24-TA-1542: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Augstskolu likumā" izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija sēdes protokolā Nr. 36 89.§ 2. punktā noteikto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 1. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Augstskolu likuma 87. pantā, nosakot datu iegūšanas un apstrādes nolūku Akadēmiskā personāla reģistrā, kā arī, lai precizētu Augstskolu likuma 55., 57., 58., 59., 82. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt Augstskolu likumā akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi , precizēt Augstskolu likuma 55., 57., 58., 59., 82. pantu, lai nodrošinātu atbilstību citiem normatīvajiem aktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka studiju programma ietver visas grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Saskaņā ar Augstskolu likuma 59. pantā noteikto, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Līdz ar to, Augstskolu likuma 55. panta pirmo daļu nepieciešams saskaņot ar Augstskolu likuma 59.panta noteikto.
Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļā noteikts, ka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās, nosaka Ministru kabinets. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, un trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Profesionālās izglītības likuma 1. panta 11.1 punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 5. panta 8. punktu astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis ir teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā. Akadēmisko doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – zinātniskā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11. panta otro daļu patstāvīgi veic oriģinālu zinātnisku pētījumu, savukārt profesionālo doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – profesionālā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 10. punktu studiju laikā iziet praksi un apgūst pētniecisko darbu. 2024. gada 1. augustā stājas spēkā Augstskolu likuma papildinājums ar 47.1 pantu par doktorantu, kuri uzņemti valsts finansētās studiju vietās, nodarbinātību augstskolā, tai slēdzot ar doktorantu darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Neatkarīgi no tā, vai doktorants studē akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības programmās, doktorantūras studiju specifika liecina, ka doktorantiem pētījumu veikšanai nepieciešamo kompetenču ieguves vide ir pētniecības vide jeb tāda darba vide, kuru var nodrošināt zinātniskā institūcija, uzņēmums vai cita institūcija, kurā iespējams veikt pētījumus un kas vienlaicīgi var būt arī darba devējs. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1. panta 19. punktu arī akreditētās izglītības programmās medicīnā ārsta izglītošanai specialitātes iegūšanai notiek studējošam, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi. Līdz ar to trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļā nav paredzēts, ka trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļu.
Augstskolu likuma 1. panta 8. punktā noteikts, ka 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Viens kredītpunkts atbilst 25 - 30 stundu studiju darba apjomam. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta piektajā daļā noteikts, ka pilna laika trešā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 180 kredītpunkti un trīs gadi. Taču ne visas augstskolas, veidojot trešā cikla studiju programmas specifiskās jomās, piemēram, medicīnā rezidentu apmācībai, ievēro Augstskolu likumā noteikto studiju apjomu, un studiju apjoms vienā akadēmiskajā gadā veidojas 72 kredītpunkti, vairāk kā 34 akadēmiskās stundas. Arī Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas lietotāju rokasgrāmatā (ECTS Users’ Guide) noteikts, ka 25 - 30 stundu studiju darba apjoma atbilstība vienam kredītpunktam ir tipiska darba slodze un ka atsevišķiem studentiem faktiskais mācību rezultātu sasniegšanas laiks var būt atšķirīgs. Līdz ar to, Augstskolu likumā nepieciešams paredzēt izņēmumu trešā cikla studiju programmām nosakot pilna laika studiju apjomu vienā gadā.
Augstskolu likuma 57. panta trešajā daļā noteikts, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Arī Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta septītajā daļā noteikts, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu. Minētajā panta daļā nav noteikts, ka arī īsā cikla profesionālā augstākā izglītības programmas veido saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Augstskolu likuma 58. panta nosaukums ir “Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi”. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Ne Izglītības likumā, ne Profesionālās izglītības likumā, ne Augstskolu likumā (izņemot 58. pantā) termins “gala pārbaudījums” nav atrodams. Izglītības likuma 35. panta otrajā daļā noteikts, ka akreditēto izglītības iestāžu licencētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Līdz ar to nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58. panta nosaukumu izsakot to jaunā redakcijā, kā arī nepieciešams precizēt minētā panta pirmo daļu atbilstoši Izglītības likuma 35. pantā noteiktajam.
Profesionālās izglītības likuma 29. panta pirmajā daļā noteikts, ka profesionālās izglītības programmas apguves nobeigumā kārtojami valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” 63.1.apakšpunktā noteikts, ka studiju programmas apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Šobrīd pieņemšanai tiek virzīti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu”, kas noteiks valsts augstākās izglītības standartu, tai skaitā, profesionālās augstākās izglītības standartu. Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt, piemēram, īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pirmā cikla augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Taču Augstskolu likuma tiesību normas nenosaka kādu pārbaudījumu kārto studiju programmas beigās kā tas ir, piemēram, attiecībā uz studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai valsts augstākās izglītības standartā varētu paredzēt, ka profesionālās augstākās izglītības programmas var noslēgties ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58.pantu.
Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt grādu, grādu un attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai tikai attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un zinātnes doktora grādu vai profesionālo doktora grādu mākslās. Taču Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā nav noteikts, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 5.punktā noteikts, ka profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 11.1 punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Līdz ar nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 59. pantu.
Augstskolu likuma 82. pantā noteikts, ka Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets. Ārvalstīs studējošajiem ir tiesības pretendēt uz šā likuma 79. pantā noteiktajiem studiju kredītiem un studējošo kredītiem. Kārtību, kādā studijām ārvalstīs tiek piešķirti un atmaksāti studiju un studējošo kredīti, nosaka Ministru kabinets. Šobrīd nav spēkā nevieni Ministru kabineta noteikumi, kas būtu izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 82. panta pirmo daļu. Turklāt Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja var izvēlēties jebkuru augstākās izglītības iestādi ārvalstīs, iestāties tajā atbilstoši šīs iestādes noteiktajai kārtībai un studēt, un Ministru kabinetam nav nepieciešams noteikt nekādu kārtību. Tas pats attiecas arī uz stipendiju piešķiršanu ārvalstīs studējošajiem un studiju kredītiem. Jebkuras Eiropas Savienības valsts pilsonim ir tādas pašas tiesības izmantot konkrētās valsts studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu kā konkrētās valsts pilsoņiem. Līdz ar to aktualitāti ir zaudējis Augstskolu likuma 82. pants un tas būtu izslēdzams no Augstskolu likuma.
Tiesības uz personas datu aizsardzību ir konstitucionālas tiesības, kas nostiprinātas arī Eiropas Cilvēktiesību hartā. Tādējādi jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, kas pamatā ir nosakāms ar Saeimas pieņemtu likumu, kurā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamo personas datu kategorijas, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros.
Šobrīd Augstskolu likuma 87. pantā nav noteikts akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūks un mērķis. Augstskolu likuma 87. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kā arī nosaka to subjekta loku, kuru datus reģistrē Akadēmiskā personāla reģistrā. Tās ir personas, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās, un personas, kuras ir nodarbinātas kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki. Lai akadēmiskā personāla personas datu apstrāde atbilstoši Eiropas parlamenta un padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – regula) būtu tiesiska un likumīga, ir nepieciešams Augstskolu likumā noteikt personas datu apstrādes nolūku un mērķi.
Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - Izglītības sistēma) sastāvdaļa. Izglītības sistēmā ievadāmo datu apjomu, datu glabāšanas ilgumu un kārtību nosaka Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.276). Noteikumu Nr.276 15.1 punktā ir noteikts datu apjoms, kuru ievada augstākās izglītības iestādes vai arī kuru Izglītības sistēma saņem no citām valsts informācijas sistēmām. Noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" 15.1 punktā ir noteikts ierakstāmo datu apjoms, kāds tiek reģistrēts akadēmiskā personāla reģistrā:
15.11. vārds (vārdi);
15.12. uzvārds;
15.13. personas kods vai izglītības iestādes piešķirtais personas identifikācijas numurs, kas nesakrīt ar personas kodu (ja personai Latvijā nav piešķirts personas kods);
15.14. dzimums;
15.15. dzimšanas datums;
15.16. miršanas datums;
15.17. valstiskā piederība un tās veids (valstiskās piederības veidu norāda tikai personām, kurām Latvijā ir piešķirts personas kods);
15.18. statuss Fizisko personu reģistrā;
15.19. akadēmiskais amats, kurā persona ievēlēta;
15.110. amata nosaukums, ja persona nodarbināta kā viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors, viesasistents, vadošais viespētnieks vai viespētnieks (turpmāk – akadēmiskā viespersonāla amats);
15.111. augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu;
15.112. akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē;
15.113. akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozaru grupas, nozares un apakšnozares;
15.114. slodze iepriekšējā gadā, izteikta astronomiskajās stundās;
15.115. norāde, vai informācija par konkrēto personu ir Sodu reģistrā, un datums, kad pēdējoreiz aktualizēta informācija Sodu reģistrā;
15.116. ja persona ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, – atļauja strādāt par pedagogu, ko izsniegusi komisija, kas izvērtē, vai, izsniedzot šādu atļauju, netiks nodarīts kaitējums izglītojamo interesēm (turpmāk – komisija) (attiecīgā lēmuma veids, datums un numurs);
15.117. augstāko izglītību apliecinošie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu (izņemot datus par augstākās izglītības dokumentiem, kas izsniegti Latvijā pēc 2020. gada 1. jūnija).
Izglītības sistēmā nepieciešamo datu aktualizāciju un ievadīšanu veic augstākās izglītības iestāde, pamatojoties uz akadēmiskā personāla un viespersonāla iesniegtajiem dokumentiem un personas lietā esošo informāciju, piemēram, par akadēmiskā amata maiņu, ievēlēšanas termiņu, t.sk., viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums, kā arī, saņemot nepieciešamo informāciju no citām valsts informācijas sistēmām.
Atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, Izglītības sistēma tiešsaistes režīmā no Fizisko personu reģistra iegūst un sistēmā saglabā, šādu informāciju – vārds, uzvārds, personas kods. No Studējošo un absolventu reģistra (sākot ar 2018. gadu) informāciju par augstākās izglītības dokumentiem, kas personai izsniegti Latvijā. Informāciju, vai informācija par konkrēto personu ir Sodu reģistrā, un datumu, kad pēdējoreiz aktualizēta informācija Sodu reģistrā, Izglītības sistēma saņem no Sodu reģistra tiešsaistes režīmā atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam personas kodam akadēmiskā personāla reģistrā, bet noteikumu 15.116. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Izglītības likuma 1. panta 162 punktā noteikts, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Savukārt Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm. Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmajā daļā minētajai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.
Akadēmiskā personāla reģistrā datus par personas sodāmības esamību vai neesamību apstrādā, lai nodrošinātu Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās prasības izpildi un uzraudzību.
Noteikumi Nr.276 nenosaka akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi. Līdz ar to Augstskolu likuma 87. pantā ir nepieciešams noteikt akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi.
Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļā noteikts, ka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās, nosaka Ministru kabinets. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, un trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Profesionālās izglītības likuma 1. panta 11.1 punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 5. panta 8. punktu astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis ir teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā. Akadēmisko doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – zinātniskā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11. panta otro daļu patstāvīgi veic oriģinālu zinātnisku pētījumu, savukārt profesionālo doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – profesionālā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 10. punktu studiju laikā iziet praksi un apgūst pētniecisko darbu. 2024. gada 1. augustā stājas spēkā Augstskolu likuma papildinājums ar 47.1 pantu par doktorantu, kuri uzņemti valsts finansētās studiju vietās, nodarbinātību augstskolā, tai slēdzot ar doktorantu darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Neatkarīgi no tā, vai doktorants studē akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības programmās, doktorantūras studiju specifika liecina, ka doktorantiem pētījumu veikšanai nepieciešamo kompetenču ieguves vide ir pētniecības vide jeb tāda darba vide, kuru var nodrošināt zinātniskā institūcija, uzņēmums vai cita institūcija, kurā iespējams veikt pētījumus un kas vienlaicīgi var būt arī darba devējs. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1. panta 19. punktu arī akreditētās izglītības programmās medicīnā ārsta izglītošanai specialitātes iegūšanai notiek studējošam, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi. Līdz ar to trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļā nav paredzēts, ka trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļu.
Augstskolu likuma 1. panta 8. punktā noteikts, ka 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Viens kredītpunkts atbilst 25 - 30 stundu studiju darba apjomam. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta piektajā daļā noteikts, ka pilna laika trešā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 180 kredītpunkti un trīs gadi. Taču ne visas augstskolas, veidojot trešā cikla studiju programmas specifiskās jomās, piemēram, medicīnā rezidentu apmācībai, ievēro Augstskolu likumā noteikto studiju apjomu, un studiju apjoms vienā akadēmiskajā gadā veidojas 72 kredītpunkti, vairāk kā 34 akadēmiskās stundas. Arī Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas lietotāju rokasgrāmatā (ECTS Users’ Guide) noteikts, ka 25 - 30 stundu studiju darba apjoma atbilstība vienam kredītpunktam ir tipiska darba slodze un ka atsevišķiem studentiem faktiskais mācību rezultātu sasniegšanas laiks var būt atšķirīgs. Līdz ar to, Augstskolu likumā nepieciešams paredzēt izņēmumu trešā cikla studiju programmām nosakot pilna laika studiju apjomu vienā gadā.
Augstskolu likuma 57. panta trešajā daļā noteikts, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Arī Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta septītajā daļā noteikts, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu. Minētajā panta daļā nav noteikts, ka arī īsā cikla profesionālā augstākā izglītības programmas veido saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Augstskolu likuma 58. panta nosaukums ir “Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi”. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Ne Izglītības likumā, ne Profesionālās izglītības likumā, ne Augstskolu likumā (izņemot 58. pantā) termins “gala pārbaudījums” nav atrodams. Izglītības likuma 35. panta otrajā daļā noteikts, ka akreditēto izglītības iestāžu licencētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Līdz ar to nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58. panta nosaukumu izsakot to jaunā redakcijā, kā arī nepieciešams precizēt minētā panta pirmo daļu atbilstoši Izglītības likuma 35. pantā noteiktajam.
Profesionālās izglītības likuma 29. panta pirmajā daļā noteikts, ka profesionālās izglītības programmas apguves nobeigumā kārtojami valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” 63.1.apakšpunktā noteikts, ka studiju programmas apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Šobrīd pieņemšanai tiek virzīti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu”, kas noteiks valsts augstākās izglītības standartu, tai skaitā, profesionālās augstākās izglītības standartu. Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt, piemēram, īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pirmā cikla augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Taču Augstskolu likuma tiesību normas nenosaka kādu pārbaudījumu kārto studiju programmas beigās kā tas ir, piemēram, attiecībā uz studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai valsts augstākās izglītības standartā varētu paredzēt, ka profesionālās augstākās izglītības programmas var noslēgties ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58.pantu.
Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt grādu, grādu un attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai tikai attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un zinātnes doktora grādu vai profesionālo doktora grādu mākslās. Taču Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā nav noteikts, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 5.punktā noteikts, ka profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 11.1 punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Līdz ar nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 59. pantu.
Augstskolu likuma 82. pantā noteikts, ka Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets. Ārvalstīs studējošajiem ir tiesības pretendēt uz šā likuma 79. pantā noteiktajiem studiju kredītiem un studējošo kredītiem. Kārtību, kādā studijām ārvalstīs tiek piešķirti un atmaksāti studiju un studējošo kredīti, nosaka Ministru kabinets. Šobrīd nav spēkā nevieni Ministru kabineta noteikumi, kas būtu izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 82. panta pirmo daļu. Turklāt Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja var izvēlēties jebkuru augstākās izglītības iestādi ārvalstīs, iestāties tajā atbilstoši šīs iestādes noteiktajai kārtībai un studēt, un Ministru kabinetam nav nepieciešams noteikt nekādu kārtību. Tas pats attiecas arī uz stipendiju piešķiršanu ārvalstīs studējošajiem un studiju kredītiem. Jebkuras Eiropas Savienības valsts pilsonim ir tādas pašas tiesības izmantot konkrētās valsts studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu kā konkrētās valsts pilsoņiem. Līdz ar to aktualitāti ir zaudējis Augstskolu likuma 82. pants un tas būtu izslēdzams no Augstskolu likuma.
Tiesības uz personas datu aizsardzību ir konstitucionālas tiesības, kas nostiprinātas arī Eiropas Cilvēktiesību hartā. Tādējādi jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, kas pamatā ir nosakāms ar Saeimas pieņemtu likumu, kurā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamo personas datu kategorijas, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros.
Šobrīd Augstskolu likuma 87. pantā nav noteikts akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūks un mērķis. Augstskolu likuma 87. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kā arī nosaka to subjekta loku, kuru datus reģistrē Akadēmiskā personāla reģistrā. Tās ir personas, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās, un personas, kuras ir nodarbinātas kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki. Lai akadēmiskā personāla personas datu apstrāde atbilstoši Eiropas parlamenta un padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – regula) būtu tiesiska un likumīga, ir nepieciešams Augstskolu likumā noteikt personas datu apstrādes nolūku un mērķi.
Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - Izglītības sistēma) sastāvdaļa. Izglītības sistēmā ievadāmo datu apjomu, datu glabāšanas ilgumu un kārtību nosaka Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.276). Noteikumu Nr.276 15.1 punktā ir noteikts datu apjoms, kuru ievada augstākās izglītības iestādes vai arī kuru Izglītības sistēma saņem no citām valsts informācijas sistēmām. Noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" 15.1 punktā ir noteikts ierakstāmo datu apjoms, kāds tiek reģistrēts akadēmiskā personāla reģistrā:
15.11. vārds (vārdi);
15.12. uzvārds;
15.13. personas kods vai izglītības iestādes piešķirtais personas identifikācijas numurs, kas nesakrīt ar personas kodu (ja personai Latvijā nav piešķirts personas kods);
15.14. dzimums;
15.15. dzimšanas datums;
15.16. miršanas datums;
15.17. valstiskā piederība un tās veids (valstiskās piederības veidu norāda tikai personām, kurām Latvijā ir piešķirts personas kods);
15.18. statuss Fizisko personu reģistrā;
15.19. akadēmiskais amats, kurā persona ievēlēta;
15.110. amata nosaukums, ja persona nodarbināta kā viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors, viesasistents, vadošais viespētnieks vai viespētnieks (turpmāk – akadēmiskā viespersonāla amats);
15.111. augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu;
15.112. akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē;
15.113. akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozaru grupas, nozares un apakšnozares;
15.114. slodze iepriekšējā gadā, izteikta astronomiskajās stundās;
15.115. norāde, vai informācija par konkrēto personu ir Sodu reģistrā, un datums, kad pēdējoreiz aktualizēta informācija Sodu reģistrā;
15.116. ja persona ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, – atļauja strādāt par pedagogu, ko izsniegusi komisija, kas izvērtē, vai, izsniedzot šādu atļauju, netiks nodarīts kaitējums izglītojamo interesēm (turpmāk – komisija) (attiecīgā lēmuma veids, datums un numurs);
15.117. augstāko izglītību apliecinošie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu (izņemot datus par augstākās izglītības dokumentiem, kas izsniegti Latvijā pēc 2020. gada 1. jūnija).
Izglītības sistēmā nepieciešamo datu aktualizāciju un ievadīšanu veic augstākās izglītības iestāde, pamatojoties uz akadēmiskā personāla un viespersonāla iesniegtajiem dokumentiem un personas lietā esošo informāciju, piemēram, par akadēmiskā amata maiņu, ievēlēšanas termiņu, t.sk., viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums, kā arī, saņemot nepieciešamo informāciju no citām valsts informācijas sistēmām.
Atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, Izglītības sistēma tiešsaistes režīmā no Fizisko personu reģistra iegūst un sistēmā saglabā, šādu informāciju – vārds, uzvārds, personas kods. No Studējošo un absolventu reģistra (sākot ar 2018. gadu) informāciju par augstākās izglītības dokumentiem, kas personai izsniegti Latvijā. Informāciju, vai informācija par konkrēto personu ir Sodu reģistrā, un datumu, kad pēdējoreiz aktualizēta informācija Sodu reģistrā, Izglītības sistēma saņem no Sodu reģistra tiešsaistes režīmā atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam personas kodam akadēmiskā personāla reģistrā, bet noteikumu 15.116. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Izglītības likuma 1. panta 162 punktā noteikts, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Savukārt Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm. Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmajā daļā minētajai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.
Akadēmiskā personāla reģistrā datus par personas sodāmības esamību vai neesamību apstrādā, lai nodrošinātu Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās prasības izpildi un uzraudzību.
Noteikumi Nr.276 nenosaka akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi. Līdz ar to Augstskolu likuma 87. pantā ir nepieciešams noteikt akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka studiju programma ietver visas grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Kā arī 55.1 panta otrās daļas 7. punktā ir noteikts, ka kopīgās studiju programmas apguves rezultātā ir piešķirams grāds vai profesionālā kvalifikācija. Saskaņā ar Augstskolu likuma 59. pantā noteikto, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Līdz ar to, Augstskolu likuma 55. panta pirmo daļu un 55.1 panta otrās daļas 7. punktu nepieciešams saskaņot ar Augstskolu likuma 59. pantā noteikto.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 55.panta pirmās daļas pirmo teikumu, nosakot ka studiju programma ietver visas grāda, grāda un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Augstskolu likuma 55.1 panta otrās daļas 7. punktā vārdi "grāds vai profesionālā kvalifikācija" (attiecīgā locījumā) tiek aizstāti ar vārdiem "grāds, grāds un profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija" (attiecīgā locījumā).
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļā nav paredzēts, ka trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Profesionālās izglītības likuma 1. panta 5. punktā noteikts, ka profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Profesionālās izglītības likuma 1. panta 19. punktā noteikts, ka darba vidē balstītas mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja. Darba vidē balstītas mācības var ietvert praksi. Akadēmisko doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – zinātniskā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11. panta otro daļu patstāvīgi veic oriģinālu zinātnisku pētījumu, savukārt profesionālo doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – profesionālā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 10. punktu studiju laikā iziet praksi un apgūst pētniecisko darbu. 2024. gada 1. augustā stājas spēkā Augstskolu likuma papildinājums ar 47.1 pantu par doktorantu, kuri uzņemti valsts finansētās studiju vietās, nodarbinātību augstskolā, tai slēdzot ar doktorantu darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Neatkarīgi no tā, vai doktorants studē akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības programmās, doktorantūras studiju specifika liecina, ka doktorantiem pētījumu veikšanai nepieciešamo kompetenču ieguves vide ir pētniecības vide jeb tāda darba vide, kuru var nodrošināt zinātniskā institūcija, uzņēmums vai cita institūcija, kurā iespējams veikt pētījumus un kas vienlaicīgi var būt arī darba devējs. Lai praksē augstskolas varētu īstenot trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas kā darba vidē balstītas mācības, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 56. panta 1.1 daļu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēts precizēt Augstskolu likuma 56. panta 11 daļu, paredzot, ka īstenot kā darba vidē balstītas mācības var arī trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas.
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 57. panta trešajā daļā noteikts, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Arī Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta septītajā daļā noteikts, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu. Minētajā panta daļā nav noteikts, ka arī īsā cikla profesionālā augstākā izglītības programmas veido saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 57. panta septīto daļu, nosakot, ka arī īsā cikla profesionālā augstākā izglītības programmas veido saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 58.panta nosaukums ir “Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi”. Savukārt Augstskolu likuma 58.panta pirmajā daļā noteikts, ka studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Ne Izglītības likumā, ne Profesionālās izglītības likumā, ne Augstskolu likumā (izņemot 58. pantā) termins “gala pārbaudījums” nav atrodams. Izglītības likuma 35.panta otrajā daļā noteikts, ka akreditēto izglītības iestāžu licencētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Līdz ar to nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58. panta nosaukumu un pirmo daļu atbilstoši Izglītības likuma 35. pantā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 58. panta nosaukumu un pirmo daļu, atbilstoši Izglītības likuma 35. pantā noteiktajam izslēdzot panta nosaukumā vārdus "studiju gala pārbaudījumi un" un aizstājot pirmā daļā vārdu "gala" ar vārdu "valsts".
Problēmas apraksts
Profesionālās izglītības likuma 29. panta pirmajā daļā noteikts, ka profesionālās izglītības programmas apguves nobeigumā kārtojami valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Šobrīd pieņemšanai tiek virzīti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu”, kas noteiks valsts augstākās izglītības standartu, tai skaitā, profesionālās augstākās izglītības standartu. Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt, piemēram, īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pirmā cikla augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Taču Augstskolu likuma tiesību normas nenosaka, kādu pārbaudījumu kārto studiju programmas beigās, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai valsts augstākās izglītības standartā varētu paredzēt, ka profesionālās augstākās izglītības programmas var noslēgties ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58.pantu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 58. pantu ar 2.1 daļu, nosakot, ka studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa var būt kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt grādu, grādu un attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai tikai attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un zinātnes doktora grādu vai profesionālo doktora grādu mākslās. Taču Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā nav noteikts, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 5.punktā noteikts, ka profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 11.1 punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Līdz ar nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 59. pantu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktu ar “c” apakšpunktu nosakot, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt trešā cikla augstāko izglītību un astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.
Problēmas apraksts
Eiropas Savienībā katrai valstij ir sava, autonoma augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas saskaņā ar subsidiaritātes principu ļauj lemt dalībvalstīm par augstākās izglītības politiku atsevišķi, tostarp augstākās izglītības finansēšanu. Ņemot vērā, ka katras Eiropas Savienības valsts pilsoņiem ir tādas pašas tiesības izmantot konkrētās valsts studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu kā konkrētās valsts pilsoņiem, aktualitāti ir zaudējis Augstskolu likuma 82. pants, kas paredz Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personām, kurām ir izsniegta patstāvīga uzturēšanās atļauja, tiesības pretendēt uz Augstskolu likuma 79. pantā noteiktajiem studiju un studējošo kredītiem. Papildus, valsts galvotas studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas modeļa maiņas rezultātā no 2020. gada 30. marta valsts galvoti kredīti studijām ārvalstīs netiek izsniegti.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir princips ka studijām ES valstī jāizmanto pieejamās kreditēšanas iespējas vai budžeta vietas attiecīgajā ES valstī, un šajā ziņā Latvijas studentiem ir tādas pašas priekšrocības kā citu ES valstu studentiem. Piemēram, Igaunija un Nīderlande nenodrošina savu valstu pilsoņiem valsts garantētu studiju vai studējošā kredītu izsniegšanu studijām Latvijā. Katras valsts augstākās izglītības finansēšanas prioritāte ir nodrošināt studiju pieejamību savā valstī. Piemēram, Zviedrijā un Somijā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņiem ir vienādas tiesības pretendēt uz valsts finansētām studijām kā Zviedrijas un Somijas pilsoņiem, Igaunija ārvalstu studentiem, kas ir apguvuši igauņu valodu līmenī, lai varētu patstāvīgi apgūt mācību vielu, piedāvā studēt valsts apmaksātās studiju vietās. Detalizēta informācija ir pieejama: European Education and Culture Executive Agency, Eurydice, Krémó, A. (2020). National student fee and support systems in European higher education: 2020/21, Publications Office: https://data.europa.eu/doi/10.2797/774855. Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapas sadaļā “Programmas – Euroguidance - Studiju ceļvedis Eiropā“ ir pieejama informācija par studiju nosacījumiem, arī par iespējām pieteikties kredītam studiju maksas segšanai, ko izsniedz studentiem ārvalstīs (https://www.viaa.gov.lv/lv/studiju-celvedis-eiropa).
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir princips ka studijām ES valstī jāizmanto pieejamās kreditēšanas iespējas vai budžeta vietas attiecīgajā ES valstī, un šajā ziņā Latvijas studentiem ir tādas pašas priekšrocības kā citu ES valstu studentiem. Piemēram, Igaunija un Nīderlande nenodrošina savu valstu pilsoņiem valsts garantētu studiju vai studējošā kredītu izsniegšanu studijām Latvijā. Katras valsts augstākās izglītības finansēšanas prioritāte ir nodrošināt studiju pieejamību savā valstī. Piemēram, Zviedrijā un Somijā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņiem ir vienādas tiesības pretendēt uz valsts finansētām studijām kā Zviedrijas un Somijas pilsoņiem, Igaunija ārvalstu studentiem, kas ir apguvuši igauņu valodu līmenī, lai varētu patstāvīgi apgūt mācību vielu, piedāvā studēt valsts apmaksātās studiju vietās. Detalizēta informācija ir pieejama: European Education and Culture Executive Agency, Eurydice, Krémó, A. (2020). National student fee and support systems in European higher education: 2020/21, Publications Office: https://data.europa.eu/doi/10.2797/774855. Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapas sadaļā “Programmas – Euroguidance - Studiju ceļvedis Eiropā“ ir pieejama informācija par studiju nosacījumiem, arī par iespējām pieteikties kredītam studiju maksas segšanai, ko izsniedz studentiem ārvalstīs (https://www.viaa.gov.lv/lv/studiju-celvedis-eiropa).
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz izslēgt no Augstskolu likuma 82. pantu
Problēmas apraksts
Saskaņā ar regulas 6. panta 3. punkta “b” apakšpunktu, nepieciešams Augstskolu likumā noteikt Akadēmiskā personāla reģistra personas datu apstrādes nolūku.
Risinājuma apraksts
Augstskolu likuma 87. panta pirmā daļa tiek papildināta ar trešo teikumu, nosakot akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku un mērķi.
Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautos datus apstrādā, lai:
1) nodrošinātu Augstskolu likuma prasību izpildi un pārraudzību augstskolās;
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt vai augstskolā tiek ievērotas Augstskolu likumā noteiktās prasības attiecībā uz akadēmisko personālu. Augstskolu likuma 2. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās. Saskaņā ar Augstskolu likuma 26. panta septīto daļu, personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas. Lai nodrošinātu šīs tiesību normas izpildes pārraudzību, Akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauta informācija par akadēmisko amatu, kurā persona ievēlēta, akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozaru grupas, nozares un apakšnozares, un amata nosaukums, ja persona nodarbināta viesprofesora, asociētā viesprofesora, viesdocenta, vieslektora, viesasistenta, vadošā viespētnieka vai viespētnieka amatā (turpmāk – akadēmiskā viespersonāla amats), augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu; akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē; slodze iepriekšējā gadā, izteikta astronomiskajās stundās.
Dati par akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē izmantojami arī, lai pārraudzītu kā tiek ievēroti Augstskolu likumā noteiktie akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas termiņi, piemēram, saskaņā ar Augstskolu likuma 37. pantu, asistenta amatā var ievēlēt uz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
2) veiktu akadēmiskā personāla uzskaiti, kas nepieciešama, lai veidotu statistiku augstākās izglītības politikas plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai;
Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam plānoto, viena no nozīmīgākajām pārmaiņām augstākajā izglītībā ir akadēmiskā personāla kvalitātes nostiprināšana un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras nodrošināšana, kas ietver jauna akadēmiskās karjeras modeļa, t. sk., finansēšanas principu, kas paredz pētnieciskās un pedagoģiskās darbības sabalansētību izveide un ieviešana; jauna doktorantūras modeļa ieviešana, mainot doktora studiju programmu īstenošanas formu, saturu un finansēšanas kārtību, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu cilvēkresursu ataudzi pētniecībai un inovācijām. Informācija par akadēmisko personālu, tā reģistrēšana un uzturēšana Akadēmiskā personāla reģistrā, kas ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, nodrošina visaptverošu informācijas uzskaiti un, izmantojot uzkrātos datus un veicot to analīzi, var uzraudzīt izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenoto darbību rezultatīvo rādītāju izpildes monitoringu un pieņemt datos balstītus lēmumus.
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt, vai vīrietis vienā augstskolā ir tas pats vīrietis citā augstskolā, vai, piemēram, vai Jānis Bērziņš augstskolā “A” ir tas pats Jānis Bērziņš augstskolā “B”. Nesasaistot Jāni Bērziņu ar personas kodu, nav iespējams konstatēt vai tās ir divas dažādas personas vai viena un tā pati, kas strādā dažādās augstskolās. Tādējādi var mainīties kvantitatīvie dati, piemēram, vai Latvijā ir divi profesori vai viens profesors. Apstrādāt vārdu, uzvārdu un personas kodu nepieciešams arī, piemēram, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un varētu konstatēt, cik akadēmiskā personāla ir konkrētā augstskolā, plānot akadēmiskā personāla atjaunotni, kontrolēt finanšu izlietojumu u.c. Neapstrādājot datus par konkrētu un identificējumu personu, nav iespējams iegūt precīzu akadēmiskā personāla skaitu konkrētajā augstskolā un tādējādi plānot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nepieciešamo finansējumu augstskolām, kā arī, Izglītības un zinātnes ministrijai veikt nepieciešamā finansējuma augstskolām aprēķinus.
Lai varētu veikt datu analīzi par vīriešu un sieviešu īpatsvaru akadēmiskā personāla sastāvā, nepieciešama informācija par attiecīgā personāla dzimumu. Dati par dzimumu sadalījumu nepieciešams sniegt Eiropas Komisijas regulāriem novērtējumiem (piem., She Figures) par personāla akadēmisko karjeru un vai pastāv ierobežojumi sievietēm ieņemt augstākus amatus augstākajā izglītībā un pētniecībā, izvērtējumi par sieviešu nodarbinātību STEM jomās u.c. izvērtējumi dod iespēju plānot darbības un veikt to rezultātu novērtējumu.
Akadēmiskā personāla reģistrā uzkrātos datus izmanto arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai, reformu uzraudzībai un monitoringam.
Izglītības un zinātnes ministrijas viena no funkcijām ir valsts budžeta finansējuma sadale valsts augstskolām, tā piešķiršana un tā izlietojuma monitorings, ko nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskola un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk - noteikumi Nr. 994). Augstskolu snieguma finansējuma aprēķināšanai viens no snieguma finansējuma rādītājiem, saskaņā ar noteikumiem Nr. 994, ir jaunā akadēmiskā personāla skaits ar maģistra un doktora grādu. Pārejot uz augstskolu institucionālo finansēšanas modeli, akadēmiskā personāla dati metadatu līmenī ir nepieciešami, lai izvērtētu finansējuma efektīvu izmantošanu izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp, akadēmiskā personāla ataudzi, finansējuma izlietojumu atlīdzībai, u.c. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt, cik akadēmiskā personāla ir konkrētā augstskolā. Neapstrādājot datus par konkrētu un identificējumu personu, nav iespējams iegūt precīzu akadēmiskā personāla skaitu konkrētajā augstskolā un veikt piešķirtā finansējuma akadēmiskajam personālam finanšu izlietojuma kontroli u.c.
Satversmes 112. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Spriedumā lietā Nr. 2004-18-0106 Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu izglītības kvalitātes kontroles mehānismu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 20.2.3. punktu). Turklāt, Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas. Lai nodrošinātu datus augstākās izglītības iestādes akreditācijai, pamatojoties uz Augstskolu likuma 9. pantu, Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk - centrs) organizē akreditāciju, kur akreditācijas procesā, ir nepieciešams izmantot datus par studiju programmām, studējošajiem, absolventiem, akadēmisko personālu. Izglītības likuma 4.1 pantā ir noteikts, ka tiek veidota valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kas ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības likuma 15. panta 18.1 un 18.2 punktu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par izglītības kvalitātes mērķu izvirzīšanu, pilnveidi un vienlaikus veic kvalitātes monitoringu.
Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt akadēmiskā personāla izglītību. Nesasaistot konkrētas personas datus ar augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem, nav iespējams pārliecināties par tās atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām konkrētam akadēmiskā personāla amatam un kontrolēt izglītības kvalitāti. Personas identifikatoru apstrāde nepieciešama arī, lai varētu veikt datu analīzi un vērtēt augstskolu un koledžu sniegumu, uzraudzīt augstskolu stratēģijas izpildi un mērķu sasniegšanu, kā arī akadēmiskā personāla atjaunotni.
Akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauts personas dzimšanas un miršanas datums.
Dzimšanas datums ir nepieciešams, lai noteiktu akadēmiskā personāla vecuma struktūru un uzraudzītu akadēmiskā personāla atjaunotni konkrētās augstskolās un nacionālajā līmenī; miršanas datums, lai nodrošinātu personas ieraksta arhivēšanu vai dzēšanu.
Lai vērtētu augstskolu iesaisti internacionalizācijā un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauti dati par personas valstisko piederību. Nesasaistot datus par valstisko piederību, amata nosaukumu, izglītības iestādi ar vārdu, uzvārdu un personas kodu vai izglītības iestādes piešķirto personas identifikācijas numuru nav iespējams, piemēram, pārliecināties par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību.
3) informētu sabiedrību par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās, un par personām, kuras nodarbinātas augstskolās kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki;
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt vai Jānis Bērziņš augstskolā “A” ir tas pats Jānis Bērziņš augstskolā “B” vai tās ir divas dažādas personas, varētu konstatēt kādā konkrētā augstskolā un amatā konkrētā persona strādā un varētu nodrošināt informāciju sabiedrībai par akadēmisko personālu un viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem, viesasistentiem, vadošajiem viespētniekiem un viespētniekiem konkrētās augstskolās. Augstskolu likuma 87. panta ceturtajā daļa noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautie dati ir publiski pieejami tīmekļvietnē, ja to pieejamība nav ierobežota fizisko personu datu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos. Līdz ar to dati no akadēmiskā personāla reģistra publiski ir pieejami tādā apjomā, kādā to ierobežo fizisko personu datu aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tas ir, nepublicējot personas identifikatoru – personas kodu. Akadēmiskā personāla reģistrā apstrādā datus par personu, kas ieņem akadēmisko amatu (vārds, uzvārds, personas kods identificēšanai (netiek publicēts), akadēmiskais amats, kurā persona ievēlēta vai amata nosaukums, ja persona nodarbināta kā viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors, viesasistents, vadošais viespētnieks vai viespētnieks, kā arī, augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu). Valsts izglītības informācijas sistēmas tīmekļvietnē attiecībā uz akadēmisko personālu publiski pieejama šāda informācija – vārds, uzvārds, izglītības iestāde un amats.
Regulas 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ir noteikts, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”), "e" apakšpunktā noteikts t.s. personas datu "glabāšanas ierobežojums", proti, dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības.
Ņemot vērā regulas noteikto, noteikumos Nr.276 ir noteikts akadēmiskā personāla datu apstrādes ilgums, proti, ka Izglītības sistēma automātiski pārvieto uz arhīva datubāzi datus par akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu – mēneša laikā kopš personas attiecīgā statusa termiņa beigām. Tas nozīmē, ka akadēmiskā personāla dati tiek minimizēti un izmantoti apkopotā veidā statistikas nolūkos, izpildot Izglītības un zinātnes ministrijai uzdotos uzdevumus.
Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautos datus apstrādā, lai:
1) nodrošinātu Augstskolu likuma prasību izpildi un pārraudzību augstskolās;
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt vai augstskolā tiek ievērotas Augstskolu likumā noteiktās prasības attiecībā uz akadēmisko personālu. Augstskolu likuma 2. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās. Saskaņā ar Augstskolu likuma 26. panta septīto daļu, personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas. Lai nodrošinātu šīs tiesību normas izpildes pārraudzību, Akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauta informācija par akadēmisko amatu, kurā persona ievēlēta, akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozaru grupas, nozares un apakšnozares, un amata nosaukums, ja persona nodarbināta viesprofesora, asociētā viesprofesora, viesdocenta, vieslektora, viesasistenta, vadošā viespētnieka vai viespētnieka amatā (turpmāk – akadēmiskā viespersonāla amats), augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu; akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē; slodze iepriekšējā gadā, izteikta astronomiskajās stundās.
Dati par akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas sākuma un beigu datums augstākās izglītības iestādē izmantojami arī, lai pārraudzītu kā tiek ievēroti Augstskolu likumā noteiktie akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amata pildīšanas termiņi, piemēram, saskaņā ar Augstskolu likuma 37. pantu, asistenta amatā var ievēlēt uz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
2) veiktu akadēmiskā personāla uzskaiti, kas nepieciešama, lai veidotu statistiku augstākās izglītības politikas plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai;
Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam plānoto, viena no nozīmīgākajām pārmaiņām augstākajā izglītībā ir akadēmiskā personāla kvalitātes nostiprināšana un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras nodrošināšana, kas ietver jauna akadēmiskās karjeras modeļa, t. sk., finansēšanas principu, kas paredz pētnieciskās un pedagoģiskās darbības sabalansētību izveide un ieviešana; jauna doktorantūras modeļa ieviešana, mainot doktora studiju programmu īstenošanas formu, saturu un finansēšanas kārtību, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu cilvēkresursu ataudzi pētniecībai un inovācijām. Informācija par akadēmisko personālu, tā reģistrēšana un uzturēšana Akadēmiskā personāla reģistrā, kas ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, nodrošina visaptverošu informācijas uzskaiti un, izmantojot uzkrātos datus un veicot to analīzi, var uzraudzīt izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenoto darbību rezultatīvo rādītāju izpildes monitoringu un pieņemt datos balstītus lēmumus.
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt, vai vīrietis vienā augstskolā ir tas pats vīrietis citā augstskolā, vai, piemēram, vai Jānis Bērziņš augstskolā “A” ir tas pats Jānis Bērziņš augstskolā “B”. Nesasaistot Jāni Bērziņu ar personas kodu, nav iespējams konstatēt vai tās ir divas dažādas personas vai viena un tā pati, kas strādā dažādās augstskolās. Tādējādi var mainīties kvantitatīvie dati, piemēram, vai Latvijā ir divi profesori vai viens profesors. Apstrādāt vārdu, uzvārdu un personas kodu nepieciešams arī, piemēram, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un varētu konstatēt, cik akadēmiskā personāla ir konkrētā augstskolā, plānot akadēmiskā personāla atjaunotni, kontrolēt finanšu izlietojumu u.c. Neapstrādājot datus par konkrētu un identificējumu personu, nav iespējams iegūt precīzu akadēmiskā personāla skaitu konkrētajā augstskolā un tādējādi plānot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nepieciešamo finansējumu augstskolām, kā arī, Izglītības un zinātnes ministrijai veikt nepieciešamā finansējuma augstskolām aprēķinus.
Lai varētu veikt datu analīzi par vīriešu un sieviešu īpatsvaru akadēmiskā personāla sastāvā, nepieciešama informācija par attiecīgā personāla dzimumu. Dati par dzimumu sadalījumu nepieciešams sniegt Eiropas Komisijas regulāriem novērtējumiem (piem., She Figures) par personāla akadēmisko karjeru un vai pastāv ierobežojumi sievietēm ieņemt augstākus amatus augstākajā izglītībā un pētniecībā, izvērtējumi par sieviešu nodarbinātību STEM jomās u.c. izvērtējumi dod iespēju plānot darbības un veikt to rezultātu novērtējumu.
Akadēmiskā personāla reģistrā uzkrātos datus izmanto arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai, reformu uzraudzībai un monitoringam.
Izglītības un zinātnes ministrijas viena no funkcijām ir valsts budžeta finansējuma sadale valsts augstskolām, tā piešķiršana un tā izlietojuma monitorings, ko nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskola un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk - noteikumi Nr. 994). Augstskolu snieguma finansējuma aprēķināšanai viens no snieguma finansējuma rādītājiem, saskaņā ar noteikumiem Nr. 994, ir jaunā akadēmiskā personāla skaits ar maģistra un doktora grādu. Pārejot uz augstskolu institucionālo finansēšanas modeli, akadēmiskā personāla dati metadatu līmenī ir nepieciešami, lai izvērtētu finansējuma efektīvu izmantošanu izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp, akadēmiskā personāla ataudzi, finansējuma izlietojumu atlīdzībai, u.c. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt, cik akadēmiskā personāla ir konkrētā augstskolā. Neapstrādājot datus par konkrētu un identificējumu personu, nav iespējams iegūt precīzu akadēmiskā personāla skaitu konkrētajā augstskolā un veikt piešķirtā finansējuma akadēmiskajam personālam finanšu izlietojuma kontroli u.c.
Satversmes 112. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Spriedumā lietā Nr. 2004-18-0106 Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu izglītības kvalitātes kontroles mehānismu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 20.2.3. punktu). Turklāt, Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas. Lai nodrošinātu datus augstākās izglītības iestādes akreditācijai, pamatojoties uz Augstskolu likuma 9. pantu, Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk - centrs) organizē akreditāciju, kur akreditācijas procesā, ir nepieciešams izmantot datus par studiju programmām, studējošajiem, absolventiem, akadēmisko personālu. Izglītības likuma 4.1 pantā ir noteikts, ka tiek veidota valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kas ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības likuma 15. panta 18.1 un 18.2 punktu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par izglītības kvalitātes mērķu izvirzīšanu, pilnveidi un vienlaikus veic kvalitātes monitoringu.
Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt akadēmiskā personāla izglītību. Nesasaistot konkrētas personas datus ar augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem, nav iespējams pārliecināties par tās atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām konkrētam akadēmiskā personāla amatam un kontrolēt izglītības kvalitāti. Personas identifikatoru apstrāde nepieciešama arī, lai varētu veikt datu analīzi un vērtēt augstskolu un koledžu sniegumu, uzraudzīt augstskolu stratēģijas izpildi un mērķu sasniegšanu, kā arī akadēmiskā personāla atjaunotni.
Akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauts personas dzimšanas un miršanas datums.
Dzimšanas datums ir nepieciešams, lai noteiktu akadēmiskā personāla vecuma struktūru un uzraudzītu akadēmiskā personāla atjaunotni konkrētās augstskolās un nacionālajā līmenī; miršanas datums, lai nodrošinātu personas ieraksta arhivēšanu vai dzēšanu.
Lai vērtētu augstskolu iesaisti internacionalizācijā un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļauti dati par personas valstisko piederību. Nesasaistot datus par valstisko piederību, amata nosaukumu, izglītības iestādi ar vārdu, uzvārdu un personas kodu vai izglītības iestādes piešķirto personas identifikācijas numuru nav iespējams, piemēram, pārliecināties par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību.
3) informētu sabiedrību par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās, un par personām, kuras nodarbinātas augstskolās kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki;
Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, proti, datus par konkrētu un identificējumu personu. Personas identifikatori - vārds, uzvārds, personas kods ir nepieciešami, lai konkrētos datus varētu sasaistīt ar konkrētu personu un, piemēram, varētu konstatēt vai Jānis Bērziņš augstskolā “A” ir tas pats Jānis Bērziņš augstskolā “B” vai tās ir divas dažādas personas, varētu konstatēt kādā konkrētā augstskolā un amatā konkrētā persona strādā un varētu nodrošināt informāciju sabiedrībai par akadēmisko personālu un viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem, viesasistentiem, vadošajiem viespētniekiem un viespētniekiem konkrētās augstskolās. Augstskolu likuma 87. panta ceturtajā daļa noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautie dati ir publiski pieejami tīmekļvietnē, ja to pieejamība nav ierobežota fizisko personu datu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos. Līdz ar to dati no akadēmiskā personāla reģistra publiski ir pieejami tādā apjomā, kādā to ierobežo fizisko personu datu aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tas ir, nepublicējot personas identifikatoru – personas kodu. Akadēmiskā personāla reģistrā apstrādā datus par personu, kas ieņem akadēmisko amatu (vārds, uzvārds, personas kods identificēšanai (netiek publicēts), akadēmiskais amats, kurā persona ievēlēta vai amata nosaukums, ja persona nodarbināta kā viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors, viesasistents, vadošais viespētnieks vai viespētnieks, kā arī, augstākās izglītības iestādes nosaukums, kurā persona ieņem akadēmiskā vai akadēmiskā viespersonāla amatu). Valsts izglītības informācijas sistēmas tīmekļvietnē attiecībā uz akadēmisko personālu publiski pieejama šāda informācija – vārds, uzvārds, izglītības iestāde un amats.
Regulas 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ir noteikts, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”), "e" apakšpunktā noteikts t.s. personas datu "glabāšanas ierobežojums", proti, dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības.
Ņemot vērā regulas noteikto, noteikumos Nr.276 ir noteikts akadēmiskā personāla datu apstrādes ilgums, proti, ka Izglītības sistēma automātiski pārvieto uz arhīva datubāzi datus par akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu – mēneša laikā kopš personas attiecīgā statusa termiņa beigām. Tas nozīmē, ka akadēmiskā personāla dati tiek minimizēti un izmantoti apkopotā veidā statistikas nolūkos, izpildot Izglītības un zinātnes ministrijai uzdotos uzdevumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu informācijas iegūšanu, apstrādi, izmantošanu augstākās izglītības nozares akadēmiskā personāla plānošanai, pārbaudītu pedagoga sodāmību, nav citu alternatīvo risinājumu, kā tikai informāciju par akadēmiskā personālu reģistrēt un uzturēt Akadēmiskā personāla reģistrā, kas ir Izglītības sistēmas sastāvdaļa, tādējādi nodrošinot visaptverošu informācijas uzskaiti, analīzi, kas nepieciešama augstākās izglītības sektoram, lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnijā rīkojumu Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" ir apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - izglītības attīstības pamatnostādnes). Izglītības un zinātnes ministriju ir noteikta par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā. Izglītības attīstības pamatnostādņu 4. mērķis Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība nosaka, ka stratēģiskai izglītības pārvaldībai būtiska ir izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas ieviešana un nostiprināšana. Datu pieejamība un kvalitāte, datu analītika un izglītības kvalitātes monitorings nodrošina pierādījumos balstītas izglītības politikas īstenošanu. Tas sniedz ieguldījumu gan izglītības sektora stratēģiskā attīstībā - dažādos izglītības sistēmas līmeņos ir iespējams pieņemt labākus, datos balstītus lēmumus par veicamajām darbībām, gan arī ļauj izvērtēt īstenoto izglītības politikas iniciatīvu efektivitāti. Izglītības attīstības pamatnostādnēs iekļauti rādītāji 1. politikas rezultāta Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze sasniegto rezultātu novērtēšanai (rezultatīvais rādītājs Nr. 1.1., 1.3.).
Ar Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr. 246 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” (turpmāk – zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes) 1.4. rīcības virziena P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība un monitorings nosaka, ka P&A sistēmas ilgtspējīgas un sekmīgas attīstības pamatnosacījumi ir stabils P&A finansējums, uz rezultātu orientēta un efektīva pārvaldība un nepārtraukts monitorings. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai tiks veikta ikgadējs monitorings P&A sistēmas mērogā, kā arī zinātnes nozaru grupu un reģionālā griezumā, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs iekļauti rādītāji 1. politikas rezultāta Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība rezultātu novērtēšanai (rezultatīvais rādītājs – Nr. 1., 3.).
Ar Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr. 246 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” (turpmāk – zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes) 1.4. rīcības virziena P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība un monitorings nosaka, ka P&A sistēmas ilgtspējīgas un sekmīgas attīstības pamatnosacījumi ir stabils P&A finansējums, uz rezultātu orientēta un efektīva pārvaldība un nepārtraukts monitorings. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai tiks veikta ikgadējs monitorings P&A sistēmas mērogā, kā arī zinātnes nozaru grupu un reģionālā griezumā, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs iekļauti rādītāji 1. politikas rezultāta Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība rezultātu novērtēšanai (rezultatīvais rādītājs – Nr. 1., 3.).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītojamie
Ietekmes apraksts
Trešā cikla augstākās izglītības programmās studējošie augstākās izglītības programmu daļas varēs apgūt kā darba vidē balstītas mācības.
Juridiskās personas
- Augstākās izglītības iestādes
- Akadēmiskās informācijas centrs
Ietekmes apraksts
Trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas augstskolas varēs īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Augstskolām būs jāpielāgo studiju programmas atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam tiesību normām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kuru Izglītības un zinātnes ministrija uztur no ministrijai informācijas sistēmai paredzētajiem ikgadējiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās
Pamatojums un apraksts
Ievērojot Augstskolu likuma 56. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam un to, ka Ministru kabineta noteikumi uz minētā deleģējuma pamata nav izdoti, nepieciešams izstrādāt tiesību akta projektu, paredzot kārtību, kādā īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas organizē un īsteno kā darba vidē balstītas mācības.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Minētā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta kontekstā būtiski ir ne tikai tas, ka tiesības uz personas datu aizsardzību pirmo reizi ir atzītas par atsevišķām, no tiesībām uz privāto dzīvi nodalāmām konstitucionālām tiesībām, bet arī tas, ka atšķirībā no tiesību uz privāto dzīvi lakoniskā regulējuma, pamattiesību rangs tiek piešķirts arī tādām tiesību uz datu aizsardzību garantijām kā godprātības princips un nolūka ierobežojuma princips un tiesiskā pamata esamība.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts tika izstrādāts sadarbība ar nozari, rīkojot sanāksmes un diskusijas. Daļa no tiesību akta norādītajiem grozījumiem bija iesniegti Valsts kancelejā, kā arī daļa no tiem bija virzīta starpinstitūciju saskaņošanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Augstākās izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Minētā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta kontekstā būtiski ir ne tikai tas, ka tiesības uz personas datu aizsardzību pirmo reizi ir atzītas par atsevišķām, no tiesībām uz privāto dzīvi nodalāmām konstitucionālām tiesībām, bet arī tas, ka atšķirībā no tiesību uz privāto dzīvi lakoniskā regulējuma, pamattiesību rangs tiek piešķirts arī tādām tiesību uz datu aizsardzību garantijām kā godprātības princips un nolūka ierobežojuma princips un tiesiskā pamata esamība.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Valsts izglītības informācijas sistēmas pārzinis ir Izglītības un zinātnes ministrija.
Akadēmiskās personāla reģistrā personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar regulas 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktu. Akadēmiskā personāla reģistra datu apstrāde vajadzīga, lai, piemēram, atbilstoši Augstskolu likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajam, ministrija varētu pārraudzīt Augstskolu likuma izpildi augstskolās attiecībā uz prasībām akadēmiskajam personālam. Datu apstrāde nepieciešama arī, lai ministrija varētu pārraudzīt Izglītības likuma 50. panta izpildi attiecībā uz prasībām pedagogiem.
Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamos datus, datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus, kā arī kam ir piekļuve datiem un piekļuves kārtību nosaka noteikumi Nr. 276.
Akadēmiskā personāla reģistrā ievada noteikumu Nr. 276 15.1 punktā noteiktu ierakstāmo datu apjomu. Noteikumu Nr.276 15.13., 15.19., 15.110., 15.111., 15.112., 15.113., 15.114. un 15.117. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē izglītības iestāde, noteikumu 15.11., 15.12., 15.13., 15.14., 15.15., 15.16., 15.17. un 15.18. apakšpunktā minēto informāciju sistēma tiešsaistes režīmā iegūst un sistēmā saglabā no Fizisko personu reģistra atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, noteikumu 15.115 apakšpunktā minēto informāciju sistēma tiešsaistes režīmā iegūst un sistēmā saglabā no Sodu reģistra atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, bet noteikumu 15.116. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Saskaņā ar noteikumu Nr.276 55.4. apakšpunktu, datus par akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu Valsts izglītības informācijas sistēma no aktuālās datubāzes automātiski pārvieto uz arhīva datubāzi mēneša laikā kopš personas attiecīgā statusa termiņa beigām.
Akadēmiskās personāla reģistrā personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar regulas 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktu. Akadēmiskā personāla reģistra datu apstrāde vajadzīga, lai, piemēram, atbilstoši Augstskolu likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajam, ministrija varētu pārraudzīt Augstskolu likuma izpildi augstskolās attiecībā uz prasībām akadēmiskajam personālam. Datu apstrāde nepieciešama arī, lai ministrija varētu pārraudzīt Izglītības likuma 50. panta izpildi attiecībā uz prasībām pedagogiem.
Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamos datus, datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus, kā arī kam ir piekļuve datiem un piekļuves kārtību nosaka noteikumi Nr. 276.
Akadēmiskā personāla reģistrā ievada noteikumu Nr. 276 15.1 punktā noteiktu ierakstāmo datu apjomu. Noteikumu Nr.276 15.13., 15.19., 15.110., 15.111., 15.112., 15.113., 15.114. un 15.117. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē izglītības iestāde, noteikumu 15.11., 15.12., 15.13., 15.14., 15.15., 15.16., 15.17. un 15.18. apakšpunktā minēto informāciju sistēma tiešsaistes režīmā iegūst un sistēmā saglabā no Fizisko personu reģistra atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, noteikumu 15.115 apakšpunktā minēto informāciju sistēma tiešsaistes režīmā iegūst un sistēmā saglabā no Sodu reģistra atbilstoši izglītības iestādes ievadītajam akadēmiskā personāla un viespersonāla personas kodam, bet noteikumu 15.116. apakšpunktā minēto informāciju ievada un aktualizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Saskaņā ar noteikumu Nr.276 55.4. apakšpunktu, datus par akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu Valsts izglītības informācijas sistēma no aktuālās datubāzes automātiski pārvieto uz arhīva datubāzi mēneša laikā kopš personas attiecīgā statusa termiņa beigām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi