas pieeja ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas nodrošina pārskatu kvalitāti, kas savukārt to lietotājiem (visām iesaistītajām pusēm) nodrošina pārliecību par uzņēmumu (t.sk., par nevalstiskajām organizācijām, ne tikai, par tām, kas ir sabiedriskā labuma organizācijas) darbības rezultātiem. Vērtējot nevalstisko organizāciju darījumu būtību, var secināt, ka Valdības noteiktajās prioritārajās jomās (nodokļu risku minimizēšanā, interešu konflikta, kā arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos) (2023. gada 15. septembra Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību – III sadaļas “Labklājīga Latvija” 23. un 36.punkts) attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām bez sabiedriska labuma statusa pastāv līdzīgi neatbilstības riski kā sabiedriskā labuma organizācijām. Līdz ar to revidenta lomas integrēšana visām nevalstiskajām organizācijām risku papildu kontrolei veicinās gada pārskata lietotāju aizsardzību un spēju pieņemt pamatotus ekonomiskos lēmumus, balstoties uz gada pārskata datiem. Prasība piesaistīt zvērinātu revidentu būs attiecināta uz nevalstiskajām organizācijām ar ievērojamu saimniecisko darījumu apjomu, proti, kas naudas izteiksmē pārsniedz 1 000 000 euro. Tādējādi biedrību un nodibinājumu, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 euro, gada pārskatu revidēs (pārbaudīs) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniegs zvērināts revidents.
Indikatīvi tās varētu būt 64 nevalstiskās organizācijas, no tām 39 sabiedriskā labuma organizācijas.
Veicot grozījumus 105. punktā, paredzēts noteikt, ka organizācija finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu gada pārskatam vai saīsinātā gada pārskatam pievieno, ja tās pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1 200 euro, bet zvērināta revidenta ziņojuma atvasinājumu – 103. punktā noteiktajos gadījumos.
Tādējādi tās organizācijas, kurām pārskata gadā nav bijis apgrozījums (ieņēmumi) vai apgrozījums (ieņēmumi) nepārsniedz 1 200 euro, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā, varēs nepievienot finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu.
Noteikumu 103. un 105. punkta jaunā redakcija ir piemērojama, sākot ar 2024. gada pārskata gadu.
Lai vienkāršotu prasības biedrības/nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas locekļiem, noteikumu 104. punktā noteiktā prasība tiek vienkāršota, paredzot, ka vienam revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt izpratnei par grāmatvedības vai revīzijas jautājumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Biedrībām un nodibinājumiem būs obligāts pienākums norādīt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši darbības jomu klasifikācijai.
Biedrībām un nodibinājumiem būtiski samazināsies administratīvais slogs, jo vairāk nekā pusei biedrību un nodibinājumu turpmāk, iesniedzot gada pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, nebūs jāpievieno finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojums (atvasinājums). Provizoriskais biedrību un nodibinājumu skaits, kam, turpmāk iesniedzot gada pārskatu, nebūs jāpievieno finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums ir 10922 organizācijas (atbilstoši 2022. gada datiem), t.i., apmēram 55% no biedrību un nodibinājumu kopskaita.
Savukārt tām biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) pārsniegs 1 000 000 euro, turpmāk būs nepieciešams gada pārskatu revidēt (pārbaudīt) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidentam sniegt ziņojumu.
Biedrību un nodibinājumu, kam bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kuru gada pārskatus bija jārevidē (jāpārbauda) zvērinātam revidentam, skaits 2021. gadā bija 43 un 2022. gadā – 52.
Biedrību un nodibinājumu provizoriskais skaits (2022. gada dati), kuru gada pārskatu būs jārevidē (jāpārbauda) zvērinātam revidentam, būs 64 organizācijas, tādējādi nevalstisko organizāciju skaits, kuru gada pārskatu pārbaudīs zvērināts revidents būtiski nepalielināsies, jo tas pieaugs tikai par 12.
Biedrībām un nodibinājumiem būtiski samazināsies administratīvais slogs, jo vairāk nekā pusei biedrību un nodibinājumu turpmāk, iesniedzot gada pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, nebūs jāpievieno finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojums (atvasinājums). Provizoriskais biedrību un nodibinājumu skaits, kam, turpmāk iesniedzot gada pārskatu, nebūs jāpievieno finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums ir 10922 organizācijas (atbilstoši 2022. gada datiem), t.i., apmēram 55% no biedrību un nodibinājumu kopskaita.
Savukārt tām biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) pārsniegs 1 000 000 euro, turpmāk būs nepieciešams gada pārskatu revidēt (pārbaudīt) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidentam sniegt ziņojumu.
Biedrību un nodibinājumu, kam bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kuru gada pārskatus bija jārevidē (jāpārbauda) zvērinātam revidentam, skaits 2021. gadā bija 43 un 2022. gadā – 52.
Biedrību un nodibinājumu provizoriskais skaits (2022. gada dati), kuru gada pārskatu būs jārevidē (jāpārbauda) zvērinātam revidentam, būs 64 organizācijas, tādējādi nevalstisko organizāciju skaits, kuru gada pārskatu pārbaudīs zvērināts revidents būtiski nepalielināsies, jo tas pieaugs tikai par 12.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi" (22-TA-708).
Pamatojums un apraksts
Noteikumi nosaka biedrību un nodibinājumu klasifikāciju atbilstoši to darbības jomai, kā arī darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pilsoniskā alianse, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUSCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar NVO sektoru.
Labāka un sakārtotāka vide NVO darbībai. Informācija par biedrību un nodibinājumu darbības jomām dos iespēju mērķēti sasniegt tieši tās organizācijas, kad tas ir nepieciešams (piemēram, lai identificētu iespējamos valsts atbalsta saņēmējus), kā arī mazinās risku attiecībā ar finanšu sektoru.
Labāka un sakārtotāka vide NVO darbībai. Informācija par biedrību un nodibinājumu darbības jomām dos iespēju mērķēti sasniegt tieši tās organizācijas, kad tas ir nepieciešams (piemēram, lai identificētu iespējamos valsts atbalsta saņēmējus), kā arī mazinās risku attiecībā ar finanšu sektoru.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi