22-TA-360: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” (turpmāk – Likuma grozījumi) (pieņemti Saeimā 24.03.2022., spēkā no 08.04.2022.) paredz Invaliditātes likuma (turpmāk – Likums) 3.1 pantā precizēt iestāžu sarakstu, kurām ir tiesības apstrādāt valsts informācijas sistēma “Invaliditātes informatīvā sistēma” (turpmāk – informācijas sistēma) uzkrātos datus.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr.2.2.1.1/19/I/004 “Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – Projekts), kura ietvaros tiek pilnveidota informācijas sistēma, radot nepieciešamību aktualizēt normatīvo regulējumu atbilstoši informācijas sistēmā iestrādātajiem procesiem un iekļauto datu apjomam, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta noteikumos Nr.381 “Invaliditātes sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.381). Ņemot vērā grozījumu apjomu, kurus būtu nepieciešams veikt Noteikumos Nr.381 (pārsniedz 50%), tiek sagatavota jaunu noteikumu projekta redakcija – Ministru kabineta noteikumu projekts "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts).
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr.2.2.1.1/19/I/004 “Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – Projekts), kura ietvaros tiek pilnveidota informācijas sistēma, radot nepieciešamību aktualizēt normatīvo regulējumu atbilstoši informācijas sistēmā iestrādātajiem procesiem un iekļauto datu apjomam, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta noteikumos Nr.381 “Invaliditātes sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.381). Ņemot vērā grozījumu apjomu, kurus būtu nepieciešams veikt Noteikumos Nr.381 (pārsniedz 50%), tiek sagatavota jaunu noteikumu projekta redakcija – Ministru kabineta noteikumu projekts "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir reglamentēt informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus, kārtību un institūciju sadarbības noteikumus.
Noteikumu projekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā pēc tā publicēšanas ”Latvijas Vēstnesī”.
Noteikumu projekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā pēc tā publicēšanas ”Latvijas Vēstnesī”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 3.1 pantā noteikts, ka informācijas sistēmā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm (turpmāk kopā – invaliditātes ekspertīze), kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus. Atbilstoši Likumam informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi. Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts komisija. Valsts komisija ir Labklājības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura izvērtē personas funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, t.sk. darbspēju zaudējumu, un sniedz:
1) atzinumus par medicīniskajām indikācijām:
a) īpašas kopšanas nepieciešamībai;
b) vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
c) par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši kritērijiem;
d) atvieglojuma un atbrīvojuma piešķiršanai Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā;
e) darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;
f) personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstībai invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā, ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem par bērna ar invaliditāti aprūpi;
2) ieteikumu sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti.
Likums nosaka, ka tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, ir Likuma 3.1 panta trešajā daļā minētajām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei.
Līdz ar Likuma grozījumiem ir precizēts iestāžu saraksts, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus.
Invaliditātes ekspertīzes process Valsts komisijā ir saistīts ar liela apjoma informāciju, tai skaitā datu apstrādi, un ir viens no nozīmīgākajiem publiskās pārvaldes pamatdarbības procesiem.
Pašreiz attiecīgie dati tiek apstrādāti Valsts komisijas uzturētā informācijas sistēmā, kas sastāv no diviem blokiem – informācijas sistēmas un uz Oracle Business Intelligence (Oracle BI) rīkiem bāzētu datu analīzes sistēmu, uz kuru katru nakti tiek replicēti informācijas sistēmas dati. Minēto informācijas sistēmu veidoja 2006.gadā, izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus tās izstrādei. Pašreiz informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai ir izveidota relāciju datu bāze (DBVS Oracle vers. 11g) ar vairāk nekā 290 tabulām, kurās iekļauti vairāk par tūkstoti uzglabājamo parametru. Lietotāja saskarni, datu ievadi un vizualizāciju nodrošina vairāk nekā 100 dažādas sarežģītības ekrānformas. Tās apjoms uz diskiem kopā ar auditācijas informāciju tuvojas vienam terabaitam.
Projekta ietvaros tiek izstrādāta jauna informācijas sistēmas programmatūra, kas ir veidota uz PostgreSQL datubāzes. Informācijas sistēmas jaunā programmatūra nemaina esošās informācijas sistēmas funkcionalitāti un pēc tās ieviešanas produktīvajā darbībā tiks nodrošināta visu invaliditātes ekspertīzes laikā ievadīto datu uzkrāšana un izdrukājamo dokumentu (klientiem, arhīvam) ģenerēšana, kā arī pieeja ārējiem lietotājiem informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem e-pakalpojumu veidā (portālā www.latvija.lv) vai ar tīmekļa pakalpēm. Iekšējo lietotāju piekļuve informācijas sistēmai tiek realizēta tiešsaistē, izmantojot tīmekļa saskarni. Daļa no informācijas sistēmā uzkrātās informācijas elektroniskā veidā tiks nodota ārējiem lietotājiem normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Ņemot vērā, ka veiktie informācijas sistēmas pilnveidojumi nemaina datu nodošanas vai saņemšanas iespējas, līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim noslēgtās starpresoru vienošanās nav nepieciešams pārslēgt.
Informācijas sistēmā esošo datu apstrāde notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 3.7.apakšpunktu, Likumu un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.805), kā arī Noteikumiem Nr.381.
1) atzinumus par medicīniskajām indikācijām:
a) īpašas kopšanas nepieciešamībai;
b) vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
c) par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši kritērijiem;
d) atvieglojuma un atbrīvojuma piešķiršanai Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā;
e) darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;
f) personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstībai invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā, ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem par bērna ar invaliditāti aprūpi;
2) ieteikumu sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti.
Likums nosaka, ka tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, ir Likuma 3.1 panta trešajā daļā minētajām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei.
Līdz ar Likuma grozījumiem ir precizēts iestāžu saraksts, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus.
Invaliditātes ekspertīzes process Valsts komisijā ir saistīts ar liela apjoma informāciju, tai skaitā datu apstrādi, un ir viens no nozīmīgākajiem publiskās pārvaldes pamatdarbības procesiem.
Pašreiz attiecīgie dati tiek apstrādāti Valsts komisijas uzturētā informācijas sistēmā, kas sastāv no diviem blokiem – informācijas sistēmas un uz Oracle Business Intelligence (Oracle BI) rīkiem bāzētu datu analīzes sistēmu, uz kuru katru nakti tiek replicēti informācijas sistēmas dati. Minēto informācijas sistēmu veidoja 2006.gadā, izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus tās izstrādei. Pašreiz informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai ir izveidota relāciju datu bāze (DBVS Oracle vers. 11g) ar vairāk nekā 290 tabulām, kurās iekļauti vairāk par tūkstoti uzglabājamo parametru. Lietotāja saskarni, datu ievadi un vizualizāciju nodrošina vairāk nekā 100 dažādas sarežģītības ekrānformas. Tās apjoms uz diskiem kopā ar auditācijas informāciju tuvojas vienam terabaitam.
Projekta ietvaros tiek izstrādāta jauna informācijas sistēmas programmatūra, kas ir veidota uz PostgreSQL datubāzes. Informācijas sistēmas jaunā programmatūra nemaina esošās informācijas sistēmas funkcionalitāti un pēc tās ieviešanas produktīvajā darbībā tiks nodrošināta visu invaliditātes ekspertīzes laikā ievadīto datu uzkrāšana un izdrukājamo dokumentu (klientiem, arhīvam) ģenerēšana, kā arī pieeja ārējiem lietotājiem informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem e-pakalpojumu veidā (portālā www.latvija.lv) vai ar tīmekļa pakalpēm. Iekšējo lietotāju piekļuve informācijas sistēmai tiek realizēta tiešsaistē, izmantojot tīmekļa saskarni. Daļa no informācijas sistēmā uzkrātās informācijas elektroniskā veidā tiks nodota ārējiem lietotājiem normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Ņemot vērā, ka veiktie informācijas sistēmas pilnveidojumi nemaina datu nodošanas vai saņemšanas iespējas, līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim noslēgtās starpresoru vienošanās nav nepieciešams pārslēgt.
Informācijas sistēmā esošo datu apstrāde notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 3.7.apakšpunktu, Likumu un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.805), kā arī Noteikumiem Nr.381.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Datu apstrāde informācijas sistēmas jaunajā programmatūrā ir identificēta un izvērtēta, balstoties uz Noteikumiem Nr.805 un Noteikumiem Nr.381. Esošais regulējums nenodrošina pilnvērtīgu datu apjomu atbilstoši Projektā veiktajiem informācijas sistēmas pilnveidojumiem. Noteikumu projekts paredz paplašināt un precizēt informācijas sistēmā uzkrājamos datus, bet neveikt izmaiņas informācijas sistēmas darbībā un funkcionalitātē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus, kārtību un institūciju sadarbības noteikumus. Informācijas sistēmā tiek iekļauti dati par Valsts komisijā iesniegtajiem iesniegumiem, personām, kurām nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti, t.sk., darbspēju zaudējumu, invaliditātes ekspertīzes procesu, noteikto prognozējamo invaliditāti, invaliditāti, darbspēju zaudējumu, izsniegtajiem atzinumiem, invaliditātes apliecībām un invaliditātes ekspertīzes procesā iesaistītajiem ģimenes (vispārējās prakses) vai ārstējošiem ārstiem (turpmāk – ārsts) un Valsts komisijas ārstiem, kā arī par informācijas sistēmas lietotājiem.
Noteikumu projekta 6.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija apstrādā par personu, kura ar iesniegumu vērsusies Valsts komisijā.
Noteikumu projekta 6.8.apakšpunkts, paredz no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” saņemt datus par personām izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņiem, lai pārliecinātos par personas, kura pretendē uz invaliditātes ekspertīzes veikšanu, atbilstību Likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam personu lokam un Valsts komisijas izdotā administratīvā akta darbības termiņš nepārsniegtu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.
Ja invaliditātes ekspertīze veicama nepilngadīgai personai vai personai ar ierobežotu rīcībspēju vai personai, kurai noteikta pilnvarotā persona, vai aizgādnis, Noteikumu projekta 6.12.apakšpunkts paredz, ka papildus tiek apstrādāti arī likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas dati. Ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek iesaistīta pilnvarotā persona, piemēram, saņemt dokumentus, tad attiecībā uz pilnvarojuma datiem minētais apakšpunkts paredz ietvert informāciju ar pilnvarojuma nosaukumu, mērķi un uzglabāšanas ilgumu, lai informācijas sistēmā nepamatoti neglabātu datus par pilnvaroto personu, ja datu apstrādes mērķis būs sasniegts.
Noteikumu projekta 7.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija uzkrāj un apstrādā par saņemtajiem iesniegumiem.
Noteikumu projekta 7.7.apakšpunktā ir noteikts informācijas sistēmā iekļaujamo dokumentu tipu uzskaitījums, kas salāgots atbilstoši Noteikumos Nr.805 noteiktajiem iesniedzamo dokumentu veidiem.
Tāpat noteikumu projekta 7.8.apakšpunktā noteikts, ka informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par ģimenes (vispārējās prakses) ārstu vai ārstējošo ārstu, kurš nosūtīja personu uz invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā. Informācija tiek iegūta no MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 30.pielikuma Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr.088/u), kas ir obligāti iesniedzamais dokuments ekspertīzes veikšanai. Informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par ģimenes (vispārējās prakses) ārstu vai ārstējošo ārstu, kurš nosūtīja personu uz invaliditātes ekspertīzi, vārds un uzvārds. Informācija nepieciešama, lai neskaidrību gadījumos varētu sazināties ar nosūtījuma sagatavotāju informācijas precizēšanai vai papildu informācijas pieprasīšanai.
Noteikumu projekta 8.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par veikto invaliditātes ekspertīzi, datums, informācija par to, vai ekspertīze veikta personas klātbūtnē, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 8. un 14.punktu ekspertīze tiek veikta bez personas klātbūtnes. Personas klātbūtnē invaliditātes ekspertīze tiek veikta tikai tad, ja Valsts komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga.
Noteikumu projekta 9. un 10.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par Valsts komisijas sniegtajiem atzinumiem un par Valsts komisijas ārsta veikto slēdzienu atzinumam.
Noteikumu projekta 11.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par invaliditātes apliecībām. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditātes apliecību, tās derīguma termiņš ir vienāds ar personai noteikto invaliditātes periodu.
Noteikumu projekta 12.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par informācijas sistēmas iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Institūciju uzskaitījums, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos personas datus ir uzskaitīts Likumā.
Tāpat Noteikumu projektā noteikts, ka informācijas sistēmā iekļaujamos datus iegūst no personas vai tās likumiskā pārstāvja un no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (Noteikumu projekta 13.punkts).
Noteikumu projekta 14.punktā, atbilstoši Likuma 3.1 pantā iekļautajam institūciju uzskaitījumam, ir noteiktas iestādes, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, kā arī ir noteikts datu apjoms, kādu tām ir tiesības apstrādāt.
Atbilstoši Likuma grozījumiem 3.1 panta trešā daļā tika precizēts iestāžu saraksts, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmas datus, tostarp tika noteikts, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram vairs nav tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, jo saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, kuri stājās spēkā 2021.gada 1.septembrī, aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzējs var būt jebkurš elektroenerģijas tirgotājs, kuram ir noslēgts līgums ar Būvniecības valsts kontroles biroju.
Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, Noteikumu projekta 14.punktā ir noteiktas 30 institūcijas, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, nodot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos datus:
1) Labklājības ministrijai, kuras funkcija atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktam ir pārraudzīt šā likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem, bet atbilstoši šīs daļas 1.punktam un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.punktam – piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikā;
2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Valsts sociālo pabalstu likumam, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību, valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu;
3) Valsts darba inspekcijai, kura atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu, veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju, piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā atbilstoši Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantam;
4) Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” nodrošina aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā veicinot nodarbinātību personām ar invaliditāti;
5) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, kura atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (15.1pants) un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā un īsteno pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas personām ar invaliditāti;
6) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kuras funkcijās ietilpst aizsargāt bērnu ar invaliditāti tiesības iekļauties sabiedrībā un nodrošināt viņu izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.611 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”;
7) Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.871 “Obligāto izglītības vecuma sasniegušo bērnu uzskaites kārtība” veic izglītojamo uzskaiti, tai skaitā par bērniem ar invaliditāti;
8) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam atbrīvo personas ar invaliditāti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kā arī, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu, izsniedz stāvvietu izmantošanas kartes personām ar invaliditāti, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1000 „Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” nodrošina noteiktas atlaides personām ar invaliditāti;
9) biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, kura pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 21.daļā, nodrošina personu ar dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus. Papildus biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība” nodrošina surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti saskaņā ar Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktā un 13.panta 11daļā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto;
10) biedrībai “Latvijas Neredzīgo biedrība”, kura, pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.1 daļā, nodrošina personu ar redzes invaliditāti sociālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus;
11) Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, kuras pārziņā ir valsts informācijas sistēma “Fizisko personu reģistrs”, lai piemērotu samazinātas valsts nodevas personām ar invaliditāti atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1004 „Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un Latvijas pilsonības atjaunošanu”, Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.849 „Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai”, Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumiem Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”, Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.485 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra” un Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.720 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju";
12) Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu nodokļu papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti atbilstoši 1997.gada 8.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”;
13) Iekšlietu ministrijas informācijas centram, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.157 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi” nodrošina datus par nepilngadīgā invaliditātes attēlošanu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešama informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai;
14) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kura atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1pantā un 2018.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.717 “Noteikumi par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu” noteiktajam ir Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmas uzturētāja un atbilstoši deleģētajai funkcijai jāveic informācijas apstrāde par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus;
15) Nacionālajam veselības dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumiem Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares informācijas sistēmu” iekļauj veselības datus, kā arī datus par invaliditāti (cēloni atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma datumu un numuru, amatpersonas vārdu, uzvārdu, datumu, ar kuru noteikta invaliditāte, un invaliditātes termiņu) vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā un atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 8.maija noteikumu Nr.271 “Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes noteikumi” 8.12.apakšpunktam sniedz datus par personām, kurām noteikta I, II vai III invaliditātes grupa iekļaušanai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē;
16) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk – LTAB), atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 43. panta pirmajai daļai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina LTAB. Atbilstoši OCTA likuma 14. panta otrajai daļai personām ar invaliditāti tiek noteikti atvieglojumi civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai, un atbilstoši OCTA likuma 14. panta ceturtajai daļai noteiktie atvieglojumi tiek kompensēti no OCTA Garantijas fonda (skat. arī Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 801 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību" 2.11., 2.11.1. un 2.11.2.apakšpunktu);
17) Valsts probācijas dienestam, kurš atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumam īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. Tāpat arī atbilstoši minētā likuma 25.pantā noteiktajam Valsts probācijas dienesta ierēdņiem ir tiesības saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti. Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas ietvaros (Ministru kabineta 2018. gada 13. novembrī noteikumi Nr.693 “Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību”) un, organizējot soda izpildi, ņem vērā probācijas klienta invaliditāti un funkcionālo traucējumu veidu (piespiedu darba devēja izvēlē vai uzraudzības nosacījumu noteikšanā);
18) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kura atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 12.pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, nodrošina datu uzkrāšanu valsts informācijas sistēmā „Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma 2014.-2020. gadam”, lai uzraudzītu un izvērtētu Eiropas Savienības struktūrfondus un Kohēzijas fondu;
19) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, kura ir valsts informācijas sistēmas „Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs” pārzinis un atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajām tiesībām saņem informāciju par personas (fonda parādnieku) invaliditāti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma mērķa īstenošanai. Personas ar invaliditāti neiekļaušana publicētajā parādnieku reģistrā uzskatāma par valsts atvieglojumu personām ar invaliditāti;
20) pašvaldībām, tai skaitā, sociālajiem dienestiem, kas ir pašvaldības izveidotas iestādes, kuras atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. pantam un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta trešajai daļai nodrošina savā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, tai skaitā, personām ar invaliditāti, kā arī pašvaldību pārvaldes izveidotajām kapitālsabiedrībām, kuru funkcijās ir atvieglojumu administrēšana un to piemērošana, kas tādējādi atbilst informācijas sistēmas noteiktajiem mērķiem;
21) bāriņtiesām, kuras atbilstoši Civillikumam (piemēram, aizgādība, adopcija, aizgādnība), Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam (piemēram, V, VI, VII nodaļa) nodrošina bērna vai aizgādnībā esošas personas (personas ar ierobežotu rīcībspēju) tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;
22) Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbilstoši 2012.gada 9.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” nodrošina asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs izglītojamajiem ar invaliditāti (Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts) un nodrošina asistenta pakalpojuma izglītības iestādē apmaksu.
2022.gada 14.jūlijā Sabiedrības integrācijas fonda Konsultatīvi stratēģiskās padomes sēdē nolēma, ka sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju mērķauditorija paplašināma ar personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, tādējādi sniedzot atbalstu jauniešiem ar invaliditāti iegūt augstāko izglītību. Stipendijas "Studētgods" saņemšanu administrē Izglītības un zinātnes ministrija. Ministru kabinets 06.09.2022. apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” (22- TA-2359), kur tika papildināta sociālās stipendijas "Studētgods" mērķauditorija ar personām kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un atrunātas datu saņemšanas iespējas.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi (22-TA-2260) paredz izglītojamajiem no sociāli neaizsargātām grupām, kas ietver arī personas ar invaliditāti (gan bērnus, gan pieaugušos), nodrošināt portatīvās datortehnikas pieejamību (plānotais atbalsts, ņemot vērā, ka šie noteikumi vēl nav MK apstiprināti).
Dati par noteikto invaliditāti nepieciešami, izstrādājot izglītības politiku un monitorējot esošo rīcībpolitiku.
Noteikumu projekta 6.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija apstrādā par personu, kura ar iesniegumu vērsusies Valsts komisijā.
Noteikumu projekta 6.8.apakšpunkts, paredz no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” saņemt datus par personām izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņiem, lai pārliecinātos par personas, kura pretendē uz invaliditātes ekspertīzes veikšanu, atbilstību Likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam personu lokam un Valsts komisijas izdotā administratīvā akta darbības termiņš nepārsniegtu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.
Ja invaliditātes ekspertīze veicama nepilngadīgai personai vai personai ar ierobežotu rīcībspēju vai personai, kurai noteikta pilnvarotā persona, vai aizgādnis, Noteikumu projekta 6.12.apakšpunkts paredz, ka papildus tiek apstrādāti arī likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas dati. Ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek iesaistīta pilnvarotā persona, piemēram, saņemt dokumentus, tad attiecībā uz pilnvarojuma datiem minētais apakšpunkts paredz ietvert informāciju ar pilnvarojuma nosaukumu, mērķi un uzglabāšanas ilgumu, lai informācijas sistēmā nepamatoti neglabātu datus par pilnvaroto personu, ja datu apstrādes mērķis būs sasniegts.
Noteikumu projekta 7.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija uzkrāj un apstrādā par saņemtajiem iesniegumiem.
Noteikumu projekta 7.7.apakšpunktā ir noteikts informācijas sistēmā iekļaujamo dokumentu tipu uzskaitījums, kas salāgots atbilstoši Noteikumos Nr.805 noteiktajiem iesniedzamo dokumentu veidiem.
Tāpat noteikumu projekta 7.8.apakšpunktā noteikts, ka informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par ģimenes (vispārējās prakses) ārstu vai ārstējošo ārstu, kurš nosūtīja personu uz invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā. Informācija tiek iegūta no MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 30.pielikuma Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr.088/u), kas ir obligāti iesniedzamais dokuments ekspertīzes veikšanai. Informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par ģimenes (vispārējās prakses) ārstu vai ārstējošo ārstu, kurš nosūtīja personu uz invaliditātes ekspertīzi, vārds un uzvārds. Informācija nepieciešama, lai neskaidrību gadījumos varētu sazināties ar nosūtījuma sagatavotāju informācijas precizēšanai vai papildu informācijas pieprasīšanai.
Noteikumu projekta 8.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par veikto invaliditātes ekspertīzi, datums, informācija par to, vai ekspertīze veikta personas klātbūtnē, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 8. un 14.punktu ekspertīze tiek veikta bez personas klātbūtnes. Personas klātbūtnē invaliditātes ekspertīze tiek veikta tikai tad, ja Valsts komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga.
Noteikumu projekta 9. un 10.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par Valsts komisijas sniegtajiem atzinumiem un par Valsts komisijas ārsta veikto slēdzienu atzinumam.
Noteikumu projekta 11.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par invaliditātes apliecībām. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditātes apliecību, tās derīguma termiņš ir vienāds ar personai noteikto invaliditātes periodu.
Noteikumu projekta 12.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par informācijas sistēmas iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Institūciju uzskaitījums, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos personas datus ir uzskaitīts Likumā.
Tāpat Noteikumu projektā noteikts, ka informācijas sistēmā iekļaujamos datus iegūst no personas vai tās likumiskā pārstāvja un no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (Noteikumu projekta 13.punkts).
Noteikumu projekta 14.punktā, atbilstoši Likuma 3.1 pantā iekļautajam institūciju uzskaitījumam, ir noteiktas iestādes, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, kā arī ir noteikts datu apjoms, kādu tām ir tiesības apstrādāt.
Atbilstoši Likuma grozījumiem 3.1 panta trešā daļā tika precizēts iestāžu saraksts, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmas datus, tostarp tika noteikts, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram vairs nav tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, jo saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, kuri stājās spēkā 2021.gada 1.septembrī, aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzējs var būt jebkurš elektroenerģijas tirgotājs, kuram ir noslēgts līgums ar Būvniecības valsts kontroles biroju.
Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, Noteikumu projekta 14.punktā ir noteiktas 30 institūcijas, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, nodot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos datus:
1) Labklājības ministrijai, kuras funkcija atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktam ir pārraudzīt šā likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem, bet atbilstoši šīs daļas 1.punktam un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.punktam – piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikā;
2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Valsts sociālo pabalstu likumam, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību, valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu;
3) Valsts darba inspekcijai, kura atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu, veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju, piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā atbilstoši Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantam;
4) Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” nodrošina aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā veicinot nodarbinātību personām ar invaliditāti;
5) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, kura atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (15.1pants) un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā un īsteno pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas personām ar invaliditāti;
6) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kuras funkcijās ietilpst aizsargāt bērnu ar invaliditāti tiesības iekļauties sabiedrībā un nodrošināt viņu izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.611 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”;
7) Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.871 “Obligāto izglītības vecuma sasniegušo bērnu uzskaites kārtība” veic izglītojamo uzskaiti, tai skaitā par bērniem ar invaliditāti;
8) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam atbrīvo personas ar invaliditāti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kā arī, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu, izsniedz stāvvietu izmantošanas kartes personām ar invaliditāti, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1000 „Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” nodrošina noteiktas atlaides personām ar invaliditāti;
9) biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, kura pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 21.daļā, nodrošina personu ar dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus. Papildus biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība” nodrošina surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti saskaņā ar Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktā un 13.panta 11daļā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto;
10) biedrībai “Latvijas Neredzīgo biedrība”, kura, pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.1 daļā, nodrošina personu ar redzes invaliditāti sociālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus;
11) Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, kuras pārziņā ir valsts informācijas sistēma “Fizisko personu reģistrs”, lai piemērotu samazinātas valsts nodevas personām ar invaliditāti atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1004 „Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un Latvijas pilsonības atjaunošanu”, Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.849 „Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai”, Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumiem Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”, Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.485 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra” un Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.720 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju";
12) Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu nodokļu papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti atbilstoši 1997.gada 8.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”;
13) Iekšlietu ministrijas informācijas centram, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.157 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi” nodrošina datus par nepilngadīgā invaliditātes attēlošanu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešama informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai;
14) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kura atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1pantā un 2018.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.717 “Noteikumi par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu” noteiktajam ir Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmas uzturētāja un atbilstoši deleģētajai funkcijai jāveic informācijas apstrāde par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus;
15) Nacionālajam veselības dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumiem Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares informācijas sistēmu” iekļauj veselības datus, kā arī datus par invaliditāti (cēloni atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma datumu un numuru, amatpersonas vārdu, uzvārdu, datumu, ar kuru noteikta invaliditāte, un invaliditātes termiņu) vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā un atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 8.maija noteikumu Nr.271 “Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes noteikumi” 8.12.apakšpunktam sniedz datus par personām, kurām noteikta I, II vai III invaliditātes grupa iekļaušanai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē;
16) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk – LTAB), atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 43. panta pirmajai daļai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina LTAB. Atbilstoši OCTA likuma 14. panta otrajai daļai personām ar invaliditāti tiek noteikti atvieglojumi civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai, un atbilstoši OCTA likuma 14. panta ceturtajai daļai noteiktie atvieglojumi tiek kompensēti no OCTA Garantijas fonda (skat. arī Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 801 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību" 2.11., 2.11.1. un 2.11.2.apakšpunktu);
17) Valsts probācijas dienestam, kurš atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumam īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. Tāpat arī atbilstoši minētā likuma 25.pantā noteiktajam Valsts probācijas dienesta ierēdņiem ir tiesības saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti. Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas ietvaros (Ministru kabineta 2018. gada 13. novembrī noteikumi Nr.693 “Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību”) un, organizējot soda izpildi, ņem vērā probācijas klienta invaliditāti un funkcionālo traucējumu veidu (piespiedu darba devēja izvēlē vai uzraudzības nosacījumu noteikšanā);
18) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kura atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 12.pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, nodrošina datu uzkrāšanu valsts informācijas sistēmā „Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma 2014.-2020. gadam”, lai uzraudzītu un izvērtētu Eiropas Savienības struktūrfondus un Kohēzijas fondu;
19) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, kura ir valsts informācijas sistēmas „Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs” pārzinis un atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajām tiesībām saņem informāciju par personas (fonda parādnieku) invaliditāti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma mērķa īstenošanai. Personas ar invaliditāti neiekļaušana publicētajā parādnieku reģistrā uzskatāma par valsts atvieglojumu personām ar invaliditāti;
20) pašvaldībām, tai skaitā, sociālajiem dienestiem, kas ir pašvaldības izveidotas iestādes, kuras atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. pantam un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta trešajai daļai nodrošina savā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, tai skaitā, personām ar invaliditāti, kā arī pašvaldību pārvaldes izveidotajām kapitālsabiedrībām, kuru funkcijās ir atvieglojumu administrēšana un to piemērošana, kas tādējādi atbilst informācijas sistēmas noteiktajiem mērķiem;
21) bāriņtiesām, kuras atbilstoši Civillikumam (piemēram, aizgādība, adopcija, aizgādnība), Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam (piemēram, V, VI, VII nodaļa) nodrošina bērna vai aizgādnībā esošas personas (personas ar ierobežotu rīcībspēju) tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;
22) Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbilstoši 2012.gada 9.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” nodrošina asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs izglītojamajiem ar invaliditāti (Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts) un nodrošina asistenta pakalpojuma izglītības iestādē apmaksu.
2022.gada 14.jūlijā Sabiedrības integrācijas fonda Konsultatīvi stratēģiskās padomes sēdē nolēma, ka sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju mērķauditorija paplašināma ar personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, tādējādi sniedzot atbalstu jauniešiem ar invaliditāti iegūt augstāko izglītību. Stipendijas "Studētgods" saņemšanu administrē Izglītības un zinātnes ministrija. Ministru kabinets 06.09.2022. apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” (22- TA-2359), kur tika papildināta sociālās stipendijas "Studētgods" mērķauditorija ar personām kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un atrunātas datu saņemšanas iespējas.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi (22-TA-2260) paredz izglītojamajiem no sociāli neaizsargātām grupām, kas ietver arī personas ar invaliditāti (gan bērnus, gan pieaugušos), nodrošināt portatīvās datortehnikas pieejamību (plānotais atbalsts, ņemot vērā, ka šie noteikumi vēl nav MK apstiprināti).
Dati par noteikto invaliditāti nepieciešami, izstrādājot izglītības politiku un monitorējot esošo rīcībpolitiku.
23) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, kura atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” noteiktajai kārtībai veic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.2 daļā deleģēto uzdevumu – nodrošina personas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;
24) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” aroda un radiācijas medicīnas centram, lai veiktu datu apkopojumu par personu skaitu, kurām ir arodsaslimšana un ir atzītas par personām ar invaliditāti;
25) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, atbilstoši Militārā dienesta likuma 64.pantā un 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” noteiktajam, kas dod tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs”, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu;
26) Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam, lai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, varētu izsniegt “Goda ģimenes” apliecību un tām tiktu nodrošināti tādi paši atbalsta un atlaižu pakalpojumi kā daudzbērnu ģimenēm, atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumos Nr.352 “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība” noteiktajam. 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 26.pantā, nosakot, ka, novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu. Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus BTAL tika papildināts ar pārejas noteikumu 46. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.352) atbilstoši grozījumiem BTAL 26. panta sestajā daļā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam, piemērojami MK noteikumi Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Tātad atbilstoši grozījumiem BTAL 26.pantā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka arī pēc 2021.gada 31.decembra apliecību ir tiesības turpināt saņemt ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" pieņemti 2022.gada 24.maijā un ir spēkā no 2022.gada 27.maija.
27) Būvniecības valsts kontroles birojam, lai nodrošinātu aizsargātā lietotāja pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”;
28) Izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai, lai personai ar invaliditāti nodrošinātu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības un garantijas attiecībā uz normu piemērošanu gadījumā, ja tai ir invaliditāte, un lai netiktu pieļauta situācija, ka tiek pieņemts lēmums par nepamatota un neatbilstoša procesuālā piespiedu līdzekļa vai soda piemērošanu;
29) Slimību profilakses un kontroles centa, lai nodrošinātu iespēju veikt iedzīvotāju invaliditātes un darba nespējas pieauguma izpēti un analīzi, kā arī lai stiprinātu rehabilitācijas lomu ārstniecībā un izveidotu to kā veselības aprūpes pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu un uzlabot sadarbību ar Labklājības ministriju, kā arī, lai rastu risinājumu datu un informācijas apmaiņas uzlabošanai un nodrošinātu standartizētu mērījumu un vienotu principu izmantošanu valstī vispusīgas informācijas apkopošanai.
Lai nodrošinātu informācijas sistēmā iekļauto datu nodošanu 14.punktā noteiktajām iestādēm, attiecīgā iestāde un Valsts komisija vienojas par datu apstrādes noteikumiem un kārtību (Noteikumu projekta 15.punkts).
Datu apstrāde par informācijas sistēmas lietotājiem notiek ievērojot Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumus Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" (turpmāk - MK noteikumi Nr.442), kuros noteikti minimālie standarti valsts informācijas sistēmām, tai skaitā paaugstinātas drošības sistēmām, par kādu ir atzīta informācijas sistēma. Lai izpildītu MK noteikumu Nr.442 24.6.apakšpunkta prasības, nepieciešams noteikt, ka dati par iekšējiem lietotājiem tiek glabāti 18 mēnešus.
Ņemot vērā minēto, informācijas sistēmā iekļaujamo datu apstrāde saskaņota ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz iestādes normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
24) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” aroda un radiācijas medicīnas centram, lai veiktu datu apkopojumu par personu skaitu, kurām ir arodsaslimšana un ir atzītas par personām ar invaliditāti;
25) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, atbilstoši Militārā dienesta likuma 64.pantā un 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” noteiktajam, kas dod tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs”, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu;
26) Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam, lai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, varētu izsniegt “Goda ģimenes” apliecību un tām tiktu nodrošināti tādi paši atbalsta un atlaižu pakalpojumi kā daudzbērnu ģimenēm, atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumos Nr.352 “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība” noteiktajam. 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 26.pantā, nosakot, ka, novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu. Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus BTAL tika papildināts ar pārejas noteikumu 46. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.352) atbilstoši grozījumiem BTAL 26. panta sestajā daļā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam, piemērojami MK noteikumi Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Tātad atbilstoši grozījumiem BTAL 26.pantā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka arī pēc 2021.gada 31.decembra apliecību ir tiesības turpināt saņemt ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" pieņemti 2022.gada 24.maijā un ir spēkā no 2022.gada 27.maija.
27) Būvniecības valsts kontroles birojam, lai nodrošinātu aizsargātā lietotāja pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”;
28) Izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai, lai personai ar invaliditāti nodrošinātu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības un garantijas attiecībā uz normu piemērošanu gadījumā, ja tai ir invaliditāte, un lai netiktu pieļauta situācija, ka tiek pieņemts lēmums par nepamatota un neatbilstoša procesuālā piespiedu līdzekļa vai soda piemērošanu;
29) Slimību profilakses un kontroles centa, lai nodrošinātu iespēju veikt iedzīvotāju invaliditātes un darba nespējas pieauguma izpēti un analīzi, kā arī lai stiprinātu rehabilitācijas lomu ārstniecībā un izveidotu to kā veselības aprūpes pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu un uzlabot sadarbību ar Labklājības ministriju, kā arī, lai rastu risinājumu datu un informācijas apmaiņas uzlabošanai un nodrošinātu standartizētu mērījumu un vienotu principu izmantošanu valstī vispusīgas informācijas apkopošanai.
Lai nodrošinātu informācijas sistēmā iekļauto datu nodošanu 14.punktā noteiktajām iestādēm, attiecīgā iestāde un Valsts komisija vienojas par datu apstrādes noteikumiem un kārtību (Noteikumu projekta 15.punkts).
Datu apstrāde par informācijas sistēmas lietotājiem notiek ievērojot Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumus Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" (turpmāk - MK noteikumi Nr.442), kuros noteikti minimālie standarti valsts informācijas sistēmām, tai skaitā paaugstinātas drošības sistēmām, par kādu ir atzīta informācijas sistēma. Lai izpildītu MK noteikumu Nr.442 24.6.apakšpunkta prasības, nepieciešams noteikt, ka dati par iekšējiem lietotājiem tiek glabāti 18 mēnešus.
Ņemot vērā minēto, informācijas sistēmā iekļaujamo datu apstrāde saskaņota ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz iestādes normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.2. pasākumā “Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei” īstenošanu” (turpmāk - 4.3.6.2.pasākums) paredzēts, ka Labklājības ministrija veiks grozījumus normatīvajā regulējumā, lai salāgotu pieaugušo un bērnu invaliditātes vērtēšanas kritērijus, sekmētu vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota savādāka pieeja invaliditātes noteikšanā. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams veikt pilnveidojumus Invaliditātes informatīvajā sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu ar invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām.
Tādējādi 4.3.6.2.pasākuma ietvaros tiks atbalstīti pilnveidojumi Invaliditātes informatīvajā sistēmā atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
42 820
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
42 820
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
42 820
25 175
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
42 820
25 175
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-25 175
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-25 175
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
25 175
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums turpmākajiem trim gadiem norādīts indikatīvi.
Noteikumu projektā plānotās izmaiņas informācijas sistēmā tiks īstenotas Projekta ietvaros (Projekts iekļaujas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkal izmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros), Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 1 300 000 euro. Projekta īstenošanas noslēguma termiņš ir 2022.gada novembris.
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 6. marta rīkojumā Nr. 106 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 46.0. versija)" (22-TA-2938) paredz, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" īstenošanas termiņš tiek pagarināts par 13 mēnešiem (no 36 mēnešiem uz 49 mēnešiem, tas ir līdz 2023.gada 6.decembrim), lai realizētu projektā plānotās darbības saskaņā ar darbību īstenošanas laika plānu un projektam papildus piešķirto finansējumu 100 000 euro apmērā (t.i., no 1 300 000 euro uz 1 400 000 euro).
Noteikumu projektā plānotās izmaiņas informācijas sistēmā tiks īstenotas Projekta ietvaros (Projekts iekļaujas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkal izmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros), Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 1 300 000 euro. Projekta īstenošanas noslēguma termiņš ir 2022.gada novembris.
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 6. marta rīkojumā Nr. 106 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 46.0. versija)" (22-TA-2938) paredz, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" īstenošanas termiņš tiek pagarināts par 13 mēnešiem (no 36 mēnešiem uz 49 mēnešiem, tas ir līdz 2023.gada 6.decembrim), lai realizētu projektā plānotās darbības saskaņā ar darbību īstenošanas laika plānu un projektam papildus piešķirto finansējumu 100 000 euro apmērā (t.i., no 1 300 000 euro uz 1 400 000 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta aktivitātē kopējais plānotais finansējums informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai:
2022.gadā Labklājības ministrijas budžetā Projekta aktivitātē informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai ir plānots finansējums 491 991 euro apmērā (no šiem izdevumiem daļa attiecināma uz noteikumu projektā atspoguļotajām izmaiņām).
Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.62.00 “Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana” ietvaros 2022.gadā plānots finansējums informācijas sistēmas uzturēšanai 1 100 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka informācijas sistēmas funkcionalitātes izmaiņu ieviešana ir komplekss pasākums, nav iespējams precīzi norādīt tieši noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, taču indikatīvi informācijas sistēmas funkcionalitātes izstrādei 2022.g. paredzēts 41 720 euro ar PVN.
Līdz 2022.gada beigām Valsts komisijā darbosies esošās informācijas sistēmas funkcionalitāte, bet pēc tam darbu uzsāks jaunā informācijas sistēmas funkcionalitāte, kura izveidota Projekta ietvaros. 2023.gadā abas informācijas sistēmas funkcionalitātes darbosies paralēli, kamēr notiek jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes ieviešana un uzsākto invaliditātes ekspertīžu pabeigšana esošajā informācijas sistēmas funkcionalitātē. Līdz ar jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes ieviešanu nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes uzturēšanai, piemēram, sistēmas darbības nepilnību novēršanai, kas tiks atklātas sistēmas ekspluatācijas laikā, lietojamības uzlabošanai, kā arī pilnveidojumu veikšanai, ja mainīsies saistošais normatīvai regulējums, piem., attiecībā par Ukrainas civiliedzīvotājiem. LM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 6. marta rīkojumā Nr. 106 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 46.0. versija)"" (turpmāk - MK rīkojuma projekts), paredzot palielināt projektam plānoto finansējumu, kā arī MK rīkojuma projektā paredzot, ka pēc projekta vai tā posma pilnīgas pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā tiek noteiktas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas. Pamatojums, finansiālā informācija un ietekme uz budžetu ir iekļauts MK rīkojuma projekta anotācijas III sadaļā. Valsts komisija īstenotā projekta ietvaros tiek pilnveidota sistēma un standartizēti datu apmaiņas servisi. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 3.1 panta 3.daļu un MK 20.08.2019. noteikumu Nr.381 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi” 13.12.punktu un 2014.gada 9.decembrī noslēgto starpresoru vienošanos par informācijas apmaiņu starp Valsts komisiju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), tiešsaistes datu pārraides režīmā VID saņem no Valsts komisijas informāciju par personām noteikto invaliditātes statusu. Projekta ietvaros ir izstrādāts REST serviss, kurš nodrošina datu izgūšanu, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja API Pārvaldniekā publicēto tīmekļa pakalpi. Šobrīd Valsts komisijas datu nodošanai VID tiek izmantots HTTPS protokols un WEB servisi, taču līdz ar pilnveidotās Invaliditātes informatīvās sistēmas ieviešanu, esošais datu apmaiņas risinājums netiks saglabāts, tāpēc VID nepieciešams veikt pielāgojumus Valsts komisijas REST servisa izmantošanā, kas paredz esošo VID WEB servisu izmaiņas un konfigurāciju, lai servisi spētu iegūt datus no jaunā Valsts informācijas sistēmu savietotāja API Pārvaldniekā publicētā Valsts komisijas REST servisa un varētu turpināt, automātiski apstrādājot fizisko personu datus, izpildīt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanu personām, kurām noteikta invaliditāte. Līdz ar to, lai tiktu nodrošināti minētie pielāgojumi IT sistēmās, VID 2022.gadā nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 25 175 euro apmērā.441,65*57 c/d=25 174,05 euro.Lai tiktu nodrošināts finansējums VID 2022.gadam 25 175 euro apmērā, LM sagatavos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs izskatīšanai priekšlikumu par līdzekļu pārdali starp ministrijām, samazinot LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros īstenotajam pasākumam “Labklājības nozares kritiskās IT infrastruktūras rezerves datu centra izveidošana” plānoto finansējumu risku mazināšanai nozares funkciju izpildei būtisko informācijas sistēmu Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (turpmāk - SAIS), informācijas sistēma un Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma (turpmāk - BURVIS) darbības nepārtrauktībai un sistēmu darbības atjaunošanas procesu uzlabošanai 25 175 euro apmērā un, palielinot resursus un izdevumus Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”, lai VID varētu nodrošināt IT sistēmas pielāgošanu noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanu. Līdz ar to, minētās VID IT sistēmas pielāgošanai nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, bet gan tiks veikta resursu un izdevumu pārdale starp ministrijām. Pasākuma “Labklājības nozares kritiskās IT infrastruktūras rezerves datu centra izveidošana”, nozares funkciju izpildei būtisko informācijas sistēmu SAIS, informācijas sistēma un BURVIS darbības nepārtrauktībai un sistēmu darbības atjaunošanas procesu uzlabošanas īstenošanai (MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.55 38.§ 20.5.apakšpunkts) plānotais finansējums 2022.gadā 344 218 euro paredzēts šobrīd esošā datu centra uzturēšanai, bet ņemot vērā, ka labklājības nozares iestāžu informācijas sistēmu centralizēta ieviešana Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) datu centrā notiek pakāpeniski, 2022.gadā veidojas līdzekļu atlikums 25 175 euro apmērā.
Labklājības ministrija veiks transferta pārskaitījumu Finanšu ministrijai, lai Valsts ieņēmumu dienests nodrošinātu IT sistēmas pielāgošanu noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai.
2022.gadā Labklājības ministrijas budžetā Projekta aktivitātē informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai ir plānots finansējums 491 991 euro apmērā (no šiem izdevumiem daļa attiecināma uz noteikumu projektā atspoguļotajām izmaiņām).
Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.62.00 “Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana” ietvaros 2022.gadā plānots finansējums informācijas sistēmas uzturēšanai 1 100 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka informācijas sistēmas funkcionalitātes izmaiņu ieviešana ir komplekss pasākums, nav iespējams precīzi norādīt tieši noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, taču indikatīvi informācijas sistēmas funkcionalitātes izstrādei 2022.g. paredzēts 41 720 euro ar PVN.
Līdz 2022.gada beigām Valsts komisijā darbosies esošās informācijas sistēmas funkcionalitāte, bet pēc tam darbu uzsāks jaunā informācijas sistēmas funkcionalitāte, kura izveidota Projekta ietvaros. 2023.gadā abas informācijas sistēmas funkcionalitātes darbosies paralēli, kamēr notiek jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes ieviešana un uzsākto invaliditātes ekspertīžu pabeigšana esošajā informācijas sistēmas funkcionalitātē. Līdz ar jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes ieviešanu nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi jaunās informācijas sistēmas funkcionalitātes uzturēšanai, piemēram, sistēmas darbības nepilnību novēršanai, kas tiks atklātas sistēmas ekspluatācijas laikā, lietojamības uzlabošanai, kā arī pilnveidojumu veikšanai, ja mainīsies saistošais normatīvai regulējums, piem., attiecībā par Ukrainas civiliedzīvotājiem. LM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 6. marta rīkojumā Nr. 106 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 46.0. versija)"" (turpmāk - MK rīkojuma projekts), paredzot palielināt projektam plānoto finansējumu, kā arī MK rīkojuma projektā paredzot, ka pēc projekta vai tā posma pilnīgas pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā tiek noteiktas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas. Pamatojums, finansiālā informācija un ietekme uz budžetu ir iekļauts MK rīkojuma projekta anotācijas III sadaļā. Valsts komisija īstenotā projekta ietvaros tiek pilnveidota sistēma un standartizēti datu apmaiņas servisi. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 3.1 panta 3.daļu un MK 20.08.2019. noteikumu Nr.381 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi” 13.12.punktu un 2014.gada 9.decembrī noslēgto starpresoru vienošanos par informācijas apmaiņu starp Valsts komisiju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), tiešsaistes datu pārraides režīmā VID saņem no Valsts komisijas informāciju par personām noteikto invaliditātes statusu. Projekta ietvaros ir izstrādāts REST serviss, kurš nodrošina datu izgūšanu, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja API Pārvaldniekā publicēto tīmekļa pakalpi. Šobrīd Valsts komisijas datu nodošanai VID tiek izmantots HTTPS protokols un WEB servisi, taču līdz ar pilnveidotās Invaliditātes informatīvās sistēmas ieviešanu, esošais datu apmaiņas risinājums netiks saglabāts, tāpēc VID nepieciešams veikt pielāgojumus Valsts komisijas REST servisa izmantošanā, kas paredz esošo VID WEB servisu izmaiņas un konfigurāciju, lai servisi spētu iegūt datus no jaunā Valsts informācijas sistēmu savietotāja API Pārvaldniekā publicētā Valsts komisijas REST servisa un varētu turpināt, automātiski apstrādājot fizisko personu datus, izpildīt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanu personām, kurām noteikta invaliditāte. Līdz ar to, lai tiktu nodrošināti minētie pielāgojumi IT sistēmās, VID 2022.gadā nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 25 175 euro apmērā.441,65*57 c/d=25 174,05 euro.Lai tiktu nodrošināts finansējums VID 2022.gadam 25 175 euro apmērā, LM sagatavos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs izskatīšanai priekšlikumu par līdzekļu pārdali starp ministrijām, samazinot LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros īstenotajam pasākumam “Labklājības nozares kritiskās IT infrastruktūras rezerves datu centra izveidošana” plānoto finansējumu risku mazināšanai nozares funkciju izpildei būtisko informācijas sistēmu Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (turpmāk - SAIS), informācijas sistēma un Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma (turpmāk - BURVIS) darbības nepārtrauktībai un sistēmu darbības atjaunošanas procesu uzlabošanai 25 175 euro apmērā un, palielinot resursus un izdevumus Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”, lai VID varētu nodrošināt IT sistēmas pielāgošanu noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanu. Līdz ar to, minētās VID IT sistēmas pielāgošanai nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, bet gan tiks veikta resursu un izdevumu pārdale starp ministrijām. Pasākuma “Labklājības nozares kritiskās IT infrastruktūras rezerves datu centra izveidošana”, nozares funkciju izpildei būtisko informācijas sistēmu SAIS, informācijas sistēma un BURVIS darbības nepārtrauktībai un sistēmu darbības atjaunošanas procesu uzlabošanas īstenošanai (MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.55 38.§ 20.5.apakšpunkts) plānotais finansējums 2022.gadā 344 218 euro paredzēts šobrīd esošā datu centra uzturēšanai, bet ņemot vērā, ka labklājības nozares iestāžu informācijas sistēmu centralizēta ieviešana Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) datu centrā notiek pakāpeniski, 2022.gadā veidojas līdzekļu atlikums 25 175 euro apmērā.
Labklājības ministrija veiks transferta pārskaitījumu Finanšu ministrijai, lai Valsts ieņēmumu dienests nodrošinātu IT sistēmas pielāgošanu noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija un Finanšu ministrija sagatavos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 2022.gadā iesniegs priekšlikumu līdzekļu pārdalei no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde", tās ietvaros veicot pārdali starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, valsts budžeta izpildes procesā veikto valsts pamatbudžeta savstarpējo transfertu izmantošanai 25 175 euro apmērā, uz Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmu 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", lai Valsts ieņēmumu dienests nodrošinātu IT sistēmas pielāgošanu noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai.”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi”.
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta noteikumus Nr.381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Noteikumi par stipendijām (22- TA-2359)
Pamatojums un apraksts
2022.gada 14.jūlijā Sabiedrības integrācijas fonda Konsultatīvi stratēģiskās padomes sēdē nolēma, ka sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju mērķauditorija paplašināma ar personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, tādējādi sniedzot atbalstu jauniešiem ar invaliditāti iegūt augstāko izglītību. Ar grozījumiem tiek papildināta sociālās stipendijas "Studētgods" mērķauditorija un atrunātas datu saņemšanas iespējas.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi
Pamatojums un apraksts
2022.gada 14.jūlijā Sabiedrības integrācijas fonda Konsultatīvi stratēģiskās padomes sēdē nolēma, ka sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju mērķauditorija paplašināma ar personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa. Veicami grozījumi, lai precizētu saņemamo informāciju no Invaliditātes informatīvās sistēmas.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 6. marta rīkojumā Nr. 106 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 46.0. versija)" (22-TA-2938)
Pamatojums un apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi pagarināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" īstenošanas termiņu par 13 mēnešiem (no 36 mēnešiem uz 49 mēnešiem, tas ir līdz 2023.gada 6.decembrim), lai realizētu projektā plānotās darbības saskaņā ar darbību īstenošanas laika plānu un papildus piešķirto finansējumu 100 000 euro apmērā (t.i., no 1 300 000 euro uz 1 400 000 euro).
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
Apraksts
Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija) prasībām. Ar noteikumu projektu tiek izpildītas Konvencijas 31.panta prasības – tiek nodrošināta statistikas datu vākšana, lai varētu izstrādāt un īstenot stratēģijas Konvencijas īstenošanai.
Tāpat noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) garantētajām tiesībām.
Tāpat noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) garantētajām tiesībām.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/a8eb665c-b61b-4172-a458-7553b8bd5dfc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanās laikā par noteikumu projektu un tā anotāciju komentāri, iebildumi vai precizējumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar grozījumiem Invaliditātes likumā paredz precizēt Invaliditātes likuma 3.1 pantā esošo iestāžu sarakstu, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiek pilnveidota valsts informācijas sistēma.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošināta datu apmaiņa starp iestādēm, kas padara ērtāku pakalpojumu saņemšanu personām ar invaliditāti, jo iestādēm ir pieejama visa nepieciešamā informācija pakalpojuma nodrošināšanai un personai nav nepieciešams iesniegt papildu informāciju vai dokumentus pakalpojuma saņemšanai.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzkrājot datus informācijas sistēmā, kā arī tos nododot citām iestādēm, tiek ievērota datu aizsardzība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) prasībām. Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”), kā arī Datu regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”). Invaliditātes likuma 3.1 panta trešā daļa nosaka institūcijas un personas, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei.
Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi.
Informācijas sistēmā iekļaujamo datu apstrāde saskaņota ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz iestādes normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ar katru iestādi, kurai ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, tiek slēgta vienošanās par datu apstrādes noteikumiem, nododamo datu apjomu un kārtību, lai nerastos nepamatoti nodoti dati, proti, nododami tikai tādi dati, kas ir pēc fakta nepieciešami iestādes darbības (t.sk. pakalpojumu sniegšanas specifiskām mērķa grupām) nodrošināšanai. Informācijas sistēma nodrošina, ka datu ņēmējs piekļūst tikai tiem datiem, kas atrunāti līgumā. Datu ņēmēju darbības tiek auditētas, un Valsts komisija jebkurā mirklī var pārliecināties par datu ņēmēja darbībām, kas saistītas ar datu izgūšanu
Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi.
Informācijas sistēmā iekļaujamo datu apstrāde saskaņota ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz iestādes normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ar katru iestādi, kurai ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, tiek slēgta vienošanās par datu apstrādes noteikumiem, nododamo datu apjomu un kārtību, lai nerastos nepamatoti nodoti dati, proti, nododami tikai tādi dati, kas ir pēc fakta nepieciešami iestādes darbības (t.sk. pakalpojumu sniegšanas specifiskām mērķa grupām) nodrošināšanai. Informācijas sistēma nodrošina, ka datu ņēmējs piekļūst tikai tiem datiem, kas atrunāti līgumā. Datu ņēmēju darbības tiek auditētas, un Valsts komisija jebkurā mirklī var pārliecināties par datu ņēmēja darbībām, kas saistītas ar datu izgūšanu
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi