26-TA-92: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par meža zemes "Ezernieki" Indrānu pagastā, Madonas novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Meža likuma 4. panta otrā daļa un 44. panta ceturtās daļas piektais punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir atbilstoši Meža likuma 4. panta otrajā daļā un 44. panta ceturtās daļas piektajā punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" (turpmāk – Sabiedrība), atsavinot nekustamo īpašumu "Ezernieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7058 019 0056) 6,06 ha platībā Indrānu pagastā, Madonas novadā, atsavināt arī tā sastāvā ietilpstošo meža zemi 0,70 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums "Ezernieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7058 019 0056) – zemes vienība (ar kadastra apzīmējumu 7058 019 0056) 6,06 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals) un sešas būves – sarga ēka (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 001), vasaras estrāde (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 002), dīrātava (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 003), tūrisma un rekreācijas centrs (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 010), sabiedriskā tualete (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 011) un viesu māja (būves kadastra apzīmējums 7058 019 0056 012) (turpmāk – Nekustamais īpašums) – ir ierakstīti Indrānu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000040215 uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ar reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – Sabiedrība) vārda.
Pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem, uz Zemesgabala papildus atrodas sešas inženierbūves – ārējais ūdensvads PE Ø25/1,3, PE Ø50/2,9 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 004), ārējā kanalizācija PVC Ø160 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 005), siltumtrase (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 006), grantēts laukums un bruģēti celiņi (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 007), teritorijas apgaismojums un elektroapgāde (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 008), kā arī pirts kanalizācija PVC Ø160 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 009).
Atbilstoši Civillikuma 853. pantam visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, tāpēc Sabiedrība atsavinās arī uz Zemesgabala Sabiedrības tiesiskajā valdījumā esošās inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 7058 019 0056 004, 7058 019 0056 005, 7058 019 0056 006, 7058 019 0056 007, 7058 019 0056 008 un 7058 019 0056 009), kas ir nesaraujami saistītas ar Nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu.
NĪVKIS reģistrēts Nekustamā īpašuma sastāvā esošā Zemesgabala lietošanas mērķis – komercdarbības objektu apbūve (kods 0801) 6,06 ha platībā – un šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība – 3,57 ha,
2) mežu platība – 0,70 ha,
3) ūdens objektu zeme – 0,59 ha,
4) zeme zem ēkām – 0,78 ha,
5) zeme zem ceļiem – 0,32 ha,
6) pārējā zeme – 0,10 ha.
NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā esošajam Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
ceļa servitūta teritorija (7315030100) 0,01 ha un 0,02 ha;
lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317030100) 0,0257 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju (7312040100) 0,0020 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (7312050201) 0,0911 ha;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (7312070202) 6,0065 ha;
dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317010100) 0,0257 ha;
pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317020100) 0,0257 ha.
Atbilstoši zemesgrāmatas III daļas 1. iedaļai Nekustamo īpašumu apgrūtina šādas lietu tiesības:
1.1. Atzīme – 0,4 kV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas aizsargjosla 0,09 ha;
1.2. Atzīme – autoceļa P 82 30 m aizsargjosla 0,28 ha;
1.3. Atzīme – Salu ezera 5 m aizsargjosla 0,24 ha;
1.4. Atzīme – ceļa servitūts par labu VAS Latvijas meži 0,01 ha;
1.5. Atzīme – ceļa servitūts par labu saimniecībai Ezermalas 0,02 ha.
Nekustamajam īpašumam ir noteikti vairāki apgrūtinājumi, tostarp aizsargjoslas. Aizsargjoslu veidus un to funkcijas, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās reglamentē Aizsargjoslu likums. Tādējādi jaunajam īpašniekam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam. Ceļa servitūta apgrūtinājums paredz piekļuves nodrošināšanu citiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes atrodas mežs 0,70 ha platībā.
Ar Sabiedrības valdes 2025. gada 30. septembra lēmumu Nr. 340 (protokols Nr. 39/2025; 5. punkts) "Par ieceri rīkot izsoles procedūru akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" piederošā nekustamā īpašuma "Ezernieki", kadastra Nr. 7058 019 0056, Indrānu pagastā, Madonas novadā, atsavināšanai" ir akceptēta Nekustamā īpašuma atsavināšana izsoles ceļā pēc Sabiedrības padomes un akcionāru sapulces piekrišanas saņemšanas un Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par atļauju Sabiedrībai, atsavinot Nekustamo īpašumu, atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā esošo meža zemi 0,70 ha platībā.
Sabiedrības padome ar 2025. gada 20. novembra lēmumu Nr. 83 (protokols Nr. 23/2025; 1. punkts) nolēma atbalstīt ieceri pārdot izsolē Sabiedrībai piederošo Nekustamo īpašumu un iesniegt akcionāru sapulcei piekrišanas saņemšanai.
Sabiedrības akcionāru sapulce ar 2025. gada 2. decembra lēmumu (protokols Nr. 12/2025; 1. punkts), pamatojoties uz Sabiedrības statūtu 18.1. apakšpunktu, piekrita iecerei rīkot izsoles procedūru Sabiedrībai piederošā Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantā noteikts, ka nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošā Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī ir 20 727,00 euro, universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. februārī ir 23 852,00 euro un mežaudzes vērtība ir 1118 euro.
Atbilstoši sertificēta vērtētāja 2025. gada 9. jūlija Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumam Nr. L15043/ER/2025 Nekustamā īpašuma tirgus vērtība 2025. gada 4. jūlijā varētu būt 584 000 euro.
Pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem, uz Zemesgabala papildus atrodas sešas inženierbūves – ārējais ūdensvads PE Ø25/1,3, PE Ø50/2,9 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 004), ārējā kanalizācija PVC Ø160 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 005), siltumtrase (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 006), grantēts laukums un bruģēti celiņi (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 007), teritorijas apgaismojums un elektroapgāde (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 008), kā arī pirts kanalizācija PVC Ø160 (kadastra apzīmējums 7058 019 0056 009).
Atbilstoši Civillikuma 853. pantam visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, tāpēc Sabiedrība atsavinās arī uz Zemesgabala Sabiedrības tiesiskajā valdījumā esošās inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 7058 019 0056 004, 7058 019 0056 005, 7058 019 0056 006, 7058 019 0056 007, 7058 019 0056 008 un 7058 019 0056 009), kas ir nesaraujami saistītas ar Nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu.
NĪVKIS reģistrēts Nekustamā īpašuma sastāvā esošā Zemesgabala lietošanas mērķis – komercdarbības objektu apbūve (kods 0801) 6,06 ha platībā – un šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība – 3,57 ha,
2) mežu platība – 0,70 ha,
3) ūdens objektu zeme – 0,59 ha,
4) zeme zem ēkām – 0,78 ha,
5) zeme zem ceļiem – 0,32 ha,
6) pārējā zeme – 0,10 ha.
NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā esošajam Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
ceļa servitūta teritorija (7315030100) 0,01 ha un 0,02 ha;
lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317030100) 0,0257 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju (7312040100) 0,0020 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (7312050201) 0,0911 ha;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (7312070202) 6,0065 ha;
dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317010100) 0,0257 ha;
pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317020100) 0,0257 ha.
Atbilstoši zemesgrāmatas III daļas 1. iedaļai Nekustamo īpašumu apgrūtina šādas lietu tiesības:
1.1. Atzīme – 0,4 kV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas aizsargjosla 0,09 ha;
1.2. Atzīme – autoceļa P 82 30 m aizsargjosla 0,28 ha;
1.3. Atzīme – Salu ezera 5 m aizsargjosla 0,24 ha;
1.4. Atzīme – ceļa servitūts par labu VAS Latvijas meži 0,01 ha;
1.5. Atzīme – ceļa servitūts par labu saimniecībai Ezermalas 0,02 ha.
Nekustamajam īpašumam ir noteikti vairāki apgrūtinājumi, tostarp aizsargjoslas. Aizsargjoslu veidus un to funkcijas, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās reglamentē Aizsargjoslu likums. Tādējādi jaunajam īpašniekam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam. Ceļa servitūta apgrūtinājums paredz piekļuves nodrošināšanu citiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes atrodas mežs 0,70 ha platībā.
Ar Sabiedrības valdes 2025. gada 30. septembra lēmumu Nr. 340 (protokols Nr. 39/2025; 5. punkts) "Par ieceri rīkot izsoles procedūru akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" piederošā nekustamā īpašuma "Ezernieki", kadastra Nr. 7058 019 0056, Indrānu pagastā, Madonas novadā, atsavināšanai" ir akceptēta Nekustamā īpašuma atsavināšana izsoles ceļā pēc Sabiedrības padomes un akcionāru sapulces piekrišanas saņemšanas un Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par atļauju Sabiedrībai, atsavinot Nekustamo īpašumu, atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā esošo meža zemi 0,70 ha platībā.
Sabiedrības padome ar 2025. gada 20. novembra lēmumu Nr. 83 (protokols Nr. 23/2025; 1. punkts) nolēma atbalstīt ieceri pārdot izsolē Sabiedrībai piederošo Nekustamo īpašumu un iesniegt akcionāru sapulcei piekrišanas saņemšanai.
Sabiedrības akcionāru sapulce ar 2025. gada 2. decembra lēmumu (protokols Nr. 12/2025; 1. punkts), pamatojoties uz Sabiedrības statūtu 18.1. apakšpunktu, piekrita iecerei rīkot izsoles procedūru Sabiedrībai piederošā Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantā noteikts, ka nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošā Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī ir 20 727,00 euro, universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. februārī ir 23 852,00 euro un mežaudzes vērtība ir 1118 euro.
Atbilstoši sertificēta vērtētāja 2025. gada 9. jūlija Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumam Nr. L15043/ER/2025 Nekustamā īpašuma tirgus vērtība 2025. gada 4. jūlijā varētu būt 584 000 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu Sabiedrība atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz Sabiedrības īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi Meža likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi. Minētā norma paredz, ka Sabiedrības īpašumā esošajai meža zemei piemērojams tas pats Meža likuma regulējums kā valsts īpašumā esošai meža zemei.
Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikti gadījumi, kad ir pieļaujama valsts meža zemes atsavināšana. Tā kā šie nosacījumi saskaņā ar Meža likuma 4. pantā noteikto ir attiecināmi arī uz Sabiedrības īpašumā esošo meža zemi, Sabiedrība var atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošo meža zemi 0,7 ha platībā, ja tiek piemērots kāds no Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Konkrētajā situācijā tiek piemērota Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta norma, jo tiek atsavinātas būves kopā ar tām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir meža zeme 0,7 ha platībā.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktam zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju izpildei.
Atsavināmajā Zemesgabalā esošais 0,7 ha lielais mežs faktiski dabā veido divus telpiski nesaistītus meža nogabalus. Nogabals Nr. 1 atrodas Zemesgabala ziemeļu daļā starp ēkām ar kadastra apzīmējumiem 7058 019 0056 003 un 7058 019 0056 011. Atdalot meža nogabalu Nr. 1 kā atsevišķu zemes vienību, vienlaikus tiktu funkcionāli atdalītas iepriekšminētās ēkas.
Nogabals Nr. 2 atrodas Zemesgabala austrumu stūrī, aptuveni 30 metru platā joslā gar ezera krastu. Aptuveni 10 līdz 15 metru attālumā no Zemesgabala dienvidaustrumu robežas ezerā (zeme zem ūdeņiem) atrodas NĪVKIS nereģistrējama (be kadastra apzīmējuma) būve laipa-laivas piestātne. Atdalot nogabalu Nr. 2 no atsavināmā Zemesgabala, būtu jānosaka servitūts piekļuvei līdz laipai-laivas piestātnei aptuveni 100 metru garumā cauri aptuveni 30 metrus platai meža joslai. Šāda servitūta noteikšana, lai atdalītu mežu un vienlaikus saglabātu piekļuvi laipai-laivas piestātnei, būtu nesamērīga un nelietderīga.
Ievērojot minēto, divi telpiski nesaistītie meža nogabali ar kopējo platību 0,7 ha ir funkcionāli nepieciešami, lai atsavināmajā Zemesgabalā saglabātu piekļuvi visām tajā esošajām būvēm. Jāpiebilst, ka Nekustamais īpašums pirmreizēji ir reģistrēts zemesgrāmatā 2001. gada 2. novembrī.
Atsavināmais Nekustamais īpašums ir atpūtas komplekss, kura sastāvā esošās būves ir izvietotas atstatus un veido vienotu funkcionālu objektu, kam nepieciešama vienota teritorija apsaimniekošanai un izmantošanai. Nekustamā īpašuma sastāvā esošais Zemesgabals nodrošina atpūtas kompleksa darbību, tostarp teritoriju apmeklētāju izvietošanai (transportlīdzekļu novietošanai, telšu un kemperu vietām), rekreācijas vajadzībām un pārvietošanās nodrošināšanai kompleksā. Bez konkrētā Zemesgabala būves nevar pildīt savu funkcionālo nozīmi kā vienots atpūtas komplekss.
Samazinot esošā Zemesgabala platību, tiktu ierobežota atpūtas kompleksa darbība, sašaurināts piedāvājamo pakalpojumu klāsts un attīstības iespējas, kā arī vājināta potenciālo pircēju interese par objekta turpmāku attīstību.
Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikti gadījumi, kad ir pieļaujama valsts meža zemes atsavināšana. Tā kā šie nosacījumi saskaņā ar Meža likuma 4. pantā noteikto ir attiecināmi arī uz Sabiedrības īpašumā esošo meža zemi, Sabiedrība var atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošo meža zemi 0,7 ha platībā, ja tiek piemērots kāds no Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Konkrētajā situācijā tiek piemērota Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta norma, jo tiek atsavinātas būves kopā ar tām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir meža zeme 0,7 ha platībā.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktam zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju izpildei.
Atsavināmajā Zemesgabalā esošais 0,7 ha lielais mežs faktiski dabā veido divus telpiski nesaistītus meža nogabalus. Nogabals Nr. 1 atrodas Zemesgabala ziemeļu daļā starp ēkām ar kadastra apzīmējumiem 7058 019 0056 003 un 7058 019 0056 011. Atdalot meža nogabalu Nr. 1 kā atsevišķu zemes vienību, vienlaikus tiktu funkcionāli atdalītas iepriekšminētās ēkas.
Nogabals Nr. 2 atrodas Zemesgabala austrumu stūrī, aptuveni 30 metru platā joslā gar ezera krastu. Aptuveni 10 līdz 15 metru attālumā no Zemesgabala dienvidaustrumu robežas ezerā (zeme zem ūdeņiem) atrodas NĪVKIS nereģistrējama (be kadastra apzīmējuma) būve laipa-laivas piestātne. Atdalot nogabalu Nr. 2 no atsavināmā Zemesgabala, būtu jānosaka servitūts piekļuvei līdz laipai-laivas piestātnei aptuveni 100 metru garumā cauri aptuveni 30 metrus platai meža joslai. Šāda servitūta noteikšana, lai atdalītu mežu un vienlaikus saglabātu piekļuvi laipai-laivas piestātnei, būtu nesamērīga un nelietderīga.
Ievērojot minēto, divi telpiski nesaistītie meža nogabali ar kopējo platību 0,7 ha ir funkcionāli nepieciešami, lai atsavināmajā Zemesgabalā saglabātu piekļuvi visām tajā esošajām būvēm. Jāpiebilst, ka Nekustamais īpašums pirmreizēji ir reģistrēts zemesgrāmatā 2001. gada 2. novembrī.
Atsavināmais Nekustamais īpašums ir atpūtas komplekss, kura sastāvā esošās būves ir izvietotas atstatus un veido vienotu funkcionālu objektu, kam nepieciešama vienota teritorija apsaimniekošanai un izmantošanai. Nekustamā īpašuma sastāvā esošais Zemesgabals nodrošina atpūtas kompleksa darbību, tostarp teritoriju apmeklētāju izvietošanai (transportlīdzekļu novietošanai, telšu un kemperu vietām), rekreācijas vajadzībām un pārvietošanās nodrošināšanai kompleksā. Bez konkrētā Zemesgabala būves nevar pildīt savu funkcionālo nozīmi kā vienots atpūtas komplekss.
Samazinot esošā Zemesgabala platību, tiktu ierobežota atpūtas kompleksa darbība, sašaurināts piedāvājamo pakalpojumu klāsts un attīstības iespējas, kā arī vājināta potenciālo pircēju interese par objekta turpmāku attīstību.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 4. panta otrajā daļā un 44. panta ceturtās daļas piektajā punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo meža zemi 0,70 ha platībā.
Tā kā Nekustamā īpašuma sastāvā ir meža zeme, ir jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, tāpēc tajā esošo meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 3. panta otro daļu, Nekustamais īpašums tiks atsavināts, pārdodot to izsolē atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai vērtībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot Zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, ir jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Tā kā Nekustamā īpašuma sastāvā ir meža zeme, ir jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, tāpēc tajā esošo meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 3. panta otro daļu, Nekustamais īpašums tiks atsavināts, pārdodot to izsolē atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai vērtībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot Zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, ir jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sabiedrība ir izvērtējusi Nekustamā īpašuma nodošanu nomā, bet šāds risinājums ir saistīts ar ilgāku Nekustamā īpašuma vērtības atgūšanas laiku un pakļauts dažādiem riska faktoriem, piemēram, nomnieka maksātspējai, citiem ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt Nekustamā īpašumā veicamo uzņēmējdarbību, u. c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksas Nekustamā īpašuma pārdošanai izsolē ir mazākas nekā izsolāmā Nekustamā īpašuma vērtība. Atsavinot Nekustamo īpašumu, Sabiedrībai vairs nevajadzēs ieguldīt līdzekļus tā uzturēšanai un attīstībai, lai nodrošinātu vērtības nesamazināšanos.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām personām, kas pēc izsoles iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz juridiskām personām, kas pēc izsoles iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ienākumi no Nekustamā īpašuma atsavināšanas pozitīvi ietekmēs to dividenžu apmēru, kuru ieskaitīšana valsts pamatbudžeta ieņēmumos noteikta likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" kā Sabiedrības pienākums.
Faktiskā ietekme uz dividendēm būs atkarīga no tā, vai īpašums tiks atsavināts un par kādu cenu. Atbilstoši sertificēta vērtētāja 2025. gada 9. jūlija Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumam Nr. L15043/ER/2025 Nekustamā īpašuma tirgus vērtība 2025. gada 4. jūlijā varētu būt 584 000 euro. Indikatīvi, ja darījums tiktu noslēgts par tirgus vērtībai tuvu summu un attiecīgā peļņas daļa tiktu novirzīta dividendēs, tas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetā ieskaitāmo dividenžu apmēru.
Faktiskā ietekme uz dividendēm būs atkarīga no tā, vai īpašums tiks atsavināts un par kādu cenu. Atbilstoši sertificēta vērtētāja 2025. gada 9. jūlija Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumam Nr. L15043/ER/2025 Nekustamā īpašuma tirgus vērtība 2025. gada 4. jūlijā varētu būt 584 000 euro. Indikatīvi, ja darījums tiktu noslēgts par tirgus vērtībai tuvu summu un attiecīgā peļņas daļa tiktu novirzīta dividendēs, tas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetā ieskaitāmo dividenžu apmēru.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalība īstenojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, projekta izstrādē netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- AS "Latvijas valsts meži"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi