25-TA-2310: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 177 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada budžeta izstrādes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktu ir atbalstīts Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" 2026. gadā un turpmāk ik gadu, kas ietver arī bērna adopcijas pabalsta apmēra pārskatīšanu.
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar bērna adopcijas pabalsta apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar bērna adopcijas pabalsta apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir pārskatīt bērna adopcijas pabalsta apmēru, lai uzlabotu atbalstu ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts. Likums "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā 2025. gada 3. decembrī). Likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" paredz bērna adopcijas pabalsta apmēru paaugstināt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" paredz bērna adopcijas pabalsta apmēru paaugstināt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Adopcija ir viens no iespējamiem variantiem bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpei, ja tiem nav iespējas atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tādā veidā nodrošinot iespēju bērnam iegūt nepieciešamo ģimenisko vidi, kas ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā. Ar adopciju bērns kļūst par adoptētāju ģimenes locekli. Saskaņā ar Civillikuma 162. panta otro daļu nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāka attiecības.
Personai vai laulātajiem, kuri ņēmuši bērnu pirmsadopcijas aprūpē vai ir adoptējuši bērnu, pienākas ģimenēm ar bērniem paredzētie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (atkarīgi no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas kompensē personai darbā gūstamos ienākumus) un valsts sociālie pabalsti (universāls valsts atbalsts naudas izmaksu veidā pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas).
Tāpat gan pirms, gan pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētāji vienlaikus ar vispārīgajiem ģimenēm ar bērniem paredzētajiem pabalstiem ir tiesīgi saņemt arī īpaši adoptētājiem paredzētu atbalstu. Pirmsadopcijas aprūpes periodā adoptētājam ir tiesības saņemt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, kā arī šis periods tiek ieskaitīts personas sociālās apdrošināšanas stāžā pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai. Savukārt pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētājam ir tiesības saņemt vienreizēju atlīdzību par bērna adopciju, kā arī paternitātes pabalstu.
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopciju, kā arī nodrošinātu veiksmīgu bērna adaptēšanos ģimenē un nodrošinātu papildu atbalsta sniegšanu, no 2019. gada 1. jūlija stājās spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ieviešot jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās, proti, bērna adopcijas pabalstu, ko izmaksā personām, kuras ir adoptējušas un audzina bērnu, kas bijis ārpusģimenes aprūpē. Saskaņā ar likuma 8.2 pantu tiesības saņemt bērna adopcijas pabalstu ir par katru adoptēto bērnu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Bērna adopcijas pabalsta izmaksu izbeidz, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Bērna adopcijas pabalsta piešķiršanas, izmaksas un pārskatīšanas kārtību, kā arī šā pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets. Šo pabalstu izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Nosakot bērna adopcijas pabalsta apmēru 2019. gadā, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 177 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu" (turpmāk – MK noteikumi) pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 129,00 euro mēnesī.
Personai vai laulātajiem, kuri ņēmuši bērnu pirmsadopcijas aprūpē vai ir adoptējuši bērnu, pienākas ģimenēm ar bērniem paredzētie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (atkarīgi no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas kompensē personai darbā gūstamos ienākumus) un valsts sociālie pabalsti (universāls valsts atbalsts naudas izmaksu veidā pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas).
Tāpat gan pirms, gan pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētāji vienlaikus ar vispārīgajiem ģimenēm ar bērniem paredzētajiem pabalstiem ir tiesīgi saņemt arī īpaši adoptētājiem paredzētu atbalstu. Pirmsadopcijas aprūpes periodā adoptētājam ir tiesības saņemt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, kā arī šis periods tiek ieskaitīts personas sociālās apdrošināšanas stāžā pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai. Savukārt pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētājam ir tiesības saņemt vienreizēju atlīdzību par bērna adopciju, kā arī paternitātes pabalstu.
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopciju, kā arī nodrošinātu veiksmīgu bērna adaptēšanos ģimenē un nodrošinātu papildu atbalsta sniegšanu, no 2019. gada 1. jūlija stājās spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ieviešot jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās, proti, bērna adopcijas pabalstu, ko izmaksā personām, kuras ir adoptējušas un audzina bērnu, kas bijis ārpusģimenes aprūpē. Saskaņā ar likuma 8.2 pantu tiesības saņemt bērna adopcijas pabalstu ir par katru adoptēto bērnu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Bērna adopcijas pabalsta izmaksu izbeidz, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Bērna adopcijas pabalsta piešķiršanas, izmaksas un pārskatīšanas kārtību, kā arī šā pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets. Šo pabalstu izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Nosakot bērna adopcijas pabalsta apmēru 2019. gadā, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 177 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu" (turpmāk – MK noteikumi) pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 129,00 euro mēnesī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan izšķiršanās par bērna adopciju ir pašu potenciālo vecāku griba un izvēle, kā arī veids, kā personas var palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem, vienlaikus īstenojot dzīvē savas prasmes un vēlmes bērnu audzināšanā, tomēr valsts uzdevums ir atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos, īpaši vecāku bērnu adopciju (ņemot vērā, ka Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt jaunāka vecuma bērnus).
Ņemot vērā iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, daudzas personas ir paudušas gatavību kļūt par adoptētājiem, taču viņas nav pilnībā pārliecinātas, vai spēs ikdienā nodrošināt ārpusģimenes aprūpē bijušu bērnu finansiālu apsvērumu dēļ. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni. Tāpat jāņem vērā, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts, lai gan personām piemīt vēlme, atbilstošas spējas, prasmes un zināšanas bērnu aprūpē. Līdz ar to ir veicināma šādu personu kļūšana par adoptētājiem, sniedzot finansiālu atbalstu no valsts puses.
Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 7. punktā norādīta vairs neeksistējoša Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnes adrese, kā arī nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Savukārt 4.punktā norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 4.punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, papildināt notiekumus ar 4.1 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrot 7. punktu.
Ņemot vērā iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, daudzas personas ir paudušas gatavību kļūt par adoptētājiem, taču viņas nav pilnībā pārliecinātas, vai spēs ikdienā nodrošināt ārpusģimenes aprūpē bijušu bērnu finansiālu apsvērumu dēļ. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni. Tāpat jāņem vērā, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts, lai gan personām piemīt vēlme, atbilstošas spējas, prasmes un zināšanas bērnu aprūpē. Līdz ar to ir veicināma šādu personu kļūšana par adoptētājiem, sniedzot finansiālu atbalstu no valsts puses.
Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 7. punktā norādīta vairs neeksistējoša Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnes adrese, kā arī nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Savukārt 4.punktā norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 4.punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, papildināt notiekumus ar 4.1 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrot 7. punktu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopciju, kā arī nodrošinātu veiksmīgu bērna adaptēšanos ģimenē un nodrošinātu papildu atbalsta sniegšanu, noteikumu projekts paredz no 2026. gada pārskatīt bērna adopcijas pabalstu.
Noteikumu projekts paredz pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām, proti, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs mēnesī ir:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 107,50 euro līdz 195 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 129 euro līdz 234 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 205/246 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 215/258 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Ja pabalsts piešķirts līdz 2025. gada beigām un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad no 2026. gada pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā.
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 4.punktā, nosakot pabalsta pieprasīšanai VSAA iesniedzamo informāciju, papildinot notiekumus ar 4.1 punktu, lai noteiktu visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot 7. punktu.
Noteikumu projekts paredz pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām, proti, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs mēnesī ir:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 107,50 euro līdz 195 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 129 euro līdz 234 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 205/246 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 215/258 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Ja pabalsts piešķirts līdz 2025. gada beigām un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad no 2026. gada pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā.
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 4.punktā, nosakot pabalsta pieprasīšanai VSAA iesniedzamo informāciju, papildinot notiekumus ar 4.1 punktu, lai noteiktu visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot 7. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 197 083
0
2 856 072
0
3 664 962
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 825 425
0
1 832 881
0
1 840 338
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
0
1 824 624
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 197 083
0
2 856 072
1 496 739
3 664 962
1 653 354
1 828 189
2.1. valsts pamatbudžets
1 825 425
0
1 832 881
1 474 475
1 840 338
1 653 354
1 828 189
2.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
22 264
1 824 624
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 496 739
0
-1 653 354
-1 828 189
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 474 475
0
-1 653 354
-1 828 189
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-22 264
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 496 739
-1 653 354
-1 828 189
5.1. valsts pamatbudžets
0
-1 474 475
-1 653 354
-1 828 189
5.2. speciālais budžets
0
-22 264
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
* kolonās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" uzrādīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi bērna adopcijas pabalstam (ieņēmumi atbilst izdevumiem) un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumi pamatkapitāla veidošanai (ieņēmumi atbilst izdevumiem); 2025.gads ar FM 13.10.2025. rīkojumu Nr. 1.1-1/12/347 "Par apropriācijas pārdali neatliekamu un nozīmīgu pasākumu īstenošanai labklājības nozarē".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins saistībā ar bērna adopcijas pabalsta apmēra palielināšanu pievienots anotācijas pielikumā.
Vienlaikus, lai veiktu bērna adopcijas pabalsta izmaksas paaugstinātā apmērā, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 22 264 euro (40 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi bērna adopcijas pabalstam) 2026. gadā 1 474 475 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 22 264 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 22 264 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 1 496 739 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
Vienlaikus, lai veiktu bērna adopcijas pabalsta izmaksas paaugstinātā apmērā, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 22 264 euro (40 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi bērna adopcijas pabalstam) 2026. gadā 1 474 475 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 22 264 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 22 264 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 1 496 739 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekta ietekme uz valsts budžetu ir iekļauta arī likuma "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā 2025. gada 3. decembrī) anotācijā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 1 496 739 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro. Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmums paredz – pieņemt zināšanai, ka, ja, ievērojot 2024. gada 19. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu bērna adopcijas pabalsta nodrošināšanai
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 1 496 739 euro apmērā, 2027. gadā 1 653 354 euro apmērā, 2028. gadā 1 828 189 euro apmērā un 2029. gadā 1 843 153 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro. Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmums paredz – pieņemt zināšanai, ka, ja, ievērojot 2024. gada 19. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu bērna adopcijas pabalsta nodrošināšanai
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā noteikumu projekts paredz pārskatīt pabalsta apmēru atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē atbalstītajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam", papildus komunikācijas aktivitātes par Ministru kabineta noteikumu projektu nav veiktas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pabalsta apmēra pārrēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos adoptētāju un adoptēto finansiālo situāciju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos ģimeņu ar adoptētiem bērniem materiālo situāciju, tādā veidā rodot iespēju nodrošināt adoptētā bērna ikdienas vajadzības.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi