Anotācija

Atbilstoši NEKP 
- galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt AER īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu;
 - atbalsta produktivitātei enerģētikas un klimata jomas attīstībai darbības ietvaros atbalsts (finanšu instrumenti) ir sniedzams mazo, vidējo saimnieciskās darbības veicēju uzņēmējdarbības attīstībai un P&A (pētniecības un attīstības) jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, kā rezultātā 20 - 25% no visiem projektiem ir tādi, kas sniedz ieguldījumu enerģētikas un klimata jomas attīstībā.


Savukārt atbilstoši TPTP, ir nepieciešami uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.

Lai nodrošinātu programmā plānotā 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma (turpmāk abi kopā – pasākumi) īstenošanu un veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunīgo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un saimnieciskās darbības veicējos, kā arī nodrošinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu saimnieciskās darbības veicējos, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.1.1.2. un 6.1.1.4 pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību kādā īstenojams 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākums, nosakot mērķi, atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu, atbalsta piešķiršanas nosacījumus, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt sasniedzamos rādītājus, īstenošanas nosacījumus.

Vispārīgie jautājumi

Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510.

Noteikumu projektā ietvertā definīcija "darbu sākums" tiek interpretēta atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 23. punktam, attiecīgi tas ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, - atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšana un sagatavošanās darbi, piemēram, atļauju saņemšana, priekšizpētes veikšana nav uzskatāmi par darbu sākumu.
Ņemot vērā pasākumu īstenošanas formu finanšu instrumentu veidā, ar noteikumu projektā ietvertā atbalsta projekta definējumu tiek saprasts, ka atbalsta projekts ietver noteikumu projektā noteikto nepieciešamo dokumentu un pasākumu kopumu, kas ir iesniegts sabiedrībā “Altum” atbalsta pieteikuma saņemšanai, ir izvērtēta saņemtā pieteikuma atbilstība noteikumu projekta nosacījumiem un ir pieņemts pozitīvs lēmums par atbalsta piešķiršanu.
Noteikumu projektā ar atbalsta piešķiršanas brīdi tiek noteikta diena, kad sabiedrība "Altum" ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus noteikumu projektā ir ietvertas prasības, kurām jāatbilst saimnieciskās darbības veicējam atbalsta piešķiršanas brīdī (piemēram, , nodokļu parādu neesamība u.c.). Pirms galējā lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, sabiedrībai "Altum" ir jāpārliecinās, ka saimnieciskās darbības veicējs  atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka pārliecināšanās par saimnieciskā darbības veicēja  atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem ir komplekss process, noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka sabiedrība "Altum" saimnieciskā darbības veicēja  atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var pārbaudīt jau 14 dienas pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Pasākuma ietvaros atbalsta saņēmējs (izņemot atbalsta saņēmēju, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē) nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā.

Pasākuma ietvaros tiek nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar investīcijām, kas pieejamas energoefektivitātes veicināšanai, kā arī jauna produktu vai tehnoloģijas izstrādei un ieviešanai.
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un arī papildinātība ar programmas 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” ietvaros plānotajām investīcijām AER izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. Tāpat demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un papldinātība tiks nodrošināta ar Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.2.i “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))”).
Vienlaikus projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējam ir jānodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsta saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regula (ES, Euratom) Nr. 2024/2509, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

Pasākums tiešā veidā sekmēs Padomes 2023. gada 24. maija Ieteikuma Nr. COM(2023) 614 final, par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu, ieteikumu Nr. 4, nodrošinot vispārējās atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, izmantojot piedāvāto atbalsta pasākumu, tai skaitā, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus.


Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās

Sabiedrībai "Altum", kā finansējuma saņēmējam, ir pienākums piešķirt un nodrošināt pasākumu finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāda nepieciešams pasākumu īstenošanai un atbalsta sniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem  šo noteikumu ietvaros, t.sk. sagatavoto un Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto dokumentāciju (BIS1; BIS2), Zemesgramata.lv; Kadastrs.lv; Valsts vides dienesta atļauju reģistram (ETS, A/B piesārņ. darbība u.c.).

Lai sabiedrība “Altum” varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta sniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem šo noteikumu ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu pārziņiem, t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi).

Atbalsta veids

Pasākumi tiks īstenoti kombinēta finanšu instrumenta veidā, nodrošinot Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”) aizdevumu vai garantiju kredītiestādes aizdevumam. Ja saimnieciskās darbības veicējs izmantojis aizdevumu vai kredītiestādes aizdevumu projekta mērķim un sabiedrības "Altum" noteiktajos termiņos saimnieciskās darbības veicēj ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina projekta ietvaros sasniegtos rezultātus, aizdevumam piemēro kapitāla atlaidi, daļēji samazinot aizdevuma pamatsummu.

Atbalsta sniedzējs

Sabiedrība “Altum”.

Atbalsta saņēmēji

Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais saimnieciskās darbības veicējs, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai, vai lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 651/2014.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts var tikt sniegts arī saimnieciskās darbības veicējam, kas ir energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs.

Finansējums un sasniedzamie rādītāji

Finansējums un sasniedzamie rādītāji ir noteikti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.510, līdz ar to noteikumu projektā netiek dublēti.

2.1.1.2. pasākums

Ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu projektu, 2.1.1.2. pasākuma finansējums ir samazināts par 35 369 604 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 30 064 163 euro un valsts budžeta finansējums 5 305 441 euro (pārdale Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētiskās drošības nodrošināšanai 29 411 765 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 25 000 000 euro un valsts budžeta finansējums 4 411 765 euro un pārdale Iekšlietu ministrijas pasākumiem (katastrofu pārvaldības centru un civilās aizsardzības infrastruktūrai) 6 507 839 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 5 614 163 euro un valsts budžeta finansējums 893 676 euro), attiecīgi 2.1.1.2. pasākuma kopējais plānotais finansējums ir 7 811 352 euro, tai skaitā ERAF finansējums 6 639 649 euro apmērā un valsts budžeta finansējums – 1 171 703 euro apmērā.

Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 5 311 719 euro (ERAF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 663 965 euro (ERAF);
- 76. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos) – 663 965 euro (ERAF);

Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 6 639 649 euro (ERAF);

Rādītāji:
* Rezultāta rādītājs – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš (no tā: mājokļi, publiskās ēkas, uzņēmumi, citi) – 24 943 387 kWh/gadā (bāzes vērtība ir aprēķināta 26 363 633 kWh/gadā apmērā, attiecīgi jānodrošina primārās enerģijas ietaupījums 1 420 246 kWh/gadā apmērā).

6.1.1.4. pasākums

6.1.1.4. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 41 528 059 euro (t.sk. elastības finansējums 2 727 555 euro), tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējums 35 298 850 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 318 422 euro) un valsts budžeta finansējums – 6 229 209 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 409 133 euro)

Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 8 824 712 euro (TPF);
- 48. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: saule) – 10 589 656 euro (TPF);
- 50. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem) – 3 529 885 euro (TPF);
- 29. intervences kods (Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām) – 5 294 827 euro (TPF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 3 529 885 euro (TPF);
- 42. intervences kods (Esošu mājokļu renovēšana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 3 529 885 euro (TPF);

Finansējuma veids:
- Nr. 3 (aizdevums) – 19 061 379 euro (TPF ).
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 16 237 471 euro (TPF);

Rādītāji:
* Rezultāta rādītāji:
 - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) – 41 726 032 euro līdz 31.12.2029
 - aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums līdz 31.12.2029. – 3 480 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas/gadā;
 - kopējā saražotā atjaunīgā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) līdz 31.12.2029. – 7 047 MWh/gadā.

* Iznākuma rādītājs – ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi – 102 uzņēmumi līdz 31.12.2029.

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, ja tie vēlas uzstādīt arī akumulēšanas iekārtas, pieļaujams aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, vērtējot nevis projekta līmenī, bet pēc hipotētiskā scenārija metodes.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas pasākumu ietvaros.

Pasākumu ietvaros atbalstu var piešķirt kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai kā atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014.

Sniedzot atbalstu lieliem saimnieciskās darbības veicējiem garantijas veidā, atbalsts tiek sniegts tikai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831.

Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, salīdzinot ar Komisijas regulu Nr.651/2014, saimnieciskās darbības veicējam ir vienkāršāki, tomēr atbalsta maksimālais apmērs ir mazāks un, ja saimnieciskās darbības veicēji ir sasnieguši maksimālo de minimis atbalsta apmēru citās valsts atbalsta programmās, tie nevar pretendēt uz  de minimis atbalstu. Savukārt atbalstam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 atbalsta maksimālais apmērs ir būtiski lielāks, līdz ar to nodrošinot saimnieciskās darbības veicējiem nepieciešamo finansējumu projektu īstenošanai. Līdz ar to, MK noteikumos ir paredzēti nosacījumi, kas dod izvēles iespēju saimnieciskās darbības veicējam pēc kāda atbalsta veida tas vēlas saņemt atbalstu.

Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās

Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula 2023/2831) de minimis vai Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a pantu.
Ar atbalstu var finansēt šādas darbības:
 - būvdarbi nedzīvojamās ēkas norobežojošās konstrukcijās;
 - nedzīvojamās ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanas, pieslēguma izveidošanas centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
 - energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana;
 - iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumtīklu, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu pārbūve;
 - citi Komisijas regula Nr. 651/2014 38.a pantā noteikti papildinošie pasākumi.
Ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a pantu, tad jo īpaši ievēro šos nosacījumus:
- attiecināmās ir izmaksas, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a panta 5. punktā;
- atbalstu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a panta 2. un 4. punktā, kā arī ņem vērā atbalsta sniegšanas ierobežojumus, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a panta 3. un 10. punktā, un nosacījumus, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a panta 6. punktā.

Energoefektivitātes paaugstināšana pasākumos, kas nav ēkās

Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regula 2023/2831 (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regulas Nr.651/2014 38. pantu.
Ar atbalstu varēs finansēt šādas darbības:
 - jaunu energoefektīvāku iekārtu, tehnikas iegāde, uzstādīšana, ja aizstāj esošās iekārtas vai tehniku (t.sk. jaunu energoefektīvāku iekārtu iegāde un uzstādīšana, kuras nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību (tai skaitā preču vai pakalpojumu ražošanu), kā arī saimniecisko darbību nodrošinošos blakusprocesus, ja tās aizstāj esošās iekārtas;
 - skaidri nosakāma ieguldījuma izmaksas esošajās iekārtās vai procesos, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti;
 - komercteritorijas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve, izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana, pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezgla izveide;
 - esošo siltuma vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa.
Ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu, tad jo īpaši ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2., 2.a un 2.b punktā noteiktos ierobežojumus.

Attiecināmas izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 38. panta 3. punktu ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni un tās nosaka, salīdzinot ieguldījuma izmaksas ar izmaksām hipotētiskajā scenārijā, kas rastos, ja atbalsts netiktu sniegts. Savukārt, ja ieguldījums ir skaidri nosakāms ieguldījums, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, attiecībā uz ko nevar noteikt mazāk energoefektīvu hipotētisko ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

Ja atbalsts tiek sniegts 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, tad atbalstu sniedz ražošanas iekārtām, savukārt, ja atbalstu sniedz 6.1.1.4. pasākuma ietvaros, tad nosacījums nav obligāti būt ražojošiem uzņēmumiem, t.i., tās var nebūt ražojošas iekārtas.
Nosacījums par atbalstu ražošanas iekārtām 2.1.1.2. pasākuma ietvaros ir noteikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pie 2.1.1. SAM “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” skaidrojuma 144.§ (esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ražošanas ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām).

AER tehnoloģijas, lai aizstātu esošās enerģijas iekārtas

Atbalsts tiek sniegts (saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 de minimis vai Komisijas regulas Nr.651/2014 38.pantu.

Ar atbalstu varēs finansēt šādas darbības:
 - atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - biomasas degvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, gāzveida biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas un uzkrāšanas tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
 - sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
 - enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
 - sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.

Sniedzot atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem , kas ir energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji, atbalsts tiek sniegts saskaņā tikai ar Komisijas regulu 2023/2831.

Lai nodrošinātu 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Direktīvas 2023/1791 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Ievērojot Energoefektivitātes likuma 15. panta 3. un 4. daļā noteikto, atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc atbalsta saņēmēja projekta pabeigšanas sabiedrībai “Altum” iesniedz ikgadēju pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).

Papildus 6.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalstāmas darbības šādās jomās:

AER tehnoloģijas, lai tās uzstādītu no jauna

Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 vai Komisijas regulas Nr.651/2014 41.pantu.
Ar atbalstu varēs finansēt šādas darbības:
 - atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - biomasas degvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, gāzveida biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas un uzkrāšanas tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
 - augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
 - AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
 - enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
 - sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.

Noteikumu projekts paredz, ja projekts tiek realizēts valstspilsētās, atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā (objekti, kuriem ir iespēja vai nepieciešamība izvēlēties starp pieslēgumu centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās objekta siltumapgādi):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana;
3) bezemisiju tehnoloģiju hibrīdsistēmu ar cietās biomasas tehnoloģiju uzstādīšana.

Minēto prioritāro kārtību piemēro neatkarīgi no piemērojamā valsts atbalsta regulējuma, ievērojot MK noteikumu projektā noteikto atbalstāmo darbību regulējumu.

Jāņem vērā, ka ir objekti, kuri nav pieslēgti centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādos objektos tiek nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas ir uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai objekta (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar objekta energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no objekta un attiecīgi arī tieši ietekmē objektā saražoto un patērēto siltumu.
Pasākumu ietvaros nav atbalstāma atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Lai netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte un iedzīvotājiem, kas dzīvo reģionos, nebūtu nesamērīgi liels administratīvais slogs, šī nosacījuma tvērumā iekļautas tikai valstspilsētas.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists "Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā" sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Jauna produkta vai tehnoloģijas izstrāde un ieviešana

Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831.

Ar atbalstu varēs finansēt šādas darbības:
 - jaunu iekārtu vai iekārtu komplektējošo daļu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas;
 - programmatūras izmaksas (ja iesniegts iekārtas ražotāja apliecinājums, ka programmatūra nodrošina projektā paredzamās tehnoloģijas darbību);
 - licenču un patentu iegādes izmaksas;
 - materiālu un līdzīgu produktu izmaksas, ieskaitot piegādes izmaksas, jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei;
 - ārējo pakalpojumu izmaksas jaunā produkta vai tehnoloģijas testēšanai un sertificēšanai;
 - izmaksas, kas saistītas ar energopārvaldības sistēmas ieviešanu, piemēram, enerģijas monitoringa iekārtas, programmatūras, analītiskie rīki, kas palīdz ieviest enerģijas taupīšanas pasākumus.

Īstenošanas nosacījumi

Īstenojot projektu 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika, savukārt 6.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta īstenošanas vieta ir Zemgales, Kurzemes, Latgales vai Vidzemes statistiskajos reģionos, saskaņā ar ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju,

Projekta ietvaros sasniedzamos rādītājus nosaka pamatojoties uz zemāk minētajiem dokumentiem, kurus izstrādā un paraksta konkrētajā jomā sertificēti speciālisti:
 - ēkas energosertifikātu ar pielikumu - pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošām aktivitātēm;
 - energoaudita ziņojumu iekārtu nomaiņai;
 - elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ražības simulāciju;
 - produkta vides deklarāciju vai tai līdzvērtīgu dokumentu.


Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā, t.sk.:

 - veicot ēkas atjaunošanu, paredz lietus notekūdens sistēmu risinājumu un hidroizolācijas ieviešanu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" un būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu LBN 200-21. Šis nosacījums neattiecas uz 6.1.1.4. pasākumu;
70 % no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) vai demontāžas atkritumiem nodod attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem;
 - azbestu un azbestu saturošu izstrādājumu apstrādi un pārvadāšanu veic atbilstoši noteikumiem par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
 - veic trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā;
 - paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumus un emisiju attīrīšanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu (piemēram, elektrostatisko filtru uzstādīšana) saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām.
 - attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projektā plānotās aktivitātes ievēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, nodrošinot šī principa ievērošanu atbilstoši Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”.

Pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Saimnieciskās darbības veicēju projektu rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta no saimnieciskās darbības veicēju privātajiem līdzekļiem. Minētais vērtējams kontekstā ar “Klimatdrošināšana” prasībām, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 73. panta 2. punkta “j” apakšpunktu, kurā noteikts, ka klimatdrošināšana tiek veikta investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.

Ja atbalsts tiek sniegts saimnieciskās darbības veicējam, kas ir energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs, tas šo šajā sadaļā noteikto nosacījumu ievērošanu nodrošina katram energoefektivitātes pakalpojuma saņēmējam atsevišķi.

Atbalsta piešķiršana

Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. 

Aizdevuma vai garantijas piešķiršana

Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz divus iespējamos finansējuma piesaistes risinājumus atbalsta projekta īstenošanai: 
1) sabiedrības "Altum" aizdevums attiecināmajām izmaksām ar kapitāla atlaidi pamatsummas daļējam samazinājumam. Sabiedrības "Altum" aizdevuma saņemšanai saimnieciskās darbības veicējs  var iesniegt vienu vai vairākus aizdevuma pieteikumu un maksimālā aizdevuma summa saimnieciskās darbības veicēja, ir 10 000 000 euro vienam atbalsta projektam;
2) cita finansētāja aizdevums, par kuru saņemta sabiedrības "Altum" garantija (sabiedrības "Altum" izsniegta garantijas vēstule cita finansētāja aizdevuma saņemšanai). Sabiedrības "Altum" izsniegtā garantija sedz līdz 80% no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām atbalsta projekta īstenošanai.

Garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana

Saskaņā ar noteikumu projekta 78.2. apakšpunktu, garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķins MVU un lieliem saimnieciskās darbības veicējiem aprēķināms pēc dažāda regulējuma.
MVU aprēķina kā starpību starp atbilstošās kredīta kvalitātes klases gada drošās zonas prēmijas likmi (noteikumu projekta pielikums) un piemēroto gada prēmijas likmi naudas izteiksmē. Ja garantijas ilgums pārsniedz gadu, starpība starp likmēm tiek diskontēta, izmantojot atsauces likmi, kas aprēķināma saskaņā ar šī noteikumu projekta 77.2. apakšpunktā minēto Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteikto bāzes likmi.
Savukārt lielajam saimnieciskās darbības veicējam aprēķina, piemērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus.

Kapitāla atlaide, tās apmērs un piemērošana

Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz kapitāla atlaides piešķiršanu – atkarībā no saimnieciskās darbības veicēja  izvēlētā finansētāja (sabiedrības “Altum” aizdevums vai cita finansētāja aizdevums ar sabiedrības “Altum” piešķirto garantiju), kapitāla atlaidi piešķir sabiedrības "Altum" aizdevuma vai cita finansētāja pamatsummas daļējam samazinājumam, nepārsniedzot noteikumu projektā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti un kapitāla atlaides apmēru katrai darbībai.
Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar saimnieciskās darbības veicēju par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu. 
Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā līgumā ar saimnieciskās darbības veicēju  par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamās kapitāla atlaides apjoms nepārsniedz līgumā norādīto kapitāla atlaides apjomu. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir mazāks nekā līgumā ar saimnieciskās darbības veicēju  par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamo kapitāla atlaides apjomu atbilstoši samazina.
Sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pēc visu pamatojošo dokumentu saņemšanas. 
Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. 

Projektu vērtēšana

Lai efektīvi organizētu procesu kredītiestāžu un sabiedrības “Altum” sadarbībai garantiju ieviešanā, Noteikumu projektā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējam  ir iespēja izvēlēties pie kā vērsties vispirms – pie kredītiestādes vai pie sabiedrības “Altum” aizdevuma saņemšanai.
Sākotnēji saimnieciskās darbības veicējs  sabiedrībā “Altum” iesniedz atbalsta pieteikumu (t.sk. visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, norādot, vai piesakās sabiedrības “Altum” aizdevumam, vai sabiedrības “Altum” garantijai). Sabiedrības “Altum” aizdevuma pieteikuma gadījumā atbalsta pieteikums ir arī aizdevuma pieteikums. Garantijas gadījumā saimnieciskās darbības veicējs  iesniedz kredītiestādē aizdevuma pieteikumu un kredītiestāde piesakās sabiedrības “Altum” garantijai.
Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantijas piešķiršanu vai sabiedrības “Altum” aizdevuma piešķiršanu. Ja 6 mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrībā “Altum” nav iesniegta pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija, un kredītiestāde nav iesniegusi garantijas pieteikumu, tad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu.

Aizdevuma termiņš un aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājuma iespējas

Sabiedrības "Altum" piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņu nosaka, ņemot vērā aizņēmēja nozares specifiku, ekonomisko ciklu, finansējuma izmantošanas mērķi un iegādājamo aktīvu lietderīgo kalpošanas laiku un amortizācijas termiņu. Sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, t.sk., tā pagarinājuma (ja attiecināms) termiņš nepārsniedz 20 gadus. Tas nozīmē, ka pagarinājuma termiņam kopā ar pamattermiņu ir jāiekļaujas 20 gadu periodā, piemēram, ja aizdevums ir uz 10 gadu periodu, tad maksimālais pieejamais pagarinājuma termiņš ir 10 gadi. Ja aizdevuma termiņš jau sākotnēji ir 20 gadi, tad to nav iespējams pagarināt. Sabiedrības "Altum" piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņam nav noteikts minimālais termiņš un komersantam ir iespēja veikt aizdevuma atmaksu pirms noteiktā termiņa, bet daļā, kas ir kapitāla atlaides apmērā - pirms termiņa atmaksa var būt ne ātrāk kā ir saņemts atzinums, citādi tiek zaudētas tiesības uz kapitāla atlaides piemērošanu.

Ja aizdevumam jau ir piešķirts atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38., 38.a vai 41. pantu, šāda aizdevuma pagarināšanai jaunu de minimis atbalstu nevar piešķirt, jo tādā gadījumā nebūtu izpildīts stimulējošās ietekmes nosacījums. Līdz ar to termiņa pagarinājums, kura rezultātā tiek piešķirts "jauns atbalsts" (Noteikumu projekta 81.1. apakšpunkts), ir pieejams vienīgi tad, ja sākotnēji atbalsts ir piešķirts kā de minimis. Ja komersantam nav pieejams neizmantots de minimis atbalsta limits, tad termiņa pagarinājums kā jauns atbalsts nav iespējams.

Vienlaikus noteikumu projekta 61.1. apakšpunkts nosaka situāciju, kurā termiņa pagarinājums ir iespējams esošā atbalsta ietvaros (t.i., nav jauna atbalsta) un tas pieejams gan tiem projektiem, kas sākotnēji saņēmuši atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38., 38.a vai 41. pantu, gan de minimis atbalstu.

Nepiešķirot jaunu atbalstu, atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājums ir iespējams, ja tiek koriģēta, piemēram, klientam piemērotā faktiskā aizdevuma procentu likme uz augšu - to tuvinot tirgus likmei, vai ja aizdevums jau sākotnēji ir piešķirts uz tirgus nosacījumiem (ar subsīdijas ekvivalentu 0).
Ja sākotnēji piešķirot atbalstu, atbalsta ekvivalents noteikts izmantojot atsauces likmes, tad  subsīdijas ekvivalenta formulas galvenie parametri ir:
1) % (faktiskās un atsauces % likmju starpība);
2) termiņš;
3) aizdevuma summa.
Līdz ar to atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājumu (termiņš kļūst lielāks) iespējams kompensēt ar mazāku starpību starp % likmēm (% samazinās, t.i., faktiski klientam piemērotā likme tuvinās tirgus likmei), tādā veidā termiņu pagarinot ar vienlaicīgu faktiski klientam piemērotās % likmes pieaugumu, pārrēķinātais subsīdijas ekvivalents nepārsniedz jau sākotnēji piešķirtā atbalsta ekvivalenta apmēru. Tādā veidā netiek ietekmētas ne kumulācijas, ne radīts risks, ka tiktu pārsniegtas intensitātēs, kā arī pēc būtības klientam netiek piešķirts lielāks atbalsts.

Līdz ar to Noteikumu projekta 61.1. apakšpunkts nosaka iespēju pagarināt termiņu, ja šāds termiņa pagarinājums nerada sākotnēji piešķirtā valsts atbalsta summas un intensitātes pārsniegumu, nodrošinot Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. pantā vai Komisijas regulas 2023/2831 4. pantā noteiktos atbalsta pārredzamības nosacījumus, t.i., netiek piešķirts jauns atbalsts.

Pirms tiek piešķirts aizdevuma termiņa pagarinājums, tiek pārbaudīts, vai šādu izmaiņu rezultātā netiek pārsniegts sākotnēji piešķirtā atbalsta apmērs un intensitāte, līdz ar to ne visiem projektiem termiņa pagarinājums būs praktiski iespējams saskaņā ar Noteikumu projekta 61.1. apakšpunktu.

Citi
Ņemot vērā, ka 6.1.1.4.pasākuma ietvaros atbalsts tai skaitā tiek paredzēts saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji, tiek sekmēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 29. panta "Energopakalpojumi" 1. punkta b) apakšpunkta ieviešana, nodrošinot atbalstu energoefektivitātes pakalpojumu projektiem.