25-TA-1796: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 020 1160) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 1160) 0,0638 ha platībā - Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 1160) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 1160) 0,0638 ha platībā, Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī (turpmāk – Zemes vienība) nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000584237 (lēmuma datums 05.12.2018.), pamatojoties uz Ministru kabineta 16.04.2013. rīkojumu Nr.158 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.maija rīkojumā Nr.297 "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā"”, saskaņā ar kuru Zemes vienību nolemts saglabāt valsts īpašumā un nodot Finanšu ministrijas valdījumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienības lietošanas mērķis 0601 - “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,0638 ha. Zemes lietošanas veidi: zemes zem ēkām, platība 0,0521 ha un zemes zem ceļiem, platība 0,0117 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1338 euro;
2) universālā kadastrālā vērtība 1362 euro.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem Zemes vienībai reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) Atzīme – zemes īpašniekam nepiederošas būves;
2) Atzīme – ceļa servitūta teritorija, platība 0,0117 ha.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai Zemes vienībai reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) Ceļa servitūta teritorija, platība 0.0117 ha;
2) Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
3) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām, platība 0,0638 ha;
4) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
5) Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
6) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0090 ha;
7) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,0638 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju uz Zemes vienības atrodas divas pirmsreģistrētas mazēkas (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 1160 001 (apbūves laukums 17 m2) un 2700 020 1160 002 (apbūves laukums 15 m2). Minētās būves nav nododas ekspluatācijā, NĪVKIS nav reģistrēta informācija par minēto būvju īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Galvenais lietošanas veids būvēm nav noteikts.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20.apakšpunktam minētās būves ir uzskatāmas par mazēkām (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2), kas, ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas.
Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija, sniedzot informāciju par būvju lietotāju, ar 25.02.2015. vēstuli Nr.5-22/127 ir informējusi VNĪ, ka 19.06.2001. ir saskaņots privātpersonas iesniegts tehniskais projekts “Saimniecības ēkas jaunbūve Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī”, kurā bez saimniecības ēkas attēlota arī esoša siltumnīca, kuras novietojums sakrīt ar reālo situāciju. Būvdarbu realizācijai nav saņemta būvatļauja, saimniecības ēka uzcelta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un nav nodota ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.111/2010 ir konstatējis “ja uz zemesgabala faktiski atrodas ēkas (būves), zemesgabals ir uzskatāms par apbūvētu, un neapbūvētam zemesgabalam paredzēto tiesisko regulējumu var piemērot tikai tad, ja pietiekami skaidri var konstatēt, ka nav šķēršļu ēku nojaukšanai un ka netiks aizskartas ēku (būvju) valdītāju (lietotāju) tiesības”.
Ņemot vērā minēto un to, ka uz Zemes vienības atrodas NĪVKIS pirmsreģistrētas būves, kuras lieto privātpersona, kā arī zemesgrāmatā ierakstīto atzīmi par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm, Zemes vienība faktiski ir uzskatāma par apbūvētu.
Ņemot vērā zemesgrāmatā ierakstīto atzīmi par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm, konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērots Civillikuma 968.pantā noteiktais ēkas un zemes vienotības princips, uzskatot, ka ēkas piekrīt valstij kā zemes īpašniekam.
Savukārt, vēršoties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu par ēku atzīšanu par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu, būtu nepieciešama izziņa no pašvaldības, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas par to, ka ēkas kā patstāvīgs īpašuma objekts nav reģistrēts. Taču arī šajā gadījumā būtu jāņem vērā zemesgrāmatā esošā atzīme par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm.
Papildus, vērtējot iespēju vērsties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 258.pantā paredzēts, ka, ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Līdz ar to, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā, tiesa neskatītu minēto jautājumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, norādot, ka īpašuma strīds būtu izskatāms vispārējās tiesāšanās kārtībā, ceļot īpašuma prasību. Lai celtu tiesā īpašuma prasību, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā. Finanšu ministrijas (VNĪ) rīcībā nav šādu pierādījumu, kā arī valsts minētās ēkas nav būvējusi. Ņemot vērā, ka 2001.gada 19.jūnijā Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā ar Nr.184 ir saskaņots būvju lietotāja - privātpersonas iesniegtais tehniskais projekts - "Saimniecības ēkas jaunbūve Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī”, ir pamatotas šaubas, vai tiesa šādu īpašuma prasību valstij apmierinātu.
Tā kā uz Zemes vienības esošās būves ir klasificējamas kā mazēkas un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu arī samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minēto būvju kadastrālo vērtību, lai risinātu jautājumu par būvju reģistrēšanu zemesgrāmatā vai būvju demontāžu.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Likums) 38.panta pirmo daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Ņemot vērā, ka uz Zemes vienības esošās būves ir mazēkas un tās zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas, konkrētajā gadījumā pušu starpā nevar konstatēt zemes likumisko lietošanas tiesību pastāvēšanu atbilstoši Likuma 38.panta pirmajai daļai, jo uz Zemes vienības esošās būves nav patstāvīgi īpašuma objekti saskaņā ar Likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu.
17.02.2025. VNĪ saņemts privātpersonas iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par iespēju iegūt īpašumā Zemes vienību. VNĪ 03.03.2025. vēstulē Nr.4/3-1/1583 sniedza atbildi privātpersonai, norādot, ka tā kā uz Zemes vienības esošās ēkas ir mazēkas, kas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāmas, būvju lietotājam nevar rasties tiesības ierosināt Zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto (Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām)).
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, proti, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā arī būvju lietotājs. VNĪ ir informējusi privātpersonu par VNĪ pieņemto lēmumu saistībā ar Zemes vienības atsavināšanu.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar 05.06.2025. vēstuli Nr. 1-46/2-2225-1 informē, ka:
1) Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
2) uz Zemes vienību nav attiecināmas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā uzskaitītie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) saskaņā ar spēkā esošo Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu (turpmāk – Teritorijas plānojums), Zemes vienības funkcionālais zonējums (plānotā (atļautā) izmantošana) ir noteikta kā dārzkopības sabiedrību teritorija. Atbilstoši Teritorijas plānojumā noteiktajam, dārzkopību sabiedrības teritorijas ir zemes gabali, kuru atļautais izmantošanas veids ir sezonāla rakstura dārza māju apbūve, kas nav paredzēta patstāvīgai dzīvošanai.
4) piekļūšana Zemes vienībai ir nodrošināta no Gulbju ielas pa zemes reformas laikā noteikto ceļa servitūta teritoriju.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Ņemot vērā, ka Zemes vienība faktiski ir apbūvēta, konkrētajā gadījumā nav vērtējama Zemes vienības atbilstība Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā minētajiem starpgabala definīcijas kritērijiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Zemes vienību, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Zemes vienības izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par pirmsreģistrētajām būvēm, kuras atrodas uz Zemes vienības, kā arī par Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļas 1.2. ierakstu: Atzīme - ceļa servitūta teritorija, platība 0,0117 ha, kā arī par būvju lietotāju.
Pēc Zemes vienības atsavināšanas, tās ieguvēja kompetencē būs pieņemt lēmumu par Zemes vienības turpmāko izmantošanu, tai skaitā arī par tiesisko attiecību risināšanu ar būvju lietotāju.
Ņemot vērā Zemes vienībai noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienības lietošanas mērķis 0601 - “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,0638 ha. Zemes lietošanas veidi: zemes zem ēkām, platība 0,0521 ha un zemes zem ceļiem, platība 0,0117 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1338 euro;
2) universālā kadastrālā vērtība 1362 euro.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem Zemes vienībai reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) Atzīme – zemes īpašniekam nepiederošas būves;
2) Atzīme – ceļa servitūta teritorija, platība 0,0117 ha.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai Zemes vienībai reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) Ceļa servitūta teritorija, platība 0.0117 ha;
2) Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
3) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām, platība 0,0638 ha;
4) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
5) Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0117 ha;
6) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0090 ha;
7) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,0638 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju uz Zemes vienības atrodas divas pirmsreģistrētas mazēkas (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 1160 001 (apbūves laukums 17 m2) un 2700 020 1160 002 (apbūves laukums 15 m2). Minētās būves nav nododas ekspluatācijā, NĪVKIS nav reģistrēta informācija par minēto būvju īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Galvenais lietošanas veids būvēm nav noteikts.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20.apakšpunktam minētās būves ir uzskatāmas par mazēkām (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2), kas, ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas.
Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija, sniedzot informāciju par būvju lietotāju, ar 25.02.2015. vēstuli Nr.5-22/127 ir informējusi VNĪ, ka 19.06.2001. ir saskaņots privātpersonas iesniegts tehniskais projekts “Saimniecības ēkas jaunbūve Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī”, kurā bez saimniecības ēkas attēlota arī esoša siltumnīca, kuras novietojums sakrīt ar reālo situāciju. Būvdarbu realizācijai nav saņemta būvatļauja, saimniecības ēka uzcelta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un nav nodota ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.111/2010 ir konstatējis “ja uz zemesgabala faktiski atrodas ēkas (būves), zemesgabals ir uzskatāms par apbūvētu, un neapbūvētam zemesgabalam paredzēto tiesisko regulējumu var piemērot tikai tad, ja pietiekami skaidri var konstatēt, ka nav šķēršļu ēku nojaukšanai un ka netiks aizskartas ēku (būvju) valdītāju (lietotāju) tiesības”.
Ņemot vērā minēto un to, ka uz Zemes vienības atrodas NĪVKIS pirmsreģistrētas būves, kuras lieto privātpersona, kā arī zemesgrāmatā ierakstīto atzīmi par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm, Zemes vienība faktiski ir uzskatāma par apbūvētu.
Ņemot vērā zemesgrāmatā ierakstīto atzīmi par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm, konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērots Civillikuma 968.pantā noteiktais ēkas un zemes vienotības princips, uzskatot, ka ēkas piekrīt valstij kā zemes īpašniekam.
Savukārt, vēršoties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu par ēku atzīšanu par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu, būtu nepieciešama izziņa no pašvaldības, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas par to, ka ēkas kā patstāvīgs īpašuma objekts nav reģistrēts. Taču arī šajā gadījumā būtu jāņem vērā zemesgrāmatā esošā atzīme par zemes īpašniekam nepiederošām būvēm.
Papildus, vērtējot iespēju vērsties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 258.pantā paredzēts, ka, ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Līdz ar to, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā, tiesa neskatītu minēto jautājumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, norādot, ka īpašuma strīds būtu izskatāms vispārējās tiesāšanās kārtībā, ceļot īpašuma prasību. Lai celtu tiesā īpašuma prasību, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā. Finanšu ministrijas (VNĪ) rīcībā nav šādu pierādījumu, kā arī valsts minētās ēkas nav būvējusi. Ņemot vērā, ka 2001.gada 19.jūnijā Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā ar Nr.184 ir saskaņots būvju lietotāja - privātpersonas iesniegtais tehniskais projekts - "Saimniecības ēkas jaunbūve Kraujas ielā 19 k-341, Ventspilī”, ir pamatotas šaubas, vai tiesa šādu īpašuma prasību valstij apmierinātu.
Tā kā uz Zemes vienības esošās būves ir klasificējamas kā mazēkas un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu arī samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minēto būvju kadastrālo vērtību, lai risinātu jautājumu par būvju reģistrēšanu zemesgrāmatā vai būvju demontāžu.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Likums) 38.panta pirmo daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Ņemot vērā, ka uz Zemes vienības esošās būves ir mazēkas un tās zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas, konkrētajā gadījumā pušu starpā nevar konstatēt zemes likumisko lietošanas tiesību pastāvēšanu atbilstoši Likuma 38.panta pirmajai daļai, jo uz Zemes vienības esošās būves nav patstāvīgi īpašuma objekti saskaņā ar Likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu.
17.02.2025. VNĪ saņemts privātpersonas iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par iespēju iegūt īpašumā Zemes vienību. VNĪ 03.03.2025. vēstulē Nr.4/3-1/1583 sniedza atbildi privātpersonai, norādot, ka tā kā uz Zemes vienības esošās ēkas ir mazēkas, kas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāmas, būvju lietotājam nevar rasties tiesības ierosināt Zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto (Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām)).
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, proti, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā arī būvju lietotājs. VNĪ ir informējusi privātpersonu par VNĪ pieņemto lēmumu saistībā ar Zemes vienības atsavināšanu.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar 05.06.2025. vēstuli Nr. 1-46/2-2225-1 informē, ka:
1) Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
2) uz Zemes vienību nav attiecināmas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā uzskaitītie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) saskaņā ar spēkā esošo Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu (turpmāk – Teritorijas plānojums), Zemes vienības funkcionālais zonējums (plānotā (atļautā) izmantošana) ir noteikta kā dārzkopības sabiedrību teritorija. Atbilstoši Teritorijas plānojumā noteiktajam, dārzkopību sabiedrības teritorijas ir zemes gabali, kuru atļautais izmantošanas veids ir sezonāla rakstura dārza māju apbūve, kas nav paredzēta patstāvīgai dzīvošanai.
4) piekļūšana Zemes vienībai ir nodrošināta no Gulbju ielas pa zemes reformas laikā noteikto ceļa servitūta teritoriju.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Ņemot vērā, ka Zemes vienība faktiski ir apbūvēta, konkrētajā gadījumā nav vērtējama Zemes vienības atbilstība Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā minētajiem starpgabala definīcijas kritērijiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Zemes vienību, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Zemes vienības izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par pirmsreģistrētajām būvēm, kuras atrodas uz Zemes vienības, kā arī par Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļas 1.2. ierakstu: Atzīme - ceļa servitūta teritorija, platība 0,0117 ha, kā arī par būvju lietotāju.
Pēc Zemes vienības atsavināšanas, tās ieguvēja kompetencē būs pieņemt lēmumu par Zemes vienības turpmāko izmantošanu, tai skaitā arī par tiesisko attiecību risināšanu ar būvju lietotāju.
Ņemot vērā Zemes vienībai noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot Zemes vienību izsolē.
Rīkojuma projekts paredz rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot Zemes vienību izsolē.
Rīkojuma projekts paredz rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Zemes vienību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Zemes vienību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi