Anotācija

Katras VPP īstenošanas termiņš tiek noteikts ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu, kurā norāda konkrētu VPP projektu īstenošanas periodu kalendārajos gados. Atbilstoši šim periodam tiek plānots valsts budžeta finansējums. Problēma rodas gadījumos, kad VPP projektu īstenošana tiek uzsākta gada pēdējā ceturksnī vai pagarināta līdz vienam gadam, un VPP projektu noslēgumu zinātniskā pārskata un noslēguma finanšu pārskata iesniegšana un izvērtēšana pārsniedz attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteikto projektu īstenošanas gadu. Līdz ar to rodas situācija, kad Noteikumu Nr. 560 38.2. un 69.²⁰2. apakšpunktā noteiktais valsts budžeta finansējuma noslēguma maksājums līdz 10 procentu apmērā jāveic nākamajā kalendārajā gadā, bet situācijās, kad projekta īstenošanas termiņš tiek pagarināts, pat aiznākamajā kalendārajā gadā. Tas rada neatbilstības ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk - valsts budžeta likums) noteikto, ka finansējums ir izlietojams tajā gadā, kuram tas plānots, sasniedzot attiecīgajā gadā noteiktos mērķus, un ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 4. pantu, kas nosaka, ka saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus atbilstošajos Ministru kabineta rīkojumos, kuri noteic attiecīgās VPP vai ilgtermiņa VPP īstenošanas termiņu. Minētais rada papildu administratīvo slogu nozares ministrijām, kuras ir šo VPP pasūtītājas.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VPP projektu un ilgtermiņa VPP platformas īstenošanas saturiskā un finanšu uzraudzība notiek regulāri un konstatētās neatbilstības tiek novērstas projekta īstenošanas laikā, Noteikumu Nr. 560 38.2. un 69.²⁰2. apakšpunktā noteiktā prasība par noslēguma maksājuma izmaksu pēc tam, kad atbilstoši projekta vai platformas līguma nosacījumiem padomei ir iesniegts un apstiprināts projekta vai platformas noslēguma zinātniskais pārskats un projekta vai platformas noslēguma finanšu pārskats, vairākām iestādēm rada administratīvo slogu, kuru var mazināt.
Ievērojot Noteikumu Nr.560 3.punktā noteikto, ka VPP ir nozares ministrijas pasūtījums, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes nozares problēmu risināšanai, stratēģisko mērķu sasniegšanai, tad nozares ministrijai ir īpaši svarīgi veidot pozitīvu komunikāciju, informējot sabiedrību ne tikai par VPP, tās mērķiem un uzdevumiem, bet arī plašākā kontekstā, kā VPP palīdz īstenot nozares politikas ieviešanu. Problēmu rada fakts, ka Noteikumu Nr. 560 ne 36.2., ne 36.3.apakšpunkta pašreizējā redakcija neparedz nozares ministrijai līdzekļus sabiedrības informēšanas pasākumu, kas saistīti ar programmas īstenošanu, veikšanai.
Plašāka informēšana, tajā skaitā, preses relīzes, informatīvi raksti, intervijas, īsi video rulīši, informācija plašsaziņas līdzekļos un sociālajās platformās veicinās vienotu izpratni par pētījumu programmas ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem, veicinās izpratni par zinātniski pamatotos datos balstītu nozares lēmumu lomu plašākā sociālekonomiskās attīstības un ilgtspējas nodrošināšanā, stiprinās saikni starp pētniecību un valsts politikas prioritātēm atbilstoši katras nozares ministrijas vajadzībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojuma Nr. 474 "Par ilgtermiņa valsts pētījumu programmu "Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma"" 5. punktu ilgtermiņa VPP platformas mērķis ir attīstīt akadēmiskās pētniecības un lietišķās zinātnes kompetences inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju izstrādei ciešā sadarbībā ar Latvijas biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarēm. Noteikumu Nr. 560 2.12.⁶. apakšpunkts nosaka, ka platformas projekta vadītājs var būt tikai zinātnieks. Minētais ierobežojums nepamatoti sašaurina iespējamo ilgtermiņa VPP platformas projektu vadītāju loku un samazina potenciālo pieteicēju loku, jo inovatīvas un komercializējamas idejas var rasties arī doktorantiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem. Ņemot vērā, ka ilgtermiņa VPP platformas projektu mērķis ir orientēts uz zinātnisko ideju komercializēšanu, pieteicēju loka paplašināšana neradīs būtisku apdraudējumu projekta kvalitātei, jo doktorantu un doktora zinātniskā grāda pretendentu pieteikumi tiks izvērtēti vienotā konkursā ar zinātnieku pieteiktiem projektiem pēc vienotiem kritērijiem, uzvarot labākajam.  

Lai problēmu risinātu un nodrošinātu finanšu plūsmu atbilstību valsts budžeta nosacījumiem, plānots pārņemt Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansējuma plūsmas nodrošināšanas pieeju atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumu Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” 32. punktā noteiktajam. Grozījumi paredz:
1) precizēt Noteikumu Nr. 560 38.2. un 69.²⁰2. apakšpunkta redakciju, izslēdzot prasību veikt noslēguma maksājumu līdz 10% apmērā no VPP projektam piešķirtā kopējā finansējuma un paredzot maksājumus VPP projektiem veikt atbilstoši projekta līgumam un Noteikumu Nr. 560 44., 47. 58., 59. un 61. punktam (attiecīgi), nodrošinot veikto maksājumu atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajam un Likuma par budžetu un finanšu vadību 4. pantam;
2) precizēt Noteikumu Nr. 560 36.3. apakšpunktu, paredzot iespēju nozaru ministrijai izlietot finansējumu sabiedrības informēšanas pasākumiem, kas saistīti ar VPP programmu īstenošanu. Vienlaikus piedāvātā Noteikumu Nr. 560 36.3. apakšpunkta redakcija nozaru ministrijām neuzliek par pienākumu rīkot sabiedrības informēšanas pasākumus. Tā vietā tā paredz iespēju izmantot programmas īstenošanai piešķirtos līdzekļus šādiem mērķiem, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā nozares politikas prioritātes, vajadzības un budžeta iespējas.
Risinājuma ieviešanas rezultātā nozaru ministrijām nebūs jāveic grozījumi atbilstošajos Ministru kabineta rīkojumos par attiecīgo valsts pētījumu programmu, kā arī nebūs jāveic izmaiņas starpresoru vienošanās starp nozaru ministrijām un padomi.  Izņēmums ir Ekonomikas ministrijas finansētā ilgtermiņa VPP platforma, kur būs jāveic izmaiņas starpresoru vienošanās starp Ekonomikas ministriju un padomi, palielinot finansējuma apjomu 2026. gadam un svītrojot 2027. gadam paredzēto finansējumu, kā arī jāveic atbilstošas izmaiņas finansējuma sadalījuma plānā. Savukārt padome veiks tipveida grozījumus tipveida līgumos ar VPP programmu un ilgtermiņa VPP platformas projektu īstenotājiem (turpmāk – projekta īstenotājs), izsakot līguma 2.7. un 3.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, paredzot projekta īstenotājam turpmākos maksājumus veikt saskaņā ar projekta īstenotāja precizēto finansējuma sadalījumu un ievērojot  projekta (vai platformas) līgumā noteiktos termiņus un samaksas kārtību, ņemot vērā Noteikumu  Nr. 560 58., 59. un 61. punktā un līguma ar projekta īstenotāju 2.16.-2.20. apakšpunktā noteikto projekta īstenotāja uzraudzības un neatbilstoši izlietotā finansējuma atmaksas kārtību.
Ja VPP programma tiek pabeigta līdz atbilstošajā MK rīkojumā noteiktajam termiņam, neveicot gala maksājumu 10% apmērā nākamajā kalendārajā gadā, nozaru ministrijām ir iespēja izstrādāt jaunas VPP programmas, bet projektu pieteicējiem ir iespēja pieteikt jaunus VPP projektus.
3) papildināt MK Noteikumu Nr. 560 2.12.⁶. apakšpunktu, iekļaujot tajā formulējumu “doktorants vai doktora zinātniskā grāda pretendents”. Tā rezultātā ilgtermiņa VPP platformas projektus varēs pieteikt doktoranti un doktora zinātniskā grāda pretendenti, paplašinot projektu pieteicēju loku.