Anotācija (ex-ante)

Līdz ar grozījumu Izglītības likumā spēkā stāšanos 2022. gada 14. novembrī, kuros likuma 14. panta 21. punkts tika izteikts jaunā redakcijā, spēku zaudēja MK noteikumi Nr. 277 un MK noteikumi Nr. 1338, tādēļ šobrīd nav spēkā esoša regulējuma, kas noteiktu vienotas prasības izglītības iestādēm, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos. 

Lai novērstu radušos situāciju, MK noteikumi Nr. 277 un MK noteikumi Nr. 1338 tiek izdoti jaunā redakcijā.

Noteikumu projekts pamatā saglabā MK noteikumu Nr. 277 un MK noteikumi Nr. 1338 redakciju, nosakot vienotu kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos. Vienlaikus jāteic, ka noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir pārskatīts un apvienots piecās nodaļās, jo izvērtējuma rezultātā ir notikusi atteikšanās no MK noteikumos Nr. 1338 un MK noteikumos Nr. 277 ietvertām pēc būtības deklaratīvām un citos normatīvajos aktos dublējošām tiesību normām. Līdz ar to noteikumu projekta pirmajā nodaļā noteikti vispārīgie jautājumi, otrajā un trešajā nodaļā noteiktas ar izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanu un attiecīgi drošības nodrošināšanu izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos veicamās darbības, ceturtajā nodaļā noteiktas prasības gan izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu un drošības noteikumu izstrādei, gan izglītojamo iepazīstināšanai ar tiem, savukārt piektajā nodaļā ietvertais tiesiskais regulējums ir attiecināms uz jebkuru izglītības iestādes organizētu vai atbalstītu pasākumu – sporta, kultūras, mākslas u.tml. jomā. Tanī pat laikā, lai nostiprinātu izglītības iestāžu praksē izveidojušos pieeju un veicinātu vienveidīgu noteikumu projektā ietvertā tiesiskā regulējuma piemērošanu, noteikumu projekta otrās un trešās nodaļas attiecīgi 6. un 9.punktā noteikts, ka minētajās nodaļās ietverto darbību veikšanai izglītības iestādes vadītājs var pilnvarot arī citus nodarbinātos.

Atbilstoši Izglītības likuma 1. panta 7. punktam izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Izglītības jomu regulējošie normatīvie akti paredz vairāku veidu izglītības iestādes – vispārējās izglītības iestādes (pirmsskolas izglītības iestādes, pamatizglītības iestādes, vispārējās vidējās izglītības iestādes), profesionālās izglītības iestādes (tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri, profesionālās vidusskolas, profesionālās tālākizglītības centri, koledžas), augstskolas, interešu izglītības iestādes, profesionālās ievirzes izglītības iestādes, pieaugušo neformālās izglītības iestādes.

Galvenās izglītības mērķgrupas izglītības iestādēs atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam veido: 1) pirmsskolas vecuma bērni; 2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši; 3) jaunieši; 4) personas ar speciālām vajadzībām; 5) pieaugušie.

Tādējādi izglītības iestādēs uzturas dažāda vecuma izglītojamie.

Ārstniecības likuma 5. pants paredz, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību. No minētā izriet, ka pilngadīgām personām ir pienākums pašām rūpēties par savu veselību, tai skaitā arī par profilaktiskiem veselības pasākumiem, savukārt par apgādībā esošām personām, tai skaitā nepilngadīgām personām, šāds pienākums ir to likumiskajiem pārstāvjiem.

Ievērojot minēto un to, ka pilngadīgie izglītojamie ir patstāvīgi atbildīgi par savu rīcību, uzvedību un tās radītām sekām, noteikumu projekts paredz, ka atsevišķas normas attiecībā uz profilaktisko veselības aprūpi un drošību izglītības iestādēs tiek attiecinātas tikai uz izglītības iestādēm, kurās mācās nepilngadīgas personas. Lai gan no noteikumu projekta 6.7. apakšpunktā noteiktā tiesiskā regulējuma izriet, ka par vecākiem noteikumu projekta ietvaros uzskatāmi nepilngadīgā izglītojamā likumiskie pārstāvji, tomēr nepārprotamībai atsevišķos noteikumu projekta apakšpunktos, piemēram, 6.9., 6.10., 23.3. un 23.5. apakšpunktā, uzsvērta informācijas sniegšana vecākiem par nepilngadīgu izglītojamo.

Ņemot vērā lietderības apsvērumus, noteikumu projekts paredz izņēmumu, ka gadījumā, ja bērnu nometne tiek organizēta vispārējās izglītības iestādes vai profesionālās izglītības iestādes (izņemot profesionālās tālākizglītības centra) izglītības programmas īstenošanas vietā, tās organizēšanā un norisē nav piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr. 981 "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība", jo minēto izglītības iestāžu atbilstības novērtējumus ugunsdrošības un higiēnas prasībām regulāri veic tās pašas iestādes, kuras ir atbildīgas arī par bērnu nometņu darbības uzraudzību, tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests. Ievērojot, ka bērnu nometnes tiek organizētas arī izglītības programmas īstenošanas ietvaros un vienveidīgas tiesiskā regulējuma piemērošanas prakses veicināšanai, līdzīgu izņēmumu plānots noteikt arī minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā. Papildus skaidrojam, ka minētais neierobežo Valsts bērnu tiesības aizsardzības inspekciju uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Ievērojot, ka Jaunsardzes centrs piedalās izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanā (piemēram, atbilstoši Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 2.panta pirmajai daļai, organizējot valsts aizsardzības mācības apguvi), noteikumu projekts nosaka, ka izglītojamo drošību izglītības programmas īstenošanas ietvaros organizētajā Jaunsardzes centra nodarbībā un pasākumā nodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 392 "Drošības noteikumi Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos".

Ņemot vērā praksē izveidojušās situācijas, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Veselības inspekcija savlaicīgi nav veikusi izglītības iestāžu atbilstības novērtējumus ugunsdrošības un higiēnas prasībām un ievērojot lietderības apsvērumus, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 1338, noteikumu projekts noteic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Veselības inspekcijai veikt minētos novērtējumus ne retāk kā reizi divos gados līdzšinējā viena gada laikā. Tāpat kā līdz šim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Veselības inspekcija minēto novērtējumu var veikt arī biežāk, piemēram, reaģējot uz saņemtajām sūdzībām un pārbaudot tajās ietverto apgalvojumu patiesumu. Tādējādi minētā regulējuma izmaiņas pēc būtības nepalielina risku izglītības iestāžu izglītojamo un tajās nodarbināto drošības, veselības un dzīvības apdraudējumam.

Ņemot vērā praksē konstatētās problēmsituācijas saistībā ar nepietiekamu izglītības iestādes telpu un pedagoģiskā personāla nodrošinājumu, kā arī nepilngadīgā izglītojamā, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, nevēlēšanos labprātīgi izpildīt pedagoģiskā personāla lūgumu un turpināt mācības citā telpā, noteikumu projekts faktiski nostiprina jau šobrīd praksē izglītības iestādēs izveidojušos pieeju, kad citi minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedri turpina izglītības programmas apguvi citā telpā izglītības iestādes pedagoģiskā darbinieka klātbūtnē. Vienlaikus, lai novērstu praksē bieži vien konstatētās situācijas, ka izglītības iestāde un tās nodarbinātie lielākoties veic nepilngadīga izglītojamā, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, pārkāpumu fiksāciju, nevis kā izglītības jomas speciālisti veic nepieciešamās darbības minētā izglītojamā rīcības iemeslu noskaidrošanai un nepieņemamās uzvedības iespējamai novēršanai, noteikumu projekta 11.punktā noteikta secīga vadītāja rīcība izveidojušās situācijas risināšanai. Vienlaikus jānorāda, ka izglītības iestādei ir jāiesaista pašvaldība, ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas vai nesadarbojas ar izglītības iestādi, savukārt pašvaldībai, pēc šādas informācijas saņemšanas, konkrētā gadījuma izskatīšana jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumos Nr.545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" noteiktajai kārtībai. Papildus norādāms, ka noteikumu projekta 11.2.apakšpunktā lietotais termins "pedagogs"  ir attiecināms uz visiem Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumos Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" pedagogu profesiju un amatu sarakstā iekļautajiem amatiem, tostarp minēto noteikumu 7. punktā iekļautajiem izglītības metodikas speciālistiem  un 9. punktā iekļautajiem pedagogu amatiem pielīdzināmiem amatiem izglītības iestādē. Minētiem izglītības jomas speciālistiem vadītājs var deleģēt veikt, piemēram, 11.3. un 11.4.apakšpunktās noteiktās darbības - noskaidrot izglītojamā rīcības iemeslus, izstrādāt konkrētus un izmērāmus turpmākos uzdevumus sadarbībai ar vecākiem, kā arī izstrādāt izglītojamā vajadzībām un situācijai atbilstošu atbalsta pasākuma plānu.

Lai gan noteikumu projekta 16. un 17. punkts primāri nosaka izglītības iestādēm pienākumu izstrādāt izglītojamiem saistošus iekšējās kārtības noteikumus, jāņem vērā, ka līdz ar Izglītības likuma 58. panta pirmās daļas 2. punktā veiktajiem grozījumiem vecākiem ir noteikts pienākums ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas. Tādējādi būtībā vecāki ir kļuvuši par izglītības iestādes īpašu subjektu, kuram daļēji ir saistoši arī izglītības iestādes iekšējie normatīvie akti. Līdz ar to izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos ieteicams ietvert arī uz vecākiem attiecināmu regulējumu un noteikt skaidru izglītības iestādes rīcību tā neievērošanas gadījumā. Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā, ka izglītības iestādes izglītojamiem izstrādātiem iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem ir jāatbilst izglītojamo attīstības vecumposma īpatnībām, t.sk. tajos ietvertam regulējumam ir jābūt skaidram, lakoniskam un nepārprotamam atbilstīga vecuma izglītojamiem. Tāpat vēršama uzmanība, ka izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos un drošības noteikumos ietvertais regulējums nevar būt pretrunā ar augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, piemēram, nav pieļaujams, ka iekšējās kārtības noteikumos kā sods par to neievērošanu tiek ietverta obligātā pamatizglītības vecumā esoša izglītojamā atskaitīšana (tostarp īslaicīga) no izglītības iestādes izglītojamo skaita vai noteikts, ka izglītojamais, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, var apgūt pirmsskolas izglītības programmu tikai līdz pusdienlaikam.

Atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 1338, noteikumu projekts būtībā nosaka izglītības iestādēm obligātu pienākumu izstrādāt tikai divus izglītojamiem saistošus drošību reglamentējošos normatīvos aktus – iekšējās kārtības noteikumus un drošības noteikumus. Turklāt noteikumu projekts pieļauj, ka visus ar izglītojamo drošību saistītos jautājumus izglītības iestāde nosaka vienos drošības noteikumos, piemēram, katram drošības jautājumam paredzot atsevišķu punktu vai veidojot vairākas nodaļas. Ir pieļaujams, ka objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, izglītības iestāde īsteno izglītības programmas tikai tālmācības izglītības ieguves formā vai neorganizē un neīsteno attālinātās mācības, drošības noteikumos nenosaka visus noteikumu projekta 16.punktā minētos jautājumus, piemēram, par drošību telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kas var apdraudēt izglītojamo drošību un veselību, vai par drošību attālināto mācību laikā. Tāpat noteikumu projekts nosaka vienotas prasības izglītojamo iepazīstināšanai ar iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem, proti, ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc katra mācību vai studiju gada sākuma, jo tas var būt atšķirīgs izglītības iestāžu un to īstenoto izglītības programmu specifikas dēļ. Atkārtota izglītojamo iepazīstināšana ar minētajiem noteikumiem ir veicama, izglītības iestādei patstāvīgi izvērtējot darbības, kas var apdraudēt izglītojamo drošību un veselību, piemēram, pirms došanās mācību ekskursijā vai dalības sporta sacensībās. Papildus, ievērojot noteikumu projektā noteikto nosacījumu izstrādāt izglītojamo attīstības vecumposma īpatnībām atbilstošus iekšējās kārtības noteikumus un drošības noteikumus, kā arī kopumā mūsdienu izglītojamo uztveri, ir pieļaujama minēto drošību reglamentējošo normatīvo aktu vizualizēšana, piemēram, piktogrammu veidā.

Ņemot vērā aizvien pieaugošās tendences un īpatsvaru izglītības iestāžu dalībai dažāda veida un formas trešo personu organizētajos pasākumos un lai novērstu izveidojušos praksi tiesību normu dažādā piemērošanā, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 1338, noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir attiecināms arī uz izglītības iestādes atbalstītajiem pasākumiem, piemēram, izglītojamo dalību kādas biedrības mācību procesa laikā organizētajā izglītojošajā nodarbībā. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka ikvienam izglītības iestādes organizētam vai atbalstītam pasākumam jāatbilst gan valsts izglītības standartos (piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem",  Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" un Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu"), gan valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās (Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība") noteiktajam regulējumam. Izglītības iestādes var izmantot Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādāto rīcības shēmu (saite: https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/654/download?attachment), lai izvērtētu, vai izglītības iestādē organizētais pasākums vai pasākums, kurā izglītības iestāde saņēmusi uzaicinājumu piedalīties, atbildīs normatīvajos aktos, tajā skaitā valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, noteiktajam.

Ārstniecības likuma 1. panta 13. punkts paredz, ka pirmā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma. Tādējādi pirmo palīdzību izglītojamajam, izglītības iestādes darbiniekam vai apmeklētājam sniedz jebkura cita persona ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.

Lai nodrošinātu izglītojamajiem specifisku, kvalitatīvu un profesionālu palīdzības sniegšanu ar veselību un tās pasliktinājumu saistītās situācijās, noteikumu projekts paredz noteikt noteiktu rīcību palīdzības nodrošināšanā izglītības iestādē gadījumos, kad izglītojamais saslimis ar akūtu saslimšanu vai guvis nelielu sadzīves tipa traumu un nav apdraudēta viņa veselība un dzīvība, kā arī gadījumos, kad izglītojamam ir trauma vai tāda akūta saslimšana vai hroniskas saslimšanas paasinājums, dēļ kā apdraudēta viņa veselība un dzīvība. Tiek noteikts, ka akūtu saslimšanu vai nelielu sadzīves tipa traumu gadījumā, kad nav apdraudēta izglītojamā veselība un dzīvība, viņam sniedz palīdzību izglītības iestādē nodarbināta ārstniecības persona vai izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām. Un šādam darbiniekam jābūt pieejamam izglītības iestādē visā izglītības programmas īstenošanas laikā. Izglītības iestādei jāizvērtē izglītības programmu īstenošanas ilgums un iespējamie traumatisma riski, ilgākas izglītības nodrošināšanas gadījumos vērtējot iespējas nodrošināt vairākas vai uz maiņām pieejamas personas izglītības iestādē, kas atbildīgas par palīdzības sniegšanu. Tāpat ņemams vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumu Nr.713 "Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimums" (turpmāk - MK noteikumi Nr.713) 5.punktā noteikto regulējumu izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, patstāvīgi nosaka pirmās palīdzības sniegšanā apmācāmo nodarbināto skaitu, un atbilstoši minēto noteikumu 6.punktā noteiktajam regulējumam nosūta šos nodarbinātos uz atbilstīgām apmācībām pirmās palīdzības sniegšanā. Tāpat izglītības iestādē jābūt arī brīvi un saprotami pieejamai informācijai par iespējām saņemt nepieciešamo palīdzību (medicīnisko pie ārstniecība personas vai palīdzību pie pirmās palīdzības sniegšanā apmācīta izglītības iestādes darbinieka) veselības dēļ gan izglītības izglītojamiem, gan izglītības iestādes darbiniekiem. Ja izglītojamam ir trauma vai tāda akūta saslimšana vai hroniskas saslimšanas paasinājums, dēļ kā apdraudēta viņa veselība un dzīvība, izglītības iestādes darbiniekam jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ar informāciju par situācijām, kādās jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir iespējams iepazīties minētā dienesta tīmekļa vietnes sadaļas "Palīdzība cietušajiem" apakšsadaļā "Kad zvanīt 113" (https://www.nmpd.gov.lv/lv/kad-zvanit-113) un Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"118.punktā (https://m.likumi.lv/doc.php?id=301399 )  

Noteikumu projekts vienlaikus paredz, ka izglītības iestāde nodrošina pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu, un izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona (turpmāk – vadītājs), konsultējoties ar izglītības iestādē nodarbinātu ārstniecības personu (ja iestādē tāda ir nodarbināta), pirmās palīdzības sniegšanai paredzēto aptieciņu var papildināt ar papildu nepieciešamajām medicīnas ierīcēm un bezrecepšu zālēm. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs un medicīnisko materiālu minimums ir noteikts MK noteikumu Nr.713 (https://likumi.lv/ta/id/214608) pielikumā.

Noteikumu projektā ir noteikta vadītāja atbildība attiecībā uz profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības nodrošināšanu izglītības iestādē. Noteikumu projekts paredz, ka vadītājs nodrošina izglītības iestādes darbinieku apmācības pirmās palīdzības sniegšanā, normatīvajā regulējumā noteikto higiēnas prasību ievērošanu, traumatisma cēloņu novēršanu, uztura normu īstenošanu, dienas režīma ievērošanu pirmsskolas izglītības iestādē un izglītības iestādē, kas nodrošina internāta pakalpojumus. 

Ar traumatisma cēloņu novēršanu saprotama gan plānveida preventīvu pasākumu īstenošana traumatisma cēloņu novēršanai, gan vides drošības risku monitorings, gan to regulāra uzraudzība un nepieciešamo uzlabojumu veikšana.

Attiecībā uz vadītāja atbildību uztura normu īstenošanā, paredzot uztura korekciju tiem izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams (izņemot profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes), norādāms, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" (https://likumi.lv/ta/id/245300) prasībām, vadītājs ir atbildīgs par ēdienkartes atbilstību uztura normām. Tāpat saskaņā ar minētajiem noteikumiem, izglītojamiem ar ārsta apstiprinātu diagnozi ir jānodrošina ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem atbilstoša ēdienkarte ar uztura korekciju.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka vadītājs nodrošina atbalstu pedagogiem un citiem izglītības iestādes darbiniekiem veselīga dzīvesveida popularizēšanā un veselību veicinošu un higiēnas pasākumu īstenošanā (piemēram, pilnveidojot pedagogu un citu darbinieku prasmes un zināšanas veselības veicināšanas jautājumos, sniedzot nepieciešamos resursus minētajā jomā, atbalstot dalību dažādās veselību veicinošās iniciatīvās, projektos u.tml.). Vadītājs nodrošina arī veselību veicinošu vidi, piemēram, veicinot izglītojamo psihoemocionālo veselību, fiziskās aktivitātes, veselīga uztura pamatprincipus, atkarību profilaksi un veselībai nekaitīgu un drošu moderno tehnoloģiju lietošanu u.c. Nodrošinot veselību veicinošu un drošu vidi izglītības iestādē, tiek mazināti veselības problēmu attīstības riska faktori, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids, ņirgāšanās izplatība, psihoemocionālā pārslodze, u.c., kā arī tiek veicināta izglītojamo labsajūta kopumā, kas tostarp veicina sasniegumus mācībās (https://www.who.int/europe/news/item/17-02-2021-who-reviews-effect-of-physical-activity-on-enhancing-academic-achievement-at-school).

Vadītājs nodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācību stundās vai nodarbībās atbilstoši ārsta sniegtiem norādījumiem un ieteikumiem, t.sk. pielāgojot fiziskās slodzes intensitāti un veidu atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim un individuāliem ierobežojumiem. Vadītājs ir atbildīgs par informācijas sniegšanu Latvijas Antidopinga birojam par iespējamiem dopinga lietošanas gadījumiem izglītības iestādē, kā arī nodrošina informācijas sniegšanu Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC) par izglītojamo apmeklējumu, ja izglītības iestāde ir iekļauta gripas monitoringa programmā.

Pēdējo gadu laikā, it īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, ir aktualizējies jautājums par moderno tehnoloģiju lietošanu bērniem, tai skaitā mācību procesā.
Lai veicinātu bērnu drošību moderno tehnoloģiju lietošanā, mazinot moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību un tehnoloģiju radīto apdraudējumu, kā arī veicinātu jēgpilnu moderno tehnoloģiju lietošanu bērniem, Veselības inspekcijas izveidotā darba grupa, kurā darbojās gan izglītības, gan veselības jomas profesionāļi, gan zinātnieki, ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem (turpmāk – rekomendācijas, https://www.vm.gov.lv/lv/media/10445/download). 
Mācību procesa kontekstā rekomendācijās ir iekļautas skaidras norādes, kā attiecībā uz modernajām tehnoloģijām piemērot Izglītības likumā noteikto par izglītības programmas īstenošanu veselībai drošos apstākļos, piemēram:
- pārskatīt esošos izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz dažādu moderno tehnoloģiju un tiešsaistes lietošanu mācību procesā (vecuma ierobežojumi, drošības pasākumi, ergonomika, procesu atkarības profilakses pasākumi u.c.), piemēram, izstrādāt drošas moderno tehnoloģiju lietošanas noteikumus gan pedagogiem, gan izglītojamajiem (norādot speciālistu, pie kura var konsultēties, iekļaujot ieteikumus, ja bērnam ir veselības problēmas / speciālās vajadzības u.c.);
- izstrādāt izglītības iestādes iekšējo kārtību, kādā izglītības iestāžu pedagogi savstarpēji koordinē mācību procesa (tostarp mājasdarbu) apguvei un izpildei izglītojamiem vienā dienā potenciāli pieļaujamo ekrānlaiku un laiku darbam ar modernajām tehnoloģijām;
- pedagogam, uzdodot mājasdarbus un patstāvīgos darbus, ievērot Izglītības likuma 36.pantā noteikto, ka izglītības programma jāīsteno personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Tādēļ pedagogam ir objektīvi jāizvērtē mājasdarba vai patstāvīgā darba izpildei nepieciešamais ekrānlaiks, lielākus patstāvīgos darbus uzdodot veikt ilgākā laika periodā, kā arī koordinējot to izpildei nepieciešamo ekrānlaiku un izpildes termiņu ar citiem pedagogiem;
- paredzēt attālināto mācību īstenošanā dažādas mācību organizācijas formas, norises vietas un mācību līdzekļus, ne tikai informācijas tehnoloģiju izmantošanu;
- izglītības iestādei iekšējos normatīvajos aktos noteikt attālināto mācību organizēšanas kārtību, cita starpā iekļaujot:
       - kārtību, kādā tiek uzskaitīta izglītojamo dalība attālinātajās mācībās un uzdoto uzdevumu izpilde;
       - kārtību, kādā nodrošina drošības prasību ievērošanu attālināto mācību laikā, un saziņas kārtību ar nepilngadīga izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem drošības vai veselības apdraudējuma gadījumā. Pie drošības prasībām noteikti iekļaujamas arī atpūtas pauzes un ekrānlaika ierobežojumi atkarībā no bērna vecumposma.
- organizēt izglītojošus pasākumus par moderno tehnoloģiju lietošanu izglītojamajiem;
- atgādināt bērniem ergonomikas principus gan klātienes mācībās, gan attālinātās mācībās. Informēt vecākus par ergonomikas principu ievērošanu attālinātu mācību laikā;
- izstrādāt dinamisko paužu plānu un regulāri mācību stundās iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes, tādējādi veicinot fizisko aktivitāšu apjoma palielināšanos ikdienā. Piemērs: SPKC ir izstrādājis dinamisko paužu video sērijas "Laiks kustībai", kas pieejamas SPKC Youtube kanālā (https://www.youtube.com/watch?v=ToXWJRQSPCo
https://www.youtube.com/watch?v=Ix-3eWzyLPc
https://www.youtube.com/watch?v=uL_if4iL1qI&t=6s
https://www.youtube.com/watch?v=2e19uQag9fE);
- veicināt izglītojamo fiziskās aktivitātes. Piemēram, rūpēties par fiziskās aktivitātes veicinošu skolas vidi, tostarp starpbrīžos gan iekštelpās, gan ārā (spēles, radoši vides risinājumi) u.c.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta pamattekstā ir ietvertas vairākas tiesību normas, kas nosaka izglītības iestādes un to darbinieku rīcību, ja izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā, izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, noteikumu projekts vairs neparedz obligātu rīcības plāna izstrādi minētajos gadījumos. Līdz ar to ir svītrots arī noteikumu projekta pielikumā pievienotais rīcības plāna paraugs. Vienlaikus vienveidīgas tiesiskā regulējuma piemērošanas prakses un nepārprotamas izglītības iestādes un to darbinieku rīcības veicināšanai precizēts noteikumu projekta pamatteksts, piemēram, noteikumu projekta 6.16.punktā vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai noteikts pienākums nodrošināt konkrētus preventīvus pasākumus atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas risku novēršanai un 14.punktā noteikta vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rīcība, ja izglītības iestādē konstatē, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā, izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas. Vienlaikus Veselības ministrija un SPKC ESF projekta ietvarā 2020. gadā uzsāka darbu pie metodiskā materiāla izstrādes atkarību profilakses politikas veidošanai un īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs, veidojot materiālu efektīvai atkarību profilakses resursu integrācijai mācību saturā. Šajā metodiskajā materiālā paredzēts ietvert ieteikumus, kā izglītības iestādēm izstrādāt savu rīcības plānu, kas balstīti labas prakses principos un pierādījumos balstītās aktivitātēs. Ir plānots minēto materiālu arī izdot 1000 eksemplāros un izplatīt skolām. Vienlaikus plānots īstenot četrus seminārus Latvijā, lai apmācītu izglītības iestādes darbā ar izstrādātiem ieteikumiem un šāda rīcības plāna izstrādāšanu, ieviešanu un uzraudzību, īpaši uzrunājot tās izglītības iestādes, kurās nav ieviesta atkarību profilakses politika.
Kopš 2003. gada Latvija piedalās vienotajā Eiropas gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzības tīklā, ko koordinē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā nodaļa. Gripas monitorings ir sistemātiska epidemioloģisko datu (indikatoru) vākšana, apkopošana un analīze par elpceļu infekciju, tai skaitā gripas, izplatību un smagumu, kā arī minēto infekciju izraisošo vīrusu cirkulāciju gripas sezonas laikā – laikposmā no gada 40. nedēļas (oktobra sākums) līdz nākamā gada 20. nedēļai (maijs).

Gripas monitoringa epidemioloģijas mērķis un uzdevumi ir noteikt epidēmijas sākumu, teritoriālo izplatību, gripas intensitāti un tendences; salīdzināt iegūtos datus ar iepriekšējām sezonām; noteikt apdraudētās vecuma grupas; ieviest operatīvos pasākumus; veikt gripas izplatības prognozi.

Lai nodrošinātu gripas monitoringu, SPKC katru gadu lūdz izglītības iestādes sniegt datus par izglītības iestāžu apmeklējumu. Monitoringa dati tiek vākti desmit Latvijas administratīvajās teritorijās – Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī un Gulbenē. Gripas monitoringā iekļauj skolas un pirmsskolas izglītības iestādes, kuras kopā apmeklē ne mazāk kā 5-10 % attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu. Šajā sezonā 10 administratīvajās teritorijās monitoringā ir iesaistītas 32 skolas, kurās mācās vairāk nekā 18 850 skolēni, un 30 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē vairāk nekā 5 600 bērni.

SPKC nodrošina gripas monitoringa rezultātu apkopošanu, operatīvu datu epidemioloģisko analīzi un sabiedrības informēšanu par gripu un citām elpceļu infekcijām attiecīgajā sezonā, kā arī sniedz datus par gripas monitoringu Pasaules Veselības organizācijai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram. Informācija par gripas monitoringa datiem ir pieejama SPKC tīmekļvietnē (https://www.spkc.gov.lv/lv/parskati-par-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-un-gripas-izplatibu).

Izglītības iestāžu rīcībā nav informācijas par to, ar ko slimo bērni, tādēļ tās izglītības iestādes, kas ir iesaistītas gripas monitoringā, sniedz informāciju SPKC par izglītības iestāžu apmeklējumu.

Noteikumu projekta 6.23.apakšpunkts attiecināms arī uz COVID-19 pretepidēmijas un profilakses pasākumiem izglītības iestādēs.