25-TA-343: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" (turpmāk - noteikumu projekts) sagatavots pēc Veselības ministrijas iniciatīvas ņemot vērā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2024. gada 11. decembra sēdē saskaņotās paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasības.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"" (3.2.4.1.3. darbības rezultāts: Nodrošināt vispārējās aprūpes māsas profesijas attīstību, izveidojot un ieviešot profesiju "paplašinātās kompetences māsa" (Advanced nurse prakses), definējot tās lomas veselības aprūpes sistēmā, īpaši hronisku pacientu aprūpē.)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķi ir: 1) noteikt paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, kā arī paplašinātās kompetences māsas kompetenci ārstniecībā.
2) samazināt prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālās darbības pieredzi pamatspecialitātē, lai uzsāktu mācības eksperta specialitātē.
2) samazināt prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālās darbības pieredzi pamatspecialitātē, lai uzsāktu mācības eksperta specialitātē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 617) ir noteikti ārstniecības personu profesiju, specialitāšu profesionālās kvalifikācijas līmeņi, mācību ilgumi, profesionālās kvalifikācijas prasības, nepieciešamā kompetence un teorētisko un praktisko zināšanu apjoms, kā arī ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā.
1. Noteikumi Nr.617 nosaka māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas un tās specializāciju profesionālās kvalifikācijas līmeņus, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības, nepieciešamā kompetence un teorētisko un praktisko zināšanu apjoms, māsas (vispārējās aprūpes māsas) un tās specializāciju kompetenci ārstniecībā.
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2024. gada 11. decembra sēdē saskaņotas paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ir saskaņotas ar Veselības ministriju. Paplašinātās kompetences māsas kvalifikācijas ieguvei prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību ir iepriekš iegūta pirmā cikla (bakalaura) profesionālā augstākā izglītība un reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, un tiesības praktizēt māsas profesijā. Paplašinātās kompetences māsas nosaukums ir ietverts Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 167.51.apakšpunktā (atsevišķā grupā "2221 Medicīnas māsas profesijas vecākie speciālisti").
2. Šobrīd ir noteikts, ka eksperta papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti, zobārsts, ja attiecīgajā pamatspecialitātē ārsts vai zobārsts ir nostrādājis ne mazāk kā piecus gadus.
3. Noteikumi Nr.617 nosaka ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, t.sk. ārstniecības personu, kuras apgūst pamatspecialitāti, kā arī profesionālās patstāvības un atbildības kopumu studējošajiem ārpus studiju programmas apguves. Nepieciešams noteikt ārstniecības personu profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē situācijā, ja ārstniecības persona nenokārto sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš.
1. Noteikumi Nr.617 nosaka māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas un tās specializāciju profesionālās kvalifikācijas līmeņus, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības, nepieciešamā kompetence un teorētisko un praktisko zināšanu apjoms, māsas (vispārējās aprūpes māsas) un tās specializāciju kompetenci ārstniecībā.
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2024. gada 11. decembra sēdē saskaņotas paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ir saskaņotas ar Veselības ministriju. Paplašinātās kompetences māsas kvalifikācijas ieguvei prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību ir iepriekš iegūta pirmā cikla (bakalaura) profesionālā augstākā izglītība un reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, un tiesības praktizēt māsas profesijā. Paplašinātās kompetences māsas nosaukums ir ietverts Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 167.51.apakšpunktā (atsevišķā grupā "2221 Medicīnas māsas profesijas vecākie speciālisti").
2. Šobrīd ir noteikts, ka eksperta papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti, zobārsts, ja attiecīgajā pamatspecialitātē ārsts vai zobārsts ir nostrādājis ne mazāk kā piecus gadus.
3. Noteikumi Nr.617 nosaka ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, t.sk. ārstniecības personu, kuras apgūst pamatspecialitāti, kā arī profesionālās patstāvības un atbildības kopumu studējošajiem ārpus studiju programmas apguves. Nepieciešams noteikt ārstniecības personu profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē situācijā, ja ārstniecības persona nenokārto sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē ir saskaņots paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasības. Nepieciešams Noteikumos Nr.617 ietvert paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, kā arī paplašinātās kompetences māsas kompetenci ārstniecībā.
2.Veselības inspekcija informēja par kritisku situāciju ārstu ekspertu piesaistē. Esošie ārsti eksperti ilgstoši strādā pārslodzes un augstas darba intensitātes apstākļos. Veselības inspekcijai ilgstoši nav bijis iespējams piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, neskatoties uz pielietotajiem visiem iespējamiem personāla piesaistes veidiem, tostarp sludinājumu publicēšana dažādās tīmekļvietnēs, personāla atlases kompānijas datu bāzes izmantošana, saziņu ar profesionālajām biedrībām, personīga un individuāla speciālistu uzrunāšana, u.c. Veselības inspekcija atzīmē, ka viens no iespējamiem būtiskākiem iemesliem kādēļ nav iespējams piesaistīt darbiniekus – ārstus ekspertus ir Noteikumos Nr.617 noteiktā prasība par profesionālo darbību pamatspecialitātē ne mazāk kā piecus gadus.
3.Ja ārstniecības perona nenokārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona nav tiesīga patstāvīgi strādāt specialitātē. Šobrīd normatīvais regulējums uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem [1];
2) rezidentiem [2];
3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts) [3].
Ir nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt ārstniecības personu profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē situācijā, ja ārstniecības persona nenokārto sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš.
4.Noteikumu Nr.617 47.2.apakšpunktā un 171.1.apakšpunktā ir konstatēta redakcionāla kļūda.
[1] Ārstniecības likuma 33.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 5. un 9. punkts.
[2] Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 6., 7., 8. un 10 punkts.
[3] Ārstniecības likuma 33.panta ceturtā daļa, 39.1 pants un 43.2 pants
2.Veselības inspekcija informēja par kritisku situāciju ārstu ekspertu piesaistē. Esošie ārsti eksperti ilgstoši strādā pārslodzes un augstas darba intensitātes apstākļos. Veselības inspekcijai ilgstoši nav bijis iespējams piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, neskatoties uz pielietotajiem visiem iespējamiem personāla piesaistes veidiem, tostarp sludinājumu publicēšana dažādās tīmekļvietnēs, personāla atlases kompānijas datu bāzes izmantošana, saziņu ar profesionālajām biedrībām, personīga un individuāla speciālistu uzrunāšana, u.c. Veselības inspekcija atzīmē, ka viens no iespējamiem būtiskākiem iemesliem kādēļ nav iespējams piesaistīt darbiniekus – ārstus ekspertus ir Noteikumos Nr.617 noteiktā prasība par profesionālo darbību pamatspecialitātē ne mazāk kā piecus gadus.
3.Ja ārstniecības perona nenokārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona nav tiesīga patstāvīgi strādāt specialitātē. Šobrīd normatīvais regulējums uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem [1];
2) rezidentiem [2];
3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts) [3].
Ir nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt ārstniecības personu profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē situācijā, ja ārstniecības persona nenokārto sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš.
4.Noteikumu Nr.617 47.2.apakšpunktā un 171.1.apakšpunktā ir konstatēta redakcionāla kļūda.
[1] Ārstniecības likuma 33.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 5. un 9. punkts.
[2] Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 6., 7., 8. un 10 punkts.
[3] Ārstniecības likuma 33.panta ceturtā daļa, 39.1 pants un 43.2 pants
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto noteikumu projekts paredz:
1.Noteikumu projektā ir noteikts, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) var iegūt paplašinātās kompetences māsas profesionālo kvalifikāciju. Paplašinātās kompetences māsas profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, maģistratūra). Paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasībām ir pieejamas: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-316.pdf
Apstiprinātajās paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasībās ir noteikts, ka paplašinātās kompetences māsa vada, koordinē un realizē uz cilvēku centrētu aprūpi, piedalās ārstniecībā, izvēlas un lieto uz pierādījumiem balstītas tehnoloģijas un ir atbildīga par savas profesionālās darbības rezultātu. Paplašinātās kompetences māsa ir ieguvusi papildus zināšanas, pieredzi, klīnisko spriedumu pieņemšanas prasmes un pētniecisko kompetenci. Piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot profesijas attīstību. Paplašinātās kompetences māsa strādā dažāda līmeņa ārstniecības iestādēs.
Veselības aprūpes jomas politikas plānošanas dokumenti ir iezīmējuši paplašinātās kompetences māsas lomu veselības aprūpē, piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"", informatīvais ziņojums “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību” (28.09.2023. MK sēdes protokola Nr.47 39. §). Visbeidzot ar Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1194 apstiprinātā "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"" (18.12.2024. MK sēdes protokola Nr.53 172.§) nosaka darbības rezultātu Nr.3.2.4.1.3., kas ietver Ministru kabineta doto uzdevumu - nodrošināt vispārējās aprūpes māsas profesijas attīstību, izveidojot un ieviešot profesiju "paplašinātās kompetences māsa" (Advanced nurse prakses), definējot tās lomas veselības aprūpes sistēmā, īpaši hronisku pacientu aprūpē.
2022.gadā pabeigta māsas profesijas reforma, ieviešot vispārējās aprūpes māsas profesiju (augstskolu bakalaura līmeņa programma). Lai paplašinātu māsas lomu veselības aprūpes sistēmā, veicinot līderību, nepieciešamas attīstīt vispārējās aprūpes māsas profesionālo izaugsmi paplašinātās kompetences māsas (advanced nurses) profesijas ietvaros. Paplašinātās kompetences māsas loma veselības aprūpes sistēmā nodrošinās:
- uzlabotu piekļuvi aprūpei (paplašinātās kompetences māsas var nodrošināt savlaicīgu un efektīvu aprūpi, samazinot gaidīšanas laiku pacientiem un atvieglojot slogu citiem veselības aprūpes sektoriem);
- aizpildīs nepilnības veselības aprūpes sniegšanā (apgabalos, kur trūkst ārstu, paplašinātās kompetences māsa palīdz nodrošināt pacientiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem);
- uzlabos aprūpes nepārtrauktību: paplašinātās kompetences māsa izveidojot ilgtermiņa attiecības ar pacientiem, veicināt aprūpes nepārtrauktību un labāku hronisku slimību pārvaldību.
- sadarbība aprūpē: paplašinātās kompetences māsa var sadarboties ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, veicinot uz komandu balstītu pieeju pacientu aprūpei, kas uzlabo vispārējos aprūpes rezultātus [1].
Paplašinātās prakses māsas profesionālā kvalifikācija atbilst starptautiskai praksei. Pasaules Veselības organizācija "Globālās stratēģiskās vadlīnijas māsu un vecmāšu praksē 2021–2025 (Global Strategic Directions for Nursing and Midwifery 2021–2025). Informācijai: OECD analīze par paplašinātās kompetences māsu prakses attīstību primārajā aprūpē OECD valstīs (Advanced practice nursing in primary care in OECD countries: Recent developments and persisting implementation challenges (2024)). Paplašinātās kompetences māsas prakse ir vairākās ES dalībvalstīs un EEZ valstīs: Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Islandē, Īrijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā no Latvijas Studentu apvienības ir saņemts jautājums - vai studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Sniedzam atbildi, ka studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Tas ir tieši tā pat kā jebkuras studiju programmas studējošais, kuram ir iepriekš iegūta kāda profesionālā kvalifikācija ārpus studijām var strādāt iepriekš apgūtajā profesijā.
2.Eksperta specialitātē ir samazinātas prasības attiecībā uz iepriekšēju profesionālo pieredzi pamatspecialitātē no pieciem uz trīs gadiem. Veselības inspekcija atzīmē, ka ekspertam jābūt spējai secīgi, argumentēti un loģiski izklāstīt ekspertīzē iekļaujamo informāciju un izdarīt secinājumus, ne tikai profesionāli korekti, bet arī juridiski atbilstoši, vienlaikus saprotami iesnieguma iesniedzējam un viņa juridiskajam pārstāvim. Katra ekspertīze ir unikāla, ekspertīzes veikšanas laikā nepieciešams izvērtēt lielu apjomu pacienta medicīnisko dokumentāciju, meklēt cēloņsakarības un izdarīt secinājumus par ārstniecības procesa nodrošinājumu atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskiem algoritmiem un klīniskiem ceļiem, apstiprinātām medicīniskām tehnoloģijām, kā arī pamatojoties uz zinātnisko literatūru.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Studentu apvienība atzinumā uzdod jautājumu - vai pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā, var tikt ieskaitīta.
Skaidrojam, ka pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā netiek ieskaitīta, kā darba pieredze pamatspecialitātē, jo ārsta, zobārsta prakses tiesības kādā no pamatspecialitātēm apliecina ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, kas iegūts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.
3. Ja ārstniecības persona (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists) nenokārto sertifikācijas eksāmenu pamatspecialitātē vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē derīguma termiņš, tad profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs un ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
Ārstiem piemērojams Ārstniecības likuma 39.1 pants, zobārstiem - Ārstniecības likuma 43.2 pants.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Studentu apvienība atzinumā uzdod jautājumu - vai persona, kas ir pabeigusi izglītības programmu, bet vēl nav reģistrēta kā ārstniecības persona, var turpināt darbu kā stažieris. Tas rada neskaidrību par studējošo un absolventu praktiskās darbības iespējām laikā starp studiju pabeigšanu un sertifikācijas eksāmenu. Atbildot uz Latvijas Studentu apvienības jautājumu, skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 5.punktu izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas par absolventiem iesniedz informāciju Veselības inspekcijā. Attiecīgi Veselības inspekcija iekļauj personu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Līdz ar to nevajadzētu rasties lielam laika intervālam starp izglītības dokumenta saņemšanu un reģistrāciju. Turpmāk sertifikācijas eksāmens tiks organizēts vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu (šobrīd šāda iespēja ir tikai ārstiem) (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (24-TA-1881)). Tādējādi nodrošinot, ka pēc sekmīga kvalifikācijas eksāmena un sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas un reģistrēšanās reģistrā, jaunajam speciālistam ir patstāvīgas prakses tiesības specialitātē. Gadījumā, ja persona sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, bet nesekmīgi - sertifikācijas eksāmenu un tiek reģistrēta reģistrā (jo ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu), tad jaunais speciālists var strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā ietvertā 10.1 punktā minētos nosacījumus.
Kā arī gadījumos, ja persona sekmīgi ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, bet kaut kādu iemeslu dēļ vienlaikus nekārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona tiek reģistrēta reģistrā un līdz sertifikācijas eksāmena nokārtošanai ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietvertā 10.1 punkta nosacījumus.
4.Precizēts Noteikumu Nr.617 47.2. un 171.1apakšpunkts.
[1]Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"".
1.Noteikumu projektā ir noteikts, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) var iegūt paplašinātās kompetences māsas profesionālo kvalifikāciju. Paplašinātās kompetences māsas profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, maģistratūra). Paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasībām ir pieejamas: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-316.pdf
Apstiprinātajās paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas prasībās ir noteikts, ka paplašinātās kompetences māsa vada, koordinē un realizē uz cilvēku centrētu aprūpi, piedalās ārstniecībā, izvēlas un lieto uz pierādījumiem balstītas tehnoloģijas un ir atbildīga par savas profesionālās darbības rezultātu. Paplašinātās kompetences māsa ir ieguvusi papildus zināšanas, pieredzi, klīnisko spriedumu pieņemšanas prasmes un pētniecisko kompetenci. Piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot profesijas attīstību. Paplašinātās kompetences māsa strādā dažāda līmeņa ārstniecības iestādēs.
Veselības aprūpes jomas politikas plānošanas dokumenti ir iezīmējuši paplašinātās kompetences māsas lomu veselības aprūpē, piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"", informatīvais ziņojums “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību” (28.09.2023. MK sēdes protokola Nr.47 39. §). Visbeidzot ar Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1194 apstiprinātā "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"" (18.12.2024. MK sēdes protokola Nr.53 172.§) nosaka darbības rezultātu Nr.3.2.4.1.3., kas ietver Ministru kabineta doto uzdevumu - nodrošināt vispārējās aprūpes māsas profesijas attīstību, izveidojot un ieviešot profesiju "paplašinātās kompetences māsa" (Advanced nurse prakses), definējot tās lomas veselības aprūpes sistēmā, īpaši hronisku pacientu aprūpē.
2022.gadā pabeigta māsas profesijas reforma, ieviešot vispārējās aprūpes māsas profesiju (augstskolu bakalaura līmeņa programma). Lai paplašinātu māsas lomu veselības aprūpes sistēmā, veicinot līderību, nepieciešamas attīstīt vispārējās aprūpes māsas profesionālo izaugsmi paplašinātās kompetences māsas (advanced nurses) profesijas ietvaros. Paplašinātās kompetences māsas loma veselības aprūpes sistēmā nodrošinās:
- uzlabotu piekļuvi aprūpei (paplašinātās kompetences māsas var nodrošināt savlaicīgu un efektīvu aprūpi, samazinot gaidīšanas laiku pacientiem un atvieglojot slogu citiem veselības aprūpes sektoriem);
- aizpildīs nepilnības veselības aprūpes sniegšanā (apgabalos, kur trūkst ārstu, paplašinātās kompetences māsa palīdz nodrošināt pacientiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem);
- uzlabos aprūpes nepārtrauktību: paplašinātās kompetences māsa izveidojot ilgtermiņa attiecības ar pacientiem, veicināt aprūpes nepārtrauktību un labāku hronisku slimību pārvaldību.
- sadarbība aprūpē: paplašinātās kompetences māsa var sadarboties ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, veicinot uz komandu balstītu pieeju pacientu aprūpei, kas uzlabo vispārējos aprūpes rezultātus [1].
Paplašinātās prakses māsas profesionālā kvalifikācija atbilst starptautiskai praksei. Pasaules Veselības organizācija "Globālās stratēģiskās vadlīnijas māsu un vecmāšu praksē 2021–2025 (Global Strategic Directions for Nursing and Midwifery 2021–2025). Informācijai: OECD analīze par paplašinātās kompetences māsu prakses attīstību primārajā aprūpē OECD valstīs (Advanced practice nursing in primary care in OECD countries: Recent developments and persisting implementation challenges (2024)). Paplašinātās kompetences māsas prakse ir vairākās ES dalībvalstīs un EEZ valstīs: Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Islandē, Īrijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā no Latvijas Studentu apvienības ir saņemts jautājums - vai studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Sniedzam atbildi, ka studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Tas ir tieši tā pat kā jebkuras studiju programmas studējošais, kuram ir iepriekš iegūta kāda profesionālā kvalifikācija ārpus studijām var strādāt iepriekš apgūtajā profesijā.
2.Eksperta specialitātē ir samazinātas prasības attiecībā uz iepriekšēju profesionālo pieredzi pamatspecialitātē no pieciem uz trīs gadiem. Veselības inspekcija atzīmē, ka ekspertam jābūt spējai secīgi, argumentēti un loģiski izklāstīt ekspertīzē iekļaujamo informāciju un izdarīt secinājumus, ne tikai profesionāli korekti, bet arī juridiski atbilstoši, vienlaikus saprotami iesnieguma iesniedzējam un viņa juridiskajam pārstāvim. Katra ekspertīze ir unikāla, ekspertīzes veikšanas laikā nepieciešams izvērtēt lielu apjomu pacienta medicīnisko dokumentāciju, meklēt cēloņsakarības un izdarīt secinājumus par ārstniecības procesa nodrošinājumu atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskiem algoritmiem un klīniskiem ceļiem, apstiprinātām medicīniskām tehnoloģijām, kā arī pamatojoties uz zinātnisko literatūru.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Studentu apvienība atzinumā uzdod jautājumu - vai pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā, var tikt ieskaitīta.
Skaidrojam, ka pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā netiek ieskaitīta, kā darba pieredze pamatspecialitātē, jo ārsta, zobārsta prakses tiesības kādā no pamatspecialitātēm apliecina ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, kas iegūts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.
3. Ja ārstniecības persona (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists) nenokārto sertifikācijas eksāmenu pamatspecialitātē vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē derīguma termiņš, tad profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs un ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
Ārstiem piemērojams Ārstniecības likuma 39.1 pants, zobārstiem - Ārstniecības likuma 43.2 pants.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Studentu apvienība atzinumā uzdod jautājumu - vai persona, kas ir pabeigusi izglītības programmu, bet vēl nav reģistrēta kā ārstniecības persona, var turpināt darbu kā stažieris. Tas rada neskaidrību par studējošo un absolventu praktiskās darbības iespējām laikā starp studiju pabeigšanu un sertifikācijas eksāmenu. Atbildot uz Latvijas Studentu apvienības jautājumu, skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 5.punktu izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas par absolventiem iesniedz informāciju Veselības inspekcijā. Attiecīgi Veselības inspekcija iekļauj personu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Līdz ar to nevajadzētu rasties lielam laika intervālam starp izglītības dokumenta saņemšanu un reģistrāciju. Turpmāk sertifikācijas eksāmens tiks organizēts vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu (šobrīd šāda iespēja ir tikai ārstiem) (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (24-TA-1881)). Tādējādi nodrošinot, ka pēc sekmīga kvalifikācijas eksāmena un sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas un reģistrēšanās reģistrā, jaunajam speciālistam ir patstāvīgas prakses tiesības specialitātē. Gadījumā, ja persona sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, bet nesekmīgi - sertifikācijas eksāmenu un tiek reģistrēta reģistrā (jo ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu), tad jaunais speciālists var strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā ietvertā 10.1 punktā minētos nosacījumus.
Kā arī gadījumos, ja persona sekmīgi ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, bet kaut kādu iemeslu dēļ vienlaikus nekārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona tiek reģistrēta reģistrā un līdz sertifikācijas eksāmena nokārtošanai ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietvertā 10.1 punkta nosacījumus.
4.Precizēts Noteikumu Nr.617 47.2. un 171.1apakšpunkts.
[1]Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas
Ietekmes apraksts
Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar iepriekš iegūtu pirmā cikla (bakalaura) profesionālo augstāko izglītību varēs iegūt paplašinātās kompetences māsas kvalifikāciju.
Prognozējam, ka samazinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālo pieredzi pamatspecialitātē, palielinās pretendentu skaitu eksperta papildspecialitātes apguvei.
Ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš tiek noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums. Ārstniecības personai visā tās profesionālās darbības laikā ārstniecības iestādes vadītāja noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums, veicot profesionālo darbību sertificētas personas vadībā var tik piemērots ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šāda pieeja mudinās ārstniecības personu iegūt vai atjaunot ārstniecības personas sertifikātu.
Prognozējam, ka samazinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālo pieredzi pamatspecialitātē, palielinās pretendentu skaitu eksperta papildspecialitātes apguvei.
Ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš tiek noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums. Ārstniecības personai visā tās profesionālās darbības laikā ārstniecības iestādes vadītāja noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums, veicot profesionālo darbību sertificētas personas vadībā var tik piemērots ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šāda pieeja mudinās ārstniecības personu iegūt vai atjaunot ārstniecības personas sertifikātu.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādē paplašinātās kompetences māsas profesionālā darbība sniegs efektīvāku pacientu aprūpi, uzlabos pakalpojumu pieejamību, veicinās aprūpes nepārtrauktību, it īpaši hronisku slimību pārvaldību. Komandas darba efektivitāte ārstniecības iestādē.
Prognozējam, ka noteikumu projektā samazinātās prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu profesionālās darbības pieredzes ilgumu pamatspecialitātē, palielinās ekspertu skaitu. Līdz ar to ārstniecības iestāde varēs piesaistīt jaunus speciālistus ārsta eksperta amatā, kas veiks medicīniskās ekspertīzes.
Ārstniecības iestādes vadītājs varēs noteikt profesionālās patstāvības un atbildības kopumu ārstniecības personai, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš vienlaikus nosakot, ka ārstniecības persona ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē attiecīgajā specialitātē sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.
Prognozējam, ka noteikumu projektā samazinātās prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu profesionālās darbības pieredzes ilgumu pamatspecialitātē, palielinās ekspertu skaitu. Līdz ar to ārstniecības iestāde varēs piesaistīt jaunus speciālistus ārsta eksperta amatā, kas veiks medicīniskās ekspertīzes.
Ārstniecības iestādes vadītājs varēs noteikt profesionālās patstāvības un atbildības kopumu ārstniecības personai, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš vienlaikus nosakot, ka ārstniecības persona ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē attiecīgajā specialitātē sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
Pamatojums un apraksts
Aktualizēt ārstniecības personu klasifikatoru (paplašinātās kompetences māsa).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumi Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Aktualizēt ārstniecības personu dalījumu riska grupās un piemērojamo riska koeficientu (paplašinātās kompetences māsa).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Pamatojums un apraksts
Papildināt ar Noteikumu projektā minēto stažieris specialitātē amatu, lai jaunie speciālisti (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists), kas nav nokārtojuši sertifikācijas eksāmenu, varētu strādāt (uz noteiktu laiku) stažiera amatā un sagatavoties atkārtotam sertifikācijas eksāmenam. Šobrīd Profesiju klasifikatorā ir ietverts ārsta stažiera amats, kurā atbilstoši Ārstniecības likuma 39.1 pantā un 43.2 pantā noteiktajam ir ārstam un zobārstam.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f7dc3c0c-f951-497b-b690-0e19c6a688f6
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā ir saņemts viens fiziskas personas ierosinājums veikt tehnisku precizējumu Noteikumu N617 47.2. apakšpunktā, to izsakot šādā redakcijā: “47.2. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestādē, kurā sniedz terciārā līmeņa gastroenteroloģiska profila palīdzību, ieskaitot gastroķirurģiju, transplantoloģiju un gastroenteroloģijas radioloģiju, terapeitiskajā gastroenteroloģijā, gastroinestinālajā endoskopijā, ārstniecības iestādē ar specialitātei atbilstošu profilu terapeitiskajā endoskopijā, pediatriskajā gastroenteroloģijā, kā arī terapeitiskajā gastroenteroloģijā."
Ierosinājums ir ņemts vērā.
I Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) 28.04.2025. atzinums (skat. TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA izsaka priekšlikumus par Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu, kas paredz papildināt Noteikumus ar 10.1 punktu:
LSA priekšlikums papildināt 10.1 punktu ar teikumu: “Ja stažiera profesionālās darbības pārtraukums ir saistīts ar objektīviem apstākļiem (ilgstoša slimība, bērna kopšanas atvaļinājums), ārstniecības iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt stažiera statusa termiņa pagarinājumu līdz diviem gadiem.” LSA pamatojums - profesionālās darbības pārtraukumi var būt saistīti ar no personas neatkarīgiem objektīviem apstākļiem, piemēram, ilgstošu saslimšanu vai bērna kopšanas pienākumiem, ir nepieciešams paredzēt iespēju pagarināt stažiera statusa termiņu. Šāda pieeja stiprinātu ārstniecības personu sociālo aizsardzību, veicinātu iekļaušanos darba tirgū pēc pārtraukuma un mazinātu speciālistu deficīta risku veselības aprūpes nozarē.
Veselības ministrija skaidro, ka Noteikumu projektā ietvertās normas mērķis nav atcelt sertifikācijas prasību, bet gan nodrošināt iespēju ārstniecības personām turpināt darbu arī gadījumos, kad sertifikācijas eksāmens nav nokārtots vai sertifikāta derīgums nav uzturēts objektīvu iemeslu dēļ. Ja ārstniecības persona piecu gadu laikā (summāri) ir strādājusi kā stažieris, tad, lai turpinātu darbu, būs nepieciešams kārtot sertifikācijas eksāmenu. Šī prasība nodrošina gan profesionālo izaugsmi, gan pacientu drošību. Svarīgi uzsvērt, ka sistēmā šobrīd pastāv iespēja kārtot sertifikācijas eksāmenu, un tas ir pieejams visiem, kuri vēlas turpināt profesionālo darbību pilnā apjomā. Ja tiks konstatēti gadījumi, kā minēts LSA priekšlikumā, kuros būtu nepieciešams pagarināt stažiera statusu, šie gadījumi tiks rūpīgi izvērtēti, īpašu uzmanību pievēršot pacienta drošībai un ārstniecības kvalitātei.
LSA priekšlikums papildināt 10.1 punktu ar teikumu: "“Ārstniecības iestādei ir pienākums uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm.” LSA pamatojums - lai nodrošinātu ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatāmību stažiera statusā, ir nepieciešams noteikt pienākumu ārstniecības iestādēm uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm. Tas palīdzēs gan novērtēt profesionālo izaugsmi, gan veicinās caurspīdīgumu pacientu drošības nodrošināšanā, kā arī būs nepieciešams, piemēram, sertifikācijas vai kvalifikācijas atzīšanas procesos.
Veselības ministrija atzīmē, ka Ārstniecības likuma 59.pants nosaka, ka ārstniecības iestādēm ir pienākums veikt medicīniskās dokumentācijas lietvedību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ārstniecības personai ir pienākums dokumentēt visas ar pacientu veiktās darbības, tostarp diagnostiku, ārstēšanu, izmeklējumus un novērojumus. Šie ieraksti ir būtiski gan pacienta drošībai, gan ārstniecības procesa kvalitātes nodrošināšanai. Medicīniskās dokumentācijas uzturēšana ir ne tikai pacienta drošības un ārstniecības kvalitātes nodrošināšanas instruments, bet arī būtisks priekšnoteikums ārstniecības personu sertifikācijas procesa veiksmīgai norisei, kur ārstniecības persona apliecina veiktās ārstnieciskās un diagnostiskās darbības.
Kā arī LSA 28.04.2025. atzinumā izsaka iebildumu: Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības personām, kuras zaudējušas sertifikāciju pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, ir nepieciešams paredzēt pārejas kārtību. Bez pārejas kārtības šīs personas zaudētu iespēju turpināt profesionālo darbību stažiera statusā un nonāktu nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras zaudē sertifikātu pēc grozījumu stāšanās spēkā. LSA aicina iekļaut jaunu 654.1 punktu "654.1 Ārstniecības persona, kura pirms šo noteikumu spēkā stāšanās datuma ir zaudējusi sertifikāciju, ir tiesīga strādāt stažiera statusā uz šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.".
Veselības ministrija novērš LSA bažas, jo Noteikumu projekts neparedz noteikt tiesību normas ierobežojumus piemērošanā laikā, proti, norma attiecas uz visām ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš. Tātad pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ārstniecības personas, kuras šobrīd nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš varēs sākt strādāt stažiera amatā un darba stāžs stažiera specialitātē tiks sākts uzskaitīt pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
II Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) atzinums (skat. TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA uzdod jautājumus:
Vai studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa?
Sniedzam atbildi, ka studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Tas ir tieši tā pat kā jebkuras studiju programmas studējošais, kuram ir iepriekš iegūta kāda profesionālā kvalifikācija ārpus studijām var strādāt iepriekš apgūtajā profesijā.
Vai pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā, var tikt ieskaitīta?
Skaidrojam, ka pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā netiek ieskaitīta, kā darba pieredze pamatspecialitātē, jo ārsta, zobārsta prakses tiesības kādā no pamatspecialitātēm apliecina ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, kas iegūts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.
Vai persona, kas ir pabeigusi izglītības programmu, bet vēl nav reģistrēta kā ārstniecības persona, var turpināt darbu kā stažieris? Tas rada neskaidrību par studējošo un absolventu praktiskās darbības iespējām laikā starp studiju pabeigšanu un sertifikācijas eksāmenu.
Atbildot uz Latvijas Studentu apvienības jautājumu, skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 5.punktu izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas par absolventiem iesniedz informāciju Veselības inspekcijā. Attiecīgi Veselības inspekcija iekļauj personu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Līdz ar to nevajadzētu rasties lielam laika intervālam starp izglītības dokumenta saņemšanu un reģistrāciju. Turpmāk sertifikācijas eksāmens tiks organizēts vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu (šobrīd šāda iespēja ir tikai ārstiem) (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (24-TA-1881)). Tādējādi nodrošinot, ka pēc sekmīga kvalifikācijas eksāmena un sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas un reģistrēšanās reģistrā, jaunajam speciālistam ir patstāvīgas prakses tiesības specialitātē. Gadījumā, ja persona sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, bet nesekmīgi - sertifikācijas eksāmenu un tiek reģistrēta reģistrā (jo ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu), tad jaunais speciālists var strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā ietvertā 10.1 punktā minētos nosacījumus.
Kā arī gadījumos, ja persona sekmīgi ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, bet kaut kādu iemeslu dēļ vienlaikus nekārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona tiek reģistrēta reģistrā un līdz sertifikācijas eksāmena nokārtošanai ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietvertā 10.1 punkta nosacījumus.
Ierosinājums ir ņemts vērā.
I Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) 28.04.2025. atzinums (skat. TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA izsaka priekšlikumus par Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu, kas paredz papildināt Noteikumus ar 10.1 punktu:
LSA priekšlikums papildināt 10.1 punktu ar teikumu: “Ja stažiera profesionālās darbības pārtraukums ir saistīts ar objektīviem apstākļiem (ilgstoša slimība, bērna kopšanas atvaļinājums), ārstniecības iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt stažiera statusa termiņa pagarinājumu līdz diviem gadiem.” LSA pamatojums - profesionālās darbības pārtraukumi var būt saistīti ar no personas neatkarīgiem objektīviem apstākļiem, piemēram, ilgstošu saslimšanu vai bērna kopšanas pienākumiem, ir nepieciešams paredzēt iespēju pagarināt stažiera statusa termiņu. Šāda pieeja stiprinātu ārstniecības personu sociālo aizsardzību, veicinātu iekļaušanos darba tirgū pēc pārtraukuma un mazinātu speciālistu deficīta risku veselības aprūpes nozarē.
Veselības ministrija skaidro, ka Noteikumu projektā ietvertās normas mērķis nav atcelt sertifikācijas prasību, bet gan nodrošināt iespēju ārstniecības personām turpināt darbu arī gadījumos, kad sertifikācijas eksāmens nav nokārtots vai sertifikāta derīgums nav uzturēts objektīvu iemeslu dēļ. Ja ārstniecības persona piecu gadu laikā (summāri) ir strādājusi kā stažieris, tad, lai turpinātu darbu, būs nepieciešams kārtot sertifikācijas eksāmenu. Šī prasība nodrošina gan profesionālo izaugsmi, gan pacientu drošību. Svarīgi uzsvērt, ka sistēmā šobrīd pastāv iespēja kārtot sertifikācijas eksāmenu, un tas ir pieejams visiem, kuri vēlas turpināt profesionālo darbību pilnā apjomā. Ja tiks konstatēti gadījumi, kā minēts LSA priekšlikumā, kuros būtu nepieciešams pagarināt stažiera statusu, šie gadījumi tiks rūpīgi izvērtēti, īpašu uzmanību pievēršot pacienta drošībai un ārstniecības kvalitātei.
LSA priekšlikums papildināt 10.1 punktu ar teikumu: "“Ārstniecības iestādei ir pienākums uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm.” LSA pamatojums - lai nodrošinātu ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatāmību stažiera statusā, ir nepieciešams noteikt pienākumu ārstniecības iestādēm uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm. Tas palīdzēs gan novērtēt profesionālo izaugsmi, gan veicinās caurspīdīgumu pacientu drošības nodrošināšanā, kā arī būs nepieciešams, piemēram, sertifikācijas vai kvalifikācijas atzīšanas procesos.
Veselības ministrija atzīmē, ka Ārstniecības likuma 59.pants nosaka, ka ārstniecības iestādēm ir pienākums veikt medicīniskās dokumentācijas lietvedību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ārstniecības personai ir pienākums dokumentēt visas ar pacientu veiktās darbības, tostarp diagnostiku, ārstēšanu, izmeklējumus un novērojumus. Šie ieraksti ir būtiski gan pacienta drošībai, gan ārstniecības procesa kvalitātes nodrošināšanai. Medicīniskās dokumentācijas uzturēšana ir ne tikai pacienta drošības un ārstniecības kvalitātes nodrošināšanas instruments, bet arī būtisks priekšnoteikums ārstniecības personu sertifikācijas procesa veiksmīgai norisei, kur ārstniecības persona apliecina veiktās ārstnieciskās un diagnostiskās darbības.
Kā arī LSA 28.04.2025. atzinumā izsaka iebildumu: Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības personām, kuras zaudējušas sertifikāciju pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, ir nepieciešams paredzēt pārejas kārtību. Bez pārejas kārtības šīs personas zaudētu iespēju turpināt profesionālo darbību stažiera statusā un nonāktu nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras zaudē sertifikātu pēc grozījumu stāšanās spēkā. LSA aicina iekļaut jaunu 654.1 punktu "654.1 Ārstniecības persona, kura pirms šo noteikumu spēkā stāšanās datuma ir zaudējusi sertifikāciju, ir tiesīga strādāt stažiera statusā uz šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.".
Veselības ministrija novērš LSA bažas, jo Noteikumu projekts neparedz noteikt tiesību normas ierobežojumus piemērošanā laikā, proti, norma attiecas uz visām ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš. Tātad pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ārstniecības personas, kuras šobrīd nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš varēs sākt strādāt stažiera amatā un darba stāžs stažiera specialitātē tiks sākts uzskaitīt pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
II Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) atzinums (skat. TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA uzdod jautājumus:
Vai studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa?
Sniedzam atbildi, ka studiju laikā persona saglabā tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa. Tas ir tieši tā pat kā jebkuras studiju programmas studējošais, kuram ir iepriekš iegūta kāda profesionālā kvalifikācija ārpus studijām var strādāt iepriekš apgūtajā profesijā.
Vai pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā, var tikt ieskaitīta?
Skaidrojam, ka pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā netiek ieskaitīta, kā darba pieredze pamatspecialitātē, jo ārsta, zobārsta prakses tiesības kādā no pamatspecialitātēm apliecina ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, kas iegūts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.
Vai persona, kas ir pabeigusi izglītības programmu, bet vēl nav reģistrēta kā ārstniecības persona, var turpināt darbu kā stažieris? Tas rada neskaidrību par studējošo un absolventu praktiskās darbības iespējām laikā starp studiju pabeigšanu un sertifikācijas eksāmenu.
Atbildot uz Latvijas Studentu apvienības jautājumu, skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 5.punktu izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas par absolventiem iesniedz informāciju Veselības inspekcijā. Attiecīgi Veselības inspekcija iekļauj personu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Līdz ar to nevajadzētu rasties lielam laika intervālam starp izglītības dokumenta saņemšanu un reģistrāciju. Turpmāk sertifikācijas eksāmens tiks organizēts vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu (šobrīd šāda iespēja ir tikai ārstiem) (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (24-TA-1881)). Tādējādi nodrošinot, ka pēc sekmīga kvalifikācijas eksāmena un sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas un reģistrēšanās reģistrā, jaunajam speciālistam ir patstāvīgas prakses tiesības specialitātē. Gadījumā, ja persona sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, bet nesekmīgi - sertifikācijas eksāmenu un tiek reģistrēta reģistrā (jo ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu), tad jaunais speciālists var strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā ietvertā 10.1 punktā minētos nosacījumus.
Kā arī gadījumos, ja persona sekmīgi ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, bet kaut kādu iemeslu dēļ vienlaikus nekārto sertifikācijas eksāmenu, tad persona tiek reģistrēta reģistrā un līdz sertifikācijas eksāmena nokārtošanai ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē, ievērojot Noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietvertā 10.1 punkta nosacījumus.
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" ir nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas iesaistīties noteikumu projekta publiskā apspriešanā, kur noteikta laikposmā sabiedrības pārstāvji rakstveidā sniedz savus priekšlikumus un iebildumus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašinātās kompetences māsa veselības aprūpes sistēmā uzlabos piekļuvi aprūpei (paplašinātās kompetences māsas var nodrošināt savlaicīgu un efektīvu aprūpi, samazinot gaidīšanas laiku pacientiem un atvieglojot slogu citiem veselības aprūpes sektoriem); aizpildīs nepilnības veselības aprūpes sniegšanā (apgabalos, kur trūkst ārstu, paplašinātās kompetences māsa palīdz nodrošināt pacientiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem); uzlabos aprūpes nepārtrauktību: paplašinātās kompetences māsa izveidojot ilgtermiņa attiecības ar pacientiem, veicināt aprūpes nepārtrauktību un labāku hronisku slimību pārvaldību. Paplašinātās kompetences māsa var sadarboties ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, veicinot uz komandu balstītu pieeju pacientu aprūpei, kas uzlabo vispārējos aprūpes rezultātus.
Palielināsies ekspertu skaits, kas veiks medicīniskās ekspertīzes.
Ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš tiek noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums. Ārstniecības personai visā tās profesionālās darbības laikā ārstniecības iestādes vadītāja noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums, veicot profesionālo darbību sertificētas personas vadībā var tik piemērots ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šāda pieeja mudinās ārstniecības personu iegūt vai atjaunot ārstniecības personas sertifikātu.
Palielināsies ekspertu skaits, kas veiks medicīniskās ekspertīzes.
Ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš tiek noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums. Ārstniecības personai visā tās profesionālās darbības laikā ārstniecības iestādes vadītāja noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums, veicot profesionālo darbību sertificētas personas vadībā var tik piemērots ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šāda pieeja mudinās ārstniecības personu iegūt vai atjaunot ārstniecības personas sertifikātu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Profesijai māsa (pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība) tiek nodrošināta iespēja paplašināt profesijas profesionālo kompetenci (otrā cikla profesionālā augstākā izglītība).
Eksperta papildspecialitātē ir vienkāršotas prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālās darbības ilgumu pamatspecialitātē.
Noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.
Eksperta papildspecialitātē ir vienkāršotas prasības attiecībā uz iepriekšējo profesionālās darbības ilgumu pamatspecialitātē.
Noteikts profesionālās patstāvības un atbildības kopums ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu vai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi