Anotācija (ex-ante)

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, analīzei un politikas plānošanai LM izmanto sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem vairāk nekā pirms 20 gadiem izveidoto ilgtermiņa prognozēšanas Makrosimulācijas modeli, ar kuru veiktās prognozes ļauj detalizēti monitorēt valsts sociālās apdrošināšanas, tostarp pensiju sistēmas, attīstību, savlaicīgi atklājot un novēršot riskus tās stabilitātei un ilgtspējai, veidojot priekšnoteikumus sistēmas pastāvēšanai ilgtermiņā. Diemžēl esošais prognozēšanas rīks ir novecojis un nav elastīgs lietotājam, neļaujot veikt moduļos nozīmīgas korekcijas un veidot nepieciešamo simulāciju variantus, kā arī modelī ietverto datu un rezultātu specifika un detalizācija nav pietiekama un atbilstoša. Tādējādi nav iespējams kvalitatīvi veikt Eiropas Komisijas (turpmāk – EK)  dotos uzdevumus dalībvalstu pensiju prognožu jomā un specifisko rādītāju izmaiņu ietekmes kvalitatīvu, detalizētu ilgtermiņa prognozi un tās analīzi, kas ir pamats dalībvalstu fiskālās ilgtspējas novērtējumam.

Līdz ar to nepieciešama jaunas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, prognozēšanas rīka izstrāde, kas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām normatīvajos aktos, tautsaimniecībā un demogrāfijā, kā arī radītu iespēju veikt prognozes līdz nepieciešamajai detalizācijas pakāpei, ļautu lietotājam viegli veikt nepieciešamās izmaiņas un veidot nepieciešamo simulāciju variantus, atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas, tostarp pensiju sistēmas, esošajām un iespējamām korekcijām un izmaiņām, tai skaitā savlaicīgāk novēršot riskus sistēmas ilgtspējai.
3.1.2.2.i. investīcijas īstenošana paredz prognozēšanas rīka izstrādi valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, detalizētāk un efektīvāk izvērtējot sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos pasākumus, to ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un finanšu ilgtspēju. Jaunais prognozēšanas rīks ļaus efektīvākā veidā prognozēs izmantot un atspoguļot demogrāfijas aspektu, panākot ātrāku un precīzāku rezultātu, kā arī stiprinās administratīvo kapacitāti sociālās drošības jomā. Šobrīd makrosimulācijas modeli ilgtermiņa prognozēm pamatā izmanto LM valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas monitoringa vajadzībām, kā arī, lai veiktu ilgtermiņa prognozes, kas tiek iekļautas regulārajos EK pensiju ilgtspējas ziņojumos. Savlaicīga valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotnes izaicinājumu un risku apzināšana dod iespēju novērst neizsvērtu lēmumu pieņemšanu, tādējādi nodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un visu saistību izpildi pret valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem. Lai valstiskā līmenī optimizētu resursus, pēc CSP ierosinājuma un projekta īstenošanas ietvaros noteiktā sadarbībā ar CSP jaunais prognozēšanas rīks tiks pielāgots arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā noteikto uzdevumu veikšanai. 
Salīdzinot ar līdz šim LM izmantoto ilgtermiņa prognozēšanas makrosimulācijas modeli, kas tika izstrādāts pagājušā gadsimta 90-tajos gados, kad tika uzsākta valsts sociālās apdrošināšanas, tostarp pensiju sistēmas, reforma, kļūs pieejama iespēja ievadīt detalizētāku informācijas masīvu, būs iespēja modelēšanā izmantot jau citviet, piemēram, EUROSTAT[1], esošos rezultātus, kā arī demogrāfijas un darba tirgus rādītājus, kā arī nodrošināt, ka ilgtermiņa prognozes ietvers visas būtiskās izmaiņas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un būs iespēja veidot daudz vairāk specifisku valsts sociālās apdrošināšanas politikas novērtēšanai nepieciešamo scenāriju. 

Šajā sadaļā tiek atspoguļoti būtiskākie nosacījumi, kas tiks noteikti no informatīvā ziņojuma vai iekļauti atbilstoši AF plāna grozījumiem. Papildu informāciju var skatīt 2022. gada 10. maija informatīvajā ziņojumā.
Piemēram, noteikumu projektā netiek iekļauti 2022. gada 10. maija informatīvajā ziņojumā noteiktie projekta veidlapas iesniegšanas, vērtēšanas un informācijas aprites nosacījumi pirms Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas AF apakšsistēmas (turpmāk – KPVIS AF) funkcionalitātes nodrošināšanas. 3.1.2.2.i. investīcijas projekta veidlapas atbilstības pārbaude jau ir noslēgusies, kā arī uz šo brīdi funkcionē KPVIS AF, tāpēc projekta veidlapas informācija ir pārnesta uz KPVIS AF vidi, kur ir pievienota arī projekta veidlapas atbilstības novērtēšanas dokumentācija.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 2022. gada 10. maija informatīvais ziņojums zaudēs savu aktualitāti.

3.1.2.2.i. investīcijas mērķis ir izstrādāt prognozēšanas rīku valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai.

3.1.2.2.i. investīcijas mērķa grupa ir tiešās pārvaldes iestādes. Kā netieša mērķa grupa vērtējami valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki.

3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanai pieejamais finansējums ir AF finansējums – 1 563 985 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai – indikatīvi 278 145 euro.

3.1.2.2.i. investīcijas ietvaros pēc AF plāna grozījumiem ir sasniedzami šādi atskaites punkti:
- līdz 2022. gada 30. jūnijam – līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību (turpmāk – 118. atskaites punkts);
- līdz 2024. gada 30. septembris – sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas pabeigšana (turpmāk – 119. atskaites punkts);
- līdz 2026. gada 31. marts – prognozēšanas rīka izstrāde (turpmāk – 120. atskaites punkts).

Divu atskaites punktu (119. un 120. atskaites punkti) sasniegšanas termiņi ar AF plāna grozījumiem tika pagarināti, ņemot vērā nobīdes 118. atskaites punkta sasniegšanā, kas bija saistītas ar:
1) nepietiekamu projekta personāla kapacitāti, ko projekta īstenošanas sākumposmā ietekmēja t.sk. arī Covid –19 pandēmijas straujā izplatība (darbnespēja, valdības noteiktie ierobežojumi u.c., kas ietekmēja personāla spēju risināt sarežģītu iepirkumu īstenošanas sākumposmā), kā rezultātā kavējās projekta darbību īstenošana;
2) projekta ietvaros veicamā iepirkuma sarežģītību, aizkavējās arī 3.1.2.2.i. investīcijas pārējo secīgo divu atskaites punktu īstenošana, līdz ar to nozares ministrija iesniedza priekšlikumu AF plāna un Eiropas Padomes īstenošanas lēmuma grozījumiem EK par 3.1.2.2.i. investīcijas divu pēdējo atskaites punktu termiņu pagarinājumu.
Ņemot vērā, ka 2023. gada 8. decembrī ir pieņemts Padomes īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, attiecīgi ir akceptētas izmaiņas 3.1.2.2.i. investīcijas divu atskaites punktu sasniegšanas termiņos.
 
Projekta īstenošanas ietvaros uz 2023. gada 31. decembri ir izpildīti:
1)  118. atskaites punkts, 2023. gada 12. jūnijā noslēdzot līgumu par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību. Atskaites punkta izpildei bija nepieciešams ilgāks termiņš nekā sākotnēji bija plānots (termiņš – 2022. gada 30. jūnijs, izpilde – 2023. gada 12. jūnijs) saistībā ar iepirkumu sarežģītību un nepieciešamību piesaistīt papildu ekspertu iepirkumu dokumentācijas izstrādei, vairākkārtēju iepirkuma dokumentācijas precizēšanu (Iepirkumu uzraudzības biroja pirmspārbaudes ietvaros) un papildu informācijas pieprasīšanu no potenciālā pretendenta, ar kuru plānots slēgt līgumu, kā arī faktu, ka nogaidīšanas procesā pirms līguma slēgšanas ir saņemta cita pretendenta iepirkumu rezultātu pārsūdzība.​​​​​ 
2) 119. atskaites punkts, kas ir secīgs 118. atskaites punkta izpildei. 2023. gada 12. jūnijā noslēgtā līguma ietvaros tika izstrādāta prognozēšanas rīka tehniskā specifikācija un pieņemšanas – nodošanas akts par tehniskās specifikācijas pabeigšanu parakstīts 2023. gada 6. novembrī, tā nodota LM (finansējuma saņēmēja) iepirkumu komisijai tālākai iepirkuma organizēšanai. Saskaņā ar informāciju Elektronisko iepirkumu sistēmā 2024. gada 11. janvārī ir izsludināts atklātais konkurss “Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīka programmnodrošinājuma izstrāde un ieviešana” ( id.Nr. LRLM 2023/34ESF) ar pretendentu pieteikšanās termiņu līdz 2024. gada 19. februārim. Minētais atklātais konkurss ir nepieciešams, lai īstenotu 120. atskaites punkta izpildi.
Lai arī 119. atskaites punkta izpildes termiņš ar apstiprinātajiem AF plāna grozījumiem tika pagarināts līdz 2024 gada 30. septembrim (ievērtējot risku, kas veidojās, iekavējoties 118. atskaites punkta izpildei), par tā izpildi nozares ministrija jau var informēt, sniedzot informāciju EK par AF progresu līdz 2023. gada 31. ​​​​​​decembrim.

3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmās darbības:
1) prognozēšanas rīka tehniskās specifikācijas izstrāde, tai skaitā situācijas priekšizpētes ziņojuma sagatavošana; 
2) prognozēšanas rīka izstrāde, tai skaitā prognozēšanas rīka testēšana, lietotāja un administratora rokasgrāmatu sagatavošana, prognozēšanas rīka lietotāju un administratoru mācības.
Prognozēšanas rīka izstrādes procesā (prognozēšanas rīka izstrādē un testēšanā) finansējuma saņēmējs plāno iesaistīt VSAA un CSP speciālistus. VSAA ekspertu iesaiste ļaus nodrošināt izsvērtāku pieeju izmantotajiem pieņēmumiem un datiem, un VSAA speciālisti veiks šādus pienākumus:
- nodrošinās konsultācijas un prognožu veikšanai nepieciešamos statistikas, finanšu un citus datus, kas ir aģentūras rīcībā un kompetencē;
- piedalīsies izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritma rezultātu vērtēšanā, sniedzot viedokli par aģentūras kompetencē esošiem jautājumiem;
- izvietos prognozēšanas rīku uz nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras, ja nepieciešams;
Savukārt CSP ekspertu iesaiste nepieciešama, lai atbilstoši CSP ierosinājumam prognozēšanas rīks tiku pielāgots Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā noteikto uzdevumu veikšanai. CSP eksperti veiks šādus pienākumus:
- nodrošinās konsultācijas un prognozēšanas rīka izstrādei nepieciešamo informāciju, kas ir CSP rīcībā un kompetencē;
- piedalīsies izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritmu rezultātu vērtēšanā, viedokļa sniegšanā par CSP kompetencē esošiem jautājumiem. Sadarbībai ar CSP ekspertiem projektā netiek plānotas izmaksas. 
3) sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi, kuru ietvaros tostarp plānoti seminārs un informatīvo materiālu izgatavošana;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 34. pantu un EK un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, ņemot vērā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un AF komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteikto;
5) projekta vadība un īstenošana, piesaistot projekta vadības un īstenošanas personālu uz darba līguma vai rīkojuma pamata, vai arī uz iepirkuma līguma pamata.

3.1.2.2.i. investīcijas izmaksu attiecināmības nosacījumi:
- Projekta vadībai un īstenošanai AF pieejamā finansējuma ietvaros plānots piesaistīt LM un VSAA kā sadarbības partnera darbiniekus. CSP ekspertiem projekta ietvaros netiek plānots AF finansējums, minētie eksperti sadarbības vienošanās noteiktos pienākumus īstenos ārpus projekta izmaksām (savas iestādes budžeta ietvaros). Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera (VSAA) īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas veicamas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;
- darba vietas aprīkojuma izmaksas paredzamas finansējuma saņēmēja personālam – projekta vadītājam. Minētais nosacījums noteikts, jo tikai projekta vadītājam ir noteikta slodze darbam projektā, pārējie projekta vadībā un īstenošanā iesaistītie ir LM darbinieki, kuri par darbu projektā pamatā saņem atlīdzību piemaksas veidā; 
- papildus projektā uz noteiktu laiku uz uzņēmuma līguma pamata plānots iepirkumu speciālists un eksperts, kas sagatavos darba uzdevumu (angļu valodā), kurš gatavos prognozēšanas modeļa specifikāciju un prasības;
-  ja sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu nodrošināšanai, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanai būs nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzēju, attiecināmās ir attiecīgas iepirkuma līguma izmaksas.

3.1.2.2.i. investīcijas projekta atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas no AF, ja tās ir tieši saistītas ar minētās investīcijas noteiktajiem atskaites punktiem, atbilst noteikumu projektā ietvertajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā no 2022. gada 1. janvāra. 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmo darbību, kuru īstenošana pabeigta līdz 2021. gada 31. decembrim, izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF.


Citi būtiskie ar 3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanu un uzraudzību saistītie nosacījumi, kas finansējuma saņēmējam  jānodrošina, īstenojot 3.1.2.2.i investīcijas projektu:
-  projekta ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka saskaņošanu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju normatīvajos aktos par valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzību noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu veidojamā risinājuma atbilstību vispārējām tehniskām prasībām un sekmētu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu un tehnoloģisko risinājumu koplietošanu un atkārtotu izmantošanu;
-  ka LM īpašumā atradīsies 3.1.2.2.i. investīcijas projekta ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā;
- ar 3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu līdz 2031. gada 31. decembrim, atbilstoši 2022. gada 11. jūlija vadlīnijās “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 81. punktā noteiktajam;
- projektā plānota vadības un īstenošanas personāla datu apstrāde un uzkrāšana KPVIS AF tādā apjomā, kāds ir nepieciešams, lai iesniegtu progresa pārskatu, kas ir pamats progresa pusgada ziņojumam un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai iesniegšanai EK.  Tiek noteikts, ka gan finansējuma saņēmējam, gan LM kā nozares ministrijai un pilna cikla uzraudzības nodrošinātājai, ir jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumu ievērošanu. Datu apstrādei tiks pakļauti projekta vadības un īstenošanas personāla dati, kas apliecinās minēto personu iesaisti projekta, piemēram, darba līgumi, pakalpojuma līgumi, atlīdzības vai samaksas par pakalpojuma aprēķināšanas un izmaksas apliecinošā dokumentācija vai arī jebkura cita informācija par personu, kas būtu noteikta iekļaušanai progresa ziņojumā vai nepieciešama projekta uzraudzībai, revīzijas vai grāmatvedības prasību izpildei u.c. Paredzams, ka datu apstrādei tiks pakļauti tādi personas dati kā vārds, uzvārds, personas kods, noteiktais atlīdzības apmērs par pienākumu vai pakalpojuma izpildi projekta ietvaros, kā arī iespējama veselības personas datu apstrāde gadījumos, ja, piemēram, komandā tiks iesaistīta persona ar invaliditāti. Personu datu glabāšana termiņš ir noteikts līdzvērtīgs visas ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanas termiņam (pieci gadi pēc gala maksājuma veikšanas dienas), kas ir minimāli nepieciešams, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku.
- 3.1.2.2.i. investīcijas projekta ilgtspēju un turpmāku uzturēšanu pēc tā noslēgšanās. Attiecīgi pēc 3.1.2.2.i. investīcijas attiecīgo atbalstāmo darbību pabeigšanas LM izmantos valsts budžeta finansējumu atbilstoši MK 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam. Tādējādi pēc 3.1.2.2.i investīcijas projekta īstenošanas tiks nodrošināta prognozēšanas rīka turpmāku uzturēšanas izdevumu (serveru resursu nomas pakalpojums, standarta programmatūras nomas pakalpojums, nepieciešamo licenču nomas pakalpojums, prognozēšanas rīka tehniskās uzturēšanas pakalpojums un citu prognozēšanas rīka uzturēšanas pakalpojumu) segšana. Tā īstenošanai LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanai ik gadu ne vairāk kā 10 procentu apmērā no prognozēšanas rīka izveidei veiktajiem izdevumiem.

Atbilstoši AF plāna 1. pielikumā minētajam attiecībā par “Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums” 3.1.2.2.i. investīcijas izvērtējumu un atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) Nr.2020/85 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta prasībām, 3.1.2.2.i. investīcijas paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar 3.1.2.2.i. investīcijas tiešajām un primārajām netiešajām sekām visā tās dzīves ciklā.

3.1.2.2.i. investīcijas ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots. Minētās investīcijas projekta īstenotājs ir LM, kas ir valsts pārvaldes iestāde un kas atbilstoši MK 2004. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums” 5.2.1. apakšpunktā noteiktajam izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā. Prognozēšanas rīks ir nepieciešams minētā LM uzdevuma izpildei. Politikas izstrāde prerogatīvi ir valsts pārvaldes uzdevums, kas nav uzticams fiziskai personai, privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai. LM, īstenojot 3.1.2.2.i investīcijas projektu, neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, līdz ar to 3.1.2.2.i investīcijas projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.
Komercdarbības atbalsts nav plānots arī attiecībā uz LM sadarbības partneriem. VSAA atbilstoši MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 911 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums” (turpmāk - VSAA nolikums) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību, valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu un nodrošina informācijas tehnoloģiju atbalstu LM un tās padotībā esošām iestādēm saskaņā ar sadarbības līgumiem. VSAA, iesaistoties investīcijas projekta īstenošanā, neveiks ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, bet nodrošinās projektu ar nepieciešamajiem statistikas un finanšu datiem, kas izriet no VSAA funkciju izpildes, piedalīsies izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā un, ja nepieciešams, saskaņā ar VSAA nolikumu izvietos prognozēšanas rīku uz nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras.  Līdz ar to 3.1.2.2.i. investīcijas projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.
Savukārt attiecībā uz LM sadarbības partneri CSP, jāatzīmē, ka 3.1.2.2.i. investīcijas projekta ietvaros minētajam sadarbības partnerim izmaksas nav paredzētas. CSP sniegs konsultatīvo atbalstu LM, nesaņemot par to finansējumu.  Attiecīgi CSP, iesaistoties investīcijas projekta īstenošanā, neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus un 3.1.2.2.i. investīcijas projektā plānotās CSP aktivitātes nav klasificējamas kā komercdarbības atbalsts.


[1] “Eurostat” ir Eiropas Savienības Statistikas birojs, kas publicē augstas kvalitātes Eiropas mēroga statistikas datus un indikatorus, kuri ļauj salīdzināt valstis un reģionus (https://ec.europa.eu/info/departments/eurostat-european-statistics_lv).