25-TA-1838: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 25.2. pasākums: “Pārskatīts esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis, to pārorientējot no procesa uz rezultātu un izstrādāts pilotprojekts par institucionālā finansējuma ieviešanu. Pēc pilotprojekta rezultātiem tiks ieviests institucionālais finansējums visās valsts augstākās izglītības iestādēs. Nodrošināts sniegumā balstīts tautsaimniecības transformācijai nepieciešamais valsts finansējums zinātnei.”
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (turpmāk – projekts) mērķis ir ieviest augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli, ar kura palīdzību pilnveidotu esošo trīs pīlāru finansēšanas modeli, stiprinātu atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un modernizētu finansēšanas principus atbilstoši labākajai Ziemeļeiropas reģiona valstu praksei.
Spēkā stāšanās termiņš
31.12.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 99. punktu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim tiek īstenots augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekts, kā arī nepieciešamību noteikt pārejas laiku augstākās izglītības iestādēm sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai, un ņemot vērā ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu finansēto reformu ieviešanas termiņus (normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim), nepieciešams noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2026. gada 31.decembri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstākās izglītības nozarē ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, paralēli norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī turpinās augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas projektu īstenošana.
No 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim tiek īstenots augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekts. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam izmēģinājumprojekta īstenošanā šobrīd piedalās Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes augstskola un Latvijas Kultūras akadēmija.
2025. gada 4. novembrī Ministru kabinets pieņēma iesniegto informatīvo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu”, atbalstot pilnvērtīgu pāreju uz jauno institucionālās finansēšanas modeli visās Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
No 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim tiek īstenots augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekts. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam izmēģinājumprojekta īstenošanā šobrīd piedalās Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes augstskola un Latvijas Kultūras akadēmija.
2025. gada 4. novembrī Ministru kabinets pieņēma iesniegto informatīvo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu”, atbalstot pilnvērtīgu pāreju uz jauno institucionālās finansēšanas modeli visās Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu.
Pašreizējie augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt no valsts budžeta finansētās studiju vietas. Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu, savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem. Situācija nav vienāda visās augstskolās - ir arī augstskolas, kurās joprojām ir liels konkurss uz no valsts budžeta finansētajām vietām. Tomēr kopumā no valsts budžeta finansētās studiju vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada nepareizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu - tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo absolventu skaitu. Pašreizējie finansēšanas principi arī neveicina racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Pašreizējie augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt no valsts budžeta finansētās studiju vietas. Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu, savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem. Situācija nav vienāda visās augstskolās - ir arī augstskolas, kurās joprojām ir liels konkurss uz no valsts budžeta finansētajām vietām. Tomēr kopumā no valsts budžeta finansētās studiju vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada nepareizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu - tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo absolventu skaitu. Pašreizējie finansēšanas principi arī neveicina racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu problēmas aprakstā minēto, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.
Likumprojekts paredz atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tai vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu. Valsts augstskolas padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studējošiem, kuriem sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. Šīs pārmaiņas arī novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tai vietā koncentrējot resursus - gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu - uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.
Likumprojekts ieviesīs augstskolai elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb ar studiju maksas atlaidēm/līdzmaksājumu, un kuri no privātajiem līdzekļiem sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra un pašizmaksām. Augstskolām ir jāspēj iekšēji veikt studiju izmaksu aprēķinus un kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pieņemt racionālus lēmumus par uzņemšanas un studiju samaksas nosacījumiem. Tām augstskolām, kurām vēl nav izstrādāti studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīki, kā vadlīnijas ir iespējams izmantot IZM pasūtījumā A/S KPMG Baltics veikto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksām un studiju tematisko jomu izmaksu koeficientiem, kā arī studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīku.
Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM un atbildīgās nozares ministrijas slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta).
Tā kā spēku zaudēs tiesību norma, uz kuras pamata izdoti Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk- MK noteikumi Nr. 994), nepieciešams izdot jaunus noteikumus atbilstoši jaunās normas deleģējumam, ietverot kārtību, kādā tiks piešķirts finansējums studiju nodrošināšanai un snieguma finansējums. Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam paredzēts, ka jaunajā modelī studiju bāzes finansējums tiktu balstīts nevis vienas studiju vietas izmaksās, bet gan akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksās. Saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu, izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām. Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla "komplekta" izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības.
Tai pat laikā, balstoties uz augstskolu sniegtajām finanšu atskaitēm un Valsts kases pārskatiem, 71% no augstskolām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek izlietots akadēmiskā personāla atlīdzībai. Līdz ar to, studiju bāzes finansējuma aprēķinā liekot uzsvaru uz akadēmiskā personāla komplektu izmaksām, tiktu nodrošināta lielāka studiju bāzes finansējuma aprēķina sasaiste ar faktiskajām studiju programmu izmaksām.
Pārejot uz jaunu aprēķina kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu "komplektu" esošā finansējuma ietvaros. Šī komplekta mērķis ir radīt augstākās izglītības iestāžu izmaksu grozu, kas tiktu izmantots par pamatu izmaksu aktualizācijā, izrietot no izmaiņām sagaidāmajās izmaksās. Koledžām akadēmiskā personāla komplekta sastāvs tiks noteikts atbilstoši koledžu mācībspēku struktūrai. Ar šādu pieeju, kombinējot to ar jau veiktajām izmaiņām snieguma finansējuma aprēķina formulā MK noteikumos Nr.994, kas uzliek lielāku uzsvaru uz sagatavoto absolventu skaitu, tiktu gan noteikts skaidrs un saprotams studiju bāzes finansējuma aprēķins, kas ņemtu vērā arī studiju jomas koeficientus, gan tiktu likts uzsvars uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu.
Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajai daļai augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Likumprojektā ietverti kritēriji, pamatojoties uz kuriem tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskas personas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu.
Tie ir:
-attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu kā valsts dibinātajās augstskolās;
-valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
-netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
Lai slēgtu līgumu ar privātpersonas dibināto augstskolu, nepieciešams, lai izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem. Attiecībā uz pirmo kritēriju par augstskolas īstenotu augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu, šo kritēriju valsts institūcijas varēs novērtēt, izmantojot zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātus (par zinātnes procesu), kā arī izmantojot absolventu monitoringa datus par absolventu nodarbinātību un akreditācijas procesa rezultātus (par studiju procesu).
Ņemot vērā to, ka jaunais finansēšanas modelis balstās uz sasniedzamajiem rezultātiem, nepieciešams izstrādāt arī finansējuma pārdales mehānismu, lai nodrošinātu stimulu augstskolām izpildīt līgumos noteiktos uzdevumus, ar papildus finansējumu atalgojot tās augstskolas, kuras spēj izpildīt noteiktos uzdevumus, un paredzot zināmus pieejamā finansējuma ierobežojumus tām augstskolām, kuras tām uzdotos uzdevumus nav spējušas izpildīt. Lai izstrādātu godīgu, pārskatāmu un saprotamu mehānismu pārdales īstenošanai, protokollēmumā paredzēts IZM kopā ar Kultūras, Veselības un Zemkopības ministrijām izstrādāt pārdales mehānismu līdz 2028. gadam, lai līdz 2030.gadam, kad būs beigušies pirmo institucionālās finansēšanas līgumu ar augstākās izglītības iestādēm darbības termiņi, būtu skaidri zināmi principi pārdalē, ar kuriem augstākās izglītības iestādes varētu rēķināties.
Latvijas augstākās izglītības iestāžu finansēšanas sistēma balstās trīs pīlāros - bāzes pīlāra mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību un ilgtermiņa plānošanu. Snieguma pīlāra mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei un noteiktu mērķu sasniegšanai. Savukārt attīstības pīlāra mērķis ir stimulēt inovācijas, pētniecības vai studiju izcilību, iestāžu specializāciju un profilu attīstību. Līdz šim likuma līmenī šis modelis nav noteikts, līdz ar to likumprojektā ir ietverta arī norma, kas paredz, ka valsts augstskolas var saņemt attīstības finansējumu.
Valsts pasūtījuma veidošanā tiks izmantots transformētās Cilvēkkapitāla attīstības padomes augstākās izglītības domnīcas formāts, iesaistot nozaru ministrijas un sociālos un sadarbības partnerus, lai nodrošinātu valsts pasūtījuma atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozaru vajadzībām. Precīza valsts pasūtījuma veidošanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Projekta būtiskākie grozījumi paredz:
1) likuma 52.pantā tiek mainīts regulējums, nosakot, ka augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un studējošo pašpārvalžu atzinumiem apstiprina studiju vietu skaitu un studiju maksas nosacījumus (kuros gadījumos studiju maksu pilnā apmērā sedz no augstskolas līdzekļiem, kuros tiek noteikts privātpersonu (studējošā un/vai, piemēram, darba devēja) līdzekļiem, un kuros studiju maksu pilnā apmērā sedz no privātpersonas līdzekļiem). Ņemot vērā, ka izmaiņu rezultātā tiek skarti būtiski jautājumi, kas skar studiju vietu finansēšanas principus, kas ietekmē gan akadēmiskā personāla, gan studējošo intereses, iestrādāts mehānisms, kas palīdzētu studiju vietu plānošanas procesā līdzsvarot gan studējošo, gan akadēmiskā personāla, gan augstskolas stratēģiskās intereses;
2) 78.pantā tiek ietverts 3 pīlāru modelis – finansējums studiju nodrošināšanai (studiju bāzes bloka dotācija), snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā, un attīstības finansējums;
3) skaidrāk diferencēti divu no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramo stipendiju veidi- studiju un sociālā.
Plānots, ka augstākās izglītības iestādēm finansējums studiju stipendiju nodrošināšanai tiks piešķirts esošā finansējuma ietvaros, ņemot vērā latviešu valodā studējošo skaitu un piemērojot studiju jomas koeficientu, kā arī ņemot vērā prioritārajās jomās studējošo skaitu (šobrīd atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 818 "Noteikumi par stipendijām" tiek piešķirtas paaugstinātās stipendijas tematiskās studiju jomas "Izglītība" studējošajiem). Šādā veidā plānots nodrošināt, ka stipendiju finansējuma sadalījums pēc iespējas tiek pielīdzināts tai situācijai, kas bija līdz institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai (studiju stipendijas šobrīd tiek piešķirtas tikai budžeta vietās studējošajiem, un budžeta vietas tiek noteiktas tikai valsts valodā īstenotajās studiju programmās).
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, izstrādāts pārejas noteikums, kas paredz, ka augstskolas nodrošina studējošo, kuri imatrikulēti augstskolās līdz 2026.gada 31.decembrim, studijas valsts finansētajās studiju vietās atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, un noslēgtajiem studiju līgumiem.
Likumprojekts paredz atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tai vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu. Valsts augstskolas padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studējošiem, kuriem sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. Šīs pārmaiņas arī novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tai vietā koncentrējot resursus - gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu - uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.
Likumprojekts ieviesīs augstskolai elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb ar studiju maksas atlaidēm/līdzmaksājumu, un kuri no privātajiem līdzekļiem sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra un pašizmaksām. Augstskolām ir jāspēj iekšēji veikt studiju izmaksu aprēķinus un kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pieņemt racionālus lēmumus par uzņemšanas un studiju samaksas nosacījumiem. Tām augstskolām, kurām vēl nav izstrādāti studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīki, kā vadlīnijas ir iespējams izmantot IZM pasūtījumā A/S KPMG Baltics veikto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksām un studiju tematisko jomu izmaksu koeficientiem, kā arī studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīku.
Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM un atbildīgās nozares ministrijas slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta).
Tā kā spēku zaudēs tiesību norma, uz kuras pamata izdoti Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk- MK noteikumi Nr. 994), nepieciešams izdot jaunus noteikumus atbilstoši jaunās normas deleģējumam, ietverot kārtību, kādā tiks piešķirts finansējums studiju nodrošināšanai un snieguma finansējums. Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam paredzēts, ka jaunajā modelī studiju bāzes finansējums tiktu balstīts nevis vienas studiju vietas izmaksās, bet gan akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksās. Saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu, izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām. Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla "komplekta" izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības.
Tai pat laikā, balstoties uz augstskolu sniegtajām finanšu atskaitēm un Valsts kases pārskatiem, 71% no augstskolām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek izlietots akadēmiskā personāla atlīdzībai. Līdz ar to, studiju bāzes finansējuma aprēķinā liekot uzsvaru uz akadēmiskā personāla komplektu izmaksām, tiktu nodrošināta lielāka studiju bāzes finansējuma aprēķina sasaiste ar faktiskajām studiju programmu izmaksām.
Pārejot uz jaunu aprēķina kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu "komplektu" esošā finansējuma ietvaros. Šī komplekta mērķis ir radīt augstākās izglītības iestāžu izmaksu grozu, kas tiktu izmantots par pamatu izmaksu aktualizācijā, izrietot no izmaiņām sagaidāmajās izmaksās. Koledžām akadēmiskā personāla komplekta sastāvs tiks noteikts atbilstoši koledžu mācībspēku struktūrai. Ar šādu pieeju, kombinējot to ar jau veiktajām izmaiņām snieguma finansējuma aprēķina formulā MK noteikumos Nr.994, kas uzliek lielāku uzsvaru uz sagatavoto absolventu skaitu, tiktu gan noteikts skaidrs un saprotams studiju bāzes finansējuma aprēķins, kas ņemtu vērā arī studiju jomas koeficientus, gan tiktu likts uzsvars uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu.
Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajai daļai augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Likumprojektā ietverti kritēriji, pamatojoties uz kuriem tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskas personas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu.
Tie ir:
-attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu kā valsts dibinātajās augstskolās;
-valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
-netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
Lai slēgtu līgumu ar privātpersonas dibināto augstskolu, nepieciešams, lai izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem. Attiecībā uz pirmo kritēriju par augstskolas īstenotu augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu, šo kritēriju valsts institūcijas varēs novērtēt, izmantojot zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātus (par zinātnes procesu), kā arī izmantojot absolventu monitoringa datus par absolventu nodarbinātību un akreditācijas procesa rezultātus (par studiju procesu).
Ņemot vērā to, ka jaunais finansēšanas modelis balstās uz sasniedzamajiem rezultātiem, nepieciešams izstrādāt arī finansējuma pārdales mehānismu, lai nodrošinātu stimulu augstskolām izpildīt līgumos noteiktos uzdevumus, ar papildus finansējumu atalgojot tās augstskolas, kuras spēj izpildīt noteiktos uzdevumus, un paredzot zināmus pieejamā finansējuma ierobežojumus tām augstskolām, kuras tām uzdotos uzdevumus nav spējušas izpildīt. Lai izstrādātu godīgu, pārskatāmu un saprotamu mehānismu pārdales īstenošanai, protokollēmumā paredzēts IZM kopā ar Kultūras, Veselības un Zemkopības ministrijām izstrādāt pārdales mehānismu līdz 2028. gadam, lai līdz 2030.gadam, kad būs beigušies pirmo institucionālās finansēšanas līgumu ar augstākās izglītības iestādēm darbības termiņi, būtu skaidri zināmi principi pārdalē, ar kuriem augstākās izglītības iestādes varētu rēķināties.
Latvijas augstākās izglītības iestāžu finansēšanas sistēma balstās trīs pīlāros - bāzes pīlāra mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību un ilgtermiņa plānošanu. Snieguma pīlāra mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei un noteiktu mērķu sasniegšanai. Savukārt attīstības pīlāra mērķis ir stimulēt inovācijas, pētniecības vai studiju izcilību, iestāžu specializāciju un profilu attīstību. Līdz šim likuma līmenī šis modelis nav noteikts, līdz ar to likumprojektā ir ietverta arī norma, kas paredz, ka valsts augstskolas var saņemt attīstības finansējumu.
Valsts pasūtījuma veidošanā tiks izmantots transformētās Cilvēkkapitāla attīstības padomes augstākās izglītības domnīcas formāts, iesaistot nozaru ministrijas un sociālos un sadarbības partnerus, lai nodrošinātu valsts pasūtījuma atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozaru vajadzībām. Precīza valsts pasūtījuma veidošanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Projekta būtiskākie grozījumi paredz:
1) likuma 52.pantā tiek mainīts regulējums, nosakot, ka augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un studējošo pašpārvalžu atzinumiem apstiprina studiju vietu skaitu un studiju maksas nosacījumus (kuros gadījumos studiju maksu pilnā apmērā sedz no augstskolas līdzekļiem, kuros tiek noteikts privātpersonu (studējošā un/vai, piemēram, darba devēja) līdzekļiem, un kuros studiju maksu pilnā apmērā sedz no privātpersonas līdzekļiem). Ņemot vērā, ka izmaiņu rezultātā tiek skarti būtiski jautājumi, kas skar studiju vietu finansēšanas principus, kas ietekmē gan akadēmiskā personāla, gan studējošo intereses, iestrādāts mehānisms, kas palīdzētu studiju vietu plānošanas procesā līdzsvarot gan studējošo, gan akadēmiskā personāla, gan augstskolas stratēģiskās intereses;
2) 78.pantā tiek ietverts 3 pīlāru modelis – finansējums studiju nodrošināšanai (studiju bāzes bloka dotācija), snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā, un attīstības finansējums;
3) skaidrāk diferencēti divu no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramo stipendiju veidi- studiju un sociālā.
Plānots, ka augstākās izglītības iestādēm finansējums studiju stipendiju nodrošināšanai tiks piešķirts esošā finansējuma ietvaros, ņemot vērā latviešu valodā studējošo skaitu un piemērojot studiju jomas koeficientu, kā arī ņemot vērā prioritārajās jomās studējošo skaitu (šobrīd atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 818 "Noteikumi par stipendijām" tiek piešķirtas paaugstinātās stipendijas tematiskās studiju jomas "Izglītība" studējošajiem). Šādā veidā plānots nodrošināt, ka stipendiju finansējuma sadalījums pēc iespējas tiek pielīdzināts tai situācijai, kas bija līdz institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai (studiju stipendijas šobrīd tiek piešķirtas tikai budžeta vietās studējošajiem, un budžeta vietas tiek noteiktas tikai valsts valodā īstenotajās studiju programmās).
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, izstrādāts pārejas noteikums, kas paredz, ka augstskolas nodrošina studējošo, kuri imatrikulēti augstskolās līdz 2026.gada 31.decembrim, studijas valsts finansētajās studiju vietās atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, un noslēgtajiem studiju līgumiem.
Problēmas apraksts
Augstskolu likumā ir saglabājušās normas, kuras praksē vairs netiek piemērotas. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai 78. panta piektā un sestā daļa vairs nav piemērojamas. Atbilstoši pieejamajai informācijai, augstskolas ir dibinātas kā atvasinātas publiskas personas vai kapitālsabiedrības. Attiecībā uz atvasinātām publiskām personām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas nav saistošas, savukārt, kapitālsabiedrības jeb komercsabiedrības ir uzskatāmas par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājām. Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16. punktā ir iekļauts vispārīgs atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa ēkām vai to daļām (telpu grupām), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām. Gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ precēm tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, tās ievedot Eiropas Savienības muitas teritorijā, nosaka Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.
Risinājuma apraksts
Izslēgt no augstskolu likuma normas, kas paredz atvieglojumus no nodokļiem un nodevām, ņemot vērā, ka atvieglojumus, kuri atbilstoši nacionālajām un Eiropas Savienības tiesībām pienākas augstskolām, piemēro uz citu tiesību normu pamata.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
2022.gadā ministrija publiskoja informatīvā ziņojuma projektu “Par turpmāko augstākās izglītības finansējumu” (pieejams https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis ) un rīkoja vairākas diskusijas ar nozares organizācijām par tajā piedāvātiem risinājumiem. Tā rezultātā grozījumi neparedz līdzmaksājuma koncepcijas ieviešanu kā vienīgo risinājumu, piedāvājot elastīgāku regulējumu- tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu, studiju maksas nosacījumus, kā arī elastīgāk plānot studiju finansējumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un uztur augstākās izglītības jomas monitoringu. Tādējādi jauno augstākās izglītības finansēšanas principu ieviešanas pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums notiks minētā monitoringa ietvaros.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Izglītības un zinātnes ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.01.2030.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pieaudzis pilnā slodzē nodarbinātā akadēmiskā personāla īpatsvars, pieaudzis doktorantu skaits, pieaudzis doktorantu skaits, kas turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, pieaugusi augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā.
Rādītājs
“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītāji- augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars, doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, un citi pamatnostādnēs paredzētie rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību.
[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
Ietekmes apraksts
Studējošie varēs pretendēt uz augstskolu apmaksātām studiju vietām, studiju vietām ar studējošā līdzfinansējumu vai studiju vietām ar studējošā personīgo finansējumu.
Juridiskās personas
- Valsts dibinātās augstskolas un koledžas
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz pārmaiņas attiecībā uz privātpersonu dibinātām augstskolām.
Projekts ievieš pārmaiņas attiecībā uz valsts dibinātajām augstskolām. Līdz šim studiju finansējums tika piešķirts balstoties uz budžeta vietu skaitu un detalizētām normētām izmaksām par budžeta vietas studiju bāzi, studiju līmeņa un studiju tematiskās jomas koeficientiem. Tā vietā studiju finansējums tiks piešķirts kā viena summa, kuras ietvaros augstskola un koledža pieņems lēmumu par studiju vietu skaitu, kā arī maksas nosacījumiem. Augstskolai būs lielāks elastīgums nekā līdz šim attiecībā uz maksas nosacījumu veidošanu, piemēram, tiesības ieviest līdzmaksājumu, lai segtu daļu no izmaksām no valsts piešķiramā studiju finansējuma un daļu no studējošiem, uzņemt studējošos bez maksas (līdzīgi kā iepriekš- valsts budžeta finansētajās studiju vietās), uzņemt studējošos, kas segtu pilnu studiju maksu, kā arī ieviest dažādus nosacījumus studējošo rotācijai starp šīm kategorijām, atbilstoši augstskolas mērķim sagatavot absolventus noteiktajās studiju jomās.
Projekts ievieš pārmaiņas attiecībā uz valsts dibinātajām augstskolām. Līdz šim studiju finansējums tika piešķirts balstoties uz budžeta vietu skaitu un detalizētām normētām izmaksām par budžeta vietas studiju bāzi, studiju līmeņa un studiju tematiskās jomas koeficientiem. Tā vietā studiju finansējums tiks piešķirts kā viena summa, kuras ietvaros augstskola un koledža pieņems lēmumu par studiju vietu skaitu, kā arī maksas nosacījumiem. Augstskolai būs lielāks elastīgums nekā līdz šim attiecībā uz maksas nosacījumu veidošanu, piemēram, tiesības ieviest līdzmaksājumu, lai segtu daļu no izmaksām no valsts piešķiramā studiju finansējuma un daļu no studējošiem, uzņemt studējošos bez maksas (līdzīgi kā iepriekš- valsts budžeta finansētajās studiju vietās), uzņemt studējošos, kas segtu pilnu studiju maksu, kā arī ieviest dažādus nosacījumus studējošo rotācijai starp šīm kategorijām, atbilstoši augstskolas mērķim sagatavot absolventus noteiktajās studiju jomās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunais finansēšanas modelis tuvinās augstākās izglītības atbilstību darba tirgum un nodrošinās efektīvāku augstākās izglītības finansējuma izlietošanu.
Augstākās izglītības politika ir daļa no tautsaimniecības attīstības politikas. Augstskolas un zinātniskās institūcijas, kā arī to darbības rezultātā izveidotie inovatīvie un tehnoloģiju ietilpīgie uzņēmumi ir kļuvuši par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas virzītājiem.
Augstākās izglītības politika ir daļa no tautsaimniecības attīstības politikas. Augstskolas un zinātniskās institūcijas, kā arī to darbības rezultātā izveidotie inovatīvie un tehnoloģiju ietilpīgie uzņēmumi ir kļuvuši par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas virzītājiem.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Augstākā izglītība ir efektīvākais sociālās mobilitātes instruments. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā absolventu monitoringa dati demonstrē atdevi no augstākās izglītības gan tajā, ka absolventu ienākumi jau trešo gadu pēc absolvēšanas par 50% pārsniedz vidējos ienākumus valstīs, gan tajā, ka absolventi strādā kvalificētāku darbu nekā valsts iedzīvotāji vidēji. Tiem ir mazāks bezdarba risks.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekts pats par sevi nerada fiskālo ietekmi. Likumprojektā paredzētais normatīvais regulējums tiks īstenots esošā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Izglītības likums
Pamatojums un apraksts
Grozījumi veicami atbilstoši projektā ietvertajam grozījumam šā likuma 51.pantā, to izslēdzot, jo ar šiem grozījumiem paredzēts, valsts augstskolām nodrošināt lielāku autonomiju studiju vietu skaita sadalījumā, kā arī paredzēta cita kārtība, kādā tiek noteiktas studiju vietas un to finansēšanas avots.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Profesionālās izglītības likums
Pamatojums un apraksts
Grozījumi veicami, lai salāgotu valsts augstskolu koledžu un valsts koledžu finansēšanas principus ar jaunajiem valsts augstskolu finansēšanas principiem, kas noteikti Augstskolu likuma 78.pantā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”
Pamatojums un apraksts
Līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā zaudēs spēku Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, tāpēc būs nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā augstskolām un koledžām tiek piešķirts institucionālais un snieguma finansējums.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 818 “Noteikumi par stipendijām”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams noteikumos ietvert jēdzienu “studiju stipendija”, kā arī, ņemot vērā to, ka valsts vairs nenosaka studiju vietu skaitu, izstrādāt jaunu stipendiju piešķiršanas kārtību un nosacījumus, kā arī valsts finansējuma piešķiršanas stipendiju piešķiršanai kārtību. Plānots, ka finansējumu stipendiju nodrošināšanai piešķirs valsts augstskolām proporcionāli studējošo skaitam studiju programmās, kuras tiek īstenotas latviešu valodā. Plānots, ka finansējumu piešķirs no to ministriju budžetiem, kuru padotībā ir attiecīgās augstskolas.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Grozījumi veicami atbilstoši projektā ietvertajam grozījumam šā likuma 52. panta pirmajā daļā, jo līdz šim eksistēja trīs izvēlnes – valsts budžets, privātie līdzekļi vai cits finansējums, un attiecīgā informācija par studējošo tika ievadīta Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk- VIIS). Likumprojekts ievieš lielāku dažādību studiju maksas veidos (piemēram, studējošais var segt daļu no studiju izmaksām). Attiecīgi būtu jāpārskata VIIS datu lauki un to nosaukumi, lai būtu iespējams gūt informāciju statistikai un augstākās izglītības sistēmas monitoringam.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ebfd5a90-3153-449e-8036-445307d1a9d0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ebfd5a90-3153-449e-8036-445307d1a9d0
6.4. Cita informācija
Projekta saturs ir ticis pārrunāts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kurās piedalījās arī augstākās izglītības nozares pārstāvji. Ir notikušas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, piedaloties arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem. Jaunais augstskolu finansēšanas modelis prezentēts arī Rektoru padomes un Augstākās izglītības padomes sēdē. Likumprojekts tiks nodots publiskajai apspriešanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- augstskolas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija
augstskolas
palielinās
Vērtības nozīme:
Šo novērtējumu uz projekta izstrādes brīdi nav iespējams noteikt, jo šāds novērtējums ir katras augstskolas kompetencē, un katrai augstskolai tas būs atšķirīgs.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks paaugstināta augstskolu autonomija studiju vietu plānošanā, finansējuma izlietošanā un maksas nosacījumu noteikšanā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Augstskolas finanšu stimuls mainīsies no budžeta vietu aizpildīšanas uz absolventu sagatavošanu un kvalitatīvo rādītāju sasniegšanu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks sasniegti rīcības virziena mērķa [145] “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam.” progresa rādītāji [151] “Vidējās un augstākās izglītības iestāžu nesenu (pirms viena-trim gadiem) absolventu (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis” un [163] “Dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomu absolventu īpatsvars no kopējā absolventu skaita augstākajā izglītībā”
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks sasniegti rīcības virziena mērķa [12] “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” progresa rādītāji [134].
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Augstskolu pienākums būs VIIS Studējošo un absolventu reģistrā iekļaut datus par studējošo kategorijām balstoties uz finansēšanas avotu; šādi dati tiek vadīti arī šobrīd, taču ir pārskatāmi datu lauki, jo varētu pieaugt datu laukumu skaits, piemēram, lai atspoguļotu, ka tiek segtas daļējās izmaksas par studijām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi