Anotācija

Saskaņā ar Noteikumu 10.⁶ punktu neformālās izglītības programmā “Latviešu valoda bez starpniekvalodas” tiek iesaistīti bēgļi un personas ar alternatīvo statusu. Pārējiem  Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - Aģentūra) klientiem ir iespēja iesaistīties valsts valodas apguves programmā ar starpniekvalodu. Vienlaikus Aģentūra ir konstatējusi, ka interesi par minētās valsts valodas programmas apguvi izrāda arī citas Aģentūras klientu grupas, piemēram, Eiropas Savienības un trešo valstu pilsoņi. 

 

Lai neierobežotu valsts valodas programmas apguvi, personai atbilstošākā veidā, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 10.⁶ punktu un paplašināt neformālās izglītības programmas “Latviešu valoda bez starpniekvalodas” mērķgrupu, paredzot Aģentūrai iespēju iesaistīt šajā programmā jebkuru Aģentūras klientu, kuram dalība šādā programmā būtu piemērota. 

 

Noteikumu 21.¹ punkts nosaka, ka šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās modulārās profesionālās izglītības programmas īsteno profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot vienu vai vairāku profesionālās tālākizglītības programmu moduļu apguvi atbilstoši profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktajām profesionālajām kompetencēm, prasmēm un zināšanām. Atsauce šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām  profesionālās izglītības modulārajām programmām ir minēta arī Noteikumu 10.⁷ punktā. Vienlaikus 21.1. apakšpunktā nav minētas modulārās izglītības programmas, bet profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā atbilstoši profesiju standartu sarakstam, kas ietverts normatīvajā aktā par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību, savukārt profesionālās tālākizglītības ietvaros iespējams apgūt arī atsevišķu moduli, neiegūstot profesionālo kvalifikāciju.

Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 10.⁷ un 21.¹ punkta redakciju.

Noteikumu 26. un 31. punktā ir ietvertas prasības bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistei mācību programmās. Saskaņā ar Noteikumu 26.punktu profesionālās izglītības programmu apguvē, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbnieku iesaista, ja:
bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;
bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes, jo pēdējo triju gadu laikā nav strādājis iegūtajā profesijā;
bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.
Profesionālās izglītības programmas ietver arī profesionālās pilnveides programmas, kuru  apguve ir būtiska klientiem, kuriem nepieciešams pilnveidot savas prasmes, kamēr tās vēl nav zudušas. Turklāt,  ja klientam nav profesionālās kvalifikācijas, bet ir iespēja īstenot savu projektu vai uzsākt komercdarbību, jābūt iespējai pilnveidot savas zināšanas, apgūstot atbilstošas pilnveides izglītības programmas.

 

Nodrošinot iespēju apgūt profesionālās pilnveides programmas plašākam Aģentūras klientu lokam, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 26.punktu, nosakot, ka Noteikumu 26. punktā ietvertās prasības iesaistei mācību pasākumā ir attiecināmas tikai uz profesionālās tālākizglītības programmām, kā arī papildināt Noteikumu 31. punktu, nodrošinot, ka profesionālās pilnveides programmās turpmāk varēs iesaistīties arī tie Aģentūras klienti, kuru prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām vai šīs prasmes ir nepietiekamas.
 

Noteikumu 34.⁶ punkts paredz, ka  izglītības programmas īsteno grupās no 6 līdz 12 cilvēkiem. Aģentūras organizētās mācības ir augsti pieprasītas Aģentūras klientu vidū, vienlaikus ir novērots, ka katrā mācību grupā vidēji 1 līdz 3 cilvēki pārtrauc mācības.
Lai nodrošinātu Aģentūras klientiem izglītības pasākumu lielāku pieejamību, vienlaikus nemazinot mācību kvalitāti, paredzēts  izglītības programmu grupās palielināt maksimālo izglītojamo skaitu no 12 līdz 15 cilvēkiem.
Turklāt, ņemot vērā samaksas par rezultātu pieejas piemērošanu Aģentūras organizēto mācību ietvaros, kas nodrošina, ka izglītības iestādes saņem finansējumu tikai par mācību programmu pabeigušajiem dalībniekiem (sekmīgi nokārtots gala pārbaudījums - izglītības iestādes organizētais vai valsts eksāmens), izglītojamo skaita palielināšana grupā līdz 15 personām veicinās izglītības iestāžu ar augstāku kvalitātes rādītāju motivāciju atkārtoti piedalīties Aģentūras izsludinātajās izglītības programmās, kuras visvairāk piemērotas gan klātienes, gan attālinātām mācībām.

 

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 34.⁶ punktu, palielinot maksimālo izglītojamo skaitu neformālās izglītības programmu grupās līdz 15 cilvēkiem vienā grupā. Papildus mācību grupas lielums ir minēts arī Noteikumu 19.¹ 2.1. apakšpunktā, kurā ir atrunāti gadījumi izglītības iestādes piedāvājumu īstenot konkrētu izglītības programmu konkrētā apmācības īstenošanas vietā svītrošanai no izglītības piedāvājumu saraksta. Lai novērstu Noteikumu normu pārklāšanos, Noteikumu projekts papildus paredz precizēt 19.¹ 2.1. apakšpunktu.

 

Saskaņā ar Noteikumu 34.⁷ 5. apakšpunktu tiešsaistes platformu piedāvātās mācību programmas bezdarbnieki un darba meklētāji apgūst katru darbdienu četras mācību stundas dienā, kopā nepārsniedzot četrus mēnešus, bet bezdarba riskam pakļautās personas – vismaz piecas mācību stundas nedēļā, kopā nepārsniedzot sešus mēnešus.
Aģentūras pieredze liecina, ka mācību dalībniekiem ir izaicinoši mācīties šobrīd noteiktajā intensitātē, kas ir viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc pakalpojuma pieprasījums var būt nepietiekošs. Turklāt, ievērojot, ka mācību process norit patstāvīgi, arī Aģentūrai ir apgrūtināta mācību intensitātes uzraudzība.
 

Lai atvieglotu mācību apgūšanu tiešsaistes mācību platformās, paredzēts atteikties no detalizētas mācību intensitātes noteikšanas, nostiprinot kopējo minimālo un maksimālo mācību programmu apguves periodu. Atbilstoši vienotajai kārtībai atkarībā no pakalpojuma sniedzēja paredzētā mācību programmas ilguma Aģentūra noteiks katram pasākuma dalībniekam programmas apguves termiņu, kas nevarēs pārsniegt sešus mēnešus.  Savukārt bezdarba riskam pakļautajām personām tiks nodrošināta iespēja apgūt mācību programmu zemākā intensitātē –  līdz deviņiem mēnešiem programmas apguvei.
 

Atbilstoši 34.⁷ 6. apakšpunkta prasībām nodarbinātām personām paredzētās mācības īsteno katru dienu no pulksten 8.00 līdz 22.00, nepārsniedzot astoņas stundas dienā. Vienlaikus Aģentūrā saņemts ierosinājums veiksmīgākai mācību apvienošanai ar darbu nodrošināt iespēju īstenot mācības no pulksten 7.00.
 

Veicinot efektīvāku mācību procesa norisi nodarbinātām personām, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu  34.⁷ 6. apakšpunktu, nosakot, ka mācības var īstenot no pulksten 7.00.
 

Noteikumu 35.⁴ punktā ir paredzēts, ka, ja darba meklētājs 90 dienu laikā pēc mācības pabeigšanas bez attaisnojošiem iemesliem nekārto eksāmenu vai noslēgumu pārbaudījumu, Aģentūra turpmāko 24 mēnešu laikā vai līdz minētā eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma nokārtošanai neiesaista darba meklētāju citos mācību pasākumos. Vienlaikus praksē ir arī gadījumi, kad darba meklētāji pārtrauc mācības bez attaisnojošiem iemesliem.

 

Lai stiprinātu mācību pasākumu dalībnieku atbildību par mācību programmas apguvi, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 35.⁴ punktu, nosakot, ka turpmāko 24 mēnešu laikā dalība mācību pasākumos tiks liegta arī tiem darba meklētājiem, kuri pārtrauc mācības bez attaisnojoša iemesla.
Tāpat Noteikumu projekts paredz stiprināt arī tiešsaistes platformu mācību dalībnieku atbildību gadījumā, ja mācības tiek pārtrauktas bez attaisnojoša iemesla, attiecīgi papildinot 46.² punktu.

 

Noteikumu 45. punkta nosaka Aģentūras organizēto mācību programmu ilgumu un mācību kupona vērtību. 
Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu" ir noteikts standarts profesionālās tālākizglītības programmām, savukārt profesionālās pilnveides izglītības programmu ilgums nav ierobežots.

Nodrošinot Noteikumu 45.punkta savstarpēju saskaņošanu ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 45. punktu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu.

Noteikumu 45.¹ punktā ir noteikta profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu atlīdzināšanas kārtība, vienlaikus Noteikumi nenosaka termiņu, kādā personai jāiesniedz iesniegums par profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu atlīdzināšanu un persona var iesniegt iesniegumu par pakalpojumu, kas izmantots senākā periodā, kad personai bija piešķirts bezdarbnieka statuss.

 

Lai nodrošinātu vienotu pieeju, kas būs savstarpēji saskaņota arī ar Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenoto projektu ietvaros noteikto profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu atlīdzināšanas kārtību, Noteikumu projekts paredz papildināt 45.¹ punkta otro teikumu, nosakot, ka minētās izmaksas tiks atlīdzinātas, ja iesniegums tiks iesniegts Aģentūrā viena mēneša laikā no dokumenta par profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu izsniegšanas dienas.

 

Atsevišķās pilsētās ir nepietiekams vai nav pieejams izglītības piedāvājums transportlīdzekļu vadītāju mācībām, tādējādi ne visiem Aģentūras klientiem ir iespējams nodrošināt transportlīdzekļu vadītāju mācības tuvu dzīvesvietai. Lai noskaidrotu iemeslus, kas atturēja iesniegt pieteikumu transportlīdzekļu vadītāju mācības īstenošanai, Aģentūra veica izglītības iestāžu aptauju. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka viens no galvenajiem pieteikuma neiesniegšanas iemesliem ir nepietiekošā kupona vērtība, kas nenosedz visas mācību izmaksas, otrs iemesls ir noteiktā mācību intensitāte –  izglītības iestāde nevar nodrošināt mācības katru darbdienu.
Lai papildinātu transportlīdzekļu un traktortehnikas mācību īstenotāju skaitu un vienlaikus arī pakalpojuma pieejamību, nepieciešams palielināt kupona vērtību un samazināt mācību īstenošanas intensitāti līdz ne mazāk kā trīs darbdienām nedēļā.
Ir veikta transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācību izmaksu tirgus izpēte, pamatojoties uz pretendentu mājas lapās publiskoto informāciju par mācību izmaksām. Ņemot vērā, ka teorētisko un braukšanas nodarbību izmaksas būtiski atšķiras, veidojot kupona vērtību nepieciešams nodalīt atsevišķi stundas likmes teorētiskajām un braukšanas nodarbībām, nosakot, ka teorētisko nodarbību stundas likme ir pielīdzināma neformālajai apmācībai (t.i. 4,50 euro par mācību stundu), tādējādi nodrošinot, ka samaksa izglītības iestādei par Aģentūras klientam nodrošināto apmācību būtiski neatšķirtos no apmācības izmaksām klientiem brīvajā tirgū.
Veicot aprēķinu ir secināts, ka vidējās izmaksas par C, CE un D kategoriju transportlīdzekļu vadītāju mācībām, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu CSDD un kvalifikācijas apliecības izsniegšanu CSDD ir 1100,00 euro un vidējā stundas likme braukšanas mācībām ir 33,00 euro par mācību stundu.
Veicot aprēķinu par traktortehnikas vadītāju mācību izmaksām, ir secināts, ka vidējās izmaksas par TR1 un TR2 traktortehnikas vadītāju mācībām, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (turpmāk – VTUA) un kvalifikācijas apliecības izsniegšanu ir 640,00 euro un vidējā stundas likme par braukšanas mācībām ir 50,00 euro par braukšanas stundu. Vidējās izmaksas par TR3 un TR4 traktortehnikas vadītāju mācībām, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu VTUA un kvalifikācijas apliecības izsniegšanu ir 750,00 euro un vidējā stundas likme par braukšanas mācībām ir 70,00 euro par braukšanas stundu.
 

 

Noteikumu projekts paredz izteikt 46.¹ punktu jaunā redakcijā, pārskatot kupona vērtību transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācību programmās, kā arī precizēt 34.⁷ 3. apakšpunktu, nosakot, ka  transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācības īsteno ne mazāk kā trīs darbdienas nedēļā.
Papildus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, Noteikumu projekts paredz, ka jauna kupona vērtību tiks piemērota mācībām, kas ir uzsāktas pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas. 

 

Noteikumu 84.punkts paredz, ka pasākumu noteiktām personu grupām jeb subsidētās nodarbinātības pasākumu ietvaros finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī. Savukārt 88.¹ punktā tiek atrunāta dotācijas piešķiršanas kārtība nepilna darba laika nodarbinātības gadījumā.

 

Tiesiskās noteiktības veicināšanai, kā arī Noteikumos ietverto normu savstarpējai saskaņošanai, Noteikumu projekts paredz papildināt 88.¹ punktu, precīzi nosakot, ka arī gadījumā, ja pasākumā iesaistītā persona tiek nodarbināta nepilnu darba laiku, finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī.
Papildus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, Noteikumu projekts paredz, ka jauna finanšu atbalsta aprēķināšanas kārtība tiks piemērota ar 2025. gada 1. aprīli. 


 

Noteikumu 105. punkts paredz, ka Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais sniedz Noteikumu 106. punktā minēto informāciju (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, izglītības iestādes nosaukums u.c.). Tomēr galvenais priekšnosacījums izglītojamā reģistrācijai dalībai pasākumos vasaras brīvlaikā nav informācijas sniegšana, bet izglītojamā pieteikums dalībai pasākumā un atbilstība pasākuma mērķa grupai.

 

Lai precīzāk noteiktu prasības izglītojamo reģistrācijai dalībai pasākumos vasaras brīvlaikā, Noteikumu projekts paredz izteikt 105. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais ir pieteicies dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, izglītojamais atbilst 103.punktā minētajai mērķa grupai.
 

Noteikumu 106. punktā ir uzskaitīta informācija, kas tiek norādīta izglītojamā uzskaites kartē. Vienlaikus par Aģentūras klientiem uzkrāto datu apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.172).
 

Lai novērstu informācijas pārklāšanos ar Noteikumos Nr.172 noteikto, Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu 106. punktu. 
 

Preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir paredzēta iespēja veikt darba vietas pielāgojumu bezdarba riskam pakļautajām nodarbinātām personām ar invaliditāti. Saskaņā ar Noteikumu 109.²⁸ punktu dotāciju darba vietas pielāgošanai līdz 1000 euro apmērā piešķir atbilstoši darba devēja – komersanta vai individuālā uzņēmuma – iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam. Vienlaikus, lai veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, nepieciešams attiecināt darba vietas pielāgošanas iespēju arī uz valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.
 

Veicinot personu ar invaliditāti nodarbinātību, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 109.²⁸ punktu, nosakot, ka dotāciju darba vietas pielāgošanai turpmāk varēs saņemt arī darba devēji – valsts un pašvaldību iestādes, kurās tiek nodarbinātas personas ar invaliditāti.
Vienlaikus, ja attiecīgais darba devējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, ne visos gadījumos, piešķirot publiskos līdzekļus šādam mērķim, tas būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, kam būtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta (de minimis) regulējumu, jo valsts un pašvaldību iestādes pamatā veic tādas darbības, kam nav saimnieciska rakstura. Ņemot vērā, ka šobrīd MK noteikumu Nr.75 192.⁶ punktā ir paredzēts, ka, piešķirot publiskos līdzekļus MK noteikumu Nr.75 3.4.7.sadaļā paredzētajam mērķim, visos gadījumos tiek piemērots de minimis atbalsta regulējums, MK noteikumu Nr.75 192.⁶ punkts tiek papildināts ar atrunu, ka gadījumā, ja atbalsta saņēmējs ir valsts vai pašvaldības iestāde 3.4.7.sadaļā paredzētajām mērķim komercdarbības atbalsta regulējumu piemēro tādam finanšu atbalstam, kas ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
 

Noteikumu 136. punktā ir noteikts, ka pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" ietvaros biedrības, nodibinājumi un augstākās izglītības iestādes slēdz līgumus ar bezdarbniekiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai līdz 12 mēnešiem, ja līgumu slēdz ar bezdarbnieku ar invaliditāti. Savukārt arī Noteikumu 131. punkta, kurā ir vispārīgi uzskaitīti kompleksie atbalsta pasākuma, 131.4. apakšpunktā ir minēts, ka pasākums “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” ilgst līdz sešiem mēnešiem.

Lai novērstu tiesību normu dublēšanu, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 131.4. apakšpunktu, svītrojot informāciju par pasākuma ilgumu.

Šobrīd bezdarbniekam paredzētās atlīdzības apmērs par dalību algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir 250 euro mēnesī. Pēdējo reizi atlīdzības apmērs tika pārskatīts 2021. gadā, kad minimālā mēneša darba alga bija 500 euro mēnesī.
 

Palielinoties minimālajai mēneša darba algai (no 2025.gada 740 euro mēnesī),  atbilstoši pasākumā paredzētajam stundu skaitam, kā arī nodrošinot, lai pasākuma ietvaros paredzētā atlīdzība nesekmētu nodarbinātības atbalsta pasākuma konkurenci ar darba tirgū pieejamajām brīvajām darba vietām, paredzēts veikt grozījumu Noteikumu 141.¹⁰ punktā un noteikt algotu pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros bezdarbnieka ikmēneša atlīdzību 300 euro apmērā.
Izmaiņas tiks nodrošinātas Aģentūrai piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros un tiks piemērotas sākot ar 2025. gada 1. martu.
 

Noteikumu 163.³ 1. apakšpunktā ir noteikti bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi -  individuālas speciālistu konsultācijas un grupu konsultācijas (tai skaitā karjeras, psihologu un psihoterapeitu konsultācijas). Papildus, lai veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no 2023. gada Aģentūra nodrošina arī mentora atbalstu, ko sniedz gan atbilstoši Noteikumu 139.¹ punktam publisko iepirkumu noteiktajā kārtībā piesaistītie pakalpojumu sniedzēji, gan turpmāk sniegs Aģentūras specializētie darbinieki.
Tāpat Noteikumu 163.³ 1. apakšpunkts paredz psihoterapeitu un psihologu konsultācijas. Aģentūra nodrošina psihologa konsultācijas, kuras primāri paredzētas klientu emocionālā un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, palīdzot identificēt problēmas, kas kavē viņu iesaistīšanos sabiedrībā un darba tirgū. Praksē psiholoģi ir identificējuši atsevišķus gadījumus, kad klientam varētu būt nepieciešamas arī psihoterapeita konsultācijas. Atšķirībā no psihologa psihoterapeits ir ārstniecības persona, kura ir tiesīga nozīmēt medikamentozo terapiju. Tomēr psihoterapija, lai tā būtu efektīva, ir ilgstošs process, kas nav īstenojams paredzēto 5-10  konsultāciju laikā. Savukārt Aģentūras pieredze liecina, ka paredzētājā apjomā psihologa konsultācijas ir pietiekamas un piemērotas klientu vajadzībām, jo tās sniedz nepieciešamo emocionālo un psiholoģisko atbalstu, palīdzot klientiem apzināt un risināt problēmas, Aģentūras kompetences jautājumu ietvaros.

 

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 163.³ 1. apakšpunktu, precizējot Aģentūras klientiem pieejamos aktivizācijas pasākumus.

Lai pārliecinātos par klientu atbilstību reģionālās mobilitātes atbalsta piešķiršanai izvirzītājām prasībām, Aģentūras darbinieki pārbauda klientu iesniegto informāciju par attālumu starp deklarēto dzīvesvietu un darba vietu. Ievērojot, ka bieži vien pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka klientu iesniegtā informācija nav precīza, paredzēts, ka turpmāk klientiem pieteikumā nebūs jānorāda minētā informācija.

Noteikumu projekts paredz attiecīgi precizēt Noteikumu 167. punktu.

Noteikumu 192.¹⁰ punkts nosaka, ka de minimis atbalstu nepiešķir, ja saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma uzsāktu maksātnespējas procedūru.
Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajam skaidrojumam formulējums "pasludināts maksātnespējas process" aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim.

Lai nodrošinātu Noteikumu 192.¹⁰ punktā ietverto prasības atbilstību maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, Noteikumu projekts paredz precizēt 192.¹⁰ punktu, nosakot ka finanšu atbalsts netiek piešķirts kā de minimis atbalsts, ja saimnieciskās darbības veicējam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tam ir pasludināts maksātnespējas process, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma uzsāktu maksātnespējas procedūru

Saskaņā ar Noteikumu 176. punktu izglītības programmu, kurā nepieciešama bezdarba riskam pakļautās personas apmācība, nosaka bezdarba riskam pakļautā persona sadarbībā ar aģentūru. Vienlaikus atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai – valstisks vai personisks ieguvums” izteiktajam ieteikumam nepieciešams pārskatīt bezdarba riskam pakļauto personu iesaistes kritērijus, jo īpaši lai motivētu personas ar zemu izglītības līmeni iesaistīties darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvē, kā arī veiktu mērķētāku bezdarba riskam pakļauto personu iesaisti transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācībās.  

Nodrošinot Valsts kontroles izteiktā ieteikuma ieviešanu, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 178. punktu, nosakot bezdarba riskam pakļautajām personām kritērijus iesaistei transportlīdzekļu un traktortehnikas mācību programmās.
Turpmāk minētajās mācību programmās tiks iesaistīta tikai tāda nodarbinātā persona, kura strādā vienkāršo profesiju darbu atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai, kurai nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas vai gadījumā, ja mācību nepieciešamību apstiprina darba devējs, izsniedzot attiecīgu izziņu.
Vienlaikus, pilnveidojot nodarbināto personu mācību organizēšanu, Noteikumu projekts paredz turpmāk nepiemērot Noteikumu 178. punktā spēkā esošās prasības iesaistei mācību programmā, lai nodrošinātu iespēju nepieciešamības gadījumā apgūt personai vajadzīgo mācību programmu arī gadījumā, ja persona iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija iesaistīta kādā no Aģentūras piedāvātajām mācību programmām.
 

2024. gada 16. decembrī stājās spēkā Komisijas 2024. gada 10. decembra Regula (ES) 2024/3118, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk - Regula Nr. 1408/2013). Minētie grozījumi paredz svītrot Regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktu un turpmāk de minimis atbalstu varēs piešķirt saskaņā ar Regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. un 2.a punktu.

Lai nodrošinātu Noteikumu atbilstību Regulas Nr. 1408/2013 prasībām, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 192.⁹ punktu, nosakot, ka piemērojot Regulu Nr. 1408/2013, de minimis atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Regulas Nr. 1408/2023 3.panta 2. un 2.a punkta prasībām.
Tāpat Noteikumu projekts paredz pārskatīt un precizēt Noteikumu 6.² nodaļu "Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi" atbilstoši normatīvā regulējuma valsts atbalsta jomā aktuālajām prasībām.