Anotācija (ex-ante)

Pamatojoties uz PTAC sniegto informāciju, 2019. gadā kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros tika pārbaudīti 13 kravas celtņi (ar fizisko kontroli) no kuriem 12 kravas celtņiem (92%) konstatētas neatbilstības, proti: 
- 4 kravas celtņiem (31%) nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude;
- 1 kravas celtni nav reģistrēts Bīstamo iekārtu reģistrā (turpmāk - reģistrs);
- 5 kravas celtņiem (71%) konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņu lietošanu, piemēram, nestrādā kravas celtņa kāša gala slēdzis, kāsim bojāts drošības aizslēgs, nodilušas bremžu uzlikas, nav uzstādīts gala slēdzis;
- 5 no 9 kravas celtņiem (56%), kuriem bija spēkā esoša tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu;
- 1 kravas celtnim nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude.
2019. gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros tika apturēta 8 kravas celtņa lietošana līdz ārpuskārtas tehniskās pārbaudes veikšanai. 
Savukārt 2020. gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros PTAC pārbaudīja 46 kravas celtņus no kuriem 13 (28%) konstatētas neatbilstības, proti: 
- 6 no 13 kravas celtņiem (45%) konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu, piemēram, nestrādā kravas celtņa kāša gala slēdzis, nostiprināta celšanas kāša troses ķīļuzmavas nostiprinājums;
- 6 no 9 celtņiem (67%), kuriem bija spēkā esoša tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu. 
2020.gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros 4 kravas celtņiem, kuriem bija spēkā esošā tehniskā pārbaude tika apturēta tā lietošana. 
Vienlaikus jāpiemin, ka 2019. un 2020.gadā ir notikušas 3 kravas celtņu avārijas. Visās notikušajās avārijās kravas celtņi ir bijuši ilgstošā ekspluatācijā - 30 gadus un vairāk. 
Pamatojoties uz reģistra datiem (uz 15.11.2021.), ar statusu "Reģistrēts" ir 4822 kravas celtņi no kuriem 3291 ir kravas celtņi, kas uzstādīti līdz 2000. gadam (turpmāk - vecā tipa kravas celtņi), kad stājās spēkā Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 186 "Noteikumi par mašīnu drošību". Ņemot vērā PTAC uzraudzībā konstatēto un to, ka lietošanā atrodas liels skaits  vecā tipa kravas celtņi, secināms, ka pastāv augsts risks notikt neparedzētajiem gadījumiem kravas celtņa darbības laikā, izejot no ierindas slēptu tehniskā stāvokļa dēļ un radot apdraudējumu darbos ar kravas celtni iesaistīto personu dzīvībai un veselībai. Turklāt akreditētas inspicēšanas institūcijas, veicot kravas celtņu tehniskās pārbaudes, ne vienmēr izmanto iespējas veikt pārbaudāmo elementu padziļinātas pārbaudes saskaņā ar piemērojamā standarta LVS 267:2020 "Kravas celtņi. Drošības pārbaudes to lietošanas laikā" noteiktajām prasībām, tajā skaitā metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm, elektroinstalācijas pārbaudes, funkcionālās pārbaudes, statistiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudes. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai pilnveidotu lietošanā esošo kravas celtņu, tajā skaitā vecā tipa tehnisko vērtēšanu un nodrošinātu pastiprinātu tehnisko uzraudzību, tādejādi nodrošinot drošu kravas celtņa lietošanu un samazinot kravas celtņa avāriju riskus, Noteikumu projektā ir noteikti stingrāki nosacījumi un kritēriji kravas celtņu uzturēšanai darba kārtībā, drošības uzlabošanai, rekonstrukcijai un darba organizēšanai, un veikšanai ar kravas celtni. 

Lai Noteikumu projektā noteiktās prasības būtu saprotamākas un caurspīdīgākas tās lietotājiem un piemērotājiem, ir noteikta kravas celtņa definīcija, to sastāvdaļas un kravas celtņa klasifikācija atkarībā no konstrukcijas, lietošanas biežuma un pēc to iesaistes ceļu satiksmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi. 
Jaunais regulējums nosaka prasības kravas celtņiem, kas atbilst Noteikumiem Nr.195 un vecā tipa kravas celtņiem, kuriem nav piemērojami Noteikumi Nr.195, bet uz kuriem attiecas normatīvie  akti par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu. 
Būvlaukumos tiek uzstādīti kravas celtņi, kuri ievesti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar spēkā esošu kārtējo tehniskās pārbaudes protokolu, kas sastādīts attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā, ka šādus kravas celtņus nedrīkst lietot, kamēr nav veikta reģistrācija reģistrā un nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta inspicēšanas institūcija nav veikusi kārtējo tehnisko pārbaudi, Noteikumu projektā ir papildināts ar prasību, ka uz Latvijā ievestajiem kravas celtņiem, kas lietošanā atrodas uz noteiktu laiku attiecas likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un šo noteikumu projektā noteiktās prasības.
Noteikumu projektā ir noteikti kravas celtņa valdītāja pienākumi, t.i., atbildīgs par kravas celtņa atbilstību šo Noteikuma projektā noteiktajām prasībām, par nodrošināšanu ar lietošanas dokumentāciju, tās uzturēšanu un pieejamību citām personām darba pienākuma veikšanai, par  marķējumu, par uzturēšanu darba kārtībā un par reģistrāciju reģistrā. 
Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju no biedrības "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācijas" par to, ka šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr.113 nav noteiktas prasības kravas celtņa nomniekiem vai būvdarbu veicējiem, lietojot kravas celtni. Nomniekam nomājot kravas celtni, tas atrodas pilnīgā nomnieku (būvdarbu veicēju) faktiskajā valdījumā, kas to izmanto un lieto savās interesēs. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka kravas celtņa valdītājs ir atbildīgs par nomnieka vai būvdarbu veicēja darbībām kravas celtņa lietošanas laikā. Ņemot vērā notikušās kravas celtņu avārijas un to, ka valdītājam nav jāatbild par nomnieka
vai būvdarbu veicēja veiktajām darbībām lietošanas laikā, Noteikumu projektā ir iekļautas prasības par drošu kravas celtņa lietošanu - darbu plānošanu, organizēšanu, veikšanu, uzraudzību, kontroli par ko ir atbildīgs faktiskais darbu veicējs, kā arī identificēta darbu veicēja definīcija.  
Noteikumu projekts paredz, ka par kravas celtņa uzturēšanu darba kārtībā ir atbildīgs valdītājs vai juridiska persona uz līguma pamata. Šo kravas celtņa uzturēšanu veic atbilstoši lietošanas instrukcijai un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, ietverot kravas celtņa tehnisko apkopi, remontu, montāžu, demontāžu, transportēšanu un tehnisko pārbaužu organizēšanu. 
Valdītājs kravas celtņa tehnisko apkopi veic atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajam un kravas celtņa uzturēšanas veicēja iekšējām procedūrām, savukārt remontu veic atbilstoši projekta nosacījumiem. Vienlaikus, pamatojoties uz kravas celtņa lietošanas instrukcijā noteikto un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, kravas celtņiem veic montāžu, demontāžu un transportēšanu. 
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības kravas celtņa pārveidošanai, kuru veic valdītājs vai valdītāja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem, lai uzlabotu kravas celtņa drošību, pielāgotu lietotāja vajadzībām un modernizētu atbilstoši tagadējai tehnikai, kā arī, lai atjaunotu kravas celtņa konstrukciju vai novecojušās detaļas. Kravas celtņa pārveidošanu veic vienā no šādiem veidiem:
- vienkāršotā pārveidošana - ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski jau ir aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, līdz ar to, nav papildus nepieciešams veikt darbības, lai kravas celtnis atbilstu šo Noteikumu projektā 7. punktā noteiktajām prasībām (piemēram, celtspējas vai apgāšanās momenta ierobežotāja uzstādīšana, nominālās celtspējas samazināšana, vadības nomaiņa no kabīnes uz tālvadību (radio vadību), kāša nomaiņa pret pašgrābi);
- būtiska pārveidošana – ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski nav aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, jo pārveidojumi rada jaunus riskus vai būtiski paaugstina esošo risku līmeni. Līdz ar to, kravas celtņa pārveidošanas veicējs uzņemas ražotāja pienākumus un veic kravas celtņa atbilstības novērtēšanu atbilstoši Noteikumiem Nr. 195 (piemēram, nominālās celtspējas palielināšana, programmatūras, ko nav paredzējis ražotājs, instalēšana). 
Lai akreditētas inspicēšanas institūcijas izvērtētu padziļināti kravas celtņa tehnisko stāvokli, Noteikumu projektā paredzēts noteikt prasības metināšanas un metināto savienojumu pārbaudēm, elektroinstālācijas pārbaudēm, funkcionālām pārbaudēm un statistikās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudēm. 
Noteikumu projekts ir papildināts ar prasībām darba veikšanai ar kravas celtni. Veicot darbus ar kravas celtni, darba veicējam jāievēro lietošanas instrukcijā, normatīvajos aktos par darba aizsardzību un Noteikumu projektā noteiktās prasības.
Valdītājs ir atbildīgs par kravas celtņa pirmreizējās, daļējās, pilnās, atkārtotās, ārpuskārtas un padziļinātās tehniskās pārbaudes veikšanu. Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē novērtē kravas celtni ar kādu no šādiem vērtējumiem:
- 0. vērtējums - neatbilstības nav konstatētas;
- 1. vērtējums - konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
- 2. vērtējums - konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
3. vērtējums - konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
Gadījumā, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 0. vai 1., tad tā turpmākā lietošana ir pieļaujama. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 2. vērtējumu, tad kravas celtņa lietošana ir pieļaujama 30 dienas, kuru laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtotā tehniskās pārbaudes veikšana, kurā kravas celtnis novērtēts ar 0. vai 1. Bet, ja valdītājs 30 dienu laikā nav veicis atkārtoto tehnisko pārbaudi, tad kravas celtņa lietošana turpmāk nav pieļaujama līdz neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē  kravas celtni novērtē ar 3. vērtējumu, tad kravas celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai.
Pēc tehnisko pārbaužu veikšanas, inspicēšanas institūcija aktualizē informāciju reģistrā, norādot pārbaužu rezultātus un nepieciešamības gadījumā valdītājam izsniedz tehniskās pārbaudes protokolu. 
Pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas tehniskās pārbaudēs konstatēto, inspicēšanas institūcija ir tiesīga pieprasīt kravas celtņa valdītājam veikt padziļināto tehnisko pārbaudi, lai izvērtētu kravas celtņa atbilstību šo Noteikuma projekta 7. punkta un lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām. Inspicēšanas institūcija padziļinātās tehniskās pārbaudes laikā veic kravas celtņa aktuālā darba režīma un kravas celtņa ražotāja projektētā darba režīma savstarpēju izvērtējumu, kā arī aktualizē informāciju reģistrā par padziļinātās tehniskās pārbaudes nepieciešamību un par tehniskās pārbaudes izpildes termiņu, ne ilgāk kā vienu gadu. Ja kravas celtnim norādītajā termiņā nav veikta padziļinātā tehniskā pārbaude, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē celtni novērtē ar 3.