Anotācija

Regula Nr. 2023/1805 paredz dažādas sankcijas un izpildes nodrošināšanas procedūras, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu izpilde. Regula Nr. 2023/1805 paredz, ka ostas valsts kontroles ietvaros tiks pārbaudīta FuelEU atbilstības dokumenta, kas izdots saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805, esamība uz kuģa. Ja divus vai vairākus secīgus ziņošanas laikposmus tiek konstatēts, ka uz kuģa nav FuelEU atbilstības dokuments, piestāšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu. Nacionālie normatīvie akti šobrīd neparedz to, kuras iestādes kompetencē būs FuelEU atbilstības dokumenta pārbaude uz kuģa un lēmuma pieņemšana par kuģa izraidīšanu.

Lai nodrošinātu Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz Latvijas ostās ienākošiem ārvalsts karoga kuģiem, Noteikumos Nr. 1164 ir jānosaka kompetentās iestādes, kas pārbaudīs FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz kuģa un pieņems lēmumu par kuģa izraidīšanu gadījumos, kad uzņēmums ir pārkāpis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktās prasības. Ņemot vērā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija" līdzšinējo kompetenci ostas valsts kontroles veikšanā, kas tai deleģēta saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 8.punktu, 15. pantu un 17. pantu, projekts paredz to, ka FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz ārvalsts kuģa kontrolēs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcija. Ņemot vērā Valsts vides dienesta līdzšinējo kompetenci attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, kas noteikta likuma “Par piesārņojumu” 45.¹ pantā un 47.panta ceturtajā daļā, projekts paredz, ka lēmumu par kuģa izraidīšanu pieņem Valsts vides dienests. Tiesības izdod izraidīšanas rīkojumu minētajā gadījumā ir noteiktas Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 3. punktā. Regulas normas ir tieši piemērojamas. Savukārt projektā ir paredzēta procedūra, kā šīs tiesības tiek īstenotas.
Iestāžu kompetence attiecībā uz FuelEU atbilstības dokumenta pārbaudi uz Latvijas karoga kuģa un lēmumu pieņemšanu par Latvijas kuģa aizturēšanu Latvijas ostās par Regulas Nr. 2023/1805 pārkāpumiem ir nosakāma Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu”.

Praksē ir konstatēts, ka vairāki ārvalsts karoga kuģi – peldošie celtņi, liellaivas, zemessūcēji u.tml. strādā Latvijas ostās vairākus gadus. Lai izvairītos no drošības prasību ievērošanas, daži aizgājuši no Latvijas karoga un piereģistrējušies zem ārzemju karoga, kas nekādu karoga valsts uzraudzību neveic. Līdz ar to, lai nodrošinātu kuģošanas drošības standartu uzraudzību un ievērošanu uz šiem kuģiem Latvijas ūdeņos, Noteikumos Nr. 1164 ir jāparedz, ka šiem kuģiem tiek veiktas regulāras pārbaudes.

Lai nodrošinātu kuģošanas drošības standartu uzraudzību un ievērošanu uz ārvalsts karoga kuģiem, kas strādā Latvijas ostās 3 mēnešus vai ilgāk, neatstājot ostu vai enkurvietu, veic vai plāno veikt kuģa ekspluatāciju Latvijas ostā vai enkurvietā, projektā tiek paredzēts, ka šiem kuģiem tiek veiktas regulāras pārbaudes.

Esošais Noteikumu Nr. 1164 98., 99. un 100. punkts nosaka kārtību, kādā tiek iegūta informācija par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku ostā, lai informāciju par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku nosūtītu uz Eiropas Komisijas uzturētu inspekciju datubāzi (THETIS (sk. https://portal.emsa.europa.eu/web/thetis/home)).

Esošās kārtības pamatā ir ieviestās Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija) 24. panta 2. punkta prasība nodrošināt, ka informācija par jebkura kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku tiek nosūtīta uz inspekciju datubāzi (THETIS) (sk. anotāciju https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40188196).

Attiecībā uz faktu, ka informācija par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku tiek nosūtīta uz inspekciju datubāzi (THETIS), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), nekas nav mainījies.

Laika gaitā ir mainījusies kārtība, kādā tiek iegūta informācija par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku ostā. Spēkā esošā kārtība tika pieņemta 2010. gada 21. decembrī, laikā, kad informācijas uz inspekciju datubāzi (THETIS) nosūtīšanu bija jānodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, kura pārziņā bija automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas modulis, kurš pamatā nodrošināja datus par kuģa faktisko ienākšanas laiku ostā un iziešanas laiku no tās, un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma (nacionālā SafeSeaNet sistēma), kura nodrošināja automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduļa datu par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku pārsūtīšanu uz inspekciju datubāzi (THETIS).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" 6.1 punktu no 2022. gada 1. aprīļa ostas pārvalde nodrošina, lai par kuģi, par kuru iekļauta informācija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), minētajā sistēmā nekavējoties tiktu paziņots tā faktiskais ierašanās laiks ostā un faktiskais iziešanas laiks no ostas. Ostas pārvalde ir pirmavots, kura pa radio sakaru kanāliem, organizējot kuģu satiksmi ostas akvatorijā, saņem visatbilstošākos un laicīgākos datus par datumu un laiku, kad kuģis piestāj ostā, vai nu enkurvietā vai pie piestātnes, vai kad kuģis iziet no ostas, atejot no enkurvietas vai piestātnes. Ostas pārvalde šos datus paziņo manuāli Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas datu fiksēšana ir saistīta, nevis ar piestātni vai enkurvietu, bet  ar noteiktu ostas robežas šķērsošanu, un turpina tikt izmantota kā automatizēta alternatīva.
Noteikumu Nr. 1164 XX. nodaļa "Inspekciju datubāze" ir jāprecizē atbilstoši attiecīgiem grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm” (ziņošana par ienākšanas ostā faktisko laiku un iziešanas no ostas faktisko laiku notiek Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kā arī, ziņošanas pienākums par kuģa ienākšanu un iziešanu no ostas attiecas arī uz kuģi, kas atrodas reidā, un nav nepieciešams atsevišķi izdalīt ziņošanas pienākumu kuģim, kas atrodas reidā).

Ņemot vērā grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”, tiek precizēta Noteikumu Nr. 1164 XX. nodaļa "Inspekciju datubāze", nosakot (projekta 12. punkts), ka kuģa faktiskais ienākšanas un iziešanas laiks kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek paziņots Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm vai izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduli, un svītrojot (projekta 13. un 14. punkts) kuģa kapteiņa vai aģenta, vai kuģošanas sabiedrības pienākumu paziņot faktisko ienākšanas un iziešanas laiku vai plānoto kuģa un ostas mijiedarbību ostas mijiedarbības sākuma un beigu laiku, jo šī ziņošana faktiski notiek citu normatīvo aktu ietvaros (piemēram, ostu noteikumi).

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 2020. gada 23. decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr.6-12/128017, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 1164 minēto formu no valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” uz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”.

Ar projektu tiek precizēts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” nosaukums atbilstoši notikušajām izmaiņām.

Noteikumos Nr. 1164 ir ietvertas atsauces uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) rezolūcijām par IMO dalībvalstu audita struktūru un procedūrām un  par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā. Ņemot vērā to, ka konkrētās rezolūcijas ir aizstātas ar jaunākām rezolūcijām, Noteikumos Nr. 1164 ir jāprecizē atsauces uz spēkā esošajām IMO rezolūcijām.

Noteikumos Nr. 1164 ietvertās atsauces uz IMO rezolūcijām par IMO dalībvalstu audita struktūru un procedūrām un par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā tiek precizētas atbilstoši to jaunākajai redakcijai - IMO Asamblejas 2013. gada 14. decembra rezolūcija A.1067(28) “IMO dalībvalstu audita struktūra un procedūras” un 2011. gada 30. novembra Rezolūcija A.1049(27) “Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā 2011 (2011 ESP CODE)”. IMO audita laikā, kas notika 2024.gada aprīlī, auditori norādīja, ka Noteikumos Nr. 1164 ir ietvertas atsauces uz novecojušām IMO rezolūcijām. Veikt grozījumus nacionālajos normatīvajos aktos tikai tāpēc, ka attiecīgās rezolūcijas ir izdotas jaunā redakcijā, nav samērīgi ar tam nepieciešamo laika un darba ieguldījumu. Līdz ar to, lai turpmāk novērstu situāciju, ka Noteikumos Nr. 1164  ir atsauces uz IMO rezolūcijām, kas vairs nav aktuālas, atsauces uz attiecīgajām rezolūcijām ir jāveido tā, lai tās aptvertu arī to turpmākos grozījumus. IMO rezolūcijas un to grozījumus pieņem IMO Asambleja, kurā ir pārstāvētas visas dalībvalstis, tai skaitā Latvija.
Ņemot vērā IMO Asamblejas 2013. gada 14. decembra rezolūciju A.1067(28) “IMO dalībvalstu audita struktūra un procedūras”, Noteikumos Nr. 1164 tiek precizēts arī termins “brīvprātīgais IMO dalībvalstu audits” un “IMO audits”.

Noteikumu Nr. 1164 32.¹ punkts noteic inspekcijas atlikšanas kārtību gadījumos, ja kuģis, kas ir izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), kā arī iesaistīto pušu informēšanu, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). Ņemot vērā esošo Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) funkcionalitāti, ostas valsts kontroles inspektori iesaistīto pušu informēšanu var realizēt tikai ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta starpniecību, to rakstiski informējot. Šāda kārtība prioritātes kuģu inspekcijas procesu padara laikietilpīgu un neefektīvu. Ņemot vērā plānotās izmaiņas Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kas saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES, (turpmāk – regula Nr. 2019/1239) ieviešanu, rodas iespēja izveidot funkcionalitāti, kura nodrošinātu ostas valsts kontroles inspektoriem iespēju par saviem lēmumiem informāciju ievietot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) tieši. Pārejas noteikumos tiek paredzēta spēkā stāšanās kārtība līdz ar atbilstošas Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) funkcionalitātes izstrādi.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) funkcionalitātē, ir jāprecizē Noteikumu Nr. 1164 32.¹ punkts, nosakot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijas kompetenci pieņemtos lēmumus paziņot tieši Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK 92) 6.22. apakšpunktu SKLOIS tiek iekļauta informāciju par kuģim piemērotajiem kontroles pasākumiem (piemēram, aizturēšanu vai operāciju apturēšanu). Atbilstoši minēto noteikumu 14.1. apakšpunktam šīs sistēmas lietotāji ir kuģa īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona, un saskaņā ar minēto noteikumu 1. pielikuma 2.14.24. apakšpunktu minētajām personām ir pieejama informācija par kuģim piemērotajiem kontroles pasākumiem. Tādejādi Noteikumu Nr. 1164 32.¹ punktā noteiktais lēmums tiek paziņots – adresātam SKLOIS saskaņā ar MK 92. Vienlaikus šāds risinājums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES, 2. panta 3. punktā noteiktajam, ka jūras nacionālā vienloga sistēma ir “valsts izveidota un uzturēta tehniska platforma [...], kas iespējo ziņojumus vai apliecinājumus, kuri aptver visplašāko tādu lēmumu klāstu, kurus pieņēmušas visas iesaistītās attiecīgās iestādes un kuri ir jāpaziņo deklarētājiem [...]” (piemērojama no 2025. gada 15. augusta). Projekts paredz pārejas noteikumos to, ka grozījumi Noteikumu Nr. 1164 32.¹  punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. Līdz tam ir piemērojama pašreizējā kārtība, kas paredzēta Noteikumu Nr. 32.¹ punktā. Pamats lēmumam par kuģa aizturēšanu ostā līdz tiek veikta inspekcija ir Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17. panta otrā daļa.

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta pirmās daļas 10.punktu viena no ostu formalitātēm ir ziņošana par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešā daļa ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana. Minētā kārtība ir paredzēta Ministru kabineta 2012.gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”, izņemot ziņošanu par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros, kas ir paredzēta Noteikumos Nr. 1164 (V. nodaļa). Līdz ar to ir nepieciešams Noteikumu Nr. 1164 izdošanas pamatojumu papildināt ar atsauci arī uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešo daļu.

Ar Projektu Noteikumu Nr. 1164 izdošanas pamatojums tiek papildināts ar atsauci arī uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešo daļu.