Anotācija (ex-ante)

Iesniedzēji kļūdaini iesniedza iesniegumu atļaujas saņemšanai, nemaksājot drošības naudu.

Lai novērstu tendenci, ka drošības nauda netiek samaksāta (apzināti vai pārpratuma dēļ) pirms iesnieguma atļaujas saņemšanai iesniegšanas un tādēļ tiek pagarināts iesniegumu izskatīšanas termiņš, noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā noteikta prasība iesniegumam pievienot maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudas iemaksu.
Ņemot vērā neskaidrības ar iemaksājamās drošības naudas apmēriem un kļūdas veiktajos maksājumos, noteikumu projekta 5. punktā noteikts maksājamās drošības naudas apmērs atkarībā no elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas apjoma.
Drošības naudas apmērs noteikts, balstoties uz 2022. gada statistiku par mazo elektrostaciju (līdz 10 megavatiem) jaudu un saražoto elektroenerģijas apjomu gadā.
Pēc šiem datiem tika aprēķināts, cik vidēji megavatstundas (MWh) elektroenerģijas tiek saražotas gadā no 1 megavata (MW) jaudas. Elektroenerģijas daudzums (MWh), ko saražo viens 1 MW tiek reizināts ar Nord Pool elektroenerģijas biržas triju gadu (2020. -   2022.gads) vidējo cenu (jo viena 2022. gada vidējā cena ir vērtējama kā ekstremāli augsta, kas pārlieku paaugstinās drošības naudu) par MWh un izdalīts uz 12 mēnešiem, iegūstot 1 mēneša bruto peļņu par 1 MW jaudas saražoto elektroenerģijas daudzumu. 1% no viena mēneša bruto peļņas kļūst par drošības naudas apmēru par 1 MW (183 EUR), kas aprēķinu ērtības labad noapaļots uz 200 EUR.

Izsniedzot atļaujas, ir būtiski gūt pārliecību, ka atļaujas turētājs atļaujā norādītajā īpašumā rīkojas uz tiesiska pamata. Kā konstatēts praksē, valdījuma tiesību apliecinošo dokumentu termiņi bieži vien tiek norādīti daudz īsāki par atļaujas derīguma termiņu, turklāt valdījuma tiesību interpretācija ir subjektīva un dažkārt komersantu pārprasta, kā arī rodas strīdi par valdījuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā vai iespējamo ieinteresēto personu (kopīpašnieku, kreditoru) neinformēšanu.

2023. gada 16. novembra starpinstitūciju sanāksmē saņemot Vēja enerģijas asociācijas ierosinājumu, Saules enerģijas asociācijas un pārējo sanāksmes dalībnieku atbalstu, iesniedzēju tiesisko interešu nodrošināšanai Noteikumu projekta 4. punktā noteikts, ka iesniedzēja tiesību rīkoties iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļautajos nekustamajos īpašumos apliecinās uz apbūves tiesību līguma pamata nostiprināta apbūves tiesība, kas atbilst Civillikuma 1129.³  panta prasībai un ir nostiprināta uz termiņu, kas nav īsāks par izsniegtajā atļaujā noteikto darbību īstenošanas termiņu. 

Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta pirmā daļa precizēta, paredzot papildu lēmuma veidu elektroenerģijas ražošanas iekārtu atjaunošanai. Likumā noteiktie lēmumu veidi papildināti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) 8. pantā un  15. panta 5. punktā ietvertajam regulējumam.

Noteikumu projekta 7. punktā noteikts, ka gadījumos, kad, veicot ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas atjaunošanu, tiek palielināta elektroenerģijas ražošanas iekārtas ražošanas jauda, komersantam ir nepieciešams saņemts atļauju ražošanas jaudas palielināšanai. Atļauju komersants saņem noteikumu projektā noteiktajā kārtībā. Ja, atjaunojot elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tās ražošanas jaudu nav paredzēts palielināt, atļauja nav nepieciešama.

Lai izvairītos no drošības naudas samaksas, kā arī citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tālāko pieslēguma izbūvi, ir vairākkārt saņemti saturiski vienādi iesniegumi atļaujas saņemšanai, kuros iesniedzēji norāda mazāku elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas apjomu, sadalot to daļās, bet elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids un nekustamais īpašums ir vienādi. Tādējādi tiek pieprasītas vienāda veida atļaujas, pārmērīgi noslogojot iestādes administratīvo resursu, kā arī iesniedzējam ir iespēja izvairīties no drošības naudas samaksas un tālākas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas uzsākšanas kontroles.

Lai novērstu ieviešamo elektroenerģijas ražošanas iekārtu nepamatotu sadalīšanu nelielās daļās, nolūkā izvairīties no drošības naudas un tālākas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas uzsākšanas kontroles, noteikumu projekta 8. punkts noteic, ka iesniedzējs uz zemes vienību ar vienu kadastra apzīmējumu vienlaikus var iesniegt tikai vienu iesniegumu elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, ja neatšķiras elektroenerģijas iekārtas ražošanas veids. Komersantam ar šo ierobežojumu nav liegts saņemt vairākas atļaujas (kas  apvienotas vienā atļaujā, šo noteikumu skaidrākai uztverei vairāku atļauju apvienojuma apzīmēšanai tiek lietots jēdziens "hibrīdatļauja", kas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 22. pantā noteiktajam deleģējumam) vai hibrīdatļauju, ja uz zemes vienības ar vienu kadastra apzīmējumu ir iecerēts ierīkot dažādus elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus. Viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas palielināšana ar šo normu iesniedzējam netiek liegta. 
Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas apjoms, ko var ieviest viena nekustamā īpašuma ietvaros, ir ierobežots, faktiski vairāki  projekti, kas paredz viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanu, nekustamā īpašumā vienlaikus nevar tikt īstenoti un tas var veicināt negodprātīgu atļauju saņemšanu, pieprasot sistēmas jaudas rezervēšanu bez iespējas īstenot elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu. Ar noteikumu projektā ietverto regulējumu tiek veicināta komersantu apzinīga rīcība īstenot elektroenerģijas ražošanas iekārtu reālu ieviešanu.
Līdz šim par katru elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu tika sniegts atsevišķs iesniegums atļaujas saņemšanai, kas pagarināja izskatīšanas procesu lielā iesniegumu skaita dēļ, hibrīda (vairāku dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu ieviešana vienā pieslēgumā) atļaujas saņemšanai iesniedzējs var sniegt vienu iesniegumu, kurā norādīs atļaujā ietveramos elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidus un tehniskos rādītājus, aizpildot noteikumu projekta 2. pielikumā attiecīgās sadaļas par katru elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu un konstatējot atļaujas turētāja vairākas atļaujas vienas pieslēguma vietas ietvaros, tajā skaitā saņemto informāciju no elektroenerģijas sistēmas operatora, birojs tās apvienos vienā hibrīdatļaujā.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulas (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, prasības  publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina vienreizes principa ieviešana to sniegtajos pārrobežu pakalpojumos. Vienreizes princips paredz, ka iedzīvotāji un uzņēmēji valsts iestādēm datus par sevi sniedz vienreiz. Savukārt iestāde, kas sniedz pakalpojumus, no iedzīvotājiem vai uzņēmējiem pieņem tādu informāciju, kas par šo personu jau ir pieejama citai iestādei, šo informāciju izgūstot no attiecīgās iestādes informācijas sistēmas, izmantojot vienotos informācijas apmaiņas rīkus.

Nodrošinot vienreizes principu, noteikumu projekta 9. punkts nosaka prasību pirms atļaujas saņemšanas iesnieguma saņemt Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus vai akcepta lēmumu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, ja tas nepieciešams saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, bet 10. punkts nosaka, ka iesniegumam atļaujas saņemšanai nav jāpievieno elektroenerģijas ražošanas iekārtas novietojuma plāns un tehniskie rādītāji, ja ir saņemti noteikumu projekta 9. punktā norādītie dokumenti.
Līdz ar to iesniedzējam nav jāiesniedz Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai akcepta lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu. Pieprasot šādus dokumentus, kas ir publiski pieejama informācija, netiktu ievērots vienreizes princips. Iesniedzējs iesniegumā tikai jāiekļauj informācija par saņemto dokumentu, attiecīgi par dokumenta saturu birojs pats varēs pārliecināties Valsts vides dienesta vai Vides pārraudzības valsts biroja publiskotajā datu bāzē. Iesniedzējiem, kuri ir veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu, noteikumu projekta 10. punkts paredz iesnieguma atļaujas saņemšanai iesniegšanas atvieglojumus, neprasot pievienot arī datus, kas jau ir izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanas laikā.
Vienreizes princips ir ievērots arī, nodrošinot vairāku viena atļaujas turētāja atļauju aizstāšanu ar hibrīdatļauju (noteikumu projekta 18. punkts).

Iepriekšējais regulējums atļaujas izsniegšanas atteikumam noteica, ka tiek lemts par atteikumu izsniegt atļauju tikai tad, ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nesniedz visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus. Tomēr elektroenerģijas sistēmas operatori ir norādījuši uz vairākām situācijām, kurās zemes platība attiecībā pret paredzētās elektroenerģijas ražošanas jaudu ir nesamērīga un tehniski nav pamatota, jo rezervētās jaudas iekārtu ierīkošanai nepieciešamā platība vairākas reizes pārsniedz atļaujā norādītā nekustamā īpašuma platību. Izsniedzot šādas atļaujas, tiek rezervēts nesamērīgi liels jaudas apjoms, kas nevar tikt īstenots, bet vienlaikus tas nav pieejams citiem elektroenerģijas ražošana iekārtu attīstītājiem. Kā arī nav bijuši skaidri noteikti kritēriji atteikumam izsniegt atļauju, kad atļaujas izsniedzēja iestāde saskata indikācijas projekta neiespējamībai.

Noteikumu projekta 12. punkts paredz vairākus kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai: tehniskā pamatotība, ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas attiecību pret nekustamā īpašuma platību (šis ierobežojums attieksies tikai uz saules elektrostaciju ieviešanu, jo izmantojot citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, zemes platības pietiekamība nav primārais faktors), ierobežojumi, kas neļauj komersantam veikt netraucētu komercdarbību un indikatīvi norāda, ka šāds komersants nespēs izpildīt visus atļaujā minētos nosacījumus (piemēram, nodokļu parāds, sankcijas), kā arī ierobežotas apbūves tiesības (apgrūtinājumi, liegumi), kas liecina par nespēju realizēt elektroenerģijas ražošanas iekārtas projektu iecerētajā nekustamajā īpašumā.

Praksē ir novērotas situācijas, kad atļaujas turētājs, uzsākot ieviest projektu, konstatē nepieciešamību veikt grozījumus izsniegtajā atļaujā attiecībā uz nekustamo īpašumu sastāvu, jo sadalot nekustamos īpašumus ir radušās jaunas zemes vienības ar jauniem kadastra numuriem vai apzīmējumiem, kas ir atšķirīgi no atļaujā iekļautajiem, kā arī pretrunas ar atļauju var rasties, konstatējot nespēju ieviest projektu tādu apstākļu dēļ, kas vēl nav zināmi, izskatot iesniegumu.

Atļaujā ietvertajam nekustamo īpašumu (zemes vienību) sastāvam ir būtiska nozīme atļaujas turētāja turpmākai sadarbībai ar elektroenerģijas sistēmas operatoru, līdz ar to noteikumu projekta 13. punktā ir iekļauta iespēja atļaujas turētājam lūgt izdarīt grozījumus atļaujā attiecībā uz nekustamo īpašumu sastāvu, jo Administratīvā procesa likuma tvērumā atļaujas atcelšana un jaunas atļaujas izsniegšana radītu atļaujas turētājam negatīvas sekas (sistēmas jaudas rezervēšanas un tehnisko prasību zaudēšanu). Atļaujā nav pieļaujami grozījumi attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, un grozījumi nevar radīt ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas operatora izsniegtajām tehniskajām prasībām elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma izbūvei. Uz pievienojamiem nekustamajiem īpašumiem ir attiecināmas visas prasības, kas attiecas arī uz sākotnējā atļaujā ietvertajiem īpašumiem.

Līdz šim atļaujas tika izsniegtas ar nosacījumu, ka iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un par to rakstveidā informē iestādi, iesniedzot apliecinājumu par jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanas uzsākšanu (turpmāk - apliecinājums). Tomēr, ņemot vērā lielo izsniegto atļauju skaitu, kā arī to, ka gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales sistēmas operators var pagarināt tehnisko prasību izsniegšanas termiņu, komersantam var tikt liegta iespēja sešu mēnešu laikā uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu, noslēdzot pieslēguma procesa īstenošanas vienošanos, un iesniegt apliecinājumu. 

Konsultējoties ar elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem un ņemot vērā termiņus, kādos operatori faktiski izsniedz tehniskās prasības un slēdz ar atļaujas turētāju pieslēguma procesa īstenošanas vienošanos, noteikumu projekta 19. punktā noteikts apliecinājuma iesniegšanas termiņš 10 mēneši.
Pie aktuālās sistēmas operatoru noslodzes un lielās elektroenerģijas ražotāju intereses par jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu 10 mēneši ir objektīvs termiņš, kurā atļaujas turētājs varēs paspēt uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtu izbūves procesu, noslēdzot pieslēguma procesa īstenošanas vienošanos (esoša pieslēguma ietvaros par apliecinājumu kalpos pieslēguma līgums, jo pieslēguma procesa īstenošanas vienošanās netiek slēgta), un iesniegt apliecinājumu, ka lēmumā noteikto darbību izpilde ir uzsākta. Apliecinājuma veidlapu pēc noteikumu spēkā stāšanās Birojs publicē savā tīmekļvietnē.

Attīstoties elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām un pieaugot pieprasījumam pēc atjaunīgās elektroenerģijas, ir ievērojami pieaugusi arī komersantu interese par šādu elektroenerģijas ražošanas projektu ieviešanu, kā arī interese par hibrīda (viena pieslēguma ietvaros savietoti dažādi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidi) projektu attīstību. Komersanti lēmumus par hibrīda risinājuma izvēli pieņem dažādās projekta stadijās: jau sākotnēji vēlējušies hibrīda risinājuma ieviešanu vai arī tādu lēmumu pieņēmuši jau uzsākta projekta ietvaros. Šī situācija rada neskaidrības gan projekta ieviesējam, gan sistēmas operatoriem, kuru pienākums ir plānot turpmāku tīkla attīstību. Praksē ir izšķirami dažādi gadījumi:
1. projekta plānošanas stadijā ir saņemta atļauja, izdotas tehniskās prasības vienam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam un attiecīgi rezervēta sistēmas jauda, taču atļaujas turētājs viena pieslēguma ietvaros ir ieplānojis ieviest vēl vienu (vai vairākus) elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, par kuru atļauja vēl nav saņemta;
2. projekta plānošanas stadijā jau sākotnēji viena pieslēguma ietvaros plānots ieviest vairākus elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidus un atļaujas turētājs jau ir saņēmis divas vai vairākas atļaujas;
3. jau izbūvēta pieslēguma ietvaros ir ieviestas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar daļu no atļaujā norādītā jaudas apjoma (atļaujas prasības vēl nav izpildītas un tā ir spēkā esoša) un  atļaujas turētājs ir pieņēmis lēmumu par papildu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida pievienošanu, tādēļ vēlas saņemt attiecīgu atļauju;
4. jau izbūvēta pieslēguma ietvaros ir ieviests viss atļaujā norādītās jaudas apjoms (atļaujas prasības ir izpildītas un tā vairs nav spēkā) un komersants ir pieņēmis lēmumu par cita elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida pievienošanu, tādēļ vēlas saņemt attiecīgu atļauju.
Hibrīda risinājums pēc būtības paredz projekta ieviešanas stadijā dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu  savietošanu, ņemot vērā iesniedzēja noteikto proporciju starp dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu ieviešamo jaudu. Šis apstāklis elektroenerģijas sistēmas operatoriem (un īpaši pārvades sistēmas operatoram, ņemot vērā pie elektroenerģijas pārvades sistēmas pievienojamo elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudu lielumu) ir būtisks sistēmas darbības plānošanai un sistēmas jaudas rezervēšanai, tas ir, sistēmas operatoriem ir būtiski pārliecināties, kāds elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids (ģenerācijas profils) konkrētā pieslēguma ietvaros tiek uzstādīts un tiks ekspluatēts. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārtas netiks uzstādītas atbilstoši rezervētajam jaudas apjomam attiecīgajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam, tad sistēmas pieejamās jaudas aprēķini, ņemot vērā rezervētās jaudas ģenerācijas profilus, būs kļūdaini un nepamatoti tiks aizkavēta citu projektu īstenošana. Ņemot vērā minēto, tiek ieviests regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un izpildei.

Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas drošību, tās darbības noteiktību un prognozējamību hibrīda projekta īstenošanas gadījumos, noteikumu projektā noteikts regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un tās nosacījumu izpildei. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas ir specifisks tikai hibrīdatļaujai, ka iesniedzējs iesniegumā deklarē atšķirīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu jaudu megavatos (MW) un to proporciju procentos. Attiecīgi, hibrīda projekta ieviešanas gaitā šī proporcija hibrīdatļaujas turētājam ir jāievēro, tas ir, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas samazinātas ieviešanas gadījumā pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešamā jauda proporcionāli tiek samazināta. Ja hibrīdatļauja tiek saņemta, lai sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievienotu citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu viena pieslēguma ietvaros, tad hibrīdatļaujas turētājs, ieviešot sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ar mazāku jaudu, var ieviest pārējos elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus ar jaudu, kas samazināta atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai.
Šis apsvērums elektroenerģijas sistēmas operatoram ir būtisks attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas attīstības un jaunu pieslēgumu plānošanu. Proti, rezervētās jaudas neieviešanas gadījumā sistēmas operatora aprēķini par jaudas ieviešanu var izrādīties kļūdaini, izbūvētās elektrostacijas jaudas ģenerācijas profils var būt neatbilstošs rezervētās jaudas profilam.
Atbilstoši minētajām situācijām noteikumu projektā ir noteikts šāds regulējums:
1. situācijā, kad projekta plānošanas stadijā atļaujas turētājam ir atļauja un spēkā esošas sistēmas operatora tehniskās prasības vienam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam un attiecīgi noteiktās jaudas apjomam rezervēta sistēmas jauda, taču atļaujas turētājs viena pieslēguma ietvaros ir plānojis ieviest vēl vienu (vai vairākus) elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, par kuru atļauja vēl nav saņemta, tam būs nepieciešams saņemt hibrīdatļauju, kurā tiks apvienoti sākotnējās atļaujas nosacījumi, ietverti nosacījumi uz papildināmo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, kā arī ietverti hibrīdatļaujas iepriekš minēti nosacījumi par elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju. Šajā gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmās daļas 1. punktu atļaujas turētājs vērsīsies birojā ar iesniegumu hibrīdatļaujas saņemšanai, jo ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, proti, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida vietā viena pieslēguma ietvaros tiek ieviesti divi vai vairāki elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidi;
2. situācijā, kad viena pieslēguma ietvaros plānots ieviest vairākus elektroenerģijas ražošanas veidus un atļaujas turētājs ir saņēmis divas vai vairākas atļaujas, tās tiks atceltas un izsniegta hibrīdatļauja, kurā tiks apvienoti sākotnējo atļauju nosacījumi, kā arī ietverti iepriekš minētie hibrīdatļaujas nosacījumi. Šajā gadījumā birojs uz savas iniciatīvas pamata, saņemot informāciju no elektroenerģijas sistēmas operatora par minētā gadījuma iestāšanos, varēs atcelt sākotnējās atļaujas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 4. punktu, jo ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, un izdot jaunu administratīvo aktu – hibrīdatļauju;
3. situācijā, kad jau izbūvēta pieslēguma ietvaros ir ieviesta daļa no atļaujā norādītās jaudas (atļaujas prasības vēl nav izpildītas un tā ir spēkā esoša) un atļaujas turētājs ir pieņēmis lēmumu par cita elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanu un vēlas saņemt attiecīgu atļauju, tam būs nepieciešams saņemt hibrīdatļauju, kurā tiks apvienotas iepriekš izsniegtās, bet neizpildītās, atļaujas nosacījumi, ietverti nosacījumi uz papildināmo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, kā arī ietverti iepriekš minētie hibrīdatļaujas nosacījumi. Šajā gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmās daļas 1. punktu atļaujas turētājs vērsīsies birojā jaunas hibrīdatļaujas saņemšanai, jo ir mainījušies faktiskie apstākļi;
4. situācijā, kad jau izbūvēta pieslēguma ietvaros ir ieviests viss atļaujā norādītās jaudas apjoms (atļaujas prasības ir izpildītas un tā vairs nav spēkā) un komersants ir pieņēmis lēmumu par cita elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanu viena pieslēguma ietvaros un vēlas saņemt attiecīgu atļauju, tam hibrīdatļauja netiek izsniegta, jo viena pieslēguma ietvaros nenotiek paralēla dažādu tehnoloģiju ieviešana. Šādā gadījumā tiek izsniegta jauna atļauja uz komersanta iesnieguma pamata.
Noteikumu projekta 34. punktā ietverta norma attiecībā uz atļaujām, kas izsniegtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, proti, lai saņemtu hibrīdatļauju, pievienojot citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu papildus sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas veidam, pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nevar pārsniegt sākotnējā atļaujā ietvertās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu. Tādā veidā tiek nodrošināta efektīva tīkla noslodze, saglabājot visu atļauju turētāju līdztiesības un nodrošinot godīgu konkurenci.

Ņemot vērā, ka sākotnējā atļaujā tiek noteikts atļaujas derīguma termiņš pieci gadi viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai, vēlāk izsniedzot hibrīdatļauju, sākotnējās atļaujas viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai noteiktais derīguma termiņš nav pagarināms.

Noteikumu projekta 28. punktā noteikts, ka gadījumā, kad hibrīdatļauja aizstāj sākotnējo atļauju, katram elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam tiek noteikts savs ieviešanas termiņš. Šāda pieeja nepieciešama, jo atļaujas turētājam jau sākotnējās atļaujas ietvaros ir bijusi iespēja uzsākt viena no elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidiem ieviešanu un, saņemot hibrīdatļauju, nav pamata uzskatam, ka sākotnējās atļaujas termiņš būtu pagarināms, jo tas radītu nevienlīdzīgus noteikumus starp atļauju un hibrīdatļauju turētājiem. Līdz ar to, ja atļaujas turētājs pieņēmis lēmumu par papildu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida pievienošanu, hibrīdatļaujā katram elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam nosakāmi atšķirīgi termiņi. Proti, ja projekta plānošanas stadijā ir saņemta atļauja vienam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam, tad, saņemot hibrīdatļauju, sākotnējā atļaujā noteiktais termiņš elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai paliek nemainīgs, bet atļaujas termiņš pievienotā  elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai tiek noteikts tāds kā visām atļaujām – 5 gadi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 41. pantu procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos, taču ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā to nosaka iestāde un termiņam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt. Turklāt būtiski uzsvērt, ka hibrīdatļauja nedrīkst ne pasliktināt saņēmēja stāvokli, ne radīt tam priekšrocības attiecībā pret citiem atļauju turētājiem.

Drošības nauda hibrīdatļauju izsniegšanas gadījumā.

Par sākotnējo atļauju iemaksātā drošības nauda tiek attiecināta uz hibrīdatļaujas saņemšanu, tādējādi atļaujas saņēmējam ir jāmaksā tikai par jaunā (pievienotā) elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas apjomu. Drošības naudas atmaksa notiek pēc hibrīdatļaujas īstenošanas.

Apgrūtinātu pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo iekārtu un materiālu piegādes ķēžu un izmaksu sadārdzinājuma dēļ atļaujas turētājiem dažkārt neizdodas īstenot projektu atļaujas derīguma termiņā.

Lai atļaujas turētāju īstenotie projekti netiktu pārtraukti nepietiekama atļaujas derīguma termiņa dēļ,  Noteikumu projekta 29. punktā noteikts, ka ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām atļaujas turētājam ir tiesības lūgt pagarināt šo termiņu, iesniedzot birojam informāciju par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai jaudas palielināšanas projekta īstenošanas gaitu un pamatojumu termiņa pagarināšanas nepieciešamībai, kā arī starp sistēmas operatoru un atļaujas turētāju noslēgto  pieslēguma līgumu, ja tādu nepieciešams noslēgt. Termiņa pagarinājuma lūgumu skaits ar šiem noteikumiem netiek ierobežots.

Tā kā tiek novērota liela interese par atļaujas adresāta aizstāšanu no tās turētāja uz tiesību pārņēmēju, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 33. panta pirmo daļu, tiek pieņemti lēmumi par atļaujas adresāta aizstāšanu, ja pārņemtas valdījuma tiesības. Tomēr šāda atļaujas adresāta aizstāšana jebkurā projekta īstenošanas stadijā paver iespējas negodprātīgai praksei un līdz ar to arī rezervētās sistēmas jaudas tirdzniecībai.

Lai detalizētāk noteiktu atļaujas adresāta aizstāšanas jeb pārreģistrēšanas nosacījumus, noteikumu projekta 30., 31.  un 32. punkts paredz kārtību, kādā iesniedzams iesniegums par atļaujas pārreģistrēšanu.
Papildus Administratīvā procesa likuma 33. pantā noteiktajam personu lokam ar šo regulējumu pārreģistrēšanas iespēja ir sniegta arī tām personām, kas neietilpst Administratīvā procesa likuma 33. panta tvērumā, tomēr ir realizējušas projektu līdz pieslēguma procesa īstenošanas vienošanās vai pieslēguma līguma parakstīšanai un vēlas objektīvu apsvērumu dēļ to nodot citam projekta īstenotājam elektrostacijas izbūves veiksmīgai pabeigšanai un pieslēgšanai, kas nav atļaujas turētāja tiesību pārņēmējs.

Tīkla jaudas nepietiekamības dēļ jaudas rezervācija atļaujas turētājiem ir apgrūtināta un dažkārt pat neiespējama, līdz ar to daudziem komersantiem ir izveidojusies situācija, ka sešu mēnešu laikā nav bijusi iespēja iesniegt apliecinājumu, bet ir beidzies arī termiņš, kad var atgūt iemaksāto drošības naudu. Normatīvais regulējums nav pietiekams, lai varētu komersantiem atmaksāt  drošības naudu, ja komersants sešu mēnešu laikā to nav lūdzis un tas nav bijis neapzinīgas rīcības (novilcināšanās) rezultāts.

Apzinoties sistēmas noslogojumu un jaudas trūkumu, kā arī sistemātisku komersantu problēmu ar sistēmas jaudas rezervēšanu un attiecīgi nespēju izpildīt atļaujas noteikumu iesniegt apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas uzsākšanu, noteikumu projekta 35. punktā noteikts, ka attiecībā uz atļaujām, kuras nav zaudējušas spēku vai vēl nav atceltas, atļaujas turētājs varēs līdz 2024. gada 1. jūlijam lūgt atmaksāt drošības naudu. Periods noteikts, vadoties pēc saprātīguma principa un izsniegto atļauju apliecinājumu iesniegšanas beigu termiņa (liels atļauju skaits bija izsniegts 2022. gada otrā puse, līdz ar to daudziem komersantiem apliecinājuma termiņš beidzās 2023. gada pirmajā pusē, bet cerībā rezervēt jaudu, viņi ir zaudējuši iespēju atgūt drošības naudu.
Lai atgūtu iemaksāto drošības naudu, atļaujas turētājs noteikumu projekta 36. punktā noteiktajā termiņā iesniegs iesniegumu, kurā norādīts konts kredītiestādē un izteikts lūgums atmaksāt drošības naudu. Birojs Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā lems par drošības naudas atmaksu un par atļaujas atcelšanu, informējot par šo faktu arī sistēmas operatoru.