22-TA-3794: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6801 001 0942) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6801 001 0257) 634 m2 platībā Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000560592 (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6801 001 0257) 0.0634 ha platībā, lietošanas mērķis: 0601 – individuālo dzīvojamo māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 419 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība 0.0634 ha.
Uz zemes vienības atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstoša saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 6801 001 0257 001) ar kopējo platību 11.8 m2 (turpmāk – Būve), galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 118 euro. Būves tips 12740201 "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes". Apbūves laukums 12.4 m2. Būves tiesiskais valdītājs ir fiziska persona, kuras īpašuma tiesības uz Būvi zemesgrāmatā nav nostiprinātas.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1. zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0012 ha platībā;
2. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.0099 ha platībā;
3. pierobeža 0.0634 ha platībā.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 03.10.2022. vēstulē Nr.3.1.1.8/2022/3529-N sniegto informāciju:
1) zemes vienība saskaņā ar “Ludzas novada teritorijas plānojumu 2013.-2024.gadam” atrodas savrupmāju apbūves teritorijā ( DzS1);
2) uz zemes vienību neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi (atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.3.11. apakšpunktam Ludzas pilsēta atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā);
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) zemes vienība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a)apakšpunktu nav uzskatāma par starpgabalu;
5) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Ludzas pilsētas dome saskaņā ar 10.04.2003. sēdes protokolu Nr.4 ''Par zemes piešķiršanu lietošanā kā arī lietošanas tiesību pārreģistrēšanu'' piešķīrusi fiziskai personai lietošanā zemesgabalu 600 m2 platībā dārzkopības kooperatīvā ''Dārzkopis 3''. Minētajā lēmumā nav norādīts, ka zemes vienība tiktu piešķirta ar apbūves tiesībām.
Ludzas novada būvvalde 07.08.2012. pieņēmusi lēmumu Nr.75 ''Par izpildprojekta akceptēšanu''.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 18.09.2012. ''Būvniecības atzīšanas komisijas aktu'' Nr.4 uz zemesgabala uzbūvētā dārza mājiņa (nevis saimniecības ēka, kā NĪVKIS datos) atzīta par derīgu ekspluatācijai.
Likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" ir noteikta kārtība, kādā pabeidzama zemes reforma pilsētās, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos. Atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas pirmajam teikumam līdz 01.03.1999. Latvijas pilsoņi - dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārza lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām, var pieteikties uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši šo zemi vai pieprasījuši par to kompensāciju, vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā. Savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ka pilsētu zemes komisijas visus iesniegtos zemes pieprasījumus izskata un attiecīgos atzinumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem līdz 01.07.1999. (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas – līdz 01.10.1999.). Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk- Pabeigšanas likums) 24.panta pirmās daļas 1.teikumam pašvaldība līdz 31.08.2006. izveido Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu. Pabeigšanas likuma 26.panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kad dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, un par kuriem pilsētu zemes komisija ir pieņēmusi atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu, zemes lietošanas tiesības izbeidzas. Turklāt šā panta otrās daļas 1. un 2.teikums nosaka, ka persona, kurai zemes lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas tiesību uz tās lietošanā bijušo zemi. Par šo zemi ar pašvaldību noslēdzams zemes nomas līgums, un dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza lietotājs, kuram zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, šo zemi turpmāk var atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, taču tā nav atsavināma vai iznomājama citai personai.
Saskaņā ar augstāk minētajām tiesību normām, pēc 01.03.1999. zeme vairs nevarēja tikt piešķirta lietošanā pilsētas teritorijā. Līdz ar to secināms, ka fiziskajai personai attiecībā uz zemes vienību juridiski nav bijušas ne nomas attiecības, ne lietošanas tiesības.
Ar Ministru kabineta 16.04.2013. rīkojumu Nr.158 ''Grozījumi Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumā Nr.297 "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā" (turpmāk – rīkojums Nr.158) zemes vienība ir saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā. 19.10.2016. īpašuma tiesības uz zemes vienību Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000560592 ir nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20.apakšpunktam Būve ir uzskatāma par mazēku (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2), kas, ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts nav ierakstāma.
Ņemot vērā minēto, zemesgrāmatā un NĪVKIS ierakstītās atzīmes par zemes īpašniekam nepiederošu Būvi, kā arī NĪVKIS Būvei reģistrēto tiesisko valdītāju, konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērots Civillikuma 968.pantā noteiktais ēkas un zemes vienotības princips, uzskatot, ka ēka piekrīt valstij kā zemes īpašniekam.
Vienlaikus, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā valstij nav tiesību prettiesiski aizskart trešās personas valdījumu un risināt jautājumu par Būves reģistrēšanu nekustamā īpašuma sastāvā, tādējādi pārkāpjot Civillikuma 912. un 913.pantā nostiprināto principu, ka katru valdījumu aizsargā likums un ka katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma. Civillikuma 914.pantā noteikts, ka valdījums ir traucēts, kad kāds mēģina piesavināties lietu, vai tās daļu, vai tiesību, vai kavē valdītāju izlietot viņa valdījumu.
Savukārt, vēršoties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu par ēkas Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā, atzīšanu par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu, būtu nepieciešama izziņa no pašvaldības, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas par to, ka ēka kā patstāvīgs īpašums nav reģistrēta. Taču arī šajā gadījumā būtu jāņem vērā fakts, ka Būvei NĪVKIS ir reģistrēts tiesiskais valdītājs, kā arī zemesgrāmatā un NĪVKIS ierakstītas atzīmes par zemes īpašniekam nepiederošu Būvi.
Papildus, vērtējot iespēju vērsties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 258.pantā paredzēts, ka, ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Līdz ar to, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā, tiesa neskatītu minēto jautājumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, norādot, ka īpašuma strīds būtu izskatāms vispārējās tiesāšanās kārtībā, ceļot īpašuma prasību. Lai celtu tiesā īpašuma prasību, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, Prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā. Finanšu ministrijas (VNĪ) rīcībā nav šādu pierādījumu, kā arī valsts minēto ēku nav būvējusi. Ņemot vērā, ka tieši Būves tiesiskais valdītājs ceļot Būvi ir saņēmis Ludzas novada būvvaldes izsniegto 07.08.2012. lēmumu Nr.75 ''Par izpildprojekta akceptēšanu'', kā arī Ludzas novada pašvaldības 18.09.2012. izsniegto ''Būvniecības atzīšanas komisijas aktu'' Nr.4, ka uz zemesgabala uzbūvētā dārza mājiņa (nevis saimniecības ēka, kā NĪVKIS datos) atzīta par derīgu ekspluatācijai, ir pamatotas šaubas, vai tiesa šādu īpašuma prasību valstij apmierinās.
Tā kā minētā Būve ir klasificējama kā mazēka un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu arī samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minētās Būves kadastrālo vērtību, lai risinātu jautājumu par Būves reģistrēšanu zemesgrāmatā vai Būves demontāžu.
Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
Ņemot vērā, ka valstij pamatojoties uz rīkojumu Nr.158 tika nodota zemes vienība, uz kuras atrodas fiziskas personas tiesiskajā valdījumā esoša ēka, ievērojot tolaik spēkā esošo Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 4.punktu (šobrīd Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 7.punkts), kas paredzēja, ka zemes nomas līgumu par apbūvētu publiskas personas zemesgabalu var slēgt tikai ar attiecīgo ēku (būvju) īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, VNĪ 14.12.2017. noslēdza apbūvēta zemes gabala nomas līgumu uz pieciem gadiem ar Būves tiesisko valdītāju. Tādējādi arī nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertā principa, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī to, ka manta nododama citai personai par iespējami augstāku cenu, ievērošanu. Nomas līgums pēc tā termiņa notecējuma 13.12.2022. ar Būves tiesisko valdītāju vairs netika pagarināts, attiecīgi informējot Būves tiesisko valdītāju. Vienlaikus Būves tiesiskais valdītājs ir informēts, ka ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par Nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē.
Ņemot vērā, ka zemesgabals tiek lietots arī pēc nomas līguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
VNĪ ir informējis Būves tiesisko valdītāju par pienākumu veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu. Uz doto brīdi visi izsniegtie rēķini ir apmaksāti.
02.05.2019. no Būves tiesiskā valdītāja tika saņemts zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Ņemot vērā, ka uz zemes vienības esošā Būve ir mazēka, kas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāma, Būves tiesiskajam valdītājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
VNĪ 19.02.2020. tika pieņemts lēmums Nr. 121 ''Par atteikumu fzisikajai personai nodot atsavināšanai apbūvētu valsts zemesgabalu Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā''. Minētais lēmums ir stājies spēkā un nav apstrīdēts.
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, t.i. valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Būvi (mazēku), kas atrodas uz zemes vienības. Nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu vai Būves nojaukšanu.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6801 001 0257) 0.0634 ha platībā, lietošanas mērķis: 0601 – individuālo dzīvojamo māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 419 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība 0.0634 ha.
Uz zemes vienības atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstoša saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 6801 001 0257 001) ar kopējo platību 11.8 m2 (turpmāk – Būve), galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 118 euro. Būves tips 12740201 "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes". Apbūves laukums 12.4 m2. Būves tiesiskais valdītājs ir fiziska persona, kuras īpašuma tiesības uz Būvi zemesgrāmatā nav nostiprinātas.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1. zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0012 ha platībā;
2. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.0099 ha platībā;
3. pierobeža 0.0634 ha platībā.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 03.10.2022. vēstulē Nr.3.1.1.8/2022/3529-N sniegto informāciju:
1) zemes vienība saskaņā ar “Ludzas novada teritorijas plānojumu 2013.-2024.gadam” atrodas savrupmāju apbūves teritorijā ( DzS1);
2) uz zemes vienību neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi (atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.3.11. apakšpunktam Ludzas pilsēta atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā);
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) zemes vienība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a)apakšpunktu nav uzskatāma par starpgabalu;
5) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Ludzas pilsētas dome saskaņā ar 10.04.2003. sēdes protokolu Nr.4 ''Par zemes piešķiršanu lietošanā kā arī lietošanas tiesību pārreģistrēšanu'' piešķīrusi fiziskai personai lietošanā zemesgabalu 600 m2 platībā dārzkopības kooperatīvā ''Dārzkopis 3''. Minētajā lēmumā nav norādīts, ka zemes vienība tiktu piešķirta ar apbūves tiesībām.
Ludzas novada būvvalde 07.08.2012. pieņēmusi lēmumu Nr.75 ''Par izpildprojekta akceptēšanu''.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 18.09.2012. ''Būvniecības atzīšanas komisijas aktu'' Nr.4 uz zemesgabala uzbūvētā dārza mājiņa (nevis saimniecības ēka, kā NĪVKIS datos) atzīta par derīgu ekspluatācijai.
Likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" ir noteikta kārtība, kādā pabeidzama zemes reforma pilsētās, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos. Atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas pirmajam teikumam līdz 01.03.1999. Latvijas pilsoņi - dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārza lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām, var pieteikties uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši šo zemi vai pieprasījuši par to kompensāciju, vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā. Savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ka pilsētu zemes komisijas visus iesniegtos zemes pieprasījumus izskata un attiecīgos atzinumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem līdz 01.07.1999. (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas – līdz 01.10.1999.). Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk- Pabeigšanas likums) 24.panta pirmās daļas 1.teikumam pašvaldība līdz 31.08.2006. izveido Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu. Pabeigšanas likuma 26.panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kad dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, un par kuriem pilsētu zemes komisija ir pieņēmusi atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu, zemes lietošanas tiesības izbeidzas. Turklāt šā panta otrās daļas 1. un 2.teikums nosaka, ka persona, kurai zemes lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas tiesību uz tās lietošanā bijušo zemi. Par šo zemi ar pašvaldību noslēdzams zemes nomas līgums, un dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza lietotājs, kuram zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, šo zemi turpmāk var atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, taču tā nav atsavināma vai iznomājama citai personai.
Saskaņā ar augstāk minētajām tiesību normām, pēc 01.03.1999. zeme vairs nevarēja tikt piešķirta lietošanā pilsētas teritorijā. Līdz ar to secināms, ka fiziskajai personai attiecībā uz zemes vienību juridiski nav bijušas ne nomas attiecības, ne lietošanas tiesības.
Ar Ministru kabineta 16.04.2013. rīkojumu Nr.158 ''Grozījumi Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumā Nr.297 "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā" (turpmāk – rīkojums Nr.158) zemes vienība ir saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā. 19.10.2016. īpašuma tiesības uz zemes vienību Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000560592 ir nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20.apakšpunktam Būve ir uzskatāma par mazēku (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2), kas, ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts nav ierakstāma.
Ņemot vērā minēto, zemesgrāmatā un NĪVKIS ierakstītās atzīmes par zemes īpašniekam nepiederošu Būvi, kā arī NĪVKIS Būvei reģistrēto tiesisko valdītāju, konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērots Civillikuma 968.pantā noteiktais ēkas un zemes vienotības princips, uzskatot, ka ēka piekrīt valstij kā zemes īpašniekam.
Vienlaikus, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā valstij nav tiesību prettiesiski aizskart trešās personas valdījumu un risināt jautājumu par Būves reģistrēšanu nekustamā īpašuma sastāvā, tādējādi pārkāpjot Civillikuma 912. un 913.pantā nostiprināto principu, ka katru valdījumu aizsargā likums un ka katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma. Civillikuma 914.pantā noteikts, ka valdījums ir traucēts, kad kāds mēģina piesavināties lietu, vai tās daļu, vai tiesību, vai kavē valdītāju izlietot viņa valdījumu.
Savukārt, vēršoties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu par ēkas Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā, atzīšanu par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu, būtu nepieciešama izziņa no pašvaldības, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas par to, ka ēka kā patstāvīgs īpašums nav reģistrēta. Taču arī šajā gadījumā būtu jāņem vērā fakts, ka Būvei NĪVKIS ir reģistrēts tiesiskais valdītājs, kā arī zemesgrāmatā un NĪVKIS ierakstītas atzīmes par zemes īpašniekam nepiederošu Būvi.
Papildus, vērtējot iespēju vērsties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 258.pantā paredzēts, ka, ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Līdz ar to, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā, tiesa neskatītu minēto jautājumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, norādot, ka īpašuma strīds būtu izskatāms vispārējās tiesāšanās kārtībā, ceļot īpašuma prasību. Lai celtu tiesā īpašuma prasību, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, Prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā. Finanšu ministrijas (VNĪ) rīcībā nav šādu pierādījumu, kā arī valsts minēto ēku nav būvējusi. Ņemot vērā, ka tieši Būves tiesiskais valdītājs ceļot Būvi ir saņēmis Ludzas novada būvvaldes izsniegto 07.08.2012. lēmumu Nr.75 ''Par izpildprojekta akceptēšanu'', kā arī Ludzas novada pašvaldības 18.09.2012. izsniegto ''Būvniecības atzīšanas komisijas aktu'' Nr.4, ka uz zemesgabala uzbūvētā dārza mājiņa (nevis saimniecības ēka, kā NĪVKIS datos) atzīta par derīgu ekspluatācijai, ir pamatotas šaubas, vai tiesa šādu īpašuma prasību valstij apmierinās.
Tā kā minētā Būve ir klasificējama kā mazēka un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu arī samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minētās Būves kadastrālo vērtību, lai risinātu jautājumu par Būves reģistrēšanu zemesgrāmatā vai Būves demontāžu.
Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
Ņemot vērā, ka valstij pamatojoties uz rīkojumu Nr.158 tika nodota zemes vienība, uz kuras atrodas fiziskas personas tiesiskajā valdījumā esoša ēka, ievērojot tolaik spēkā esošo Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 4.punktu (šobrīd Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 7.punkts), kas paredzēja, ka zemes nomas līgumu par apbūvētu publiskas personas zemesgabalu var slēgt tikai ar attiecīgo ēku (būvju) īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, VNĪ 14.12.2017. noslēdza apbūvēta zemes gabala nomas līgumu uz pieciem gadiem ar Būves tiesisko valdītāju. Tādējādi arī nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertā principa, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī to, ka manta nododama citai personai par iespējami augstāku cenu, ievērošanu. Nomas līgums pēc tā termiņa notecējuma 13.12.2022. ar Būves tiesisko valdītāju vairs netika pagarināts, attiecīgi informējot Būves tiesisko valdītāju. Vienlaikus Būves tiesiskais valdītājs ir informēts, ka ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par Nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē.
Ņemot vērā, ka zemesgabals tiek lietots arī pēc nomas līguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
VNĪ ir informējis Būves tiesisko valdītāju par pienākumu veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu. Uz doto brīdi visi izsniegtie rēķini ir apmaksāti.
02.05.2019. no Būves tiesiskā valdītāja tika saņemts zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Ņemot vērā, ka uz zemes vienības esošā Būve ir mazēka, kas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāma, Būves tiesiskajam valdītājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
VNĪ 19.02.2020. tika pieņemts lēmums Nr. 121 ''Par atteikumu fzisikajai personai nodot atsavināšanai apbūvētu valsts zemesgabalu Kauguru ielā 19, Ludzā, Ludzas novadā''. Minētais lēmums ir stājies spēkā un nav apstrīdēts.
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, t.i. valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Būvi (mazēku), kas atrodas uz zemes vienības. Nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu vai Būves nojaukšanu.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi