24-TA-109: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – Ministrija) iniciatīvas
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (turpmāk – projekts) mērķis ir nodrošināt efektīvāku valsts augstskolu padomju darbību, samazinot padomes locekļu skaitu un regulējot padomes locekļu vietu izpildītāju iecelšanu, nodrošināt augstākās izglītības datu pieejamību pētniecības nolūkiem un studējošo un absolventu aptaujas veikšanai, un veikt tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstākās izglītības nozarē ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, paralēli norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī ir uzsākta augstākās izglītības institūciju konsolidācijas projektu sagatavošana un īstenošana. Augstskolu likuma 14.1 panta 16.1 daļa paredz, ka Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sākotnējā pieredze ar valsts augstskolu padomju darbību liecina, ka ir nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz padomju locekļu skaitu, atsaukšanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu, kā arī ieviest prognozējamo kārtību attiecībā uz to finansēšanu. Pašlaik likumā noteiktais padomes pārstāvju skaits ir 11 zinātņu universitātēs, 7 lietišķo zinātņu universitātēs, 5 mākslu un kultūras universitātēs un 5 lietišķo zinātņu augstskolas. Valsts augstskolas padomes locekļu, kurus izvirzījis augstskolas senāts, atalgojums šobrīd tiek maksāts no augstskolas budžeta, līdz ar to augstskolām ar lielāku valsts augstskolas padomes locekļu skaitu ir lielāks finansiālais slogs tās izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojuma nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt mazāku valsts augstskolu padomes locekļu skaitu, lai efektivizētu padomju darbību. No 2024.gada beidzoties ES Struktūrfondu projektam, kas uzsāka padomju darbības finansēšanu, saskaņā ar likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" (publicēts Latvijas Vēstnesī 247, 21.12.2023) 1. pantu paredzēts, ka turpmāk Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto padomes locekļu atalgojums tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.
Tiek optimizēts padomju locekļu skaits, lai ierobežotu finansiālo slogu augstskolai.
Ministru kabineta vai Valsts prezidenta izvirzīta padomes locekļa atsaukšanas vai attaisnotas amata pienākumu nepildīšanas gadījumā uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem jeb attaisnotas prombūtnes gadījumā (bērnu kopšanas atvaļinājums, ilgstoša slimība u.c. attaisnojoši iemesli) Valsts prezidents vai Ministru kabinets ieceļ padomes locekļa vietas izpildītāju uz laiku, līdz jauna padomes locekļa iecelšanai vai līdz brīdim, kad padomes loceklis atgriežas no attaisnotas prombūtnes.
Ministrija ESF projekta ietvaros, no kura tika uzsākta padomju finansēšana, ir saņēmusi regulārās padomju atskaites par to darbību. Nav novērota principiāla efektivitātes un lietderīguma atšķirība starp padomēm ar dažādu padomju locekļu skaitu.
Uz nākotni, izvērtējot augstskolu iepriekšējā posma stratēģijas un līdzšinējo padomju darbību, ministrija plāno ieviest rekomendāciju, ka padome sniedz pašnovērtējumu par savu darbību.
Projekta būtiskākie grozījumi:
tiek samazināts valsts augstskolu padomes locekļu skaits zinātnes universitātēs un lietišķo zinātņu universitātēs;
lai izvairītos no riska, ka padome nebūtu lemtspējīga, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam tiek noteikts pienākums nozīmēt pienākumu izpildītāju;
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, tiek noteikts, ka Augstskolas senāts un Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. maijam nodrošina valsts augstskolu padomju sastāvu atbilstību likuma 14.1 panta ceturtās un septītās daļas prasībām.
Tiek optimizēts padomju locekļu skaits, lai ierobežotu finansiālo slogu augstskolai.
Ministru kabineta vai Valsts prezidenta izvirzīta padomes locekļa atsaukšanas vai attaisnotas amata pienākumu nepildīšanas gadījumā uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem jeb attaisnotas prombūtnes gadījumā (bērnu kopšanas atvaļinājums, ilgstoša slimība u.c. attaisnojoši iemesli) Valsts prezidents vai Ministru kabinets ieceļ padomes locekļa vietas izpildītāju uz laiku, līdz jauna padomes locekļa iecelšanai vai līdz brīdim, kad padomes loceklis atgriežas no attaisnotas prombūtnes.
Ministrija ESF projekta ietvaros, no kura tika uzsākta padomju finansēšana, ir saņēmusi regulārās padomju atskaites par to darbību. Nav novērota principiāla efektivitātes un lietderīguma atšķirība starp padomēm ar dažādu padomju locekļu skaitu.
Uz nākotni, izvērtējot augstskolu iepriekšējā posma stratēģijas un līdzšinējo padomju darbību, ministrija plāno ieviest rekomendāciju, ka padome sniedz pašnovērtējumu par savu darbību.
Projekta būtiskākie grozījumi:
tiek samazināts valsts augstskolu padomes locekļu skaits zinātnes universitātēs un lietišķo zinātņu universitātēs;
lai izvairītos no riska, ka padome nebūtu lemtspējīga, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam tiek noteikts pienākums nozīmēt pienākumu izpildītāju;
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, tiek noteikts, ka Augstskolas senāts un Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. maijam nodrošina valsts augstskolu padomju sastāvu atbilstību likuma 14.1 panta ceturtās un septītās daļas prasībām.
Problēmas apraksts
Izvērtējot pastāvošo praksi - augstskolu gada pārskatiem pievienoto zvērinātā revidenta ziņojumu, var secināt, ka augstskolas šobrīd veic revīzijas pakalpojuma iepirkumus par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi).
Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešā daļa paredz ministriju konsolidētajam gada pārskatam pievienot Valsts kontroles atzinumu. Valsts kontrole veic revīziju Valsts kontroles likuma 46.pantā noteiktiem subjektiem. Atvasinātām publiskām personām Valsts kontrole gada pārskata revīziju neveic. Lai nodrošinātu ticamas informācijas iekļaušanu ministriju konsolidētajā gada pārskatā un konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, arī par šajos pārskatos iekļauto augstskolu gada pārskatiem nepieciešams zvērināta revidenta atzinums.
Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 80.pantā noteikts, ka zvērināta revidenta atzinums ir jāsniedz par finansiālo un saimniecisko darbību, un, lai pastāvošā prakse atbilstu normatīviem aktiem un tiesību aktu normas nevarētu interpretēt, Augstskolu likumā nepieciešams noteikt pienākumu veikt gada pārskata revīziju, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešā daļa paredz ministriju konsolidētajam gada pārskatam pievienot Valsts kontroles atzinumu. Valsts kontrole veic revīziju Valsts kontroles likuma 46.pantā noteiktiem subjektiem. Atvasinātām publiskām personām Valsts kontrole gada pārskata revīziju neveic. Lai nodrošinātu ticamas informācijas iekļaušanu ministriju konsolidētajā gada pārskatā un konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, arī par šajos pārskatos iekļauto augstskolu gada pārskatiem nepieciešams zvērināta revidenta atzinums.
Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 80.pantā noteikts, ka zvērināta revidenta atzinums ir jāsniedz par finansiālo un saimniecisko darbību, un, lai pastāvošā prakse atbilstu normatīviem aktiem un tiesību aktu normas nevarētu interpretēt, Augstskolu likumā nepieciešams noteikt pienākumu veikt gada pārskata revīziju, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību.
Risinājuma apraksts
Izteikt 18. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, papildinot to ar pienākumu augstskolai veikt gada pārskata revīziju, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību.
Problēmas apraksts
Pašlaik trūkst rīki, lai izvērtētu studējošo un absolventu apmierinātību ar savām studijām un tādā veidā iegūtu informāciju par studiju kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Tiek aktualizēts deleģējums datu apmaiņai, datu izmantošanai pētniecībai, kā arī studējošo un absolventu aptaujām, lai pilnvērtīgāk īstenotu augstākās izglītības kvalitātes monitoringu un sekotu politikas rezultātiem, aprobējot un ieviešot institucionālo augstākās izglītības finansēšanas modeli. Deleģējuma aktualizēšana nepieciešama, lai varētu veikt studējošo aptaujas par atbiruma iemesliem, un studējošo un absolventu aptaujas par studiju programmu kvalitāti. Nepieciešami individuāla līmeņa dati, lai iegūtu pilnvērtīgus aptaujas datus no studējošajiem un absolventiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
Ietekmes apraksts
Pēc absolvēšanas tiks apstrādāti absolventu nodarbinātības dati absolventu monitoringa ietvaros. Tiks apstrādāti studentu, bez diploma eksmatrikulēto un absolventu identificējošie dati un kontaktinformācija nacionālās studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptaujas veikšanai, lai novērtētu studiju kvalitāti un noskaidrotu atbiruma iemeslus.
Juridiskās personas
- Valsts dibinātās augstskolas
Ietekmes apraksts
Tiks samazināts valsts augstskolas padomes locekļu skaits zinātnes universitātēs un lietišķo zinātņu universitātēs. Tiks noteikts regulējums padomes locekļa vietas izpildītāja iecelšanai, ja padomes tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, vai neveic amata pienākumus uz laiku ilgāku par trīs mēnešiem attaisnojošu iemeslu dēļ.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ar grozījumiem Augstskolu likuma 46.1 panta trešajā daļā nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, paredzot datu nodošanas pētniecībai kārtību, kā arī ar grozījumiem Augstskolu likuma 46.3 pantā, papildinot ar ceturto daļu, nepieciešams noteikt studējošo un absolventu aptaujas saturu, aptaujas organizēšanai nepieciešamo datu glabāšanas termiņu, apstrādes noteikumus, datu pieprasīšanas un saņemšanas kārtību
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Veselības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Valsts Prezidents
- Ministru kabinets
- Augstskolas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Zemkopības ministrija
Veselības ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Valsts Prezidents
Ministru kabinets
Augstskolas
palielinās
Vērtības nozīme:
Šo novērtējumu uz projekta izstrādes brīdi nav iespējams noteikt, jo šāds novērtējums ir katras augstskolas kompetencē, un katrai augstskolai tas būs atšķirīgs.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Tiks ietekmēts zinātnes un lietišķo zinātņu universitāšu orgāna – padomes – skaitliskais sastāvs. Institūcijām, kuru izvirzītais padomes loceklis ir atsaukts, zaudējis amatu vai atrodas attaisnotā prombūtnē, būs jāizvirza padomes locekļa vietas izpildītājs, kā arī tiek noteikts termiņš jauna padomes locekļa izvirzīšanai, ja izvirzītais padomes loceklis amatu ir zaudējis.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Studentu un absolventu reģistra dati tiks izmantoti studentu un absolventu aptauju un pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu datus par studiju programmu kvalitāti un noskaidrotu studentu atbiruma iemeslus. Studentu un absolventu aptauju veikšanai tiks apstrādāti šādi dati:
personas kods;
deklarētā dzīvesvieta;
studiju dati (absolvēšanas dati, esamība studiju semestrī un eksmatrikulācijas dati (ar vai bez diploma)).
Pētījumu veikšanai ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” noteiktajai kārtībai, varēs nodot datus pētniekiem. Noteikumos ietverta arī datu pseidonimizēšanas kārtība un citi datu aizsardzības pasākumi. Pētījumu veikšanai var tikt apstrādāti arī studenta un absolventa studiju dati, piemēram, piederība studiju programmai. Dati nepieciešami, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs.
Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, atbilstoši likumprojektā ietvertajam pilnvarojumam, tiks noteikta datu nodošanas pētniecībai kārtība.
Tiks apstrādāti studentu un absolventu studiju dati (vārds, uzvārds, personas kods, piederība studiju programmai vai atzīme par absolvēšanu). Studenta un absolventa kontaktinformācija tiks iegūta līdzīgā kārtībā, kāda šobrīd ir paredzēta VIIS noteikumu 25.1. apakšpunktā: aptaujas nosūta personai uz e-adresi, ja e-adreses nav, Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo personu kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adresi un telefona numuru). No Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā kontaktinformācija tiek glabāta vienu gadu pēc aptaujas beigām un tiek glabāta ministrijas serverī. No VID dati nepieciešami, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku respondentu loku, jo šobrīd e-adrese nav izveidota visiem iedzīvotājiem.
Aptaujā ievāktie dati: studiju programma; apmierinātība ar studijām un studiju vidi; ja atbiris, atbiruma iemesli; ja absolvējis, tad apmierinātība ar studijām darba tirgū un vai izmanto studijās apgūtās prasmes darba tirgū.
Datu apstrāde tiek veikta , lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, jo aptaujas nepieciešamas studiju kvalitātes apzināšanai no datu subjektu puses, kas ļautu personām veikt informētus lēmumus par studiju programmu izvēli, kā arī noskaidrotu studentu atbiruma iemeslus, izstrādājot mehānismu studentu atbiruma iespējamai mazināšanai un attiecīgi augstāko izglītību ieguvušo personu skaita palielināšanai.
Datu apstrāde tiks veikta reizi kalendārajā gadā, aptaujājot visus studējošos, absolventus un attiecīgajā akadēmiskajā gadā bez diploma eksmatrikulētos. studentam un absolventam nebūs nekādu negatīvu seku par aptaujas neaizpildīšanu. Studentam un absolventam būs tiesības norādīt, ka nevēlas piedalīties aptaujā un saņemt turpmākus epastus par dalību aptaujā, atbildot uz nosūtīto epastu, ka nevēlas turpmāk saņemt šādus epastus.
Datu precizitātes princips tiks nodrošināts, izmantojot VIIS esošos personu datus un VID iesniegtos kontaktinformācijas datus.
personas kods;
deklarētā dzīvesvieta;
studiju dati (absolvēšanas dati, esamība studiju semestrī un eksmatrikulācijas dati (ar vai bez diploma)).
Pētījumu veikšanai ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” noteiktajai kārtībai, varēs nodot datus pētniekiem. Noteikumos ietverta arī datu pseidonimizēšanas kārtība un citi datu aizsardzības pasākumi. Pētījumu veikšanai var tikt apstrādāti arī studenta un absolventa studiju dati, piemēram, piederība studiju programmai. Dati nepieciešami, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs.
Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, atbilstoši likumprojektā ietvertajam pilnvarojumam, tiks noteikta datu nodošanas pētniecībai kārtība.
Tiks apstrādāti studentu un absolventu studiju dati (vārds, uzvārds, personas kods, piederība studiju programmai vai atzīme par absolvēšanu). Studenta un absolventa kontaktinformācija tiks iegūta līdzīgā kārtībā, kāda šobrīd ir paredzēta VIIS noteikumu 25.1. apakšpunktā: aptaujas nosūta personai uz e-adresi, ja e-adreses nav, Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo personu kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adresi un telefona numuru). No Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā kontaktinformācija tiek glabāta vienu gadu pēc aptaujas beigām un tiek glabāta ministrijas serverī. No VID dati nepieciešami, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku respondentu loku, jo šobrīd e-adrese nav izveidota visiem iedzīvotājiem.
Aptaujā ievāktie dati: studiju programma; apmierinātība ar studijām un studiju vidi; ja atbiris, atbiruma iemesli; ja absolvējis, tad apmierinātība ar studijām darba tirgū un vai izmanto studijās apgūtās prasmes darba tirgū.
Datu apstrāde tiek veikta , lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, jo aptaujas nepieciešamas studiju kvalitātes apzināšanai no datu subjektu puses, kas ļautu personām veikt informētus lēmumus par studiju programmu izvēli, kā arī noskaidrotu studentu atbiruma iemeslus, izstrādājot mehānismu studentu atbiruma iespējamai mazināšanai un attiecīgi augstāko izglītību ieguvušo personu skaita palielināšanai.
Datu apstrāde tiks veikta reizi kalendārajā gadā, aptaujājot visus studējošos, absolventus un attiecīgajā akadēmiskajā gadā bez diploma eksmatrikulētos. studentam un absolventam nebūs nekādu negatīvu seku par aptaujas neaizpildīšanu. Studentam un absolventam būs tiesības norādīt, ka nevēlas piedalīties aptaujā un saņemt turpmākus epastus par dalību aptaujā, atbildot uz nosūtīto epastu, ka nevēlas turpmāk saņemt šādus epastus.
Datu precizitātes princips tiks nodrošināts, izmantojot VIIS esošos personu datus un VID iesniegtos kontaktinformācijas datus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi