23-TA-1921: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Paliatīvās aprūpes noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Paliatīvās aprūpes noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz Ārstniecības likuma 9.panta piekto daļu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. pantā pirmās daļas 12.1 punktu. Ārstniecības likuma 9.panta piektā daļa un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā konstatēto problēmu aktualitāti paliatīvā aprūpē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei ar mērķi noteikt skaidru regulējumu paliatīvai aprūpei. Darba grupā piedalījās pārstāvji gan no Veselības ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, gan no nevalstiskās organizācijas (turpmāk - NVO) u.c.
Tā kā paliatīvā aprūpe pēc būtības ir integrēta aprūpe un tā galvenokārt ir Veselības un Labklājības ministrijas kompetencē, ministrijas vērtēja nepieciešamību veikt grozījumus savā pārziņā esošajos tiesību aktos, kā rezultātā tika iesniegti priekšlikums deleģējumam Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jauniem paliatīvās aprūpes noteikumiem.
Ņemot vērā konstatēto problēmu aktualitāti paliatīvā aprūpē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei ar mērķi noteikt skaidru regulējumu paliatīvai aprūpei. Darba grupā piedalījās pārstāvji gan no Veselības ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, gan no nevalstiskās organizācijas (turpmāk - NVO) u.c.
Tā kā paliatīvā aprūpe pēc būtības ir integrēta aprūpe un tā galvenokārt ir Veselības un Labklājības ministrijas kompetencē, ministrijas vērtēja nepieciešamību veikt grozījumus savā pārziņā esošajos tiesību aktos, kā rezultātā tika iesniegti priekšlikums deleģējumam Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jauniem paliatīvās aprūpes noteikumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt uz pacienta vajadzībām vērstu, skaidru, vienotu un koordinētu visu iesaistīto nozaru valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumu organizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Deleģējums Ārstniecības likuma 9.panta piektajā daļā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver gan ārstniecību jeb veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, gan arī sociālos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un arī atbalstu viņa ģimenei.
Šobrīd paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņem personas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un, kurām ārstējošais ārsts vai ārstu konsīlijs ir noteicis paliatīvi aprūpējamā pacienta statusu. Vienlaikus šādas personas var saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ietvertos pakalpojumus, piemēram tehniskos palīglīdzekļus.
Pieaugušajiem paliatīvās aprūpes statuss tiek noteikts pēc slimības diagnozes. To var noteikt gan ārstējošais ārsts, gan ārstu konsīlijs. Piemēram, onkologs pacientam diagnosticējot ļaundabīgu audzēju, ieraksta atbilstošo diagnozes kodu, veselības aprūpes sistēmā pacients tiek atpazīts kā paliatīvās aprūpes pacients. Papildus, ārstu konsīlijs var tikt sasaukts, lai lemtu par pacienta turpmāko ārstēšanu. Paliatīvie pacienti ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājumiem, kā arī viņiem ir pieejami dažādi veselības aprūpes pakalpojumi (veselības aprūpe stacionārā un ambulatori, t.sk., ģimenes ārsta sniegtā aprūpe mājās un paliatīvās aprūpes ārstu konsultācijas paliatīvās aprūpes kabinetos), ko nosaka Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk- Noteikumi Nr. 555). Taču ar Noteikumu Nr. 555 veselības aprūpes pakalpojumiem ir par maz, īpaši brīžos, kad pacients ir terminālajā stadijā.
2023. gada 13. janvārī Veselības ministrijai tika piešķirti papildus finansējums pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās. Ņemot vērā piešķirto papildus finansējumu un iepriekšējo pilotprojektu rezultātus, ar 2023. gada 1. oktobri būs pieejams jauns pakalpojums- mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.marta noteikumiem Nr. 156 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība")".
Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām ir ārstu konsīlija lēmums par šāda pakalpojuma nepieciešamību, jo šis pakalpojums ir paredzēts personām ar dzīvildzi līdz 6 mēnešiem (ņemot vērā, ka noteikt dzīvildzi nav vienmēr skaidri nosakāma, nepieciešams ārstu konsīlija lēmums šim pakalpojumam).
Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā mērķis ir sniegt kompleksu, visaptverošu aprūpi, kas orientēta uz cilvēku ar ierobežotu dzīvildzi un viņa ģimeni. Pakalpojuma ietvaros tiks sniegti multiprofesionāli pakalpojumi paliatīvās aprūpes pacientam, nodrošinot viņiem nepieciešamo sociālo, veselības un garīgo aprūpi.
Lai ieviestu valsts apmaksātu mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu tika izveidota darba grupa, kuras ietvaros Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Labklājības ministrija strādāja pie kopīga stratēģiskā iepirkuma, nosakot pretendentam prasības gan sociālās aprūpes, gan veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu tiks slēgti trīspusēji līgumi (starp Labklājības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un pakalpojumu sniedzēju). Sociālās aprūpes sadaļu pakalpojuma sniedzējiem apmaksās Labklājības ministrija, savukārt veselības aprūpes pakalpojumus apmaksās Nacionālais veselības dienests. Šobrīd Nacionālais veselības dienests veic paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā sniedzēju atlases procedūru pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2028.gada 31.decembrim. Atbilstošie pakalpojuma sniedzēji būs zināmi pēc 2023. gada 18. septembra.
Bērni paliatīvajā aprūpē nonāk pēc ārstu konsīlija lēmuma, kurā speciālisti izvērtē slimības gaitu, esošās terapijas efektivitāti, ārstēšanas iespējas un nosaka slimības prognozi. Ievērojot bērna hroniskās slimības labvēlīgu gaitu, ārstu konsīlijs var lemt par paliatīvās aprūpe pārtraukšanu. Paliatīvās aprūpes sniegšana ne vienmēr ir skaidri nosakāma (tā ir pilnīgi individuāla un nav atkarīga tikai no slimības diagnozes). Vienam bērnam tā ir nepieciešama no dzimšanas un tā var ilgt gadiem, citam ar tādu pašu diagnozi tā nebūs vajadzīga daudzus gadus. Bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumus bērniem nodrošina Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrība, nepieciešamības gadījumā turpinot pakalpojuma sniegšanu līdz 24 gadu vecumam, ja bērns līdz 18 gadu vecumam ir bijis "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē.
Skaidrojam, ka ar jaunā pakalpojuma uzsākšanu no 2023.gada 1.oktobra personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja bērns līdz 18 gadu vecumam ir bijis "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē varēs izvēlēties vai saņemt Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pakalpojumus vai saņemt paliatīvo aprūpi kā pieaugušais. Taču, ja personai jau ir 18 gadi un viņam nepieciešama paliatīvā aprūpe, tad viņš saņems veselības aprūpes pakalpojumus, kā to nosaka Noteikumi Nr.555. Savukārt, ja slimība būs jau progresējusi tiktāl, ka personai nepieciešama hospisa aprūpe, tad persona sasniegusi 18 gadus varēs saņemt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā.
Paliatīvos aprūpes pakalpojumus sociālajā jomā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”. Sociālie pakalpojumi paliatīvajā aprūpē esošām personām tiek nodrošināti vispārējā kārtībā, izvērtējot personas individuālās vajadzības un vēršot nepieciešamo atbalstu šo vajadzību apmierināšanai. Pieaugušajiem paliatīvajiem pacientiem pašvaldības var nodrošināt aprūpi mājās, ja aprūpējamais atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem pakalpojuma saņemšanai. Pašvaldības sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības, veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, un nosaka aprūpes līmeni un tam atbilstošo aprūpes stundu skaitu nedēļā.
Ministru kabineta 2017.gada 17. decembra noteikumi Nr. 766 "Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem" nosaka, ka paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem tiek nodrošināta psihosociālā rehabilitācija dzīvesvietā, ko starpdisciplinārās komandas ietvaros nodrošina dažādi speciālisti – kapelāns, sociālais darbinieks, komandas vadītājs, ārsts, māsa, psihoterapeits, psihologs. Pakalpojums ir pieejams diennakts režīmā kā starpdisciplinārajā komandā ietilpstošo speciālistu konsultācijas klātienē, telefoniski vai tālaprūpes konsultācijas, izmantojot interneta tehnoloģijas, kā arī iesaistot ģimeni atbalsta grupās.
Tehniskie palīglīdzekļi paliatīvajā aprūpē esošiem pacientiem tiek nodrošināti saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un tie tiek nodrošināti vispārējā kārtībā.
Šobrīd paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņem personas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un, kurām ārstējošais ārsts vai ārstu konsīlijs ir noteicis paliatīvi aprūpējamā pacienta statusu. Vienlaikus šādas personas var saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ietvertos pakalpojumus, piemēram tehniskos palīglīdzekļus.
Pieaugušajiem paliatīvās aprūpes statuss tiek noteikts pēc slimības diagnozes. To var noteikt gan ārstējošais ārsts, gan ārstu konsīlijs. Piemēram, onkologs pacientam diagnosticējot ļaundabīgu audzēju, ieraksta atbilstošo diagnozes kodu, veselības aprūpes sistēmā pacients tiek atpazīts kā paliatīvās aprūpes pacients. Papildus, ārstu konsīlijs var tikt sasaukts, lai lemtu par pacienta turpmāko ārstēšanu. Paliatīvie pacienti ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājumiem, kā arī viņiem ir pieejami dažādi veselības aprūpes pakalpojumi (veselības aprūpe stacionārā un ambulatori, t.sk., ģimenes ārsta sniegtā aprūpe mājās un paliatīvās aprūpes ārstu konsultācijas paliatīvās aprūpes kabinetos), ko nosaka Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk- Noteikumi Nr. 555). Taču ar Noteikumu Nr. 555 veselības aprūpes pakalpojumiem ir par maz, īpaši brīžos, kad pacients ir terminālajā stadijā.
2023. gada 13. janvārī Veselības ministrijai tika piešķirti papildus finansējums pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās. Ņemot vērā piešķirto papildus finansējumu un iepriekšējo pilotprojektu rezultātus, ar 2023. gada 1. oktobri būs pieejams jauns pakalpojums- mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.marta noteikumiem Nr. 156 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība")".
Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām ir ārstu konsīlija lēmums par šāda pakalpojuma nepieciešamību, jo šis pakalpojums ir paredzēts personām ar dzīvildzi līdz 6 mēnešiem (ņemot vērā, ka noteikt dzīvildzi nav vienmēr skaidri nosakāma, nepieciešams ārstu konsīlija lēmums šim pakalpojumam).
Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā mērķis ir sniegt kompleksu, visaptverošu aprūpi, kas orientēta uz cilvēku ar ierobežotu dzīvildzi un viņa ģimeni. Pakalpojuma ietvaros tiks sniegti multiprofesionāli pakalpojumi paliatīvās aprūpes pacientam, nodrošinot viņiem nepieciešamo sociālo, veselības un garīgo aprūpi.
Lai ieviestu valsts apmaksātu mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu tika izveidota darba grupa, kuras ietvaros Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Labklājības ministrija strādāja pie kopīga stratēģiskā iepirkuma, nosakot pretendentam prasības gan sociālās aprūpes, gan veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu tiks slēgti trīspusēji līgumi (starp Labklājības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un pakalpojumu sniedzēju). Sociālās aprūpes sadaļu pakalpojuma sniedzējiem apmaksās Labklājības ministrija, savukārt veselības aprūpes pakalpojumus apmaksās Nacionālais veselības dienests. Šobrīd Nacionālais veselības dienests veic paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā sniedzēju atlases procedūru pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2028.gada 31.decembrim. Atbilstošie pakalpojuma sniedzēji būs zināmi pēc 2023. gada 18. septembra.
Bērni paliatīvajā aprūpē nonāk pēc ārstu konsīlija lēmuma, kurā speciālisti izvērtē slimības gaitu, esošās terapijas efektivitāti, ārstēšanas iespējas un nosaka slimības prognozi. Ievērojot bērna hroniskās slimības labvēlīgu gaitu, ārstu konsīlijs var lemt par paliatīvās aprūpe pārtraukšanu. Paliatīvās aprūpes sniegšana ne vienmēr ir skaidri nosakāma (tā ir pilnīgi individuāla un nav atkarīga tikai no slimības diagnozes). Vienam bērnam tā ir nepieciešama no dzimšanas un tā var ilgt gadiem, citam ar tādu pašu diagnozi tā nebūs vajadzīga daudzus gadus. Bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumus bērniem nodrošina Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrība, nepieciešamības gadījumā turpinot pakalpojuma sniegšanu līdz 24 gadu vecumam, ja bērns līdz 18 gadu vecumam ir bijis "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē.
Skaidrojam, ka ar jaunā pakalpojuma uzsākšanu no 2023.gada 1.oktobra personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja bērns līdz 18 gadu vecumam ir bijis "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē varēs izvēlēties vai saņemt Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pakalpojumus vai saņemt paliatīvo aprūpi kā pieaugušais. Taču, ja personai jau ir 18 gadi un viņam nepieciešama paliatīvā aprūpe, tad viņš saņems veselības aprūpes pakalpojumus, kā to nosaka Noteikumi Nr.555. Savukārt, ja slimība būs jau progresējusi tiktāl, ka personai nepieciešama hospisa aprūpe, tad persona sasniegusi 18 gadus varēs saņemt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā.
Paliatīvos aprūpes pakalpojumus sociālajā jomā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”. Sociālie pakalpojumi paliatīvajā aprūpē esošām personām tiek nodrošināti vispārējā kārtībā, izvērtējot personas individuālās vajadzības un vēršot nepieciešamo atbalstu šo vajadzību apmierināšanai. Pieaugušajiem paliatīvajiem pacientiem pašvaldības var nodrošināt aprūpi mājās, ja aprūpējamais atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem pakalpojuma saņemšanai. Pašvaldības sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības, veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, un nosaka aprūpes līmeni un tam atbilstošo aprūpes stundu skaitu nedēļā.
Ministru kabineta 2017.gada 17. decembra noteikumi Nr. 766 "Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem" nosaka, ka paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem tiek nodrošināta psihosociālā rehabilitācija dzīvesvietā, ko starpdisciplinārās komandas ietvaros nodrošina dažādi speciālisti – kapelāns, sociālais darbinieks, komandas vadītājs, ārsts, māsa, psihoterapeits, psihologs. Pakalpojums ir pieejams diennakts režīmā kā starpdisciplinārajā komandā ietilpstošo speciālistu konsultācijas klātienē, telefoniski vai tālaprūpes konsultācijas, izmantojot interneta tehnoloģijas, kā arī iesaistot ģimeni atbalsta grupās.
Tehniskie palīglīdzekļi paliatīvajā aprūpē esošiem pacientiem tiek nodrošināti saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un tie tiek nodrošināti vispārējā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Paliatīvās aprūpes pakalpojumus veselības un sociālajā jomā tiesiski regulē atsevišķas normas dažādos Ministra kabineta noteikumos. Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un finansēšanas kārtību nosaka Noteikumi Nr.555.
Taču Ministru kabineta noteikumos nav noteikts, kā sociālo, psihosociālo rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus var saņemt hospisa aprūpē esoša pilngadīga persona un šo personu tuvinieks jaunā integrēta pakalpojuma ietvaros un kā šis pakalpojums tiks apmaksāts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt vienotu un koordinējošu normatīvo regulējumu paliatīvās aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikšanai.
Taču Ministru kabineta noteikumos nav noteikts, kā sociālo, psihosociālo rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus var saņemt hospisa aprūpē esoša pilngadīga persona un šo personu tuvinieks jaunā integrēta pakalpojuma ietvaros un kā šis pakalpojums tiks apmaksāts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt vienotu un koordinējošu normatīvo regulējumu paliatīvās aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikšanai.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts veidotu pamatu vienotai un saskaņotai resoru darbībai, kā arī skaidrai finansēšanas kārtībai. Papildus, ar šiem Ministru kabineta noteikumiem stiprināsim integrāciju starp labklājības un veselības jomu, sniedzot informāciju par jaunā integrētā pakalpojuma nodrošināšanas un organizēšanas kārtību, veidojot uz cilvēku centrētu aprūpi gan veselības, gan sociālajā jomā.
Noteikumu projekts nosaka paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, un mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā ietvaros pilngadīgām personām nodrošināmās sociālās aprūpes un tehnisko palīglīdzekļu, kā arī psihosociālās rehabilitācijas, tai skaitā ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām, personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām (turpmāk – tuvinieks), apjomu, saturu, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.
Noteikumu projekts paredz noteikt prasību, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā sniedzošā ārstniecības iestāde pakalpojuma sniegšanu organizē tā, lai nodrošinātu:
1)pakalpojuma organizēšanas koordinatora atbalstu ar pakalpojuma nodrošināšanu un personas informēšanu saistīto dokumentu apritē;
2) personas vajadzību izvērtēšanu un aprūpes plāna, kā arī terapijas plāna sagatavošanu, īstenošanu un aktualizēšanu;
3)pakalpojuma sniedzēja ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu palīdzību personai un tuviniekiem diennakts režīmā;
4)personas transportēšanu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no personas dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes uz personas dzīvesvietu;
5)personai tehniskos palīglīdzekļus, t.sk., piegādi, un lietošanas apmācību;
6)psihosociālo rehabilitāciju personai un tuviniekam;
7)sociālo aprūpi.
Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus- iesniegums nav nepieciešams. Taču iesniegums no personas vai viņa tuvinieka nepieciešams sociālajā jomā. Tāpat, sociālajā jomā ir sava kārtība, kā pārtrauc vai izbeidz sociālos pakalpojumus. Piemēram, sociālās aprūpes pakalpojumus var pārtraukt, ja
persona līdz 14 dienām saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu vai kādu citu iemeslu dēļ neatrodas savā dzīvesvietā vai arī persona ir nonākusi stacionārā ārstniecības iestādē. Savukārt, sociālos pakalpojumus var izbeigt, ja persona vai tuvinieks uzrakstījis iesniegumu par atteikšanos vai arī persona ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu vai kādu citu iemeslu dēļ neatrodas savā dzīvesvietā ilgāk par 14 dienām, kā arī, ja persona vai tuvinieks nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai izbrauc no valsts.
Attiecībā par pakalpojumu apmaksu, izstrādātais noteikumu projekts parāda to, ka paliatīvās aprūpes veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Savukārt, psihosociālo rehabilitāciju bērniem un viņu ģimenes locekļiem apmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Līdz ar to nav nepieciešams dublēt finansēšanas mehānismu šajā noteikumu projektā.
Taču, kā jau iepriekš minēts- nav izstrādāts apmaksas mehānisms sociālajai jomai mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumam personas dzīvesvietā, līdz ar to, noteikumu projektā noteikta prasības, ko iekļaut trīspusējā līgumā, kas tiks noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju. Līgumā noteikts, ka :
1)pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu personai, ja tā ir ietverta Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu saņēmēju reģistrā, kurā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, personas tiesības saņemt pakalpojumu;
2)pakalpojuma sniedzēja pienākumu līguma izpildes, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un pakalpojuma darba organizācijas uzraudzības nolūkā izveidot un regulāri aktualizēt datubāzi par sniegtajiem pakalpojumiem un to saņēmējiem, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pakalpojuma saņemšanas datumu;
3)noteikumu, ka pēc Nacionālā veselības dienesta un Labklājības ministrijas rakstveida pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sniedz visu nepieciešamo informāciju līguma izpildes, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un pakalpojuma darba organizācijas uzraudzības nolūkā;
4)pakalpojuma sniedzēja pienākumu statistikas un pakalpojuma uzlabošanas nolūkā sagatavot pārskatus un iesniegt tos Labklājības ministrijai, ietverot statistiskas datus par sniegtā pakalpojuma apjomu un tās izpildes gaitu atbilstoši līgumā noteiktajiem statistiskiem rādītājiem;
5)pakalpojumu sniedzējs atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, katra mēneša sākumā iesniedz atskaites Nacionālajam veselības dienestam par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Tāpat tiek nostiprināts, ka valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par tehniskajiem palīglīdzekļiem, psihosociālo rehabilitāciju personai un tuviniekam un sociālo aprūpi vienam klientam dienā nevar pārsniegt 52,20 euro. Savukārt, valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par psihosociālās rehabilitāciju personai un viņa tuviniekam, tai skaitā arī sērošanas periodā pēc personas nāves vienam klientam dienā nevar pārsniegt 39,15 euro.
Labklājības ministrija analizē valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu par sociālās jomas minēto pakalpojumu finanšu un statistikas pārskatus konstatē, ka tas pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, par to informē pakalpojumu sniedzēju.
Papildus, uzsākot mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, nepieciešams nostiprināt sadarbību starp pakalpojuma sniedzēju un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" , jo būs nepieciešama datu apmaiņa par tehniskajiem palīglīdzekļiem- būs nepieciešams iegūt informāciju, kādi personai ir piešķirti tehniskie palīglīdzekļi.
Noteikumu projekts nosaka paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, un mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā ietvaros pilngadīgām personām nodrošināmās sociālās aprūpes un tehnisko palīglīdzekļu, kā arī psihosociālās rehabilitācijas, tai skaitā ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām, personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām (turpmāk – tuvinieks), apjomu, saturu, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.
Noteikumu projekts paredz noteikt prasību, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā sniedzošā ārstniecības iestāde pakalpojuma sniegšanu organizē tā, lai nodrošinātu:
1)pakalpojuma organizēšanas koordinatora atbalstu ar pakalpojuma nodrošināšanu un personas informēšanu saistīto dokumentu apritē;
2) personas vajadzību izvērtēšanu un aprūpes plāna, kā arī terapijas plāna sagatavošanu, īstenošanu un aktualizēšanu;
3)pakalpojuma sniedzēja ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu palīdzību personai un tuviniekiem diennakts režīmā;
4)personas transportēšanu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no personas dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes uz personas dzīvesvietu;
5)personai tehniskos palīglīdzekļus, t.sk., piegādi, un lietošanas apmācību;
6)psihosociālo rehabilitāciju personai un tuviniekam;
7)sociālo aprūpi.
Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus- iesniegums nav nepieciešams. Taču iesniegums no personas vai viņa tuvinieka nepieciešams sociālajā jomā. Tāpat, sociālajā jomā ir sava kārtība, kā pārtrauc vai izbeidz sociālos pakalpojumus. Piemēram, sociālās aprūpes pakalpojumus var pārtraukt, ja
persona līdz 14 dienām saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu vai kādu citu iemeslu dēļ neatrodas savā dzīvesvietā vai arī persona ir nonākusi stacionārā ārstniecības iestādē. Savukārt, sociālos pakalpojumus var izbeigt, ja persona vai tuvinieks uzrakstījis iesniegumu par atteikšanos vai arī persona ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu vai kādu citu iemeslu dēļ neatrodas savā dzīvesvietā ilgāk par 14 dienām, kā arī, ja persona vai tuvinieks nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai izbrauc no valsts.
Attiecībā par pakalpojumu apmaksu, izstrādātais noteikumu projekts parāda to, ka paliatīvās aprūpes veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Savukārt, psihosociālo rehabilitāciju bērniem un viņu ģimenes locekļiem apmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Līdz ar to nav nepieciešams dublēt finansēšanas mehānismu šajā noteikumu projektā.
Taču, kā jau iepriekš minēts- nav izstrādāts apmaksas mehānisms sociālajai jomai mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumam personas dzīvesvietā, līdz ar to, noteikumu projektā noteikta prasības, ko iekļaut trīspusējā līgumā, kas tiks noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju. Līgumā noteikts, ka :
1)pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu personai, ja tā ir ietverta Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu saņēmēju reģistrā, kurā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, personas tiesības saņemt pakalpojumu;
2)pakalpojuma sniedzēja pienākumu līguma izpildes, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un pakalpojuma darba organizācijas uzraudzības nolūkā izveidot un regulāri aktualizēt datubāzi par sniegtajiem pakalpojumiem un to saņēmējiem, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pakalpojuma saņemšanas datumu;
3)noteikumu, ka pēc Nacionālā veselības dienesta un Labklājības ministrijas rakstveida pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sniedz visu nepieciešamo informāciju līguma izpildes, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un pakalpojuma darba organizācijas uzraudzības nolūkā;
4)pakalpojuma sniedzēja pienākumu statistikas un pakalpojuma uzlabošanas nolūkā sagatavot pārskatus un iesniegt tos Labklājības ministrijai, ietverot statistiskas datus par sniegtā pakalpojuma apjomu un tās izpildes gaitu atbilstoši līgumā noteiktajiem statistiskiem rādītājiem;
5)pakalpojumu sniedzējs atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, katra mēneša sākumā iesniedz atskaites Nacionālajam veselības dienestam par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Tāpat tiek nostiprināts, ka valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par tehniskajiem palīglīdzekļiem, psihosociālo rehabilitāciju personai un tuviniekam un sociālo aprūpi vienam klientam dienā nevar pārsniegt 52,20 euro. Savukārt, valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par psihosociālās rehabilitāciju personai un viņa tuviniekam, tai skaitā arī sērošanas periodā pēc personas nāves vienam klientam dienā nevar pārsniegt 39,15 euro.
Labklājības ministrija analizē valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu par sociālās jomas minēto pakalpojumu finanšu un statistikas pārskatus konstatē, ka tas pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, par to informē pakalpojumu sniedzēju.
Papildus, uzsākot mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, nepieciešams nostiprināt sadarbību starp pakalpojuma sniedzēju un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" , jo būs nepieciešama datu apmaiņa par tehniskajiem palīglīdzekļiem- būs nepieciešams iegūt informāciju, kādi personai ir piešķirti tehniskie palīglīdzekļi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Paliatīvās aprūpes pacienti
Ietekmes apraksts
Paliatīvās aprūpes pacienti saņems valsts apmaksātus pakalpojumu gan no veselības, gan no sociālās jomas.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
- Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes varēs informēt savus pacientus par paliatīvās aprūpes pakalpojumiem. Kā arī pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā zinās apmaksas tarifu no sociālās jomas, kā arī zinās, kādi noteikumi ir atrunāti trīspusējā līgumā starp pakalpojuma sniedzēju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrijaNevalstiskās organizācijas
JāCits
Jā6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei ar mērķi noteikt skaidru regulējumu paliatīvai aprūpei. Darba grupā piedalījās pārstāvji gan no Veselības ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, gan no NVO u.c. Darba grupa vienojās, ka nepieciešams paredzēt deleģējumu Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jauniem paliatīvās aprūpes noteikumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paliatīvās aprūpes pacienti saņems sociālos pakalpojumus
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paliatīvās aprūpes pacienti saņems veselības aprūpes pakalpojumus
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi