23-TA-3037: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana iekšlietu nozares dienestu ēkās" nolikums" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 46 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklāta konkursa nolikumu, kura mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai veicinātu 2030. un 2050. gadam noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams īstenot dažādas ar siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, tai skaitā tādas, kuras nodrošina un veicina gan energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanu, gan atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Eiropas Savienība ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, nosakot paaugstinātu mērķi – 55 % SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā pret 1990. gadu, tādā veidā paaugstinot iepriekš noteikto 40 % mērķi. Tā rezultātā Eiropas Komisija nāca klajā ar Fitfor55 paketi, kurā bija iekļauti vairāk kā 10 tiesību akti, tostarp, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2023/1791).
Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 nosacījumiem katrai ES dalībvalstij ir jānosaka ambiciozāki energoefektivitātes mērķi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Līdz ar to aktualizētajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna līdz 2030. gadam projektā (turpmāk - NEKP projekts) ir izvirzīti šādi indikatīvie (var mainīties, ņemot vērā Eiropas Komisijas NEKP projekta izvērtējumu un dalībvalstu enerģijas galapatēriņa mērķu aprēķinu) energoefektivitātes mērķi:
1) kopējais enerģijas patēriņš – 45 470 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 51 948 GWh);
2) enerģijas galapatēriņš – 39 775 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 47 188 GWh);
3) kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums – 29 522 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 538,3 GWh).
Direktīva 2023/1791 noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Šobrīd Latvija nav noteikusi "publisko iestāžu" (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura) un "publisko ēku" definīcijas un to aptvērumu, tādēļ šo mērķi vēl nav iespējas izteikt konkrētās platībās, vienlaikus ir būtiski savlaicīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu un veicināt publisko ēku renovāciju, tādēļ NEKP projektā ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 500 000 m2.
Ņemot vērā Latvijas vispārējo ekonomikas attīstību, kā arī plānoto siltumapgādes un transporta elektrifikāciju, uzskatāms, ka enerģijas patēriņa apjoma samazinājuma indikatīvie mērķi būs ļoti grūti sasniedzami. Tas ietver arī to, ka izmaksu efektivitātes griesti kumulatīvā enerģijas galapatēriņa nodrošināšanā ir gandrīz sasniegti, un šādu ambiciozu mērķu sasniegšana būs ne vien izaicinoša, bet arī finansiāli dārga – nereti nepieciešamie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir ar pārāk mazu enerģijas ietaupījumu pret nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas nozīmē, ka nav ekonomiski pamatot tos īstenot, un to īstenošanas atmaksāšanās periods ir pārāk ilgs, lai pieņemtu lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka iekšlietu dienestu rīcībā esošās ēkas, kas arī ir uzskatāmas par publiskajām ēkām, nereti ir tehniski un morāli novecojušas, tādā veidā radot nelietderīgu energoresursu patēriņu un augstas SEG emisijas, papildus apdraudot ne vien fizisko drošību, bet arī mazinot darbinieku komfortu, uzturoties tajās, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana šādās telpās ir ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt finanšu resursus to atjaunošanai, kas uzlabotu to atbilstību mūsdienu prasībām, mazinātu potenciālo darba vides risku ietekmi uz dienestu personāla drošību un veselību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Līdz šim EKII ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, pašvalībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas, savukārt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros sniegts atbalsts energoefektivitāte paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pašvaldību ēkās, augstākās izglītības iestāžu ēkās, ražošanas ēkās, kā rezultātā Klimata un enerģētikas ministrija ierosina paplašināt jau līdz šim sniegto atbalstu uz ēkām, kurās tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Eiropas Savienība ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, nosakot paaugstinātu mērķi – 55 % SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā pret 1990. gadu, tādā veidā paaugstinot iepriekš noteikto 40 % mērķi. Tā rezultātā Eiropas Komisija nāca klajā ar Fitfor55 paketi, kurā bija iekļauti vairāk kā 10 tiesību akti, tostarp, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2023/1791).
Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 nosacījumiem katrai ES dalībvalstij ir jānosaka ambiciozāki energoefektivitātes mērķi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Līdz ar to aktualizētajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna līdz 2030. gadam projektā (turpmāk - NEKP projekts) ir izvirzīti šādi indikatīvie (var mainīties, ņemot vērā Eiropas Komisijas NEKP projekta izvērtējumu un dalībvalstu enerģijas galapatēriņa mērķu aprēķinu) energoefektivitātes mērķi:
1) kopējais enerģijas patēriņš – 45 470 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 51 948 GWh);
2) enerģijas galapatēriņš – 39 775 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 47 188 GWh);
3) kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums – 29 522 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 538,3 GWh).
Direktīva 2023/1791 noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Šobrīd Latvija nav noteikusi "publisko iestāžu" (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura) un "publisko ēku" definīcijas un to aptvērumu, tādēļ šo mērķi vēl nav iespējas izteikt konkrētās platībās, vienlaikus ir būtiski savlaicīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu un veicināt publisko ēku renovāciju, tādēļ NEKP projektā ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 500 000 m2.
Ņemot vērā Latvijas vispārējo ekonomikas attīstību, kā arī plānoto siltumapgādes un transporta elektrifikāciju, uzskatāms, ka enerģijas patēriņa apjoma samazinājuma indikatīvie mērķi būs ļoti grūti sasniedzami. Tas ietver arī to, ka izmaksu efektivitātes griesti kumulatīvā enerģijas galapatēriņa nodrošināšanā ir gandrīz sasniegti, un šādu ambiciozu mērķu sasniegšana būs ne vien izaicinoša, bet arī finansiāli dārga – nereti nepieciešamie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir ar pārāk mazu enerģijas ietaupījumu pret nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas nozīmē, ka nav ekonomiski pamatot tos īstenot, un to īstenošanas atmaksāšanās periods ir pārāk ilgs, lai pieņemtu lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka iekšlietu dienestu rīcībā esošās ēkas, kas arī ir uzskatāmas par publiskajām ēkām, nereti ir tehniski un morāli novecojušas, tādā veidā radot nelietderīgu energoresursu patēriņu un augstas SEG emisijas, papildus apdraudot ne vien fizisko drošību, bet arī mazinot darbinieku komfortu, uzturoties tajās, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana šādās telpās ir ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt finanšu resursus to atjaunošanai, kas uzlabotu to atbilstību mūsdienu prasībām, mazinātu potenciālo darba vides risku ietekmi uz dienestu personāla drošību un veselību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Līdz šim EKII ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, pašvalībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas, savukārt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros sniegts atbalsts energoefektivitāte paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pašvaldību ēkās, augstākās izglītības iestāžu ēkās, ražošanas ēkās, kā rezultātā Klimata un enerģētikas ministrija ierosina paplašināt jau līdz šim sniegto atbalstu uz ēkām, kurās tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā akcentēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, energoefektivitātes uzlabošana, kas sekmē energoresursu patēriņa mazināšanu, un fosilo energoresursu aizvietošanu, izmantojot vietējos un atjaunīgos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu. Savukārt NEKP projekts ietver rīcībpolitikas un pasākumus NEKP projektā noteikto mērķu, tostarp, energoefektivitātes mērķa sasniegšanai, kas paredz uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk., atbalsta programmu ietvaros, lai nodrošinātu, ka katru gadu tiek renovētas vismaz 3 % no publisko ēku kopējās platības. NEKP pasākumu scenārijā tiek prognozēts, ka lielu devumu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanā sniegs energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana publiskajās ēkās.
Kaut arī NEKP projektā noteiktais publisko ēku renovācijas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovērā platība sasniedz 500 000 m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus.
Papildus iepriekš minētajam, lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju, NEKP projekts ietver rīcībpolitikas un pasākumus noteiktā mērķa – SEG emisiju samazinājumam – sasniegšanai transporta sektorā. Lai sekmētu noteiktā mērķa sasniegšanu, paredzēts palielināt uzlādes staciju un uzlādes punktu skaitu, t.sk., esošo un jaunu atbalsta programmu ietvaros. Lai ievērotu Direktīvas 2023/1791 noteiktās prasības, publisko ēku jaunbūvēs, kā arī renovētajās publiskajās ēkās nepieciešams nodrošināt vienu uzlādes punktu uz katrām piecām automašīnu stāvvietām. Šāds nosacījums būs jāietver tiesību aktos un būvnormatīvos vai pašvaldību saistošajos noteikumus, kas savukārt nozīmē, ka nosacījums jāņem vērā arī atbalsta programmu ietvaros, papildus vispaptverošai ēku renovācijai un atjaunīgo energoresursu izmantojošu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai nodrošināt arī uzlādes staciju un uzlādes punktu uzstādīšanu.
Kaut arī NEKP projektā noteiktais publisko ēku renovācijas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovērā platība sasniedz 500 000 m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus.
Papildus iepriekš minētajam, lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju, NEKP projekts ietver rīcībpolitikas un pasākumus noteiktā mērķa – SEG emisiju samazinājumam – sasniegšanai transporta sektorā. Lai sekmētu noteiktā mērķa sasniegšanu, paredzēts palielināt uzlādes staciju un uzlādes punktu skaitu, t.sk., esošo un jaunu atbalsta programmu ietvaros. Lai ievērotu Direktīvas 2023/1791 noteiktās prasības, publisko ēku jaunbūvēs, kā arī renovētajās publiskajās ēkās nepieciešams nodrošināt vienu uzlādes punktu uz katrām piecām automašīnu stāvvietām. Šāds nosacījums būs jāietver tiesību aktos un būvnormatīvos vai pašvaldību saistošajos noteikumus, kas savukārt nozīmē, ka nosacījums jāņem vērā arī atbalsta programmu ietvaros, papildus vispaptverošai ēku renovācijai un atjaunīgo energoresursu izmantojošu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai nodrošināt arī uzlādes staciju un uzlādes punktu uzstādīšanu.
Risinājuma apraksts
Konkursa ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas nodrošina CO2 emisijas samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu Valsts policijas, pašvaldības policiju, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īpašumā vai pārvaldībā esošajās ēkās, lai sniegtu ieguldījumu Latvijai noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī uzlabotu iekšlietu nozares dienestos strādājošo personu darba vides apstākļus. Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas, ņemot vērā to specifiku, veicinās nodarbinātību, veicinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, samazinās CO2 emisijas, savukārt atjaunīgo energoresursu uzstādīšana konkursa ietvaros veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Vienlaikus konkursa īstenošanas rezultātā uzlabosies apkārtējās vides pievilcība, jo tiks renovētas ēkas, kas nereti finansējuma trūkuma dēļ veicina estētisko piesārņojumu un sabiedrībā izraisa negatīvas emocijas, līdz ar to projektu īstenošana konkursa ietvaros atstās pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā, jo uzlabos pilsētvides vizuālo tēlu.
Ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrijai nav resursu attiecīgā konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - VIF). Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – septiņi projektu konkursi, viens no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tās padotībā esoša iestādes, Latvijas Republikas pašvaldības vai tās iestādes - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un pašvaldību policijas institūcijas. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās tiek īstenota noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas vai civilās aizsardzības funkcija. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts ēkām, kurās tiek īstenota saimnieciskā darbība. Attiecīgi, ja ēkā, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, šo ēkas platību neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja projekta ietvaros paredzēts īstenot noteiktus pasākumus un pēc projekta īstenošanas tiks nodrošināts noteikumu projektā noteiktais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kā arī projekta līgumā norādītais un aprēķinātais CO2 emisijas samazinājums, tādēļ ir būtiski, lai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā spēj norādīt CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, kā arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjomu, ko plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. Papildus noteikumu projektā noteiktajiem mērķrādītājiem, projekta iesniedzējam būs jāievēro citas izvirzītās prasības, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principi. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli. Šo prasību kontrole tiks veikta projektu vērtēšanas un īstenošanas laikā.
Ar noteikumu projekta I. nodaļu tiek noteikti atklātā konkursa vispārīgie jautājumi, tostarp, konkursa mērķis, projektu iesniedzēju grupas, konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums, nosacījumi, kādos projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periods. Atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja:
1) projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas sasniegtais energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45kWh/m2 gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
2) projekta īstenošanas laikā ēkā, ja tajā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem 100 % apmērā;
3) tiek ievēroti zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principi.
Konkursa ietvaros noteiktā prasība, lai energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniegtu 45kWh/m2 gadā, noteikta saskaņā ar Latvijai saistošajām prasībām, kas izriet no Direktīvas 2023/1791. Attiecīgi, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, publiskajam sektoram jānodrošina līderība energoefektivitātes jomā, un katru gadu visu publisko struktūru kopējais enerģijas galapatēriņš jāsamazina vismaz par 1,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Savukārt, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, katru gadu nepieciešams renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu. Kaut arī bezezemisiju ēku definīcija Latvijas normatīvajos aktos vēl nav pārņemta, gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijas normatīvajos aktos ir definētas Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222) 8. punktā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 222 8.1. apakšpunktam, ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai - attiecīgi, ja ēkas apkurināmā platība ir virs 250 m2, energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) ekspluatācijā esošām ēkām ir mazāks vai vienāds ar 45kWh/m2. Tādējādi, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes tiek īstenotas publiskā sektora ēkās, konkursa ietvaros pieejamo finansējumu ir iespējams novirzīt tikai tādu aktivitāšu īstenošanai, kas ir saskaņā ar prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, lai konkursa ietvaros renovēto ēku platību būtu iespējams ieskaitīt pie to renovēto publisko ēku platības, ko nosaka Direktīva 2023/1791.
Ar ilgtspējīgas būvniecības principiem šo noteikumu izpratnē tiek saprasta tāda būvniecība, kas ir videi un sabiedrībai draudzīga, kā arī ekonomiski lietderīga, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu, samazinot ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicinot inovāciju izmantošanu un plašāku digitalizāciju. Ņemot vērā, ka ilgtspējas prasību apjoms un saturs katrā gadījumā ir jāvērtē individuāli atkarībā no plānotā projekta, tā specifikas un vajadzībām, Klimata un enerģētikas ministrija šo noteikumu ietvaros nedefinē konkrētus ilgtspējīgas būvniecības principus, kurus nepieciešams pielietot. Projektu iesniedzēji tiek aicināti vadīties pēc VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" (pieejams publiski - https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba), salāgojot tos ar plānotajām aktivitātēm, kuras paredzēts īstenot šī konkursa ietvaros.
Noteikumu projekts nosaka, ka konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nav ilgāks kā pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas.
Savukārt noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem - nosacījumi, pie kuru īstenošanas projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, kā arī nosacījumi, pie kādiem projekta iesniegums tiks noraidīts. Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēja īpašumā vai lietošanā, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto mērķgrupas specifiku, var būt vairākas ēkas, projekta iesniedzējs var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu par katru no īpašumā esošajām ēkām (vai ēku grupu).
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēru projektu ietvaros ieplānoto pasākumu īstenošanai. Paredzēts, ka konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, turklāt līdzfinansējumu nepieciešams nodrošināt no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta.
Noteikumu projekta IV. nodaļa atrunā konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Konkursa ietvaros tiek atbalstītas tādas aktivitātes, lai veicinātu pēc iespējas augstāku CO2 emisijas un enerģijas patēriņa samazināšanu. Papildus tam, konkursa ietvaros kā attiecināmās izmaksas ir arī būvprojektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, projekta publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar būvniecības tehniskās dokumentācijas, tostarp, būvprojekta, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, nepārsniedzot noteikumu projektā norādīto procentuālo ierobežojumu no kopējām attiecināmajām izmaksām. Publicitāti konkursa ietvaros projekta īstenotājs nodrošina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajiem publicitātes pasākumiem, vienlaikus ir iespējams īstenot papildus publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Konkursa ietvaros publicitātes pasākumu īstenošana ir obligāta.
Ar noteikumu projekta V. un VI. nodaļu tiek noteikta konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai. Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegums, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 2. pielikums), kā arī papildus iesniedzamos dokumentus, kas noteikti noteikumu projektā, tiek iesniegts tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Savukārt ar noteikumu projekta VII. nodaļu tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 3. un 4. pielikumā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrijai nav resursu attiecīgā konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - VIF). Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – septiņi projektu konkursi, viens no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tās padotībā esoša iestādes, Latvijas Republikas pašvaldības vai tās iestādes - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un pašvaldību policijas institūcijas. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās tiek īstenota noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas vai civilās aizsardzības funkcija. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts ēkām, kurās tiek īstenota saimnieciskā darbība. Attiecīgi, ja ēkā, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, šo ēkas platību neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja projekta ietvaros paredzēts īstenot noteiktus pasākumus un pēc projekta īstenošanas tiks nodrošināts noteikumu projektā noteiktais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kā arī projekta līgumā norādītais un aprēķinātais CO2 emisijas samazinājums, tādēļ ir būtiski, lai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā spēj norādīt CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, kā arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjomu, ko plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. Papildus noteikumu projektā noteiktajiem mērķrādītājiem, projekta iesniedzējam būs jāievēro citas izvirzītās prasības, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principi. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli. Šo prasību kontrole tiks veikta projektu vērtēšanas un īstenošanas laikā.
Ar noteikumu projekta I. nodaļu tiek noteikti atklātā konkursa vispārīgie jautājumi, tostarp, konkursa mērķis, projektu iesniedzēju grupas, konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums, nosacījumi, kādos projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periods. Atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja:
1) projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas sasniegtais energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45kWh/m2 gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
2) projekta īstenošanas laikā ēkā, ja tajā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem 100 % apmērā;
3) tiek ievēroti zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principi.
Konkursa ietvaros noteiktā prasība, lai energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniegtu 45kWh/m2 gadā, noteikta saskaņā ar Latvijai saistošajām prasībām, kas izriet no Direktīvas 2023/1791. Attiecīgi, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, publiskajam sektoram jānodrošina līderība energoefektivitātes jomā, un katru gadu visu publisko struktūru kopējais enerģijas galapatēriņš jāsamazina vismaz par 1,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Savukārt, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, katru gadu nepieciešams renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu. Kaut arī bezezemisiju ēku definīcija Latvijas normatīvajos aktos vēl nav pārņemta, gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijas normatīvajos aktos ir definētas Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222) 8. punktā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 222 8.1. apakšpunktam, ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai - attiecīgi, ja ēkas apkurināmā platība ir virs 250 m2, energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) ekspluatācijā esošām ēkām ir mazāks vai vienāds ar 45kWh/m2. Tādējādi, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes tiek īstenotas publiskā sektora ēkās, konkursa ietvaros pieejamo finansējumu ir iespējams novirzīt tikai tādu aktivitāšu īstenošanai, kas ir saskaņā ar prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, lai konkursa ietvaros renovēto ēku platību būtu iespējams ieskaitīt pie to renovēto publisko ēku platības, ko nosaka Direktīva 2023/1791.
Ar ilgtspējīgas būvniecības principiem šo noteikumu izpratnē tiek saprasta tāda būvniecība, kas ir videi un sabiedrībai draudzīga, kā arī ekonomiski lietderīga, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu, samazinot ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicinot inovāciju izmantošanu un plašāku digitalizāciju. Ņemot vērā, ka ilgtspējas prasību apjoms un saturs katrā gadījumā ir jāvērtē individuāli atkarībā no plānotā projekta, tā specifikas un vajadzībām, Klimata un enerģētikas ministrija šo noteikumu ietvaros nedefinē konkrētus ilgtspējīgas būvniecības principus, kurus nepieciešams pielietot. Projektu iesniedzēji tiek aicināti vadīties pēc VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" (pieejams publiski - https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba), salāgojot tos ar plānotajām aktivitātēm, kuras paredzēts īstenot šī konkursa ietvaros.
Noteikumu projekts nosaka, ka konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nav ilgāks kā pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas.
Savukārt noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem - nosacījumi, pie kuru īstenošanas projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, kā arī nosacījumi, pie kādiem projekta iesniegums tiks noraidīts. Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēja īpašumā vai lietošanā, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto mērķgrupas specifiku, var būt vairākas ēkas, projekta iesniedzējs var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu par katru no īpašumā esošajām ēkām (vai ēku grupu).
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēru projektu ietvaros ieplānoto pasākumu īstenošanai. Paredzēts, ka konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, turklāt līdzfinansējumu nepieciešams nodrošināt no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta.
Noteikumu projekta IV. nodaļa atrunā konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Konkursa ietvaros tiek atbalstītas tādas aktivitātes, lai veicinātu pēc iespējas augstāku CO2 emisijas un enerģijas patēriņa samazināšanu. Papildus tam, konkursa ietvaros kā attiecināmās izmaksas ir arī būvprojektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, projekta publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar būvniecības tehniskās dokumentācijas, tostarp, būvprojekta, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, nepārsniedzot noteikumu projektā norādīto procentuālo ierobežojumu no kopējām attiecināmajām izmaksām. Publicitāti konkursa ietvaros projekta īstenotājs nodrošina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajiem publicitātes pasākumiem, vienlaikus ir iespējams īstenot papildus publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Konkursa ietvaros publicitātes pasākumu īstenošana ir obligāta.
Ar noteikumu projekta V. un VI. nodaļu tiek noteikta konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai. Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegums, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 2. pielikums), kā arī papildus iesniedzamos dokumentus, kas noteikti noteikumu projektā, tiek iesniegts tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Savukārt ar noteikumu projekta VII. nodaļu tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 3. un 4. pielikumā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Noteikumu projekta VIII. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumus. Noteikumu projekts paredz, ka pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas, projekta iesniedzējs noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu 30 kalendāra dienu laikā. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Pēc projekta līguma noslēgšanas ir iespējams tajā izdarīt grozījumus, iesniedzot Vides investīciju fondā pieprasījumu, taču grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu. Finansējuma saņēmējam piecus kalendāra gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu ir jāveic projekta rezultātu monitorings par sasniegto CO2 emisijas samazinājumu un jāiesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskats.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta IX. nodaļā un paredz atšķirīgu kārtību valsts budžeta iestādei un finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, kam šo noteikumu noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu 5 darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma.
Projekta pārskatu iesniegšana un to pārbaudes kārtība tiek noteikta noteikumu projekta X. nodaļā, savukārt finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem atrunāta noteikumu projekta XI. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjoma formulām.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts 10 gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta IX. nodaļā un paredz atšķirīgu kārtību valsts budžeta iestādei un finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, kam šo noteikumu noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu 5 darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma.
Projekta pārskatu iesniegšana un to pārbaudes kārtība tiek noteikta noteikumu projekta X. nodaļā, savukārt finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem atrunāta noteikumu projekta XI. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjoma formulām.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts 10 gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka finansējuma piešķiršana projektu īstenošanai tiks uzsākta 2025. gadā, piešķirot 37,5 % no kopējā pieejamā finansējuma apjoma, ietverot avansa maksājumus pašvaldībām un to iestādēm, savukārt atlikušais finansējums sadalījums pa gadiem atkarīgs no pieprasītajiem starpposma maksājumiem, kā arī no projektu īstenošanas beigu termiņa, līdz ar to ir indikatīvs un var pārsniegt norādīto trīs gadu ietvaru.
Ietekme uz pašvaldību budžetiem noteikumu projekta izstrādes laikā nav precīzi nosakāma, un tā būs tiešā veidā atkarīga no pašvaldību un to iestāžu projektu iesniegumu skaita un pieprasītā finansējuma apjoma. Indikatīvais apjoms ir 2 000 000 euro.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka finansējuma piešķiršana projektu īstenošanai tiks uzsākta 2025. gadā, piešķirot 37,5 % no kopējā pieejamā finansējuma apjoma, ietverot avansa maksājumus pašvaldībām un to iestādēm, savukārt atlikušais finansējums sadalījums pa gadiem atkarīgs no pieprasītajiem starpposma maksājumiem, kā arī no projektu īstenošanas beigu termiņa, līdz ar to ir indikatīvs un var pārsniegt norādīto trīs gadu ietvaru.
Ietekme uz pašvaldību budžetiem noteikumu projekta izstrādes laikā nav precīzi nosakāma, un tā būs tiešā veidā atkarīga no pašvaldību un to iestāžu projektu iesniegumu skaita un pieprasītā finansējuma apjoma. Indikatīvais apjoms ir 2 000 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro. Finansējums ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti".
Finansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta, pašu budžeta vai piesaistītajiem finanšu līdzekļiem. Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga.
Valsts budžeta iestādēm, lai īstenotu konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu, līdz ar to ir nepieciešams papildus finansējums. Attiecīgi, pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi. Valsts budžeta iestādes finansējums projekta īstenošanai tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem un maksājumi tiks veikti no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
Ņemot vērā, ka tiek īstenots atklātais projektu iesniegumu konkurss, tad precīzu finansējuma apjomu, kas būs nepieciešams valsts budžeta iestādēm un pašvaldības budžeta iestādēm, ir grūti prognozēt (indikatīvi 2 000 000 euro valsts iestādēm un 2 000 000 euro pašvaldībām).
Finansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta, pašu budžeta vai piesaistītajiem finanšu līdzekļiem. Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga.
Valsts budžeta iestādēm, lai īstenotu konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu, līdz ar to ir nepieciešams papildus finansējums. Attiecīgi, pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi. Valsts budžeta iestādes finansējums projekta īstenošanai tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem un maksājumi tiks veikti no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
Ņemot vērā, ka tiek īstenots atklātais projektu iesniegumu konkurss, tad precīzu finansējuma apjomu, kas būs nepieciešams valsts budžeta iestādēm un pašvaldības budžeta iestādēm, ir grūti prognozēt (indikatīvi 2 000 000 euro valsts iestādēm un 2 000 000 euro pašvaldībām).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji tiks aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
SIA "Vides investīciju fonds" funkcijas tiek paplašinātās, jo tai konkursa ietvaros tiek deleģēts uzdevums pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, projekta līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanos.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi