Anotācija

LIAA sniegtie dati liecina, ka pirmajā inkubācijas gadā no pieprasītā 100% rezervētā finansējuma komersantu finanšu atbalsta plānos, maksājumos tika apstiprināti tikai 33%. Tieši zemais maksājumu pieprasījums no komersantu puses korelē ar veiktās aptaujas datiem, jo komersants pirms iegulda privātos līdzekļus, rūpīgi izvērtē ekonomisko atdevi šim grantam, un šāda kavēšanās neveicina inovatīvu uzņēmumu attīstību. Līdz ar to intensitātes celšanu veicinās mazāk aktīvo komersantu daļu sākt izmantot pieejamā atbalsta iespējas, kas ir svarīgi gan eksportspējīgiem gan inovatīviem komersantiem.

1.2.3.1 pasākumā nav noteikts, ka LIAA ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, datubāzēs un reģistros tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta programmas īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem atbilstoši šiem noteikumiem.

MK noteikumu Nr.99 ietvaros ir noteikti konkrēti ierobežojumi starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, ko nosaka likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Attiecīgi nepieciešams noteikt, ka atbalstu var saņemt arī tādi starptautiski sporta pasākumi, kuri var notikt kaut katru gadu un spēj parādīt ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību vismaz 6 milj. euro apmērā.  Vienlaikus ir nepieciešams noteikt mehānisms, kā varētu aprēķināt un pierādīt šo ietekmi.

MK noteikumu projekts veicinās tādu uzņēmumu interesi par biznesa inkubācijas programmu, kas vērsti uz augsti pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā, tādējādi sekmējot straujāku uzņēmumu izaugsmi. Tāpat tas veicinās finanšu plūsmu gala labuma guvējam inovatīvu un eksportspējīgu produktu attīstīšanai. Biznesa inkubācijas programmas ietvarā, MK noteikumu projekts sekmēs finansējuma apguvi un radītas inkubācijas kapacitātes nodrošināšanu.
Ir svarīgi veidot atbalstošu vidi starptautisku sporta pasākumu organizēšanas projektu īstenošanai Latvijā, tas sekmē gan Latvijas valsts tēlu, gan investīciju piesaisti, kā arī nodrošina ekonomisko atdevi.

Ar MK noteikumu projektu tiek paredzēts: 
1. precizēt atbalsta intensitātes biznesa inkubācijā atbalstītajiem komersantiem
Ņemot vērā pašreizējo situāciju un problēmu par zemo maksājumu pieprasījumu apmēru no komersantu puses, ar MK noteikumu projektu paredzēts palielināt atbalsta intensitātes slieksni no 50 procentiem uz 70 procentiem komersantiem pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darba vietas nomai, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ne vairāk kā diviem darbiniekam, savukārt izejmateriālu un izejvielu iegādei no 30 procentiem uz 70 procentiem. 

Grozījumi MK noteikumu Nr. 407 39.5.apakšpunktā paredz, ka inovatīvam komersantam tiek nodrošināts atbalsts ne vairāk kā diviem darbiniekiem. Savukārt grozījumi MK noteikumu Nr. 407 41.punktā nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju inovatīvam komersantam pieteikties grantam atkārtoti visā biznesa inkubācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, ievērojot nosacījumu, ka iepriekš piešķirtais grants ir pilnībā īstenots un apmaksāts.

Atbalsta intensitātes celšana veicinās mazāk aktīvo komersantu daļu sākt izmantot pieejamā atbalsta iespējas, kas ir svarīgi gan eksportspējīgiem gan inovatīviem komersantiem. Tāpat atbalsta intensitātes palielināšana piedāvās komersantiem lielākus finansējuma apjomus un ātrāku piekļuvi apgrozāmiem līdzekļiem. 

Vienlaikus ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka darba algas grantu var izmantot diviem darbiniekiem (iepriekš vienam darbiniekam). 70% intensitāte darba algas grantam inovatīvam komersantam veicinās talantīgu darbinieku piesaisti un kompetenta darba spēka pieaugumu reģionos. Tāpat tas veicinās remigrāciju reģionos un palielinās nodokļu iemaksu budžetā, kā arī veicinās jaunu darba vietu izveidi.

Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās iestādes ieskatā, lielāks valsts atbalsts samazina komersantu risku un sākotnējās izmaksas, kā arī ļauj komersantiem vairāk koncentrēties uz inovāciju un produktu izstrādi, nevis uz izdzīvošanu. Vienlaikus samazina riskus papildu finansējuma piesaistīšanai.

2. palielināt iespējamo nodokļu parāda slieksni komersantiem
Ar MK noteikumu projektu paredzēts palielināt komersantam iespējamo nodokļu parāda slieksni no 150 euro uz 1000 euro. Tas veicinās gan komersantu iekšējo finanšu resursu labāku plānošanu, gan arī samazinātu administratīvo slogu atbalsta programmas īstenošanā.

1.2.3.1. pasākuma biznesa inkubācijas aktivitātes mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu jaundibinātiem komersantiem, lai tie kļūtu par dzīvotspējīgiem, eksportspējīgiem un konkurētspējīgiem komersantiem, nodrošinot biznesa inkubācijas un pirmsinkubācijas pakalpojumu līdz četriem gadiem. Biznesa inkubācijas pakalpojumu būtība ir īpaši labvēlīgos – inkubācijas apstākļos –  veicināt un attīstīt komercdarbību tās uzsākšanas stadijā, t.sk. sniedzot zināšanas un visus nepieciešamos pakalpojumus. Nodokļu parādi rodas jauniem komersantiem, kuriem ir lieli apgrozījumi salīdzinoši agrā attīstības stadijā, kad vēl nav skaidra finanšu plūsma un sadarbības partneri izejvielu piegādēm. Konstatējot nodokļu parādu, atbalsta sniegšana tiek pārtraukta, kas nozīmē, ka jaunajam komersantam nav pieejams ne biznesa konsultantu atbalsts, ne līdzfinansēti grāmatvedības pakalpojumi, grāmatvežu un finansistu konsultācijas, tādējādi netiek nodrošināta iespēja konkrētajam uzņēmuma uzlabot esošo situāciju. Ņemot vēra, ka Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parāda esošais slieksnis – 150 EUR - ir nepilns procents no biznesa inkubācijas komersantu vidēji nomaksātā nodokļu apmēra gadā, kas ir EUR 18 116, Ekonomikas ministrijas kā Atbildīgās iestādes ieskatā pieļaujamais VID nodokļu parādu slieksnis ir jāpaaugstina uz 1000 EUR, lai nodrošinātu, ka inkubācijas atbalsts tiek turpināts sniegt jaundibinātajiem komersantiem, tādējādi paaugstinot un veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot uzņēmējdarbību.

3. nodrošināt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās
MK noteikumu projekts paredz, ka LIAA ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams MK noteikumu Nr. 407 noteikto pienākumu izpildei, 1.2.3.1. pasākuma īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem.
LIAA kā finansējuma saņēmējai ir pienākums piešķirt un nodrošināt 1.2.3.1. pasākuma finansējuma izlietojumu gala labuma guvējiem. Veicot pārbaudes, ir nepieciešams gūt pārliecību par MK noteikumos Nr.407 noteikto nosacījumu atbilstību, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju par gala labuma guvēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem, tā saistībām, u.t.t., kā arī apkopot datus par atbalsta programmas un gala labuma guvēju sasniegtajiem rezultātiem.
Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas nosacījumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus.
LIAA tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās var būt īstenojama gadījumos, kad attiecīgo valsts informācijas sistēmu darbību normatīvais regulējums to paredz. 

LIAA, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. un 55.pantiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no šādām valsts informācijas sistēmām:
1) no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 408) 25.2. apakšpunktam un atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.2 pantam;
2) no Sodu reģistra atbilstoši MK noteikumu Nr. 408 25.1. apakšpunktam un 27. punktam, lai nodrošinātu atbilstības kritērija izvērtēšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.407 65.1.apakšpunktam;
3) no Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām sistēmām: atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 9.1 un 10.5 apakšpunktos noteiktajam, lai nodrošinātu datus par rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, 39.5 punktam, lai nodrošinātu vienkāršotu atbalsta piešķiršanu, samazinot pieprasāmās informācijas apmēru atbalsta saņēmējam un 63. punktam, lai nodrošinātu atbilstības kritērija pārbaudi;
4) no de minimis atbalsta uzskaites sistēmas atbilstoši MK noteikumu Nr.407 79. punktam, lai nodrošinātu atbilstības kritērija pārbaudi viena vienota uzņēmuma līmenī;
5) no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes atbilstoši MK noteikumu Nr.407 69. punktam, lai nodrošinātu LIAA pienākuma izpildi par informācijas iesniegšanu atbildīgajai iestādei.

Uzņēmumu reģistra pārziņā esošie reģistri ir publiski pieejami. Savukārt LIAA ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru ir noslēgusi starpresoru vienošanos par "Sodu reģistra" izmantošanu, tāpat arī ar Valsts ieņēmumu dienestu ir noslēgta starpresoru vienošanās citas atbalsta programmas ietvaros, nepieciešamības gadījumā tiks veikti grozījumi esošajā vienošanās vai slēgta jauna vienošanās. Finanšu ministrija nodrošina piekļuvi de minimis atbalsta uzskaites sistēmai, atsevišķs saskaņojums nav nepieciešams.

4. Tehniskie grozījumi
1. Lai nodrošinātu vienotu terminoloģijas lietojumu noteikumos, kā arī terminu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ar MK noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 407 60.punktā vārdus “informācijas un publicitātes pasākumus” ar vārdiem “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus”.

2. precizēts MK noteikumu Nr. 407 39.3. apakšpunkts, svītrojot vārdu “ražošanas”, Grozījumi izdarīti, lai nodrošinātu vienlīdzīgu atbalsta pieeju aprīkojuma un iekārtu iegādei visai biznesa inkubācijas aktivitātes mērķa grupai, kā tas bija arī 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros. Inkubācijas periodā ir nepieciešams un nozīmīgs arī atbalsts aprīkojumam un iekārtām, kas nav tieši saistīts vai ir pastarpināti saistītas ar ražošanu / pakalpojuma sniegšanu, bet veicina atbalsta saņēmēju inkubācijas mērķu izpildi, attīstību un izaugsmi, tā rezultātā veicinot arī pasākuma kopējo mērķu izpildi.

3. MK noteikumu Nr. 407 57. punktā precizēts, ka publiskos iepirkumus var īstenot sociāli atbildīgā veidā, neuzliekot to par pienākumu. 

4. MK noteikumu Nr. 407. 60. punktā svītrots palīgteikums atbilstoši Tieslietu ministrijas priekšlikumam, ka uz vadlīnijām nedrīkst atsaukties. 

5. noteikt kritērijus atbalsta saņemšanai tādiem starptautisku sporta pasākumu organizēšanai, kas var parādīt ietekmi Latvijas tautsaimniecībā vismaz 6 milj. euro apmērā
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka atbalsts starptautiska sporta pasākuma organizēšanai ir ne vairāk kā 3 000 000 euro, ja ārvalstu apmeklētāju un (vai) ārvalstu dalībnieku skaits starptautiskajā sporta pasākumā ir ne mazāk kā 5000 un ja starptautiska sporta pasākuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir vismaz 6 milj. euro apmērā.
Attiecīgi, ja gala labuma guvējs kvalificējas šim kritērijam, tad šādam starptautiskam sporta pasākumam ar MK noteikumu projektu tiek noteikta šādas attiecināmās izmaksas:
* transporta pakalpojumi un degvielas izmaksas Latvijā;
* ar starptautisku sporta pasākuma projekta īstenošanu saistīto būvniecības pakalpojumu izmaksas;
*komunālo pakalpojumu izmaksas;
*tādu preču, pakalpojumu un materiālu iegādes izmaksas, kuri nepieciešami starptautisku sporta pasākuma projekta īstenošanas procesā;
*skaņas apstrādes, vizuālo, muzikālo un citu ar pasākuma organizēšanu tieši saistīto māksliniecisko un tehnoloģisko pakalpojumu izmaksas;
* starptautisku sporta pasākuma projekta organizēšanai nepieciešamā kustamā un nekustamā īpašuma nomas vai īres izmaksas;
*licences iegādes izmaksas starptautiska sporta pasākuma organizēšanai Latvijā un dalības maksa starptautiskā organizācijā, kas nepieciešama starptautiska statusa vai reitinga piešķiršanai plānotajam pasākumam;
*tādu mārketinga materiālu kā bukletu, baneru vai videoklipu izstrādes un izgatavošanas izmaksas, satura izstrādes izmaksas, ārvalstu tirgiem paredzētās informācijas pielāgošanas izmaksas;
*ar starptautiska sporta pasākuma popularizēšanu digitālajā vidē saistītās izmaksas, tai skaitā pasākuma tiešraides nodrošināšanas izmaksas;
*tehniskā aprīkojuma izmaksas;
* starptautiska sporta pasākuma nodrošināšanai nepieciešamo sporta federācijas apstiprinātu sporta tiesnešu honorāru izmaksas;
* izmaksas mērķa grupas preču zīmes, produkta vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu specializētajos tūrisma medijos;
* sabiedrisko attiecību pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz sadarbību ar Latvijas un ārvalstu sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējiem, medijiem (publikācijas pirms un pēc pasākuma, konkursi), ārvalstu žurnālistu piesaisti konkrētajam pasākumam, influenceru kampaņām ārvalstīs, ārvalstu mārketinga kampaņu realizēšanu, reklāmas kampaņu organizēšanu;
* saistībā ar mediju un digitālā satura autoru vizīti Latvijā –  transporta izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta izmantošanu uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas un izmitināšanas izmaksas Latvijā;
* neatliekamās medicīniskās palīdzības maksas pakalpojumu izmaksas starptautiska sporta pasākuma laikā;
* sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas izmaksas;
* autortiesību un blakustiesību izmaksas;
* sertificēta auditora vai audita uzņēmuma izmaksas par ziņojumu, kas pierāda, ka starptautisku sporta pasākuma ārvalstu viesi Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis;
* viesnīcas un citi ar izmitināšanu saistīti pakalpojumi;
* ēdināšanas pakalpojumi;
* telekomunikāciju pakalpojumi;
* starptautisku sporta pasākuma projekta īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamā administratīvā un profesionālā personāla izmaksas.

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) ir sniegusi skaidrojumu, ka sporta pasākumi, kuros iesaistīti sportisti-amatieri un kam ir pārsvarā vietējais raksturs, neietekmēs tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējā tirgū nozīmīgā apmērā, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības sacensību sezonai jau ir piešķirtas. Līdz ar to var secināt, ka arī publisko resursu piešķiršana var neradīt komercdarbības atbalsta sniegšanas risku. EK ir atzinusi, ka atbalsts amatieru sporta attīstībai vai iedzīvotāju aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauniešu sportam, visticamāk, nesatur komercdarbības atbalsta elementus.
LIAA, ņemot vērā EK līdzšinējos skaidrojumus, vērtēs starptautiskus sporta pasākumus, lai secinātu, ka pasākuma ietvaros netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā neizpildīsies Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.pazīme – piešķirtais valsts budžeta finansējums neietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū.
Atbalsts netiks kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1. atbalsts tiks piešķirts tādu sporta sacensību rīkošanai vai pasaules/Eiropas čempionātu organizēšanai (izņemot komercsacensības, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus) un konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības attiecīgajiem subjektiem konkursa kārtībā IR piešķīrusi neatkarīga trešā puse, kā rezultātā citas valstis/organizētāji, kuri nav ieguvuši šādas tiesības, nevar organizēt šīs sporta sacensības, ir uzskatāms, ka publisko līdzekļu piešķiršana šajā gadījumā nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī (neizpildās komercdarbības atbalsta 4.pazīme);
2. atbalsts tiks piešķirts tādu sporta sacensību rīkošanai vai pasaules/Eiropas čempionātu organizēšanai (izņemot komercsacensības, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus) un konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības attiecīgajiem subjektiem konkursa kārtībā NAV piešķīrusi neatkarīga trešā puse, gadījumā, ja tiek pamatots, ka pārsvarā sporta pasākumu apmeklēs/tajā piedalīsies vietējie iedzīvotāji (ārvalstu apmeklētāju/dalībnieku skaits pasākumā nepārsniegs 15% no kopējā apmeklētāju/dalībnieku skaita), var secināt, ka publisko līdzekļu piešķiršana šajā gadījumā neietekmē tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū (neizpildās komercdarbības atbalsta 4.pazīme).
Ja LIAA konstatē, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts starptautiska sporta pasākuma projekts tā ieviešanas gaitā kļūst par starptautiska sporta pasākuma projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, vai par starptautiska sporta pasākuma projektu, kam atbalsta piešķiršana ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumus, projekta īstenotājam ir pienākums atmaksāt LIAA saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka starptautiska sporta pasākuma projekta īstenotājs, kas kvalificējas MK noteikumu Nr. 407 46.7. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, pie noslēguma pārskata LIAA iesniedz:
* projekta ietekmes aprēķinu uz Latvijas tautsaimniecību, ko aprēķina, reizinot piesaistīto ārvalstu viesu skaitu ar ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaitu Latvijā un ārvalstu viesu izdevumiem vienā diennaktī iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem;
* pārskatu par pārdotajām biļetēm ārvalstu viesiem, tai skaitā pārskatu par ārvalstu viesu pārvietošanos un pārstāvēto valsti;
* zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības apstiprinājumu par starptautiska sporta pasākuma projekta īstenošanas gaitā veiktajiem maksājumiem Latvijā;
* starptautiska sporta pasākuma projekta īstenošanas pārskatu, norādot veiktos maksājumus, to saņēmējus (nosaukumus, reģistrācijas numurus), maksājumu summas (euro, bez pievienotās vērtības nodokļa) un datumus;
* pārskatu par starptautiska sporta pasākuma projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem, tai skaitā investīcijām vietējā infrastruktūrā;
* citus saskaņā ar noslēgto līgumu par atbalsta piešķiršanu noteiktos dokumentus;
* sertificēta auditora vai audita uzņēmuma ziņojumu par starptautiska sporta pasākuma projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu skaitu un to uzturēšanās ilgumu;
* pārskatu par starptautiska sporta pasākuma projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu radītā apgrozījuma pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apmēru;
* starptautiska sporta pasākuma programmu un vizuālos materiālus.

Ar MK noteikumu projektu veiktie grozījumi attiecināmi uz gala labuma guvēju pieteiktajām atbalstāmajām darbībām, kas tiks apstiprinātas pēc šo grozījumu spēkā stāšanas dienas. Attiecīgi grozījumi neattieksies uz jau saņemtiem komersantu finanšu atbalsta pieteikumiem, bet tikai jauniem. Nākamā atlases kārta ir plānota 2025. gada septembrī, līdz tās uzsākšanai plānots apstiprināt MK noteikumu projektu Ministru kabinetā. 
Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā Finansējuma saņēmējam jeb LIAA divu nedēļu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda sadarbības iestādei noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus, precizējot projekta iesnieguma veidlapu un stratēģiju, norādot precizētās atbalsta intensitātes, iespējamo nodokļu parāda slieksni un precizējot citas normas skaidrākai interpretācijai vai normu paplašināšanai (ja nepieciešams).