25-TA-20: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Novērst situāciju, ka nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka uz bērniem, kuriem radušies veselības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips nevis bērna labāko interešu prioritātes princips, veikt grozījumus Ārstniecības likuma X nodaļā, kā arī sūdzības vai protesta izskatīšanas kārtību, saīsinot tās termiņu - 5 dienas no iesniegšanas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” uzskaitīti vairāki konstatētie trūkumi pakalpojumu nodrošinājumā nepilngadīgajiem ar atkarības problēmām, vienlaikus uzdodot atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām līdz 2025. gada 1. martam informēt par paveikto un plānoto.
Pamatojoties uz Ministru prezidentes 2024. gada 8. jūlija rezolūciju, lai risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu un darbības koordināciju, 2024. gada 6. augustā norisinājās Veselības ministrijas organizētā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā lemts, ka optimālākais formāts turpmākai pakalpojumu attīstības virzībai ir organizējams divos starpinstitucionālos līmeņos, tādējādi Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Vienlaikus, Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu, jo tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs formāli nereaģēt uz sūdzību, kas iesniegta pirms tās iesniegšanas termiņa beigām. Praksē var rasties situācijas, kur pacienti šādas sūdzības iesniedz nākamajā dienā pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma paziņošanas dienas. Kā rezultātā pacients faktiski var tikt turēts ilgāk kā pilnu kalendāro nedēļu stacionārā, kamēr tiesas priekšsēdētājs tikai sāk skatīt pacienta sūdzību vēl turpmākās 10 dienas. Tātad faktiski šādu sūdzību izskatīšanas kārtība ilgst nevis 10, bet 19 dienas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam. Kā arī Tieslietu ministrija informējusi, ka Tieslietu Padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība sagatavot priekšlikumus izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Tādējādi Tieslietu ministrija ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Pamatojoties uz Ministru prezidentes 2024. gada 8. jūlija rezolūciju, lai risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu un darbības koordināciju, 2024. gada 6. augustā norisinājās Veselības ministrijas organizētā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā lemts, ka optimālākais formāts turpmākai pakalpojumu attīstības virzībai ir organizējams divos starpinstitucionālos līmeņos, tādējādi Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Vienlaikus, Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu, jo tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs formāli nereaģēt uz sūdzību, kas iesniegta pirms tās iesniegšanas termiņa beigām. Praksē var rasties situācijas, kur pacienti šādas sūdzības iesniedz nākamajā dienā pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma paziņošanas dienas. Kā rezultātā pacients faktiski var tikt turēts ilgāk kā pilnu kalendāro nedēļu stacionārā, kamēr tiesas priekšsēdētājs tikai sāk skatīt pacienta sūdzību vēl turpmākās 10 dienas. Tātad faktiski šādu sūdzību izskatīšanas kārtība ilgst nevis 10, bet 19 dienas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam. Kā arī Tieslietu ministrija informējusi, ka Tieslietu Padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība sagatavot priekšlikumus izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Tādējādi Tieslietu ministrija ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz Tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” uzskaitītajiem trūkumiem narkoloģiskās ārstēšanas nodrošināšanā bērniem, nepieciešams novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, tādējādi Ārstniecības likumā ietverot jaunu normu, kas paredz obligātās ārstēšanas nodrošināšanu bērna labākajās interesēs.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā iekļauts 64.1 pants, kas izstrādāts Veselības ministrijas starpinstitūciju darba grupā operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai. Šis pants nosaka kārtību kādā tiek nodrošināta obligātās ārstēšanas īstenošana, sākot ar lēmuma pieņemšanu ārstniecības iestādē (veicot riska izvērtējumu), paredzot kārtību, ka 72 stundu laikā kopš uzņemšanas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā tiek veikts risku izvērtējums un, nepieciešamības gadījumā, tiek lemts par tiesas iesaisti. Tiesai ir jāapstiprina ārstniecības personas lēmums par obligātu ārstēšanu 72 stundu laikā. Lēmumā ārstniecības persona norāda paredzēto turpmākās ārstēšanas veidu un ilgumu, to paredzot atbilstoši plānotajam pakalpojumam un saņemšanas vietai (stacionārā motivācijas programma līdz 2 mēnešiem). Lēmuma izpilde jānodrošina nekavējoties, taču, tas neliedz bērna vai jaunieša uzturēšanos sākotnējā ārstniecības iestādē līdz veselības stāvokļa stabilizācijai, ārstējošais ārsts ir tiesīgs lemt, kurā brīdī jaunietis ir pārvietojams uz citu ārstniecības iestādi ārstēšanas kursa turpināšanai. Šāda kārtība nepieciešama, jo laiks dažādu atkarību izraisošo vielu intoksikācijas ārstēšanai var būt atšķirīgs, kā arī jaunietim var būt arī citas somatiskās saslimšanas, kuru ārstēšanu nepieciešams nodrošināt.
Ārstniecības iestādei ir jānodrošina apstākļi, lai jaunietis patvaļīgi nevarētu pamest ārstniecības iestādi līdz lēmuma pieņemšanai un lēmuma izpildes laikā. Vienlaikus ar likuma grozījumu tiek paredzēta kārtība gadījumā, ja jaunietis patvaļīgi pametis ārstniecības iestādi, kā arī noteiktas pacienta tiesības saņemt juridisko palīdzību interešu aizstāvībai, kā arī lēmuma pārsūdzības kārtība.
Ārstniecības iestādei ir jānodrošina apstākļi, lai jaunietis patvaļīgi nevarētu pamest ārstniecības iestādi līdz lēmuma pieņemšanai un lēmuma izpildes laikā. Vienlaikus ar likuma grozījumu tiek paredzēta kārtība gadījumā, ja jaunietis patvaļīgi pametis ārstniecības iestādi, kā arī noteiktas pacienta tiesības saņemt juridisko palīdzību interešu aizstāvībai, kā arī lēmuma pārsūdzības kārtība.
Problēmas apraksts
Latvijas Zvērinātu advokātu padome, atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteiktajam, kas paredz, ka „Valsts institūcijām ir pienākums uzklausīt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu“ (Likuma 13.pants) lūgusi Latvijas Republikas Veselības ministriju ierosināt grozīt Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitajā daļā noteikto sūdzības un protesta izskatīšanas termiņa skaitīšanas sākumu, nosakot, ka tiesas priekšsēdētājs sūdzību un protestu izskata piecu dienu laikā nevis no sūdzības un protesta iesniegšanas termiņa beigām, bet no sūdzības un protesta iesniegšanas dienas.
Tādējādi Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu, jo tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs formāli nereaģēt uz sūdzību, kas iesniegta pirms tās iesniegšanas termiņa beigām. Praksē var rasties situācijas, kur pacienti šādas sūdzības iesniedz nākamajā dienā pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma paziņošanas dienas. Kā rezultātā pacients faktiski var tikt turēts ilgāk kā pilnu kalendāro nedēļu stacionārā, kamēr tiesas priekšsēdētājs tikai sāk skatīt pacienta sūdzību vēl turpmākās 10 dienas. Tātad faktiski šādu sūdzību izskatīšanas kārtība ilgst nevis 10, bet 19 dienas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam.
Pamatojoties uz Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga un Ģenerālprokuratūras viedokli, šo kārtību nepieciešams uzlabot, samazinot sūdzību izskatīšanas termiņu, tādējādi samazinot termiņu personu iespējamai nepamatotai ievietošanai stacionārā, ja tiesas priekšsēdētājs sūdzību atzīst par pamatotu un nolemj atcelt tiesneša lēmumu.
Tādējādi Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu, jo tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs formāli nereaģēt uz sūdzību, kas iesniegta pirms tās iesniegšanas termiņa beigām. Praksē var rasties situācijas, kur pacienti šādas sūdzības iesniedz nākamajā dienā pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma paziņošanas dienas. Kā rezultātā pacients faktiski var tikt turēts ilgāk kā pilnu kalendāro nedēļu stacionārā, kamēr tiesas priekšsēdētājs tikai sāk skatīt pacienta sūdzību vēl turpmākās 10 dienas. Tātad faktiski šādu sūdzību izskatīšanas kārtība ilgst nevis 10, bet 19 dienas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam.
Pamatojoties uz Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga un Ģenerālprokuratūras viedokli, šo kārtību nepieciešams uzlabot, samazinot sūdzību izskatīšanas termiņu, tādējādi samazinot termiņu personu iespējamai nepamatotai ievietošanai stacionārā, ja tiesas priekšsēdētājs sūdzību atzīst par pamatotu un nolemj atcelt tiesneša lēmumu.
Risinājuma apraksts
Izdarīt grozījumus Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitajā daļā, tādējādi izmainot noteikto sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu, nosakot, ka augstākas instances tiesa sūdzību un protestu izskata piecu dienu laikā nevis no sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa beigām, bet no sūdzības vai protesta iesniegšanas dienas.
Problēmas apraksts
Tieslietu ministrija 2024. gada 27. decembra vēstulē, sniedzot atbalstu sūdzības vai protesta termiņa izskatīšanas termiņa izmaiņās, vienlaikus informējusi Veselības ministriju, ka Tieslietu Padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība sagatavot priekšlikumus izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Tādējādi Tieslietu ministrija ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Risinājuma apraksts
Izdarīt grozījumus Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā, un 68.1 panta otrajā un ceturtajā daļā, nosakot, ka tiesneša pieņemtos lēmumus pārskata nevis tiesas priekšsēdētājs, bet gan augstākas instances tiesa, proti, apgabaltiesa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likuma izmaiņas ietekmēs jauniešus ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem, nodrošinot tiem obligātu ārstēšanu, lai tiktu aizsargātas bērna labākās intereses. Papildu, tiks nodrošinātas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības pacientiem lēmuma par obligāto narkoloģisko vai psihiatrisko ārstēšanu pārsūdzībai, nosakot īsāku sūdzības vai protesta izskatīšanas termiņu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ārstniecības iestādes, kuras sniedz narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumus; tiesas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesas; juridiskās palīdzības sniedzēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Tiesas; juridiskās palīdzības sniedzēji
palielinās
Vērtības nozīme:
8,00
Viena darba diena
60
60 lietas gadā
Attiecībā uz 64.prim panta iekļaušanu, likumprojektam ir ietekme uz tiesu darbu, tiesu noslodzi. Vienas šādas lietas izskatīšana vidēji var aizņemt vienu darba dienu, kas attiecīgi ņemot vērā prognozējamo lietu skaitu (60 lietas gadā), kopumā var papildus radīt tiesai noslodzi 60 dienu apmērā.
Juridiskās palīdzības izmaksas vienas lietas ietvaros vidēji ir 100 euro apmērā. Summu veido konsultācijas sniegšana, pārstāvība tiesas sēdē un iepazīšanās ar lietas materiāliem.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likuma grozījumi paredz, ka tiesa apstiprina ārstniecības iestādes lēmumu par obligātas ārstēšanas nepieciešamību gadījumos, kad atkarību izraisošu vielu lietotājam ir noteikts augsts medicīniskais risks, taču pacients atsakās no turpmākas ārstēšanas, lai nodrošinātu bērna labāko interešu aizstāvību.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP2027 uzsvērta nepieciešamība attīstīt multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, u.c.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzības likuma prasību izpildi, nepieciešams paredzēt bērnu ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem obligātās ārstēšanas mehānismu un izveidot tam regulējumu, tādējādi nodrošinot bērna labāko interešu prioritātes principu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veikti grozījumi Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitajā daļā, tādējādi izmainot noteikto sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu, nosakot, ka augstākas instances tiesa sūdzību un protestu izskata 5 (piecu) dienu laikā nevis no sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa beigām, bet no sūdzības vai protesta iesniegšanas dienas, lai tiktu ievērots Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā noteiktais termiņš.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu bērna labāko interešu prioritātes principu, kā arī nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzības likuma prasību izpildi, nepieciešams paredzēt bērnu ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem obligātās ārstēšanas mehānismu un izveidot tam atbilstošu regulējumu Ārstniecības likumā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi