24-TA-729: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1) Par siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējām:
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumu Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.524) 19.punktā definētas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas - individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un individuāli siltuma maksas sadalītāji. Vienlaikus tirgū tiek piedāvāta un vairākās daudzdzīvokļu mājās Latvijā jau ir uzstādīta dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), kas nav ietverta Noteikumu Nr.524 19.punktā kā viena no iespējām siltumenerģijas uzskaitei un attiecīgi nav ietvertas metodikas siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam. Vienlaikus norādāms, ka 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 15.panta 1.punkta otrajā daļā ietvertas dalībvalstu tiesības ieviest arī alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Turklāt Ministru kabineta 2024.gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" 3.2.3.punktā Ēku energoefektivitāte un 3.4.7. Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība, III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai, 3.2.3.9.punktā noteikta darbība - veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros, un kā rezultatīvs rādītājs ir uzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkām. Līdz ar to siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju paplašināšana veicinātu noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma sastāv no:
- temperatūras sensoriem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada katrā stāvā);
- plūsmas mērītājiem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada);
- mājas ievada siltumskaitītāja ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- mājas karstā ūdens sagatavošanas mezgla siltumskaitītāja (ja tāds ir) ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- datu savākšanas iekārtām (slūžām);
- portāla.
Dati no sensoriem, izmantojot raidītājus, tiek nosūtīti uz datu savākšanas iekārtām, kas tālāk pārraida datus uz portālu (izmantojot internetu) glabāšanai un apstrādei. Portālā tiek aprēķināts patēriņš katrā apkures sistēmas segmentā. Segments ir stāvvada daļa starp diviem temperatūras sensoriem (ienākot stāvā un izejot no tā) ar visiem cauruļvadiem un radiatoriem. Izmantojot šo divu temperatūras sensoru mērījumus (ienākot stāvā un izejot no tā) un plūsmas mērītāju attiecīgajam stāvvadam, tiek aprēķināts patēriņš konkrētā apkures sistēmas segmentā. Tas iekļauj siltumenerģiju, kuru nodod telpai radiatori un cauruļvadi šajā segmentā. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības princips ir līdzīgs siltumskaitītājiem, tomēr ir atšķirības, kas ir ieviestas, lai samazinātu sistēmas ieviešanas un lietošanas izmaksas. Piemēram, NTC termistoru (temperatūras devēju) izmantošana (lai atvieglotu temperatūras precīzos mērījumus un samazinātu temperatūras mērītāju enerģijas patēriņu); virsmas temperatūras sensoru izmantošana (ļauj veikt to uzstādīšanu bez apkures sistēmas modifikācijas); bezvadu datu pārraides izmantošana sensoru datu piegādei (samazina ieviešanas izmaksas – uzstādot sensoru, nekādi papildus darbi nav jāveic); salīdzinoši liels (~10 min.) intervāls starp mērījumiem (nodrošina vismaz 4 (četru) kalendāro gadu raidītāju darbību bez baterijas nomaiņas); datu apstrāde netiek veikta lokāli, bet Portālā aprēķinātie dati (samazina izmaksas datu apstrādei) tiek izmantoti kopējā patēriņa (kas tiek noteikts pēc komercuzskaites siltumskaitītājiem) sadalīšanai (nodrošina precīzu atbilstību rēķinu komercuzskaites datiem). Siltumnesēja caurplūdes apjoma noteikšanas iekārtu verifikācija objektīvi nav nepieciešama, jo sistēma mēra temperatūru vienā stāvvada cilpā, savukārt apkures cauruļvadu virsmu temperatūras noteikšanas iekārtu akumulatoru kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 5-6 gadi. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma satur attālināti nolasāmas iekārtas (ierīces/temperatūras sensorus). Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas aprēķinos piemērots princips jeb aprēķina metode, kādu izmanto siltumenerģijas komercuzskaitei pie ēkas apkures maģistrālā ievada, tas ir - no piegādātās siltumnesēja (padeves) temperatūras T1 (C°) atrēķināta izejošā (atgaitas) temperatūra T2, savukārt T1 un T2 starpība tiek pareizināta ar siltumnesēja plūsmas apjomu (m3). Noteikumu pielikumi papildināti ar piecām metodikām minētajai sistēmai (23.-27.pielikumi).
Uzskaitīto siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju papildināšanas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu iniciatīva ir balstīta uz minētās sistēmas izstrādātāju ierosinājumu (skat. https://www.ecengo.lv/ ). Jaunās sadales sistēmas novērtējumu veica Valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona „Elektronikas un datorzinātņu institūts” reģ. Nr.90002135242. Papildus SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" 2023.gada 7.jūlijā ir izsniedzis Kalibrēšanas pārskatu. Projekta izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija konsultējās ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta pārstāvi.
Rūpnieciskais pētījums īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās atbalsta programmas “Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi” ietvaros. Rezumējot pētnieku paveikto, ir secināts, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, tostarp tās pielietošanas metodika nodrošina caurspīdīgu, uz faktiskā patēriņa telpās bāzētu siltumenerģijas maksas sadalīšanu un var tikt ieteikta izmantošanai.
Mērķis individuālu mērierīču uzstādīšanai - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam, siltumenerģijas patēriņa samazinājums mājai un attiecīgi samazināti rēķini īpašniekiem, motivācija veikt mājas uzlabošanas un renovācijas darbus, lai novērstu siltuma zudumu posmus/iemeslus. Latvija līdz ar citām ES valstīm ir pieņēmusi politikas pasākumus energoefektivitātes tehnoloģiju attīstības veicināšanai (avots: https://www.lzp.gov.lv/lv/projekts/energoefektivitates-ricibpolitikas-novertejums-un-analize). Kā pierāda pētījumi labāka ieguldījuma atdeve ir pirmajām, tiešo zemo izmaksu aktivitātēm, lai sekmētu CO2 samazinājuma dinamiku (avots: https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:664308/FULLTEXT01.pdf). Sadales zudumi ēkā ir apmēram tikpat lieli kā siltumenerģija, kas nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai un nodrošināšanai, proti patēriņš tiešai ūdens uzsildei, līdz ar to siltuma ražošana mājas karstajam ūdenim dzīvojamai ēkai ir aptuveni 25kWh/m2 (avots: https://www.npro.energy/main/en/load-profiles/heating/domestic-hot-water). Ja apkures gadījumā visus zudumus stāvvados un guļvados var joprojām uzskatīt par lietderīgu patēriņu (jo tiek sildīta ēka), tad karstā ūdens gadījumā tie patiešām ir zudumi, jo mērķis ir ūdens uzsilde, nevis ēkas sildīšana. Tiešo zemo izmaksu energoefektivitātes aktivitātes, tostarp enerģijas monitoringa sistēmas, ietekmē dzīvokļu īpašnieku patēriņa samazinājumu (avots: https://energy.ec.europa.eu/system/files/2016-12/low-cost_energy_efficiency_measures_-_brochure_-_final_0.pdf), kā rezultātā samazinās rēķini par siltumenerģijas patēriņu. Monitoringa sistēmu uzstādīšana rada pozitīvu ietekmi uz patēriņa samazinājumu (avots: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b397ef73-698f-11ea-b735-01aa75ed71a1/language-en WT_mc_id=Searchresult&%3BWT_ria_c=37085&%3BWT_ria_f=3608&%3BWT_ria_ev=search).
Ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus, ir jāveicina individuālu siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēmu ieviešanu ar inovatīvu un efektīvāku sistēmu ieviešanu, kā arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem plašākas izvēles iespējas. Līdz šim pielietotie risinājumi individuālai siltumenerģijas uzskaitei vai sadalīšanai visbiežāk paredz ieguldījumus esošās apkures sistēmas pārbūvē. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas risinājums ļauj no šīm darbībām izvairīties un tas ir būtiski, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Siltumenerģijas patēriņa datu detalizēta pieejamība palielina patērētāja iespējas identificēt nelietderīga enerģijas patēriņa gadījumus un dinamiski pieskaņot savu patēriņa stratēģiju. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma uzrāda arī mājas siltumenerģijas zuduma vietas, kas sekmētu mājas aktīvāku remontdarbu veikšanu un renovācijas procesu, veicinot siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar centrālo apkures sistēmu.
Vienlaikus norādāms, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot lēmumu par kādas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas uzstādīšanu, svarīgi nodrošināt siltumenerģijas regulēšanas iespēju, vai mājā uzstādītie radiatori ir aprīkoti ar termoregulatoriem vai ir apvadcaurules. Jo tieši ar termoregulatora palīdzību būs iespējams ietekmēt individuālo siltumenerģijas patēriņu.
2) Par standartu LVS EN 834:2013:
Cita starpā Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31.punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", kam 2015.gadā tika izdots papildinājums un 2021.gadā aktuālais tulkojums latviešu valodā, līdz ar to šobrīd korekta atsauce ir definējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu". Tas ir identisks standartam LVS EN 834:2013 un tā koriģējumam LVS EN 834:2013/AC:2015 (tulkojumā LVS EN 834+AC:2021 jau ir integrēts LVS EN 834:2013/AC:2015) un nosaukums ir koriģēts pēc tulkošanas speciālistu ieteikuma un tādēļ ir atšķirības nosaukumā, bet tā saturs bez izmaiņām ir identisks.
3) Par siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību un siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumiem:
Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tādas metodikas izmantošanu siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam, kas nav iekļauts Noteikumu pielikumos, taču vienlaikus ievērojot Noteikumu pielikumos ietverto metodiku principus. Praksē konstatēti gadījumi šādu uzskaites sistēmu negodprātīgai izmantošanai no pārvaldnieku vai mājas biedrību pārstāvju puses, proti, neievērojot Noteikumu pielikumu metodikās ietvertos principus, un arī dzīvojamās mājās īpašnieki no savas puses rūpīgi to neizvērtē, kas rezultātā rada problēmas ar netaisnīgu individuālā siltumenerģijas patēriņa sadalījumu. Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumu 23.punktā ietvertās tiesības izmantošanas nosacījumus.
Papildus nepieciešams Noteikumos paredzēt tiesiskās sekas gadījumos, kad siltumenerģijas patēriņa ierīces netiek uzstādītas vairāk par 70 % dzīvokļos, nav nodrošināta siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēja, kā arī, ja tiek izmantotas mērierīces, kurām nav CE atbilstības marķējuma. Minētais pamatojas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegtajiem ierosinājumiem un izklāstītām problēmām, par kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centru informējuši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji.
4) Par tiesiskām sekām, ja tiek ievēroti principi, kas definēti Noteikumu projekta 33.punktā:
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz iespēju uzstādīt patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas, ja tiek ievēroti principi, kas definēti Noteikumu projekta 33.punktā. Norādāms, ka pārvaldniekam vai citai pilnvarotai personai, ierosinot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par attiecīgās uzskaites (sadales) iekārtas vai ierīces uzstādīšanu un metodikas piemērošanu ir jāsagatavo pilnvērtīgs izvērtējums par attiecīgo uzskaites (sadales) iekārtu uzstādīšanas izmaksu efektivitāti, ievērojot mājas tehnisko stāvokli, attiecīgās uzskaites (sadales) iekārtas vai ierīces atbilstību normatīvajam regulējumam, kā arī izvēlētās maksājamās daļas aprēķina metodikas piemērotību. Ja pārvaldniekam nav attiecīgas kvalifikācijas speciālistu, kas spētu veikt šādu izvērtējumu, tad pārvaldniekam minēto izvērtējumu veikšanai jāpieaicina neatkarīgo ekspertu ēku energoefektivitātes jomā.
5) Par 21.pielikuma korekciju:
Papildus norādāms,ka nepieciešams koriģēt Noteikumu 21.pielikumā esošo tabulu, dzēšot sadaļu par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru. Minētā sadaļa praksē pierādījusies aritmētiski pretrunā sadalījumam, kad tiek izmantoti siltuma maksas sadalītāji vai siltumenerģijas skaitītāji.
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumu Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.524) 19.punktā definētas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas - individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un individuāli siltuma maksas sadalītāji. Vienlaikus tirgū tiek piedāvāta un vairākās daudzdzīvokļu mājās Latvijā jau ir uzstādīta dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), kas nav ietverta Noteikumu Nr.524 19.punktā kā viena no iespējām siltumenerģijas uzskaitei un attiecīgi nav ietvertas metodikas siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam. Vienlaikus norādāms, ka 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 15.panta 1.punkta otrajā daļā ietvertas dalībvalstu tiesības ieviest arī alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Turklāt Ministru kabineta 2024.gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" 3.2.3.punktā Ēku energoefektivitāte un 3.4.7. Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība, III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai, 3.2.3.9.punktā noteikta darbība - veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros, un kā rezultatīvs rādītājs ir uzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkām. Līdz ar to siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju paplašināšana veicinātu noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma sastāv no:
- temperatūras sensoriem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada katrā stāvā);
- plūsmas mērītājiem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada);
- mājas ievada siltumskaitītāja ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- mājas karstā ūdens sagatavošanas mezgla siltumskaitītāja (ja tāds ir) ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- datu savākšanas iekārtām (slūžām);
- portāla.
Dati no sensoriem, izmantojot raidītājus, tiek nosūtīti uz datu savākšanas iekārtām, kas tālāk pārraida datus uz portālu (izmantojot internetu) glabāšanai un apstrādei. Portālā tiek aprēķināts patēriņš katrā apkures sistēmas segmentā. Segments ir stāvvada daļa starp diviem temperatūras sensoriem (ienākot stāvā un izejot no tā) ar visiem cauruļvadiem un radiatoriem. Izmantojot šo divu temperatūras sensoru mērījumus (ienākot stāvā un izejot no tā) un plūsmas mērītāju attiecīgajam stāvvadam, tiek aprēķināts patēriņš konkrētā apkures sistēmas segmentā. Tas iekļauj siltumenerģiju, kuru nodod telpai radiatori un cauruļvadi šajā segmentā. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības princips ir līdzīgs siltumskaitītājiem, tomēr ir atšķirības, kas ir ieviestas, lai samazinātu sistēmas ieviešanas un lietošanas izmaksas. Piemēram, NTC termistoru (temperatūras devēju) izmantošana (lai atvieglotu temperatūras precīzos mērījumus un samazinātu temperatūras mērītāju enerģijas patēriņu); virsmas temperatūras sensoru izmantošana (ļauj veikt to uzstādīšanu bez apkures sistēmas modifikācijas); bezvadu datu pārraides izmantošana sensoru datu piegādei (samazina ieviešanas izmaksas – uzstādot sensoru, nekādi papildus darbi nav jāveic); salīdzinoši liels (~10 min.) intervāls starp mērījumiem (nodrošina vismaz 4 (četru) kalendāro gadu raidītāju darbību bez baterijas nomaiņas); datu apstrāde netiek veikta lokāli, bet Portālā aprēķinātie dati (samazina izmaksas datu apstrādei) tiek izmantoti kopējā patēriņa (kas tiek noteikts pēc komercuzskaites siltumskaitītājiem) sadalīšanai (nodrošina precīzu atbilstību rēķinu komercuzskaites datiem). Siltumnesēja caurplūdes apjoma noteikšanas iekārtu verifikācija objektīvi nav nepieciešama, jo sistēma mēra temperatūru vienā stāvvada cilpā, savukārt apkures cauruļvadu virsmu temperatūras noteikšanas iekārtu akumulatoru kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 5-6 gadi. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma satur attālināti nolasāmas iekārtas (ierīces/temperatūras sensorus). Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas aprēķinos piemērots princips jeb aprēķina metode, kādu izmanto siltumenerģijas komercuzskaitei pie ēkas apkures maģistrālā ievada, tas ir - no piegādātās siltumnesēja (padeves) temperatūras T1 (C°) atrēķināta izejošā (atgaitas) temperatūra T2, savukārt T1 un T2 starpība tiek pareizināta ar siltumnesēja plūsmas apjomu (m3). Noteikumu pielikumi papildināti ar piecām metodikām minētajai sistēmai (23.-27.pielikumi).
Uzskaitīto siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju papildināšanas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu iniciatīva ir balstīta uz minētās sistēmas izstrādātāju ierosinājumu (skat. https://www.ecengo.lv/ ). Jaunās sadales sistēmas novērtējumu veica Valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona „Elektronikas un datorzinātņu institūts” reģ. Nr.90002135242. Papildus SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" 2023.gada 7.jūlijā ir izsniedzis Kalibrēšanas pārskatu. Projekta izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija konsultējās ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta pārstāvi.
Rūpnieciskais pētījums īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās atbalsta programmas “Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi” ietvaros. Rezumējot pētnieku paveikto, ir secināts, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, tostarp tās pielietošanas metodika nodrošina caurspīdīgu, uz faktiskā patēriņa telpās bāzētu siltumenerģijas maksas sadalīšanu un var tikt ieteikta izmantošanai.
Mērķis individuālu mērierīču uzstādīšanai - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam, siltumenerģijas patēriņa samazinājums mājai un attiecīgi samazināti rēķini īpašniekiem, motivācija veikt mājas uzlabošanas un renovācijas darbus, lai novērstu siltuma zudumu posmus/iemeslus. Latvija līdz ar citām ES valstīm ir pieņēmusi politikas pasākumus energoefektivitātes tehnoloģiju attīstības veicināšanai (avots: https://www.lzp.gov.lv/lv/projekts/energoefektivitates-ricibpolitikas-novertejums-un-analize). Kā pierāda pētījumi labāka ieguldījuma atdeve ir pirmajām, tiešo zemo izmaksu aktivitātēm, lai sekmētu CO2 samazinājuma dinamiku (avots: https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:664308/FULLTEXT01.pdf). Sadales zudumi ēkā ir apmēram tikpat lieli kā siltumenerģija, kas nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai un nodrošināšanai, proti patēriņš tiešai ūdens uzsildei, līdz ar to siltuma ražošana mājas karstajam ūdenim dzīvojamai ēkai ir aptuveni 25kWh/m2 (avots: https://www.npro.energy/main/en/load-profiles/heating/domestic-hot-water). Ja apkures gadījumā visus zudumus stāvvados un guļvados var joprojām uzskatīt par lietderīgu patēriņu (jo tiek sildīta ēka), tad karstā ūdens gadījumā tie patiešām ir zudumi, jo mērķis ir ūdens uzsilde, nevis ēkas sildīšana. Tiešo zemo izmaksu energoefektivitātes aktivitātes, tostarp enerģijas monitoringa sistēmas, ietekmē dzīvokļu īpašnieku patēriņa samazinājumu (avots: https://energy.ec.europa.eu/system/files/2016-12/low-cost_energy_efficiency_measures_-_brochure_-_final_0.pdf), kā rezultātā samazinās rēķini par siltumenerģijas patēriņu. Monitoringa sistēmu uzstādīšana rada pozitīvu ietekmi uz patēriņa samazinājumu (avots: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b397ef73-698f-11ea-b735-01aa75ed71a1/language-en WT_mc_id=Searchresult&%3BWT_ria_c=37085&%3BWT_ria_f=3608&%3BWT_ria_ev=search).
Ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus, ir jāveicina individuālu siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēmu ieviešanu ar inovatīvu un efektīvāku sistēmu ieviešanu, kā arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem plašākas izvēles iespējas. Līdz šim pielietotie risinājumi individuālai siltumenerģijas uzskaitei vai sadalīšanai visbiežāk paredz ieguldījumus esošās apkures sistēmas pārbūvē. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas risinājums ļauj no šīm darbībām izvairīties un tas ir būtiski, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Siltumenerģijas patēriņa datu detalizēta pieejamība palielina patērētāja iespējas identificēt nelietderīga enerģijas patēriņa gadījumus un dinamiski pieskaņot savu patēriņa stratēģiju. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma uzrāda arī mājas siltumenerģijas zuduma vietas, kas sekmētu mājas aktīvāku remontdarbu veikšanu un renovācijas procesu, veicinot siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar centrālo apkures sistēmu.
Vienlaikus norādāms, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot lēmumu par kādas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas uzstādīšanu, svarīgi nodrošināt siltumenerģijas regulēšanas iespēju, vai mājā uzstādītie radiatori ir aprīkoti ar termoregulatoriem vai ir apvadcaurules. Jo tieši ar termoregulatora palīdzību būs iespējams ietekmēt individuālo siltumenerģijas patēriņu.
2) Par standartu LVS EN 834:2013:
Cita starpā Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31.punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", kam 2015.gadā tika izdots papildinājums un 2021.gadā aktuālais tulkojums latviešu valodā, līdz ar to šobrīd korekta atsauce ir definējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu". Tas ir identisks standartam LVS EN 834:2013 un tā koriģējumam LVS EN 834:2013/AC:2015 (tulkojumā LVS EN 834+AC:2021 jau ir integrēts LVS EN 834:2013/AC:2015) un nosaukums ir koriģēts pēc tulkošanas speciālistu ieteikuma un tādēļ ir atšķirības nosaukumā, bet tā saturs bez izmaiņām ir identisks.
3) Par siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību un siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumiem:
Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tādas metodikas izmantošanu siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam, kas nav iekļauts Noteikumu pielikumos, taču vienlaikus ievērojot Noteikumu pielikumos ietverto metodiku principus. Praksē konstatēti gadījumi šādu uzskaites sistēmu negodprātīgai izmantošanai no pārvaldnieku vai mājas biedrību pārstāvju puses, proti, neievērojot Noteikumu pielikumu metodikās ietvertos principus, un arī dzīvojamās mājās īpašnieki no savas puses rūpīgi to neizvērtē, kas rezultātā rada problēmas ar netaisnīgu individuālā siltumenerģijas patēriņa sadalījumu. Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumu 23.punktā ietvertās tiesības izmantošanas nosacījumus.
Papildus nepieciešams Noteikumos paredzēt tiesiskās sekas gadījumos, kad siltumenerģijas patēriņa ierīces netiek uzstādītas vairāk par 70 % dzīvokļos, nav nodrošināta siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēja, kā arī, ja tiek izmantotas mērierīces, kurām nav CE atbilstības marķējuma. Minētais pamatojas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegtajiem ierosinājumiem un izklāstītām problēmām, par kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centru informējuši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji.
4) Par tiesiskām sekām, ja tiek ievēroti principi, kas definēti Noteikumu projekta 33.punktā:
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz iespēju uzstādīt patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas, ja tiek ievēroti principi, kas definēti Noteikumu projekta 33.punktā. Norādāms, ka pārvaldniekam vai citai pilnvarotai personai, ierosinot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par attiecīgās uzskaites (sadales) iekārtas vai ierīces uzstādīšanu un metodikas piemērošanu ir jāsagatavo pilnvērtīgs izvērtējums par attiecīgo uzskaites (sadales) iekārtu uzstādīšanas izmaksu efektivitāti, ievērojot mājas tehnisko stāvokli, attiecīgās uzskaites (sadales) iekārtas vai ierīces atbilstību normatīvajam regulējumam, kā arī izvēlētās maksājamās daļas aprēķina metodikas piemērotību. Ja pārvaldniekam nav attiecīgas kvalifikācijas speciālistu, kas spētu veikt šādu izvērtējumu, tad pārvaldniekam minēto izvērtējumu veikšanai jāpieaicina neatkarīgo ekspertu ēku energoefektivitātes jomā.
5) Par 21.pielikuma korekciju:
Papildus norādāms,ka nepieciešams koriģēt Noteikumu 21.pielikumā esošo tabulu, dzēšot sadaļu par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru. Minētā sadaļa praksē pierādījusies aritmētiski pretrunā sadalījumam, kad tiek izmantoti siltuma maksas sadalītāji vai siltumenerģijas skaitītāji.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt plašākas iedzīvotāju izvēles iespējas siltumenerģijas uzskaitei (sadalei), kā arī precizēt principus siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķināšanas metodikas izstrādei un individuālās siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču un iekārtu uzstādīšanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Noteikumu 19.punktā definētas divas individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas - siltuma maksas sadalītāji jeb alokatori un siltumenerģijas skaitītāji. Vienlaikus Noteikumu 23.punkts pieļauj dzīvokļu īpašnieku kopībai izvēlēties citas metodikas izmantošanu, kas nav minēta Noteikumu pielikumos. Noteikumos nav norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu iedzīvotājiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas gadījumā atbalsts tiek sniegts tikai tām ierīcēm, kas noteiktas normatīvajos aktos. Piemēram, Daugavpils pilsētas domes 2017.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr. 47 “Līdzfinansējums energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” 17.2.apakšpunktā noteikts, ka pašvaldības līdzfinansējumu piešķir 70% apmērā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma siltumpatēriņa un karstā ūdens regulējumu un uzskaiti (datorprogrammas, datu nolasīšanas ierīču iegāde), uzstādot dzīvokļu īpašumos esošajiem sildķermeņiem impulsa raidītājus un nodrošinot atsevišķa dzīvokļa īpašuma patērētā siltuma un kārstā ūdens daudzuma uzskaiti, vai stāvvadu un apkures radiatoru nomaiņai, izveidojot mājā divcauruļu apkures sistēmu, uzstādot siltuma skaitītāju katram dzīvoklim. Tomēr Daugavpils valstspilsētas pašvaldība noraidīja atbalsta sniegšanu konkrētas sistēmas uzstādīšanai ar pamatojumu, ka pašvaldība neplāno attiecināt pašvaldības atbalstu uz uzskaites (sadales) risinājumiem, kas nav norādīti Noteikumos Nr. 524. Vienlaikus norādāms, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma ir uzstādīta un darbojas jau vairākās pilsētās (Jēkabpilī – Kārļa Skaubīša ielā 14, Ķegumā – Ogres ielā 2, Dobelē – Skolas ielā 14, u.c.). Ēkas renovācijas projekts Dobelē, kura ietvaros uzstādīta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma īstenots ar Attīstības finanšu institūcijas Altum atbalstu.
Risinājuma apraksts
Projekts papildināts ar 19.6 punktu par siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, un secīgi pielikumi ar attiecīgām piecām metodikām.
Papildus individuālas siltumenerģijas uzskaites iespējas definēšana normatīvajā aktā sekmēs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku izvēles un pašvaldības atbalsta saņemšanas iespējas arī siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas gadījumā. Individuāli patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Projekta 19.6 1.apakšpunktā norādītais, paredz, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoram jāatbilst Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa noteikumu Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" prasībām.
Papildus norādāms, ka Noteikumu projekta 19.6 3. apakšpunkts par maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru ar maksimālo enerģijas patēriņu paredzēta tikai gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks nav ļāvis veikt pārbaudi vai konstatēts faktiski veikts pārkāpums (analogi 19.2 3. un 19.3 4.punktā noteiktajai kārtībai). Gadījumā, ja ierīce vai iekārta ir bojāta neapzināti vai tā nav dzīvokļa īpašnieka vaina un viņš sadarbojas, ļauj veikt sistēmu pārbaudi un remontu, tad netiek piemērota šī aprēķina kārtība. Šāda noteikumu redakcija paredzēta kā preventīva rakstura risinājums ar atbilstošām sekām, lai pēc iespējas mazinātu patērētāja vēlmi mēģināt ietekmēt vai nekorektā veidā samazināt sava atsevišķā īpašuma (dzīvokļa vai telpu grupas) apkures izmaksas uz citu ēkas centralizētās apkures lietotāju rēķina. Piemēram, praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos ir personas, kuras bez atbilstoša saskaņojuma apkures sistēmai patvaļīgi pieslēguši papildus sildelementus (piemēram, apsildāmas grīdas vai dvieļu žāvētājus) vai aizstājuši esošos apkures radiatorus ar ievērojami lielākiem, un arī šādā veidā bieži vien tiek izjaukts apkures sistēmas līdzsvars (balanss) stāvvados. Ja negodprātīgs dzīvokļa īpašnieks, veicot manipulācijas ar ierīcēm vai iekārtu, maksā mazāk nekā faktiski patērējis, tas nav taisnīgi pret pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Noteikumu 19.5 punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģijas apjomu. Tādējādi negodprātīgajam dzīvokļa īpašniekam, aprēķinot maksājamās daļu par siltumenerģiju, primāri jāpiemēro formula, kad no kopējā piegādātā siltuma daudzuma mājai tiks atņemts ar pārējo dzīvokļu īpašnieku individuālajām uzskaites ierīcēm vai iekārtām patērētais, un sekundāri tiks definēts esošais maksimālais enerģijas patēriņš uz kvadrātmetru, reizinot ar dzīvokļa platību. Līdz ar to iegūtā maksājamā daļa ir ierobežojoša saskaņā ar Noteikumu 19.5 punktu.
Turklāt jānorāda, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, izvietojot uz stāvvadiem temperatūras noteikšanas sensorus, sniedz iespēju aprēķināt (noteikt) individuāli patērētās siltumenerģijas daļu arī dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoru uzstādīšanu, pārbaudi vai nomaiņu tam piederošās telpās.
Papildus individuālas siltumenerģijas uzskaites iespējas definēšana normatīvajā aktā sekmēs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku izvēles un pašvaldības atbalsta saņemšanas iespējas arī siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas gadījumā. Individuāli patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Projekta 19.6 1.apakšpunktā norādītais, paredz, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoram jāatbilst Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa noteikumu Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" prasībām.
Papildus norādāms, ka Noteikumu projekta 19.6 3. apakšpunkts par maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru ar maksimālo enerģijas patēriņu paredzēta tikai gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks nav ļāvis veikt pārbaudi vai konstatēts faktiski veikts pārkāpums (analogi 19.2 3. un 19.3 4.punktā noteiktajai kārtībai). Gadījumā, ja ierīce vai iekārta ir bojāta neapzināti vai tā nav dzīvokļa īpašnieka vaina un viņš sadarbojas, ļauj veikt sistēmu pārbaudi un remontu, tad netiek piemērota šī aprēķina kārtība. Šāda noteikumu redakcija paredzēta kā preventīva rakstura risinājums ar atbilstošām sekām, lai pēc iespējas mazinātu patērētāja vēlmi mēģināt ietekmēt vai nekorektā veidā samazināt sava atsevišķā īpašuma (dzīvokļa vai telpu grupas) apkures izmaksas uz citu ēkas centralizētās apkures lietotāju rēķina. Piemēram, praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos ir personas, kuras bez atbilstoša saskaņojuma apkures sistēmai patvaļīgi pieslēguši papildus sildelementus (piemēram, apsildāmas grīdas vai dvieļu žāvētājus) vai aizstājuši esošos apkures radiatorus ar ievērojami lielākiem, un arī šādā veidā bieži vien tiek izjaukts apkures sistēmas līdzsvars (balanss) stāvvados. Ja negodprātīgs dzīvokļa īpašnieks, veicot manipulācijas ar ierīcēm vai iekārtu, maksā mazāk nekā faktiski patērējis, tas nav taisnīgi pret pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Noteikumu 19.5 punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģijas apjomu. Tādējādi negodprātīgajam dzīvokļa īpašniekam, aprēķinot maksājamās daļu par siltumenerģiju, primāri jāpiemēro formula, kad no kopējā piegādātā siltuma daudzuma mājai tiks atņemts ar pārējo dzīvokļu īpašnieku individuālajām uzskaites ierīcēm vai iekārtām patērētais, un sekundāri tiks definēts esošais maksimālais enerģijas patēriņš uz kvadrātmetru, reizinot ar dzīvokļa platību. Līdz ar to iegūtā maksājamā daļa ir ierobežojoša saskaņā ar Noteikumu 19.5 punktu.
Turklāt jānorāda, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, izvietojot uz stāvvadiem temperatūras noteikšanas sensorus, sniedz iespēju aprēķināt (noteikt) individuāli patērētās siltumenerģijas daļu arī dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoru uzstādīšanu, pārbaudi vai nomaiņu tam piederošās telpās.
Problēmas apraksts
21.pielikumā sadaļa par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru aprēķinā rada aritmētiski pretrunīgu maksājamās daļas sadalījumu, kā rezultātā uzstādītās individuālās siltumenerģijas uzskaites ierīces nesasniedz mērķi par faktiskās patērētās siltumenerģijas aprēķinu atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt 21.pielikuma tabulu. Korekti pielietojot metodiku maksājamās daļas aprēķinam, tiek samazināta aprēķina kļūdas iespējamība un pietuvināts individuālu ierīču uzstādīšanas mērķim - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa faktiskajam patēriņam.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.524 23.punktā vispārīgi noteikts par citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas izmantošanu, kas nav minēta šo noteikumu 19.punktā. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki, tai skaitā, tos pārstāvošās dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārvaldnieki ne vienmēr izprot Noteikumos Nr.524 nostiprinātos siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumus un pielikumu metodikās noteiktos siltumenerģijas sadales aprēķina principus vai neņem tos daļēji vai pilnībā vērā, līdz ar ko dzīvokļu īpašnieku starpā maksājamā daļa tiek sadalīta neievērojot Noteikumos Nr.524 nostiprinātos vispārējos sadales principus. Papildus šobrīd nereti nākas saskarties ar situāciju, kad tirgū tiek piedāvātas individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un maldina iedzīvotājus par siltumenerģijas metodikas taisnīgumu un samērīgumu visā daudzdzīvokļu mājā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams papildināt Noteikumu Nr.524 23.punktu, precizējot citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas izmantošanas nosacījumus. Citas siltumenerģijas uzskaites sistēmas uzstādīšana un metodikas izmantošana pieļaujama, ja tiek ievēroti Noteikumu pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi, un metodiku apstiprināja neatkarīgs eksperts (termins "neatkarīgs eksperts" nozīmē “neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts”), kā arī dzīvojamā mājā tiek nodrošināta individuālu siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšana vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu skaita daudzdzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Siltumenerģijas sadales principi publicēti Ekonomikas ministrijas mājas lapā: https://www.em.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi.
Problēmas apraksts
Nav noteiktas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos Nr.524 minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi vai ierīces netiek uzstādītas vairāk par 70% no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu skaita daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, vai netiek piemēroti Noteikumu Nr.524 21. un 22.pielikumā norādītie koeficienti.
Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" 4.1 pantā noteikts, ka dzīvojamo un publisko ēku apsildīšanai primāri izmanto ekonomiski pamatotas apkures sistēmas ar individuālo siltumenerģijas uzskaiti un regulēšanu, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nepieciešams regulējumā nostiprināt principu par individuālā siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēju, lai varētu sasniegt energoefektivitātes mērķus.
Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" 4.1 pantā noteikts, ka dzīvojamo un publisko ēku apsildīšanai primāri izmanto ekonomiski pamatotas apkures sistēmas ar individuālo siltumenerģijas uzskaiti un regulēšanu, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nepieciešams regulējumā nostiprināt principu par individuālā siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēju, lai varētu sasniegt energoefektivitātes mērķus.
Risinājuma apraksts
Noteikumi paredz, ka siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēma un Noteikumu Nr.524 pielikumos vai cita šo noteikumu 23. punktā minēta metodika nav izmantojama, un maksājamo daļu par siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī aprēķina pēc metodikas, kas bija pirms individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas dzīvokļos gadījumos, kad:
1) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā siltumenerģijas patēriņa mērierīces netiek uzstādītas vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita;
2) ierīce, kam paredzēta attālinātā informācijas nolasīšana, nav ar CE atbilstības marķējumu un nav veikta produkta atbilstības novērtēšana atbilstoši normatīvajā aktā par radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteiktajām prasībām;
3) nav nodrošināta individuālā siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēja dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās;
4) netiek pielietoti šo Noteikumu 21. un 22. pielikumā norādītie koeficienti, izņemot, ja piemērojami Noteikumu 32. punktā minētie apstākļi.
Veicot norādītās izmaiņas, ņemti vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ABC Energy efficiency” 2019.gada pētījumā „Siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) izmantošanas tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums atbilstoši direktīvas 2012/27/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – direktīva 2012/27/ES)) 9.panta prasībām” [1] norādītie secinājumi par prasībām, kas ievērojamas, izmantojot siltuma maksas sadalītājus, un priekšlikumi pēc iespējas samērīgu maksājamo daļu noteikšanai. Nosacījums par mērierīču uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita izriet, ņemot vērā gan Lietuvas, gan arī Somijas pieredzi, lai tiktu sasniegts siltumenerģijas patēriņa mērierīču mērķis un aprēķina metodika darbotos samērīgi un taisnīgi.
[1] Publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, sadaļā “Nozares politika”, “Mājokļu politika”, “Pētījumi, statistika”, “Pētījumi par ēku energoefektivitāti”: https://www.em.gov.lv/lv/petijumi-par-eku-energoefektivitati
Dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot lēmumu par kādas metodikas pielietošanu ar 21. un 22. pielikumā esošajiem koeficientiem, jāņem vērā, ka minētie koeficienti tiek rēķināti, balstoties uz faktisko ēkas stāvokli. Gadījumā, ja tiek veikti kādi ēkas energoefektivitātes pasākumi vai citi nozīmīgi ēkas remontdarbi, metodikā pielietotie koeficienti ir jāpārskata, piemērojot tos atbilstoši reālajam mājas stāvoklim un ievērojot solidaritātes principu katra dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķinā par patērēto siltumenerģiju.
Projekts papildināts ar 33. pantu, kur norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumu Nr.524 pielikumu metodikās noteiktie aprēķina principi un individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanas nosacījumi.
1) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā siltumenerģijas patēriņa mērierīces netiek uzstādītas vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita;
2) ierīce, kam paredzēta attālinātā informācijas nolasīšana, nav ar CE atbilstības marķējumu un nav veikta produkta atbilstības novērtēšana atbilstoši normatīvajā aktā par radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteiktajām prasībām;
3) nav nodrošināta individuālā siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēja dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās;
4) netiek pielietoti šo Noteikumu 21. un 22. pielikumā norādītie koeficienti, izņemot, ja piemērojami Noteikumu 32. punktā minētie apstākļi.
Veicot norādītās izmaiņas, ņemti vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ABC Energy efficiency” 2019.gada pētījumā „Siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) izmantošanas tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums atbilstoši direktīvas 2012/27/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – direktīva 2012/27/ES)) 9.panta prasībām” [1] norādītie secinājumi par prasībām, kas ievērojamas, izmantojot siltuma maksas sadalītājus, un priekšlikumi pēc iespējas samērīgu maksājamo daļu noteikšanai. Nosacījums par mērierīču uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita izriet, ņemot vērā gan Lietuvas, gan arī Somijas pieredzi, lai tiktu sasniegts siltumenerģijas patēriņa mērierīču mērķis un aprēķina metodika darbotos samērīgi un taisnīgi.
[1] Publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, sadaļā “Nozares politika”, “Mājokļu politika”, “Pētījumi, statistika”, “Pētījumi par ēku energoefektivitāti”: https://www.em.gov.lv/lv/petijumi-par-eku-energoefektivitati
Dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot lēmumu par kādas metodikas pielietošanu ar 21. un 22. pielikumā esošajiem koeficientiem, jāņem vērā, ka minētie koeficienti tiek rēķināti, balstoties uz faktisko ēkas stāvokli. Gadījumā, ja tiek veikti kādi ēkas energoefektivitātes pasākumi vai citi nozīmīgi ēkas remontdarbi, metodikā pielietotie koeficienti ir jāpārskata, piemērojot tos atbilstoši reālajam mājas stāvoklim un ievērojot solidaritātes principu katra dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķinā par patērēto siltumenerģiju.
Projekts papildināts ar 33. pantu, kur norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumu Nr.524 pielikumu metodikās noteiktie aprēķina principi un individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanas nosacījumi.
Problēmas apraksts
Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31. punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", kas ir precizējama, jo 2015. gadā tika izdots papildinājums un 2021. gadā aktuālais tulkojums latviešu valodā attiecībā uz minēto standartu.
Risinājuma apraksts
Aktuāla atsauce ir precizējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Cita starpā, siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekļaušana Noteikumos Nr.524 ir nepieciešama, jo arī Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumos Nr.730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 5.punktā noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā patērētās siltumenerģijas uzskaiti veic atsevišķi katram dzīvoklim, nedzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai. Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam vai individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus. Šāda prasība izrietēja no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 2012. gada 25. oktobris ) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 9.panta 3.punkta (spēkā līdz 11.10.2025.). Paredzams, ka arvien vairāk dzīvojamās mājās tiks veikta individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču un iekārtu uzstādīšana un jāsekmē inovatīvu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, kas stimulētu dzīvokļu īpašniekus uzstādīt individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces un iekārtas un pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvojamo māju īpašnieki
Ietekmes apraksts
Individuālu mērierīču uzstādīšana nodrošina, ka lietotājs veic samaksu par pakalpojumu atbilstoši savam patēriņam. Tā kā katram lietotājam būs pieejama informācija par individuālo patēriņu un tā izmaksām, tas stimulēs lietotāju rast risinājumus arī patēriņa samazinājumam, uzlabojot mājas tehnisko stāvokli. Alternatīvu siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju iekļaušana normatīvajā aktā sniegs dzīvokļu īpašniekiem lielāku izvēles brīvību, tajā skaitā arī iespēju saņemt finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības fondiem, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek nodrošināta iespēja uzņēmējdarbības vidē sniegt papildus pakalpojumu – jaunu attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana. Vienlaikus minēto ierīču uzstādīšana sekmētu energoefektivitātes pasākumu veikšanu ēkās, piemēram, ēkas renovāciju vai ēku inženiersistēmu renovācijas darbus, kas radīs papildus darba apjomu būvniecības nozares uzņēmumiem un iekārtu piegādātājiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek nodrošināta iespēja uzņēmējdarbības vidē sniegt papildus pakalpojumu – jaunu attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana. Vienlaikus minēto ierīču uzstādīšana sekmētu energoefektivitātes pasākumu veikšanu ēkās, piemēram, ēkas renovāciju vai ēku inženiersistēmu renovācijas darbus, kas radīs papildus darba apjomu būvniecības nozares uzņēmumiem un iekārtu piegādātājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta konkurence starp komersantiem, kas piedāvā individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmējiem būs nepieciešami papildus darbinieki, lai piegādātu un uzstādītu individuālās siltumenerģijas uzskaites iekārtas un ierīces.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" papildināmi ar siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L1791
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791)
Apraksts
Transponēt Direktīvas 2023/1791 14. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 3. punktu un 18. panta 1. punktu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32012L0027
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/27/ES ( 2012. gada 25. oktobris ) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK Dokuments attiecas uz EEZ (turpmāk - Direktīva 2012/27/ES)
Apraksts
Transponēts 9.a, 9.b, 10.a pants.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2023/1791 14. panta 1. punkts / Direktīvas 2012/27/ES 9.a pants
Noteikumu 19. punkts
Pārņemtas daļēji
Enerģētikas likumā ar 2024. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Enerģētikas likumā" tika iekļauti termini "efektīva siltumapgāde" un "efektīva aukstumapgāde". Papildus iekļauts jauns pants (49.prim viens pants), kas dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijus, tajā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru. Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā jaunos Ministru kabineta noteikumus saistībā ar efektīvu aukstumapgādi un siltumapgādi.
-
Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punkts / Direktīvas 2012/27/ES 9.b pants
Noteikumu 17.-23.punkts, 31., 31.1., 32. un 33. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Direktīvas 2023/1791 15. panta 3. punkts / Direktīvas 2012/27/ES 9.b pants
Noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Direktīvas 2023/1791 18. panta 1. punkts / Direktīvas 2012/27/ES 10.a pants
Noteikumu 6., 6.1., 6.2, 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā iekļauta dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, kas ir izmantotā rīcības brīvība saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 15.panta 1.punktā otro daļu, kur minēts par alternatīvu izmaksu ziņā lietderīgu metožu siltumenerģijas patēriņa uzskaitei izmantošanas iespēju. Kritēriji un metode, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata izmaksu ziņā nelietderīgu, norādīta Ministru kabineta 2020. gada 16. decembra noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 3.pielikumā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas 2023/1791 14. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts, 3. punkts un 18. panta 1. punkts analogi Direktīva 2012/27/ES 9.a, 9.b, 10.a pantiem.
Nacionālais regulējums attiecībā uz aukstumapgādi ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetence līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai, Ekonomikas ministrijai no piederības robežas līdz galalietotājam un galaizmantotājam. Abas ministrijas turpina darbu Direktīvas 2023/1791 pārņemšanai noteiktajos termiņos.
Nacionālais regulējums attiecībā uz aukstumapgādi ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetence līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai, Ekonomikas ministrijai no piederības robežas līdz galalietotājam un galaizmantotājam. Abas ministrijas turpina darbu Direktīvas 2023/1791 pārņemšanai noteiktajos termiņos.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/27/ES ( 2012. gada 25. oktobris ) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK Dokuments attiecas uz EEZ (turpmāk - Direktīva 2012/27/ES)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2012/27/ES 9.a pants
Noteikumu 19. punkts
Pārņemtas daļēji
Enerģētikas likumā ar 2024. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Enerģētikas likumā" tika iekļauti termini "efektīva siltumapgāde" un "efektīva aukstumapgāde". Papildus iekļauts jauns pants (49.prim viens pants), kas dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijus, tajā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru. Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā jaunos Ministru kabineta noteikumus saistībā ar efektīvu aukstumapgādi un siltumapgādi.
-
Direktīvas 2012/27/ES 9.b pants
Noteikumu 17.-23.punkts, 31., 31.1., 32. un 33. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Direktīvas 2012/27/ES 10.a pants
Noteikumu 6., 6.1., 6.2, 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
SIA "Ecengo", Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūts6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana notikusi no 05.08.2024. līdz 19.08.2024.Sabiedrības līdzdalības rezultātā netika saņemti priekšlikumi un iebildumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai, kas savukārt rezultātā samazinās individuālo siltumenerģijas patēriņu un veicinās racionālu enerģijas resursu izmantošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai, kas savukārt rezultātā samazinās individuālo siltumenerģijas patēriņu un veicinās racionālu enerģijas resursu izmantošanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi