25-TA-1770: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi samazināt valsts budžeta izdevumus, nosakot algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēra samazinājumu uz laiku līdz četriem gadiem (2026., 2027., 2028. un 2029. gads). Pēc samazinājuma perioda beigām paredzēts atjaunot pabalstu apmērus iepriekšējā apmērā, kāds bija noteikts pirms šo grozījumu pieņemšanas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēra samazinājumu uz laiku līdz četriem gadiem. Iniciatīva ir daļa no plašāka fiskālās disciplīnas pasākumu kopuma, kas orientēts uz izdevumu samazināšanu un publiskā sektora finanšu resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Noteikumu spēkā stāšanās datums - 2026. gada 1. janvāris - noteikts, lai nodrošinātu grozījumu piemērošanu ar attiecīgā fiskālā gada sākumu, kas atbilst valsts budžeta izpildes ciklam un veicina tiesisko skaidrību, vienotu izdevumu uzskaiti un normatīvā regulējuma konsekventu piemērošanu visā budžeta gadā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 602), diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kas tiek nodarbinātas ārvalstīs, tiek nodrošinātas vairākas sociālās garantijas.
Šīs garantijas ir pielāgotas konkrētās dienesta vietas apstākļiem un ietver:
- algas pabalstu par dienestu ārvalstī – kompensē dzīves dārdzību ārvalstīs, aprēķināts, ņemot vērā ES dzīves dārdzības koeficientu;
- pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī – piešķirts, ja darbinieka laulātais uzturas kopā ar viņu ārvalstīs;
- pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī – attiecas uz bērniem, kas uzturas kopā ar darbinieku ārvalstīs;
- kompensāciju par bērna izglītības iestādes izdevumiem – sedz daļu no izmaksām, kas saistītas ar bērna izglītību ārvalstīs;
- kompensāciju par dzīvesvietas īri – tiek noteikts maksimālais limits izdevumiem, kas saistīti ar dzīvesvietas īres līgumu;
- transporta izdevumu kompensāciju – sedz izdevumus par transportu, kas nepieciešams dienesta vajadzībām.
Minētie pabalsti tiek pārskaitīti uz darbinieka norādīto kontu kredītiestādē, un to apmērs var mainīties atkarībā no dzīves dārdzības koeficienta konkrētajā valstī.
Pabalsti (algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī) ir finansiāli visapjomīgākie no normatīvajos aktos paredzētajiem pabalstiem un tiek izmaksāti kā piemaksa papildus noteiktajam atalgojumam.
Šīs garantijas ir pielāgotas konkrētās dienesta vietas apstākļiem un ietver:
- algas pabalstu par dienestu ārvalstī – kompensē dzīves dārdzību ārvalstīs, aprēķināts, ņemot vērā ES dzīves dārdzības koeficientu;
- pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī – piešķirts, ja darbinieka laulātais uzturas kopā ar viņu ārvalstīs;
- pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī – attiecas uz bērniem, kas uzturas kopā ar darbinieku ārvalstīs;
- kompensāciju par bērna izglītības iestādes izdevumiem – sedz daļu no izmaksām, kas saistītas ar bērna izglītību ārvalstīs;
- kompensāciju par dzīvesvietas īri – tiek noteikts maksimālais limits izdevumiem, kas saistīti ar dzīvesvietas īres līgumu;
- transporta izdevumu kompensāciju – sedz izdevumus par transportu, kas nepieciešams dienesta vajadzībām.
Minētie pabalsti tiek pārskaitīti uz darbinieka norādīto kontu kredītiestādē, un to apmērs var mainīties atkarībā no dzīves dārdzības koeficienta konkrētajā valstī.
Pabalsti (algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī) ir finansiāli visapjomīgākie no normatīvajos aktos paredzētajiem pabalstiem un tiek izmaksāti kā piemaksa papildus noteiktajam atalgojumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai veiktu izdevumu samazināšanu, nosakot algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēra samazinājumu uz četru gadu periodu. Grozījumi iecerēti kā daļa no budžeta konsolidācijas pasākumiem, kas vērsti uz valsts finanšu ilgtspējas stiprināšanu.
Risinājuma apraksts
Ārlietu ministrija, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas grafiku” 2.1. apakšpunktu, ir veikusi nozares budžeta izdevumu izvērtējumu un izstrādājusi priekšlikumu finansējuma pārdalei. Ņemot vērā, ka algas pabalsts par dienestu ārvalstī, kā arī pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī ir finansiāli visietilpīgākie no pieejamajiem pabalstu veidiem un tiek izmaksāti papildus noteiktajam atalgojumam, ministrija uzskata, ka četru gadu periodā (2026.–2029. gads) ir iespējams samazināt šo pabalstu apmēru par 5–6 % atkarībā no amata.
Ņemot vērā, ka minētie pabalsti nav pamatalgas sastāvdaļa, plānotais samazinājums neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu un attiecīgi neietekmē personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Turklāt, tā kā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 nepasliktina darbinieku uzturēšanās apstākļus dienesta vietā un ir īslaicīgi (paredzēti līdz četru gadu periodam), nav pamata piemērot izņēmumu, kas noteikts šo noteikumu 50. punktā.
Grozījumi stājas spēkā ar 2026. gada 1. janvāri un ir piemērojami arī personām, kuras jau ieņem amatus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
Tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta, prasa, lai valsts savā darbībā ievērotu tiesiskas valsts pamatprincipus. Tomēr šis princips neizslēdz valsts tiesības grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, ja tas tiek darīts sabiedrības vai valsts būtisku interešu aizsardzības nolūkā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp personas paļāvību uz tiesību saglabāšanu un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietas Nr. 2010-25-01 4. punkts).
Ņemot vērā, ka algas pabalsts par dienestu ārvalstī, kā arī pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī nav pamatalgas sastāvdaļa, plānotais šo pabalstu samazinājums neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu un attiecīgi neietekmē personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Turklāt grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 darbinieku uzturēšanās apstākļus dienesta vietā ietekmē nebūtiski, jo plānotais pabalstu samazinājums nepārsniedz 6% un ir īslaicīgs - paredzēts uz laiku līdz četriem gadiem.
Tā kā plānotie grozījumi ir vispārēji, neparedz tiesību atņemšanu, bet gan pabalstu apmēra korekciju, tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā nav piemērojams. Valsts rīcība ir juridiski pamatota, jo tiek nodrošināts samērīgums starp indivīda tiesību aizskārumu un valsts drošības interešu ieguvumu. Norādāms, ka 2026. gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība.
Ņemot vērā, ka minētie pabalsti nav pamatalgas sastāvdaļa, plānotais samazinājums neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu un attiecīgi neietekmē personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Turklāt, tā kā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 nepasliktina darbinieku uzturēšanās apstākļus dienesta vietā un ir īslaicīgi (paredzēti līdz četru gadu periodam), nav pamata piemērot izņēmumu, kas noteikts šo noteikumu 50. punktā.
Grozījumi stājas spēkā ar 2026. gada 1. janvāri un ir piemērojami arī personām, kuras jau ieņem amatus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
Tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta, prasa, lai valsts savā darbībā ievērotu tiesiskas valsts pamatprincipus. Tomēr šis princips neizslēdz valsts tiesības grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, ja tas tiek darīts sabiedrības vai valsts būtisku interešu aizsardzības nolūkā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp personas paļāvību uz tiesību saglabāšanu un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietas Nr. 2010-25-01 4. punkts).
Ņemot vērā, ka algas pabalsts par dienestu ārvalstī, kā arī pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī nav pamatalgas sastāvdaļa, plānotais šo pabalstu samazinājums neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu un attiecīgi neietekmē personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Turklāt grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 darbinieku uzturēšanās apstākļus dienesta vietā ietekmē nebūtiski, jo plānotais pabalstu samazinājums nepārsniedz 6% un ir īslaicīgs - paredzēts uz laiku līdz četriem gadiem.
Tā kā plānotie grozījumi ir vispārēji, neparedz tiesību atņemšanu, bet gan pabalstu apmēra korekciju, tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā nav piemērojams. Valsts rīcība ir juridiski pamatota, jo tiek nodrošināts samērīgums starp indivīda tiesību aizskārumu un valsts drošības interešu ieguvumu. Norādāms, ka 2026. gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot nozares budžeta izdevumus, Ārlietu ministrija ir secinājusi, ka algas pabalstu par dienestu ārvalstī, kā arī pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī apmēra samazinājums vismazāk ietekmē diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Plānotais algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī samazinājums četru gadu periodā ļaus optimizēt valsts budžeta izdevumus, vienlaikus saglabājot diplomātiskā un konsulārā dienesta funkcionalitāti.
Minēto pabalstu samazinājums vismazāk ietekmē amatpersonas, jo pabalsti tiek izmaksāti papildus pamatalgai un neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to neietekmē arī pensijas kapitāla uzkrājumu. Alternatīvu izvērtējums liecina, ka šī budžeta pozīcija ir vispiemērotākā pakāpeniskai korekcijai, nodrošinot fiskālo disciplīnu un samērīgu ietekmi uz darbiniekiem.
Minēto pabalstu samazinājums vismazāk ietekmē amatpersonas, jo pabalsti tiek izmaksāti papildus pamatalgai un neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to neietekmē arī pensijas kapitāla uzkrājumu. Alternatīvu izvērtējums liecina, ka šī budžeta pozīcija ir vispiemērotākā pakāpeniskai korekcijai, nodrošinot fiskālo disciplīnu un samērīgu ietekmi uz darbiniekiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
22 690 811
0
22 982 009
0
22 982 009
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
22 690 811
0
22 982 009
0
22 982 009
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
22 690 811
0
22 982 009
-1 194 755
22 982 009
-1 194 755
-1 159 915
2.1. valsts pamatbudžets
22 690 811
0
22 982 009
-1 194 755
22 982 009
-1 194 755
-1 159 915
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
1 194 755
0
1 194 755
1 159 915
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 194 755
0
1 194 755
1 159 915
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
1 194 755
1 194 755
1 159 915
5.1. valsts pamatbudžets
0
1 194 755
1 194 755
1 159 915
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Ministriju iesniegtais finansējuma algas pabalsta par dienestu ārvalstīs, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī samazinājums pa gadiem (euro):
Aizsardzības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 243 140 euro
Ārlietu ministrija:
2026.g. -794 490 euro
2027.g. -794 490 euro
2028.g. -759 650 euro
2029.g. -759 650 euro
Ekonomikas ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 24 360 euro
Finanšu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 9 472 euro
Iekšlietu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 16 414 euro
Izglītības un zinātnes ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 8 068 euro
Klimata un enerģētikas ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 9 660 euro
Labklājības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 6 960 euro
Prokuratūra:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 841 euro
Saeima:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 3 510 euro
Satiksmes ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 8 490 euro
Tieslietu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 40 890 euro
VARAM:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 620 euro
Veselības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 980 euro
Zemkopības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 14 860 euro
Kopā:
2026.g - 1 194 755 euro
2027.g. - 1 194 755 euro
2028.g. - 1 159 915 euro
2029.g. - 1 159 915 euro
Aizsardzības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 243 140 euro
Ārlietu ministrija:
2026.g. -794 490 euro
2027.g. -794 490 euro
2028.g. -759 650 euro
2029.g. -759 650 euro
Ekonomikas ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 24 360 euro
Finanšu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 9 472 euro
Iekšlietu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 16 414 euro
Izglītības un zinātnes ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 8 068 euro
Klimata un enerģētikas ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 9 660 euro
Labklājības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 6 960 euro
Prokuratūra:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 841 euro
Saeima:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 3 510 euro
Satiksmes ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 8 490 euro
Tieslietu ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 40 890 euro
VARAM:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 620 euro
Veselības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 4 980 euro
Zemkopības ministrija:
2026.g., 2027.g. 2028.g. un 2029.g. - 14 860 euro
Kopā:
2026.g - 1 194 755 euro
2027.g. - 1 194 755 euro
2028.g. - 1 159 915 euro
2029.g. - 1 159 915 euro
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33 53. § "Informatīvajam ziņojumam “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam” 8. punktam, Ārlietu ministrijai ir veikts algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī izdevumu samazinājums.
No 2030. gada, kad noteikumos noteiktais algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī atgriezīsies esošajā apmērā, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Republikas prokuratūra un ministrijas, izvērtējot budžeta iespējas, pieņems lēmumu par pabalstu apmēra piemērošanu.
No 2030. gada, kad noteikumos noteiktais algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī atgriezīsies esošajā apmērā, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Republikas prokuratūra un ministrijas, izvērtējot budžeta iespējas, pieņems lēmumu par pabalstu apmēra piemērošanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neietekmē sabiedrību un normatīvie akti neparedz sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu, sabiedrības iesaiste nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Zemkopības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Kultūras ministrija
- Finanšu ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Labklājības ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Satiksmes ministrija
- Tieslietu ministrija
- Veselības ministrija
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Latvijas Republikas Saeima
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildi ietekmē institūcijas, kas atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 1423 "Kārtība, kādā Saeimas, nozares ministrijas un Latvijas Bankas specializētie atašeji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā" norīko specializētos atašejus diplomātiskā un konsulārā dienesta pienākumu pildīšanai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi