Anotācija

Būvniecības process nav neatraujami saistīts ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto pienākumu pēc būvniecības attiecīgo būvi reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastrā), kā arī ar būvniecības īstenotāja interesēs esošo kārtību, kas nosaka īpašumtiesību nostiprināšanu, proti, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Pašlaik šo procesu īstenošanai personai pārsvarā gadījumos ar vismaz trīs dažādiem iesniegumiem jāvēršas pie vismaz trīs dažādām institūcijām.

Likumprojekts minēto problēmu risina un nosaka vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā). Attiecīgo iesniegumu noformē Būvniecības informācijas sistēmā. Šis iesniegums risina tās pašas būvniecības rezultātā radīto būvju tālāku reģistrāciju Kadastrā un pēc tās arī attiecīgās būves (tikai ēkas) ierakstīšanu zemesgrāmatā. Reģistrācijas procesi Kadastrā tiek īstenoti pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā, līdz ar to attiecīgo formalitāšu risināšana nekavē būves pieņemšanu ekspluatācijā.

Projekts risina vairākus jautājumus, no kurām būtiskākās:
Administratīvā sloga samazināšana: Personai vairs nevajadzēs vērsties Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu, lai veiktu būves datu reģistrāciju Kadastrā un pēc tam ar vēl vienu atsevišķu ierosinājumu par to, lai ēku ierakstītu Zemesgrāmatā. Šie procesi tiks īstenoti ar vienu vienotu ierosinājumu, kuru noformēs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Izmaksu un termiņu samazināšana:  Datu reģistrācija Kadastrā tiek transformēta pilnībā – datu reģistrācija notiks gan automātiski, gan  apstrādājot dokumentus. Veicot datu reģistrāciju vienotā būves reģistrācijas procesā, Valsts zemes dienests neveiks būves apsekošanu un uzmērīšanu. Būves pieņemšanai ekspluatācijā būves kadastrālās uzmērīšanas lietu vairs nevajadzēs.
Automatizācija: Tiek daļēji automatizēta datu reģistrācija Kadastrā un Zemesgrāmatā. Būves galvenie dati tiek reģistrēti BIS, kas pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā automātiski (sistēmu līmenī) tos tālāk nodos reģistrācijai Kadastrā.  Ņemot vērā, ka stāvu plānus un izpildmērījumus BIS būs jāiesniedz kā vektordatnes, Valsts zemes dienam (turpmāk - VZD) stāvu plānus sagatavos un būves kontūru Kadastra kartē iezīmēs ātrāk, salīdzinot ar līdzšinējiem procesiem.  Vienotais būves reģistrācijas process nozīmē arī to, ka nebūs iespējams izvairīties no būves reģistrācijas Kadastrā un pēc tam Zemesgrāmatā.
Vienoto reģistrācijas procesu kopumā attiecina uz visām būvēm (ēkām un arī inženierbūvēm), vienlaikus tiek ņemti vērā arī esošie izņēmumi:
1) Kadastrā nereģistrē pagaidu būvi, sezonas būvi, meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm un aizsardzības spēku speciālās nozīmes būvi, tādēļ vienotais reģistrācijas process uz šīm būvēm neattiecās sākot ar to, ka nenotiek šādu objektu kadastra datu reģistrēšana;
2) Zemesgrāmatā šī procesa ietvarā automātiski neieraksta inženierbūves. Ja būvniecības ierosinātāja ieskatā kādas konkrētas inženierbūves ierakstīšana zemesgrāmatā ir nepieciešama, to ierosina atsevišķi vēršoties ar attiecīgu iensiegumu (nostiprinājuma lūgumu) zemesgrāmatā.

Lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā noteikto būvvaldes kompetences tvērumu, šis punkts tiek papildināts uzsverot, ka arī pārbaude par būvniecības ieceres saskaņošanu ar trešajām personām ir būvvaldes kompetencē, kā arī kontrolēt vai normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi, kas nepieļauj ierosinātās būvniecības ieceres īstenošanu.

Skaidrības labad būtu nepieciešams norādīt, ka ka būvvaldei nebūs pienākums pārbaudīt samaksu par VZD sniegtajiem pakalpojumiem vai kancelejas nodevu par nostiprinājumu lūgumu. Samaksas esamību kontroli veiks Būvniecības informācijas sistēma un līdz samaksas apliecinājuma saņemšanai no procesā iesaistītās informācijas sistēmas, nebūs iespējams veikt objekta pieņemšanu ekspluatācijā. 

Būvvaldes kompetencē, izskatot būvniecības ieceri, ir pārbaudīt:
- trešo personu saskaņoju esamību (tai skaitā, kaimiņu, dzīvokļa īpašnieku kopības, objekta īpašnieku, kuram noteikta aizsargjosla un kuru skar plānotā būvniecības iecere);
- valsts un pašvaldību iestāžu saskaņojuma esamību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
- vai zemesgrāmatā nav ierakstīti kādi aizliegumi, piemēram, atsavināšanas līgumā paredzēts aizliegums uz zemes būvēt noteikta veida būves u.c.;
- atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
- atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajām prasībām;
- normatīvajos aktos noteiktajām būves novietojuma prasības, tai skaitā būvnormatīvos, Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajām prasībām;
- citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu esamība, piemēram, ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei.

Atsevišķi jāuzsver, ka paziņojuma par būvniecību gadījumā būvvalde neizdot kādu administratīvo aktu par atļauju realizēt paziņojumu par būvniecību, tai skaitā nepārbauda trešo personu saskaņojumu esamību. Būvvalde veic paziņojuma par būvniecību tiesiskumu kontroli gadījumos, ja saņemta sūdzība. 

Likumprojektā paredzētā Būvniecības likuma pārejas noteikumu norma (32.punkts) nosaka būvniecības ierosinātāja tiesības jau uzsāktu būvniecības lietu pielāgot (piemēram, ar "būves profila" datu aizpildīšanu u.c.) tā, lai būvniecības iecere izpildītu visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus un tiktu virzīta vienotā būves reģistrācijas procesā. Pārejas noteikumu norma nenosaka obligātu būvniecības ierosinātāja pienākumu jau uzsāktās, bet ekspluatācijā nepieņemtās būvniecības lietas, obligāti virzīt vienotā būves reģistrācijas procesā.

Būvju apvienošanas vai sadalīšanas gadījumi netiek ietverti likumprojekta tvērumā. Tas tādēļ, ka tās ir specifiskas situācijas, kurās vienlaicīgi:
 - tiek piešķirts jauns kadastra apzīmējums (sk. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.¹ panta otro daļu), proti, ne apvienošanas gadījumā, ne sadales gadījumā netiek "mantots" kāds no iepriekšējiem kadastra apzīmējumiem, tātad, informācijas sistēmām objekts ir "jauns", taču faktiski tas radies apvienojot vai sadalot jau esošus objektus;
- situācijas ir iespējamas ar vairākiem scenārijiem, no kuriem viens ir pat tāds, kurā faktiskais būvdarbu process nenotiek. Ņemot vērā iespējamo scenāriju daudzveidību, tie izvērtējami individuāli.