Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
21-TA-374: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu (prot.Nr.33 11.§);
- 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr.655) 9.punktu (spēkā līdz 2021.gada 6.aprīlim);
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
-
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors sniedza paziņojumu, ka Covid-19 uzliesmojums ir uzskatāms par starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu un Eiropas Slimību profilakses centrs izdeva ieteikumus par Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu uzraudzību.

Atbilstoši MK rīkojumam Nr.655 Latvijā atkārtoti tika izsludināta ārkārtas situācija no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim. MK rīkojuma Nr.655 9.punktā tika noteikts, ka tiek atļauts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā, kā arī tika noteikts, ka  virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Lai pēc faktiskās vajadzības varētu atļaut virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, attiecīgā norma, kas noteica virsstundu darbu un tā kompensēšanu  MK rīkojuma Nr.655 9.punktā, tika iestrādāta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantā, papildinot to vēl ar Veselības inspekcijas ierēdņiem un nodarbinātajiem, kā arī Valsts asinsdonoru centra darbiniekiem un ierēdņiem. Grozījumi Saeimā tika pieņemti 2021.gada 18.martā un stājās spēkā 2021.gada 25.martā.

Atbilstoši iepriekš minētajam nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu un citu nodarbināto virsstundu darba, kas ir saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.augustam.

Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 5 405 376 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 4 967 592 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (4 838 671 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (128 921 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 383 844 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 39 426 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
4. Valsts asinsdonoru centram – 2 762 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. augustam;
5. Veselības ministrijai – 11 752 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 405 376
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 405 376
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 405 376
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 405 376
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
5 405 376
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 5 405 376 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 4 967 592 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (4 838 671 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (128 921 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 383 844 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 39 426 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam;
4. Valsts asinsdonoru centram – 2 762 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. augustam;
5. Veselības ministrijai – 11 752 euro par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. augustam.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.

Kopā nepieciešamais finansējums virsstundu darba apmaksai 5 405 376 euro -  Veselības ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ņemot vērā arī ārstniecības personu summēto darba laiku un virsstundu izlīdzināšanas periodus, tai skaitā:
1. Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests) – 4 838 671 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.1);
2. Nacionālais veselības dienests – 128 921 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
3. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 383 844 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
4. Slimību profilakses un kontroles centrs – 39 426 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
5. Valsts asinsdonoru centrs – 2 762 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
6. Veselības ministrija – 11 752 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2).

Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, darba samaksu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Ārstniecības iestādēs darbiniekiem, kuriem  ir noteikts summētais darba laiks, darba līgumā parasti ir iekļauts stundas algas likmes apmērs, ar kuru tiek apmaksātas katru mēnesi mainīgi nostrādātās stundas (atkarīgs no dežūru skaita, kas iekrīt attiecīgajā mēnesī). Līdz ar to Veselības ministrija pārskatos par darba veicējiem (ārstniecības personām), virs normālā darba laika nostrādātām stundām, apmaksājamām stundām un izdevumiem, sakarā ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, lūdz norādīt vai nu darba līgumā noteikto mēnešalgu vai stundas algas likmi, uzskatot tās par līdzvērtīgām.

Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem pārsvarā ir noteikts summētais darba laiks ar dažādiem virsstundu izlīdzināšanas periodiem (3,4 un 6 mēneši). Līdz ar to atskaites par nostrādātajām virsstundām katra stacionārā ārstniecības iestāde iesniedz atšķirīgos laika periodos.
Ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumu Nr.530 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.aprīlim. Ar rīkojumu papildus finansējums virsstundu apmaksas kompensēšanai tika pārsvarā piešķirts tām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kam virsstundu izlīdzināšanas periods bija 3 mēneši, tas ir no janvāra līdz martam, kā arī atskaites bija paspējušas iesniegt dažas slimnīcas, kam nodarbināto skaits ir mazāks un atskaišu sagatavošana līdz ar to prasa mazāk laiku, kam virsstundu izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam 2021.gada 1.janvāris – 30.jūnijs. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētā darba laika izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim, tai skaitā SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” un VSIA ”Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, kam atskaišu sagatavošana prasa ilgāku laika periodu, kā arī slimnīcu atskaites par laika periodu no 2021.gada aprīļa līdz jūnijam.

Virsstundu apmaksas kompensēšana stacionārajām ārstniecības iestādēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālais veselības dienests
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Slimību profilakses un kontroles centrs
  • Valsts asinsdonoru centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Slimnīcu atskaites par virsstundām
2. pielikums
Nosaukums
VM un padotības iestāžu atskaites par virsstundām