Anotācija

Latgales vēstniecības GORS pārvaldība šobrīd deleģēta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle”. Vienlaikus ievērojami valsts budžeta līdzekļi katru gadu tiek ieguldīti profesionālās kultūras programmas nodrošināšanai caur Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālā un politiskā nestabilitāte apdraud profesionālās mākslas pieejamību un kultūras funkciju nodrošināšanu Latgales reģionā. Pašreizējais Latgales vēstniecības GORS pārvaldības modelis rada neskaidrības par atbildības sadalījumu un ilgtspēju. Šādas neskaidrības ir radušās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības un paziņojumu rezultātā.

(1) Priekšlikums ēkas un deleģējuma funkciju nodošanai privātam uzņēmumam. Saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2025. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 122/vp “Par darba grupas izveidi” varianta – “koncertzāles ēkas un deleģējumā noteikto funkciju nodošana privātajam uzņēmumam” – izskatīšana noteikta kā pirmais no darba grupas uzdevumiem (minētā rīkojuma 3.1. apakšpunkts).

Latgales vēstniecības GORS pārvaldības nodošana privātam uzņēmumam ir pretrunā sabiedrības interesēm. To apliecina Saeimā saņemtais kolektīvais iesniegums par iniciatīvu “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” (turpmāk – kolektīvais iesniegums), ko parakstījušas 10 755 personas. Kolektīvajā iesniegumā tiek lūgts izvērtēt citas iespējas un nepieļaut Latgales vēstniecības GORS nodošanu privātam nomniekam, kas varētu apdraudēt kvalitatīva kultūras pasākumu klāsta saglabāšanu. Tāpat kolektīvajā iesniegumā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tiek lūgts aicināt Kultūras ministriju izvērtēt iespējamos sadarbības modeļus un piedalīties reģionālo koncertzāļu uzņēmumu pārvaldībā.

Kultūras ministrija ir saņēmusi vairāku nevalstisko organizāciju un Kultūras ministrijas konsultatīvo padomju vēstules un publiskus paziņojumus, izsakot kultūras nozares profesionāļu viedokli, tai skaitā Latvijas Mūzikas padomes 2025. gada 16. decembra sēdē padomes locekļi pārrunāja jautājumu par izskanējušo ziņu, ka pēc veiktā audita Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecībai GORS izvēlēties citu pārvaldības formu (pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-muzikas-padome-aicina-rezeknes-pasvaldibu-iesaistit-padomes-loceklus-diskusija-par-latgales-vestniecibas-gors-nakotni), Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija 2026. gada 9. janvārī izsūtīja publisku vēstuli, kurā pauda bažas un satraukumu par līdzšinējo notikumu attīstību saistībā ar Latgales vēstniecību GORS (pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/09.01.2026-profesionalo-muzikas-kolektivu-asociacija-gatava-iesaistities-dialoga-par-koncertzales-gors-nakotni.a629266/), Nacionālā kultūras padome, izvērtējot aktuālās norises Rēzeknē saistībā ar Latgales vēstniecību GORS un plašākā kontekstā valsts un reģionu kultūrpolitikai stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu pārvaldību un to ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību, 2026. gada 9. janvārī vērsa uzmanību https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/nacionalas-kulturas-padomes-vestule-par-gors-strategisko-nozimi-un-parvaldibupar atbalstu Latgales vēstniecības GORS komandas izcilajai līdzšinējai darbībai, kā arī aicināja valsti iesaistīties un novērst koncertzāles nodošanas privātam uzņēmumam iespējamību (pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/nacionalas-kulturas-padomes-vestule-par-gors-strategisko-nozimi-un-parvaldibu). Arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aktīvi piedalījušies gan kultūras ministres Agneses Lāces sarunā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadītāju 2026. gada 7. janvārī, gan Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2026. gada janvārī un februārī rīkoto darba grupu sēžu, kurās tika izskatīti jautājumi par turpmāko Latgales vēstniecības GORS attīstību, atspoguļojumā sabiedrībai.

Plašāka sabiedrības grupu pārstāvju iesaiste notikusi arī Saeimas komisiju sēdēs, izsakot viedokļus par ar Latgales vēstniecības GORS nākotni saistītiem jautājumiem un paužot atbalstu valsts iesaistei šīs koncertzāles pārvaldībā, tai skaitā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdēs 2026. gada 21. janvārī (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=21.01.2026) un 2026. gada 18. februārī (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=18.02.2026), kā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē 2026. gada 11. februārī (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=11.02.2026).

Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrības interesēs būtu valsts iesaiste Latgales vēstniecības GORS pārvaldībā.

(2) Priekšlikums nodot nekustamo īpašumu valstij. 2025. gada decembrī Rēzeknes domes priekšsēdētājs izplatīja publisku paziņojumu ar priekšlikumu Latgales vēstniecību GORS nodot valsts īpašumā (sk., piemēram – Latgales reģionālā televīzija, M. Puzāka “Rēzeknes mērs piedāvā koncertzāli GORS nodot valsts īpašumā” (pieejams: https://lrtv.lv/2025/12/24/rezeknes-mers-piedava-koncertzali-gors-nodot-valsts-ipasuma/)).

Kultūras ministrija 2026. gada 15. janvāra vēstulē Nr. 3.1.2-1/43 izteica priekšlikumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai par labprātīgu nekustamā īpašuma pārņemšanu. Ministru kabineta 2026. gada 10. februāra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par Latgales vēstniecības GORS darbības un pārvaldības pārrunu rezultātiem un izvērtētiem iespējamajiem risinājumiem” tika iekļauti vairāki iespējamie risinājumi, to izvērtējums, kā arī priekšlikumi turpmākajai rīcībai saistībā ar valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā. Kā viens no tiem – valsts piedāvājums iegādāties 75 % no pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle” pamatkapitāla, iegūstot izšķirošo ietekmi tās pārvaldībā, un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība tiktu aicināta izvērtēt iespēju nodot valstij īpašumā Latgales vēstniecības GORS ēku Pils ielā 4, Rēzeknē. Šī piedāvājuma ietvaros netiktu veidots jauns nodibinājums un esošā kapitālsabiedrība, kura īsteno savu darbību kultūras jomā Latgales vēstniecībā GORS, turpinātu to darīt, tādējādi neveidojot lieku administratīvo slogu. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2026. gada 13. februāra sēdē šāds valsts izteiktais priekšlikums tika noraidīts.

(3) Priekšlikums nodot nekustamo īpašumu nodibinājumam patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību. Pašlaik nekustamajam īpašumam nav apgrūtinājumu. Nekustamais īpašums ir atstājams Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā (bilancē), lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības likviditāti un uzsākto projektu realizāciju. Nekustamo īpašumu nepieciešams nodot nodibinājumam patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību.

Līdz ar to nepieciešams pieņemt likumu, kas nodrošinātu valsts un pašvaldības kopīgu, un ilgtspējīgu pārvaldību Latgales vēstniecībā GORS.

Latgales vēstniecība GORS kopš tā izveides ir ne tikai pašvaldības, bet arī nacionālas nozīmes kultūras centrs. Tā izveidei (būvniecībai) un darbības nodrošināšanai ir bijis piesaistīts gan Eiropas Savienības fondu (ierobežota projektu atlase), gan valsts budžeta finansējums, gan pašvaldību budžeta līdzekļi.

Kaut arī primārā Latgales vēstniecība GORS funkcija ir valsts un reģionālās kultūrpolitikas un kultūras pasākumu īstenošana, tomēr papildus primārajai funkcijai Latgales vēstniecība GORS pilda arī būtiskus papildu uzdevumus saistībā ar sabiedrības saliedētību, vienotu informācijas telpu un sabiedrības piederības stiprināšanu.

Latgales vēstniecībai GORS ir būtiska nozīme arī Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. pantā noteikto valsts un pašvaldību pienākumu izpildei. Proti, saskaņā ar Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. panta astoto daļu valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.

Likumprojektā ietvertais risinājums paredz gan valsts, gan pašvaldības līdzdalību, izveidojot nodibinājumu “Latgales vēstniecība GORS” (turpmāk – nodibinājums). Šāds risinājums ļauj:
1) noteikt kopīgu valsts un pašvaldības atbildību par nodibinājumu;
2) izmantot jau šobrīd pastāvošās iestrādnes (deleģētos uzdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle”) funkciju un uzdevumu izpildei, satura un programmas veidošanai, neveidojot citas jaunas institūcijas, bet izmantojot esošos resursus;
3) turpināt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības funkciju un uzdevumu īstenošanu nekustamajā īpašumā, tai skaitā Rēzeknes Tūrisma attīstības centra un Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu sabiedrībai;
4) nodrošināt caurspīdīgu un uz sadarbību vērstu darbības modeli;
5) ņemt vērā Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāju intereses, īstenojot gan nacionāla mēroga, gan vietējās kultūras iniciatīvas un tradīcijas;
6) mazināt iespējamo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālo krīžu ietekmi uz Latgales vēstniecības GORS darbību;
7) neveikt reorganizāciju, veikt aktīvu pārcelšanu un slēgt jaunus līgumus.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantā ir nostiprinātas personas tiesības uz īpašumu. Tas paredz ikvienam tiesības uz īpašumu un noteic, ka īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Atbilstoši Satversmes komentāriem Satversmes 105. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu subjekti ir privāto tiesību juridiskas personas. Pašvaldībām nepiemīt Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža vadībā, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 467. lpp.; Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Ziemele I. (Red.), Rīga: Izglītības soļi, 2000, 252. lpp.). Līdz ar to uz publisku personu, tostarp pašvaldību un tās īpašumu, nav attiecināmas Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2023. gada 9. novembra spriedumā lietā Nr. 2022-17-01 (turpmāk – spriedums) secināja, ka pašvaldības institucionālas pastāvēšanas un funkcionālas kompetences tiesības veido pašvaldības principu (sprieduma 18.1. apakšpunkts). Eiropas vietējo pašvaldību hartā ir nostiprināti vairāki būtiski pašvaldību darbību regulējošie pamatprincipi, kuru ievērošana garantē vietējās pašpārvaldes pastāvēšanas būtību, proti: 1) kompetenču autonomijas princips; 2) finanšu autonomijas princips; 3) konsultēšanās princips (sprieduma 18.2. apakšpunkts). Atbilstoši kompetenču autonomijas principam hierarhiski augstākā pakāpē organizētajai valsts varai ir jāatturas no iejaukšanās pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Pašvaldības kompetenču autonomija nav absolūta un ir atkarīga no likumdevēja noteiktā, kādas funkcijas uzticēt pašvaldībai (sprieduma 18.2.1. apakšpunkts). Līdz ar to Likumprojektā paredzētais risinājums atsevišķa likuma pamata izveidot nodibinājumu Latgales vēstniecības GORS pārvaldībai un darbības nodrošināšanai nav pretrunā Satversmei, īpaši ņemot vērā, ka izveidotais darbības modelis ļauj pašvaldībai turpināt šobrīd īstenoto funkciju un uzdevumu izpildi nekustamajā īpašumā.

Likumprojekta 1. pants nosaka tā mērķi – nodrošināt Latgales vēstniecības GORS kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību, veicinot valsts un reģionālās kultūrpolitikas, sabiedrības saliedētības, vienotas informatīvās telpas un sabiedrības piederības stiprināšanas Latvijas valstij mērķu sasniegšanu.

Savukārt Likumprojekta 2. pants nosaka likuma darbības jomu, kas ietver nodibinājuma izveides kārtību, darbības mērķi, juridisko statusu, organizatorisko struktūru, pārvaldības un pārraudzības kārtību, uzdevumus, mantu un finansēšanas avotus, kā arī Likumprojekta mērķim nepieciešamā nekustamā īpašuma pārvaldības un izmantošanas kārtību.

Nodibinājums atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai tiks klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā saimnieciskā darbība ietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Likumprojekta 3. pants paredz nodibinājuma izveidi, tā nodibināšanas kārtību un dibinātājus. Nodibinājuma dibinātāji ietver gan valsts institūcijas (Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija), gan pašvaldības institūciju (Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība), kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti”, kura šobrīd pilda atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, tai skaitā nodrošina profesionālās mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle”, kura šobrīd pilda ar Latgales vēstniecību GORS saistītus pašvaldības deleģētus pārvaldes uzdevumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3. apakšpunktu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā, atbilstoši 4.3. apakšpunktam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pārrauga pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, un saskaņā ar 5.5. apakšpunktu, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā veic šādus uzdevumus – nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu, un uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Līdz ar to Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir viena no nodibinājuma dibinātājiem.

Likumprojekta 3. panta trešā daļa paredz, ka lai nodrošinātu Likumprojekta mērķa sasniegšanu un nodibinājuma efektīvu darbību, nodibinājuma statūtos varēs paredzēt iespēju citām valsts vai pašvaldību institūcijām, publiskām personām vai to kapitālsabiedrībām pievienoties nodibinājuma pārvaldībā, finansēšanā vai uzdevumu īstenošanā.

Lai nodrošinātu Likumprojekta mērķa izpildi, Likumprojekta 4. pants paredz, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nodod nodibinājumam bez atlīdzības patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku nekustamo īpašumu ar visiem tajā ietilpstošajiem publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementiem, stādījumiem un citiem ar to saistītajiem neatņemamajiem piederumi, kā arī kustamo mantu un aprīkojumu, kas atrodas nekustamajā īpašumā un ir funkcionāli ar to saistīts, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību par nekustamā īpašuma pārvaldību un apsaimniekošanu. Nekustamais īpašums pašreiz pilnībā ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā, līdz ar to uz to nav attiecināmas trešo personu tiesības. Likumprojekta 4. panta trešā daļa paredz, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, kamēr nekustamais īpašums ir nodots nodibinājumam patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, nekustamo īpašumu nevar atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt. Minētais nosacījums ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu Likumprojekta mērķa sasniegšanu, lai neveidotos situācija, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nodibinājuma darbības laikā atsavina vai apgrūtina nekustamo īpašumu. Lai īstenotu Likumprojektā paredzēto, Likumprojekta 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nodrošina, ka nekustamais īpašums tiek nodots patapinājumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem, nastām un aprobežojumiem, kas var traucēt nekustamā īpašuma lietošanai saskaņā ar Likumprojektā noteiktajiem nodibinājuma darbības mērķiem un uzdevumiem. Likumprojekta 4. panta piektā, sestā, septītā un astotā daļa paredz speciālu tiesisko regulējumu attiecībā pret vispārīgo Civillikumā noteikto tiesisko regulējumu, proti, Likumprojekta 4. panta piektā daļa nosaka, ka nodibinājums sedz ar nekustamā īpašuma uzturēšanu un uzlabojumiem saistītos izdevumus saskaņā ar Likumprojekta 8. panta trešo daļu, lai tādējādi novērstu Civillikuma 1965. pantā noteikto, ka patapinātājam jāatlīdzina patapinājuma ņēmējam izdevumi, ko viņš taisījis patapinātai lietai, ciktāl tie bijuši nepieciešami vai taisīti ar patapinātāja noteiktu piekrišanu. Likumprojekta 4. panta sestā daļa nosaka, ka ar nekustamo īpašumu gūtie ienākumi kļūst par nodibinājuma finanšu līdzekļiem, atrisinot Civillikuma 1960. panta otrajā daļā noteikto, ka patapinājuma ņēmējam jāatdod patapinātājam ne vien pati lieta, bet arī visi līdz ar to patapinātie piederumi, kā arī tās augļi un visa cita no tās iegūtā peļņa. Likumprojekta 4. panta septītā daļa nosaka, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nevar prasīt, lai nodibinājums pārtrauc lietot nekustamo īpašumu pirms Likumprojekta 4. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, proti pirms nodibinājuma darbības izbeigšanas. Tādējādi tiek atrisināts Civillikuma 1964. pantā noteiktais, ja neparedzēta apstākļa dēļ patapinātājam rodas nepieciešama vajadzība pēc lietas, tad patapinājuma ņēmējam nav tiesības to aizturēt, ja vien viņam to priekšlaicīgi atdodot neceļas sevišķi zaudējumi. Savukārt Likumprojekta 4. panta astotā daļa nosaka, ka nodibinājums drīkst nekustamo īpašumu nodot lietošanā trešajām personām, ciktāl tas nepieciešams Likumprojektā noteikto nodibinājuma mērķu un uzdevumu īstenošanai. Minētais atrisina Civillikuma 1952. pantā noteikto, ka patapinājuma ņēmējs var lietot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet ja tādas norunas nav, tad tikai tā, kā tas visvairāk atbilst tās raksturam un apstākļiem, un nodot lietu citam lietot viņš nedrīkst. Likumprojekta 4. panta astotā daļa paredz iespēju nekustamo īpašumu nodot lietošanā trešajām personām, ciktāl tas nepieciešams Likumprojektā noteikto nodibinājuma mērķu un uzdevumu īstenošanai, kā piemēram, Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas un Rēzeknes Tūrisma attīstības centra darbības turpināšanas nodrošināšanai. Atbilstoši Civillikuma 1587., 1588. un 1589. pantā noteiktajam Likumprojekta 4. panta devītā daļa paredz, ka nodibinājums var vienpusēji atkāpties no patapinājuma līguma, ja nekustamā īpašuma lietošana Likumprojektā noteiktajiem nodibinājuma darbības mērķiem un uzdevumiem vairs nav iespējama vai ja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nepilda Likumprojektā noteikto vai noslēgtā patapinājuma līguma noteikumus, kā arī citos patapinājuma līgumā noteiktajos gadījumos. Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka saskaņā ar Likumprojekta 4. panta pirmo un otro daļu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība četru mēnešu laikā pēc Likumprojekta spēkā stāšanās nodod nodibinājumam patapinājumā nekustamo īpašumu ar visiem tajā ietilpstošajiem publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementiem, stādījumiem un citiem ar to saistītajiem neatņemamajiem piederumiem, kā arī kustamo mantu un aprīkojumu, kas atrodas nekustamajā īpašumā un ir funkcionāli ar to saistīts. Savukārt Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ja par Likumprojekta 4. panta piektajā daļā minētā patapinājuma līguma noslēgšanu un tā noteikumiem nodibinājums un Rēzeknes novada pašvaldība nevar vienoties trīs mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās, tad Kultūras ministrija sagatavo speciālo likumprojektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu nodibinājuma īpašumā.

Likumprojekta 5. pants reglamentē nodibinājuma darbības mērķi un uzdevumus, kas ietver ne tikai kultūras uzdevumu īstenošanu, bet arī plašākus uzdevumus, kas saistīti ar identitātes, kultūrvēsturiskās vides un latgaliskās kultūrtelpas saglabāšanu un attīstīšanu. Vienlaikus Likumprojekta 5. pants paredz, ka Kultūras ministrija slēdz valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu par profesionālās mākslas pieejamību Latgales reģionā, valsts un starptautisku projektu un programmu īstenošanu, profesionālās izglītības īstenošanu un citu no Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajām funkcijām izrietošu uzdevumu izpildi, piemēram, kultūras pasākumu organizēšanu, sabiedrības intereses rosināšanu par kultūru un sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu. Kultūras ministrija atbilstoši Likumprojekta 5. panta otrajā daļā noteiktajam un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 “Kultūras ministrijas nolikums” 4. punktā noteiktajām Kultūras ministrijas funkcijām un 5. punktā noteiktajiem uzdevumiem deleģēs nodibinājumam valsts pārvaldes uzdevumus uz trīs gadiem atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajam finanšu plānošanas periodam. Kultūras ministrijas 2024. gada 12. janvāra līdzdarbības līgums Nr. 2.5-8-1 “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” (spēkā līdz 2026. gada 31. janvārim) ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” paredz šādus deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus: 1) iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas koncertprogrammas, nodrošinot repertuāra plašumu, veicinot jaunradi un nacionālās identitātes stiprināšanu, tai skaitā: nodrošināt valsts finansētā kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” darbību, nodrošināt valsts finansētā kora “Latvijas Radio koris” darbību, nodrošināt valsts finansētā bigbenda “Latvijas Radio bigbends” darbību; 2) nodrošināt profesionālās mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai; 3) ar koncertprogrammu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai; 4) popularizēt Latvijas mūzikas mākslas sasniegumus ārvalstīs, apgūt un iepazīstināt Latvijas auditoriju ar starptautisko pieredzi mūzikas mākslas jomā; 5) organizēt un nodrošināt Lielās mūzikas balvas ceremonijas un žūrijas darba norisi, veicinot izcilību mūzikas mākslas jomā; 6) nodrošināt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Minētais līdzdarbības līgums pēc Likumprojekta pieņemšanas netiks pārtraukts, bet  pēc tā termiņa beigām ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” tiks slēgts jauns līdzdarbības līgums nākamo trīs gadu periodam, nosakot  papildu uzdevumus saistībā ar profesionālās mūzikas attīstības veicināšanu un koncertdarbības nodrošināšanu Latgales vēstniecībā GORS.

Savukārt Likumprojekta 5. panta trešā daļa paredz, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība slēgs pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu, par iedzīvotājiem daudzveidīga kultūras piedāvājuma sniegšanu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanas sekmēšanu un atbalsta sniegšanu kultūras norisēm, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamības nodrošināšanu un citu no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kompetencē esošām funkcijām izrietošu uzdevumu izpildi. Šobrīd Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle” (spēkā līdz 2028. gada 15. maijam) pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums paredz šādus uzdevumus: 1) nodrošināt sabalansētu dažādu žanru Latvijas un ārvalstu profesionālās skatuves mākslas, mūzikas, vizuālās un jauno mediju mākslas pieejamību Latgales vēstniecībā GORS; 2) nodrošināt un veicināt māksliniecisko jaunradi, radīt apstākļus pašvaldības māksliniecisko kolektīvu darbībai Latgales vēstniecības GORS telpās; 3) nodrošināt un veicināt Profesionālā pūšamo instrumentu orķestra “Rēzekne” darbību, nodrošinot mēģinājumu un koncertdarbības norisi izmantojot sabiedrības infrastruktūru, sniegt administratīvo un organizatorisko atbalstu orķestra darbībai, sekmēt orķestra atpazīstamību un koncertu pieejamību sabiedrībai, nodrošināt orķestra dalību kultūras pasākumos vietējā, valsts un starptautiskā mērogā; 4) kā pilsētas, reģiona un arī valstiski nozīmīgu skatuves mākslas pasākumu un izglītošanas, un radošo industriju potenciāla centrs, nodrošināt infrastruktūras pieejamību šādu uzdevumu veikšanai: a) sekmēt Rēzeknes kā profesionālās mākslas centra attīstību un radošo industriju organizāciju darbību pasākumu veidošanai, izstāžu, radošo darbnīcu, lekciju, prezentāciju un seminārus interešu izglītības jomā, kas attiecas uz mūziku, deju u.c organizēšanai; b) sekmēt kultūras organizāciju un iniciatīvu darbību kultūras vērtību pieejamības un popularizēšanas veicināšanai, kultūrizglītojošo darbu attīstīšanai, rosinot sabiedrības interesi par kultūras norisēm un apmierinot sabiedrības kultūras vajadzības; c) piesaistīt un veicināt sabiedrībai nozīmīgu lietišķu un sabiedrisku notikumu norisi, nodrošinot infrastruktūras pieejamību starptautiska, reģionāla un vietēja mēroga kongresu, konferenču, semināru un citus pasākumu organizēšanai. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, slēdzot pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu par pašvaldības kompetencē esošajiem uzdevumiem, vienlaikus turpinās gādāt par Rēzeknes Tūrisma attīstības centra un Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu pieejamības sabiedrībai nodrošināšanas iespējām līdzšinējās telpās Latgales vēstniecības GORS ēkā.

Likumprojekta 6. pants reglamentē nodibinājuma struktūru, pārraudzību un pārvaldi. Proti, nodibinājuma dibinātāji veido padomi, kura savukārt atklāta konkursa kārtībā ieceļ tā valdi, kas sastāv no viena valdes locekļa. Nodibinājuma valdes locekli ieceļ amatā uz pieciem gadiem, ar iespēju pagarināt termiņu ne vairāk kā vienu reizi uz pieciem gadiem. Nodibinājuma valdes locekļa iecelšana un atcelšana notiek saskaņā ar nodibinājuma statūtos noteikto kārtību un kritērijiem. Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumu, izveidojot nodibinājumu, uz laiku līdz atklāta konkursa noslēgumam tiek iecelta pagaidu valde.

Likumprojekta 7. pants nosaka nodibinājuma mantu. Tā ietver gan nodibinājumam pie dibināšanas nodoto kustamo mantu (Likumprojekta 7. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā manta tiks ieguldīta materiālā veidā – pamatlīdzekļi nodibinājuma darbības nodrošināšanai), gan tā operatīvajā darbībā iegūto mantu (Likumprojekta 7. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktā manta). Likumprojekta 7. panta otrā daļa paredz, ka nodibinājumam nodotā un iegūtā manta ir izmantojama tikai nodibinājuma darbības nodrošināšanai un Likumprojektā noteikto uzdevumu īstenošanai. Tas atbilst vispārējam biedrību un nodibinājumu tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru gūtie ieņēmumi nav sadalāmi starp dibinātājiem. Nodibinājuma mantas sadales kārtība nodibinājuma likvidācijas gadījumā tiks noteikta nodibinājuma statūtos saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto tiesisko regulējumu.

Likumprojekta 8. pants regulē nodibinājuma finanšu līdzekļus, proti nodibinājuma finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, pašvaldības budžeta dotācija pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi un citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti. Papildus Likumprojekta 8. panta trešā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus sedz no šim mērķim piešķirtās valsts un pašvaldības budžeta dotācijas, kā arī nodibinājuma ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Savukārt Likumprojekta 8. panta ceturtā daļa nosaka, ka nodibinājums deleģēto pārvaldes uzdevumu un saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus izmanto tikai Likumprojektā noteiktajiem mērķiem, kā arī nekustamā īpašuma atjaunošanai, uzturēšanai un tā publiskas pieejamības nodrošināšanai.

Likumprojektā ietverts arī Likumprojekta pārejas noteikumu 1. punkts, kas paredz termiņu dibinātāju lēmuma pieņemšanai par nodibinājuma dibināšanu, statūtu apstiprināšanu, par nodibinājumam nododamās kustamās mantas sastāvu un pagaidu valdi. Termiņš noteikts, lai nodrošinātu Likumprojektā paredzētā mehānisma efektīvu piemērošanu. Tāpat Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Kultūras ministrija nodibinājumu piesaka ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā.