24-TA-2705: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt MK 2023.gada 11.aprīļa noteikumu Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r.reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i.investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3.saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" finansējumu un finansējuma saņēmējus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdes protokola Nr.52 102. § 2.punktam, Ministru kabinets ir konceptuāli atbalstījis piedāvāto Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā, kas paredz būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk- RIX stacija) un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (turpmāk- RCS) dienvidu daļā, lai nodrošinātu Latvijas nacionālo sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi un ierobežoto finansējumu, un iespējami ātri panāktu Latvijas Rail Baltica posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī, kas sniegtu iespēju veikt pasažieru ātrgaitas un reģionālos pārvadājumus, un kravu pārvadājumus.
Ņemot vērā, ka ir būtiski nodrošināt RIX stacijas un RCS dienvidu daļas būvdarbu pabeigšanu, lai abas stacijas varētu sākt izmantot 1520mm pasažieru vilcienu apkalpošanai, ļaujot nodrošināt uzlabotu mobilitāti pasažieriem, vēl pirms tiek uzbūvēta Rail Baltica līnija, Satiksmes ministrija ir pārskatījusi Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna investīcijas, lai mazinātu finansējuma neizmantošanas riskus un veicinātu nozarei būtisku investīciju projektu attīstību.Pārdalot satiksmes nozarei pieejamo Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējumu, tiks pabeigti uzsāktie būvdarbi RCS dienvidu daļā un nodrošināta ēkas funkcionalitāte.
Ņemot vērā, ka ir būtiski nodrošināt RIX stacijas un RCS dienvidu daļas būvdarbu pabeigšanu, lai abas stacijas varētu sākt izmantot 1520mm pasažieru vilcienu apkalpošanai, ļaujot nodrošināt uzlabotu mobilitāti pasažieriem, vēl pirms tiek uzbūvēta Rail Baltica līnija, Satiksmes ministrija ir pārskatījusi Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna investīcijas, lai mazinātu finansējuma neizmantošanas riskus un veicinātu nozarei būtisku investīciju projektu attīstību.Pārdalot satiksmes nozarei pieejamo Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējumu, tiks pabeigti uzsāktie būvdarbi RCS dienvidu daļā un nodrošināta ēkas funkcionalitāte.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (turpmāk- RCS) ir nozīmīgākais dzelzceļa transporta mezgls Latvijā, kurā krustojas visas dzelzceļa līnijas Latvijā. Lai nodotu RCS dienvidu posmu ekspluatācijā, ir jāveic RCS stacijas ēkas (posms 2b) būvdarbus, kas ietver uzgaidāmās telpas un stacijas jumta izbūvi, ieskaitot izejas uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī labiekārtošanas darbus RCS dienvidu daļā un pagaidu risinājumu aizstāšanu ar pastāvīgiem risinājumiem.
RCS šobrīd ir visu esošo 1520 mm sliežu dzelzceļa reģionālo virzienu krustojums, vienlaikus RCS ir arī multimodāls mezgls Rīgas centrā, kas nodrošina transfēru uz pilsētas transporta līdzekļiem (autobusiem, tramvajiem, trolejbusiem), savienošanos ar starppilsētu un starptautiskajām autobusu līnijām, kā arī transfēru uz lidostas autobusu līniju.
RCS būvniecība tiek veikta vairākos posmos. Projekta pirmajā posmā tiek modernizēta stacijas dienvidu daļa, lai vilcienu kustība (gan esošais 1520 mm sliežu vilcieni, gan jaunie 1435mm sliežu vilcieni) varētu šķērsot šo stacijas daļu. Būvdarbu plānošana posmos ļauj darbus stacijas ziemeļu daļā uzsākt pēc darbu pabeigšanas stacijas dienvidu daļā, tādējādi izvairoties no pilnīgas vilcienu kustības pārtraukšanas caur RCS.
Pabeidzot 2B posmu jeb stacijas ēku RCS dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem - CEF GEN9 līdzekļiem. Tikai pēc 2B posma un 2C2 realizācijas RCS stacijas dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību. 2C2 posms ir otršķirīgais, papildus sasniedzamais mērķis, papildus AF 2B posma projekta aktivitātei un tieši neietekmēs 2B posma - Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu daļas izbūvi. 2C2 posms netiek finansēts no AF, kas attiecīgi arī neietekmē galveno sasniedzamo rādītāju AF ietvaros. 2C2 posms tiek finansēts no CEF9 GEN līdzekļiem. Izpildot visu CEF9 GEN nosacījumus, tiks rasts ietaupījums vismaz 18 MEUR apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm, kuru varēs novirzīt 2C2 darbu pabeigšanai. Ar šiem līdzekļiem varēs ekspluatēt 2C2 posmu. 2C2 posmu nav paredzēts ieslēgt ekspluatācijā pa daļām, jo tas nenodrošinās vilcienu satiksmes caurlaides spēju un funkcionalitāti atbilstoši valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vajadzībām. Šāda pieeja neradīs papildus vajadzības nākotnē, ja 2B un 2C2 posmu tvēruma prasības netiks mainītas.
Projekts ir saņēmis ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības, īpaši izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (turpmāk – EISI). Baltijas valstis projekta atbalstam ir piešķīrušas arī nacionālos līdzekļus EISI finanšu līgumu ietvaros (kā nacionālo līdzfinansējumu).Atsevišķām aktivitātēm, kas nav saistītas ar RCS, finansējums piešķirts arī no Militārās mobilitātes programmas.
RCS šobrīd ir visu esošo 1520 mm sliežu dzelzceļa reģionālo virzienu krustojums, vienlaikus RCS ir arī multimodāls mezgls Rīgas centrā, kas nodrošina transfēru uz pilsētas transporta līdzekļiem (autobusiem, tramvajiem, trolejbusiem), savienošanos ar starppilsētu un starptautiskajām autobusu līnijām, kā arī transfēru uz lidostas autobusu līniju.
RCS būvniecība tiek veikta vairākos posmos. Projekta pirmajā posmā tiek modernizēta stacijas dienvidu daļa, lai vilcienu kustība (gan esošais 1520 mm sliežu vilcieni, gan jaunie 1435mm sliežu vilcieni) varētu šķērsot šo stacijas daļu. Būvdarbu plānošana posmos ļauj darbus stacijas ziemeļu daļā uzsākt pēc darbu pabeigšanas stacijas dienvidu daļā, tādējādi izvairoties no pilnīgas vilcienu kustības pārtraukšanas caur RCS.
Pabeidzot 2B posmu jeb stacijas ēku RCS dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem - CEF GEN9 līdzekļiem. Tikai pēc 2B posma un 2C2 realizācijas RCS stacijas dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību. 2C2 posms ir otršķirīgais, papildus sasniedzamais mērķis, papildus AF 2B posma projekta aktivitātei un tieši neietekmēs 2B posma - Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu daļas izbūvi. 2C2 posms netiek finansēts no AF, kas attiecīgi arī neietekmē galveno sasniedzamo rādītāju AF ietvaros. 2C2 posms tiek finansēts no CEF9 GEN līdzekļiem. Izpildot visu CEF9 GEN nosacījumus, tiks rasts ietaupījums vismaz 18 MEUR apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm, kuru varēs novirzīt 2C2 darbu pabeigšanai. Ar šiem līdzekļiem varēs ekspluatēt 2C2 posmu. 2C2 posmu nav paredzēts ieslēgt ekspluatācijā pa daļām, jo tas nenodrošinās vilcienu satiksmes caurlaides spēju un funkcionalitāti atbilstoši valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vajadzībām. Šāda pieeja neradīs papildus vajadzības nākotnē, ja 2B un 2C2 posmu tvēruma prasības netiks mainītas.
Projekts ir saņēmis ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības, īpaši izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (turpmāk – EISI). Baltijas valstis projekta atbalstam ir piešķīrušas arī nacionālos līdzekļus EISI finanšu līgumu ietvaros (kā nacionālo līdzfinansējumu).Atsevišķām aktivitātēm, kas nav saistītas ar RCS, finansējums piešķirts arī no Militārās mobilitātes programmas.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra sēdes protokola Nr.54 36.§ 3.punktam, Ministru kabinets ir atbalstījis Satiksmes ministrijas rosināto priekšlikumu AF finansējuma 114 627 980 euro apmērā novirzīšanu aktivitātēm RCS dienvidu daļā, kā arī 2024.gada 16.decembrī ir saņemts JASPERS sākotnējais viedoklis Opinion Note No.1 : Riga Central Station works high-level cost review (Lot 2B) par RCS dienvidu daļas investīcijām, kurā norādīts, ka JASPERS konsultanti uzskata, ka pašlaik uzrādītās RCS 2B daļas izmaksas ir samērīgas un atbilst līdzīgam pieejamam starptautiskam standartam.
Atbilstoši Satiksmes ministrijas izvērtējumam, RCS dienvidu daļas investīcijas plānotās aktivitātes atbilst tās pārraudzībā esošā AF plāna Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai (turpmāk - reforma), kas ir vērsta uz sabiedriskā transporta ilgtspēju - integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. Reformas galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā un reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā, un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (t.sk. reāllaikā). Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam. Kopējs reformas atskaites punkts ir viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā. Rīgas metropoles areāla transporta reformai ir pakārtotas investīcijas, kuras integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību palielinot sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).
Īstenojot RCS dienvidu daļas investīciju, tiktu sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Līdz ar to nepieciešams veikt precizējumus Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" (turpmāk -MK noteikumi Nr.190), paredzot papildus finansējumu 114 627 980 euro apmērā, nosakot jaunu sasniedzamo rādītāju un paredzot kā finansējuma saņēmēju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” .
Ņemot vērā iepriekšminēto finansējuma pārdali, Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt, ka 1.1.1.1.i. investīcija tiek īstenota divu atlases kārtu ietvaros:
1) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", kas līdz 2026.gada 31.martam īsteno projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001"Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" (līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts 2024.gada 28.februārī) par kopējo AF finansējumu 72 700 000 euro. Pirmās atlases kārtas ietvaros jau notiek projekta īstenošana.
2) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir pieejams AF finansējums 114 627 980 euro apmērā, lai īstenotu RCS investīciju līdz 2026.gada 31.augustam. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav atgūstamas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā, ir nepieciešams paredzēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek noteikti jauni sasniedzamie rādītāji:
1) līdz 2026. gada 31. augustam sasniedzamais mērķis: izbūvēta Rīgas Centrālā dzelzceļa stacijas dienvidu daļa;
2) līdz 2025. gada 31. martam sasniedzamais uzraudzības rādītājs: parakstīti visi iepirkuma līgumi.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" nav nepieciešams rīkot atsevišķu iepirkuma procedūru projektēšanas darbiem, būvdarbiem, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī inženiera pakalpojumiem, jo starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un pilnsabiedrību “BERERIX” 2019. gada 29. maijā tika noslēgts līgums “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” un 2019.gada 19.decembrī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un EGIS RAIL S.A. Egis Batiments International un DB Engineering & Consulting GmbH noslēgts līgums “Inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumi projektā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve”.
AF finansējums ir paredzēts tikai stacijas ēkai dienvidu daļā (2B posms), kur tiks nodrošināta stacijas ēkas funkcionalitāte. Vienlaikus pēc RCS dienvidu daļas (2B) izbūves varēs pabeigt 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu (ekspluatāciju) no RCS ziemeļu daļas uz dienvidu daļu (2C2), kas tiek realizēts no saņemtajiem CEF9 GEN līdzekļiem. Izpildot visu CEF9 GEN nosacījumus, tiks rasts ietaupījums vismaz 18 MEUR apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm, kuru varēs novirzīt 2C2 darbu pabeigšanai.
Rievsiena ir daļa no stacijas ziemeļu puses apjoma, kas ir realizējama tikai pēc dienvidu daļas īstenošanas. RCS ziemeļu daļas realizācijai, t.sk. rievsienas darbu veikšanai būs nepieciešams papildus finansējums, ko būtu nepieciešams saņemt 2028.gadā. Ņemot vērā tehnoloģisko darbu izpildes secību, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas Dienvidu daļas un ziemeļu daļas norobežojošā atbalsta rievsienas darbi nevar būt saistīti ar Dienvidu daļas stacijas ēkas darbiem vai ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārslēgšanu. Rievsienas darbu veikšanai, Ziemeļu daļas staciju darbu fāzes ietvaros, nav ietekme uz dienvidu daļu (2B). RCS Ziemeļu daļas (4.posma) darbu veikšanai būs nepieciešams papildus finansējums sākot no 2028.g. Vilcienu satiksme Ziemeļu daļā pēc Dienvidu daļas darbu veikšanas (2B un 2C2 ietvaros) tiks pārtraukta. Finansējuma neesamībā 4.posma realizācija līdz 2028.gadam neradīs problēmas pārejai infrastruktūrai.
Satiksmes ministrija 10 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā nosūta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējam uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā. Ņemot vērā steidzamību, projekta sagatavošanai un iesniegšanai tiek noteikts divu mēnešu termiņš un projekta pārbaude tiek plānota viena mēneša laikā. Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" iesniegtais projekts atbilst noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, Satiksmes ministrija informē Centrālo un finanšu līgumu aģentūru (turpmāk- aģentūra) par atļauju uzsākt līguma slēgšanas procesu.
Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta gatavība ir augsta. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" būvniecības līgums par RCS dienvidu daļas būvniecību ir ietvara līgums, ar kuru puses neuzņemas faktiskas saistības – pasūtījumi un darbi tiek veikti tikai tad, kad ir pieejams finansējums. Tādejādi AF finansējuma ietvaros plānotie darbi vēl nav uzsākti un izmaksu faktiskā attiecināmība sāksies no faktiskās darbu uzsākšanas.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" īstenotā projekta ietvaros ir jāveic RCS ēkas (posms 2B) būvdarbus, kas ietver uzgaidāmās telpas un stacijas jumta izbūvi, ieskaitot izejas uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī labiekārtošanas darbus RCS dienvidu daļā un pagaidu risinājumu aizstāšanu ar patstāvīgiem risinājumiem. Pasažieru plūsma un piekļuve RCS, t.sk. izeja uz peroniem, tiks nodrošināta no Emīlijas Benjamiņas ielas puses (dienvidu puse).
Ar AF ietvaros plānoto finansējumu tiks īstenota infrastruktūras uzlabošana RCS dienvidu daļas infrastruktūrā, līdz galam izbūvējot RCS dienvidu daļu, lai tā ir pilnībā izmantojama pasažieru apkalpošanai un AF ieguldījumu rezultātā RCS dienvidu daļa kļūst par jauno RCS pasažieru staciju un pasažieru apkalpošanai vairs netiks izmantota šobrīd esošā RCS ēka.
RCS dienvidu daļa ietver šādus projekta posmus:
1) 2A sadaļa - ietver stacijas ēkas un dzelzceļa nesošo konstrukciju izbūvi RCS dienvidu daļā (CEF1, CEF6W, CEF8 finansējums); RCS projekta Dienvidu daļā ir pabeigti stacijas ēkas un dzelzceļa infrastruktūras nesošo konstrukciju būvdarbi no Lāčplēša ielas līdz Lastadija ielai (posms 2A).
2) 2C1 sadaļa - ietver dzelzceļa nesošās konstrukcijas izbūvi, neietverot 1520 mm sliežu ceļu un kontakttīkla izbūvi, RCS Dienvidu daļā (CEF6W finansējums); RCS projekta dienvidu daļā ir pabeigta dzelzceļa nesošās konstrukcijas (2C1 posms) izbūve.
3) 2C2 sadaļa – ietver sliežu ceļu un pārmiju virsbūves, signalizācijas un kontakttīkla izbūvi 1520 mm satiksmes pārdalei RCS dienvidu daļā. Darbi tiek pasūtīti ar Līguma grozījumiem Nr.9, kas parakstīti 25.04.2024. CEF9 finansējuma darbus paredzēts pabeigt līdz 31.12.2027.
4) 3A posms – tilta daļas pār Daugavu būvniecības 1.kārta (P9 tilta austrumu balsts, pirmie 3 balsti un divarpus (2,5) klāja laidumi, kopējais garums 143 metri), būves, neskaitot 1435 būvniecību. mm sliedes. Darbi uzsākti 20.07.2023. un plānots pabeigt līdz 15.05.2027. (CEF9 finansējums).
2.B sadaļa — projekta dienvidu daļa:
• Stacijas ēkas laukuma līmenis: jumts, fasādes, MEP (mehāniskās, elektriskās un santehnikas) un apdares darbi, un vertikālās pieejas;
• Platformas līmenis: platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālās pieejas;
• Stacijas ēkas zemes un pazemes līmenis: sabiedrisko un komercplatību apdares un MEP sistēmas, tehniskās telpas, dienesta tuneļi, lifti un kāpnes, Multi Modal Area (MMA, tikai galvenie risinājumi saskaņā ar VO24).
Pabeidzot 2B posmu, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību pēc 2C2 realizācijas.
RCS projektam projekta papildināmība ir ierobežota ar EISI un attiecīgajiem EISI finanšu līgumiem. Tajā pašā laikā RCS 2.B posms nesaņem atbalstu no EISI, jo iestādes šai sadaļai ir lūgušas līdzekļus tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" projektu īsteno līdz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna noteiktajam termiņam, t.i. līdz 2026. gada 31. augustam, pēc darbu pabeigšanas FIDIC inženieris izsniedz apliecinājumu, kas kalpos kā galvenais pierādījums, ka RCS būvniecība ir pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. Vienlaikus 2C2 posma ietvaros no CEF9 finansējuma programmas vilcienu kustības uzsākšana un objekta nodošana ekspluatācijā uzsākšana (tai skaitā testēšana, 1520 mm dzelzceļa sliežu ceļu nodošanu ekspluatācijā) paredzēta līdz 2026.gada 31. decembrim , kad tiks pilnībā pabeigti tieši ar RCS būvniecību nesaistīti darbi, kas ir labiekārtošanas darbi, saistītie darbi, kuru pabeigšanā, testēšanā un attiecīgo atzinumu izsniegšanā iesaistītas trešās puses un izsniegts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apliecinājums.
Noteikumu projekta protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina RCS stacijas dienvidu daļas pabeigšanu un nepieciešamā finansējuma plūsmas nepārtrauktību. Veicot risku analīzi attiecībā uz RCS projekta finansēšanu līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar aģentūru, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
1) netiek piešķirts AF fonda finansējums RCS projekta īstenošanai, un līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar aģentūru izlietoto finansējumu nav iespējams attiecināt no AF finansējuma. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema un riska mazināšanai sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar aģentūru un citām iesaistītajām pusēm par projekta iesnieguma dokumentācijas sagatavošanu.
2) izdevumi, kas veikti līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija izstrādā normatīvo regulējumu par RCS projekta īstenošanu, precīzi nosakot projekta ietvaros attiecināmās izmaksas un īstenošanas nosacījumus. Riska mazināšanai aģentūra un citas iesaistītās puses nodrošinās sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” konsultatīvo atbalstu.
Noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” vairākus avansa maksājumus un starpposma maksājumus, nosakot to kopējo izteiksmi 100% apmērā no AF finanšu līdzekļiem, kas piešķirti RCS ēkas dienvidu daļas ēkas būvniecības ieceres īstenošanai, jo sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir kapitālsabiedrība, kuras rīcībā nav finanšu līdzekļi, kas ļautu segt ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir pieejami finanšu līdzekļi tikai tās administratīvās darbības nodrošināšanai, nevis projekta īstenošanai paredzētie finanšu līdzekļi. Projekti tiek īstenoti no CEF fondu finanšu līdzekļiem un valsts budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem, un atbilstoši noslēgtajiem projektēšanas, būvdarbu, autoruzraudzības, u.c. pakalpojumu līgumiem maksātājs ir Satiksmes ministrija.
Attiecīgi, ja netiks paredzēti avansa maksājumi 100% apmērā, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” nebūs iespējas veikt norēķinus noteiktajos termiņos un noteiktajā apmērā par paveiktajiem būvdarbiem, autoruzraudzības un būvuzraudzības, un inženiera pakalpojumiem, kā to paredz jau noslēgtie līgumi.
Vienlaikus ir jāatzīmē risks, ka laicīgi neuzsākot RCS būvniecību, to nebūs iespējams kvalitatīvi pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. Attiecīgi, lai šo risku mazinātu, protokollēmumā tiek piedāvāti šādi risinājumi:
1) atļaut nekavējoties uzsākt Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas dienvidu daļas investīciju projekta īstenošanu vēl pirms Eiropas Komisijas lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanu;
2) vienlaikus ar atļauju uzsākt šī protokollēmuma 4.1.apakšpunktā minēto projektu, Satiksmes ministrijai izmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” projekta avansa maksājumu 13 310 000 euro apmērā, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu 2 310 000 euro apmērā, Satiksmes ministrijai pieprasot finansējumu no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ieplānošanai Satiksmes ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” atsevišķā apakšprogrammā;
3) pēc Padomes īstenošanas lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanu un līguma noslēgšanas ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru, Centrālajai un finanšu līgumu aģentūrai turpmāko maksājumu veikšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ņemt vērā šī protokollēmuma 4.2.apakšpunktā paredzēto avansa maksājumu, lai veikto maksājumu apmērs nepārsniegtu šī protokollēmuma 3.punktā noteikto Atveseļošanas fonda un valsts budžeta finansējumu apmēru.
Investīcijas ietvaros īstenojamais 1.1.1.1.i.1.saistītais pasākums (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā) atbilst intervences laukam 078 – Multimodāls transports (TEN-T).
Paredzamās investīcijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu - Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07). Vadlīnijas nosaka, ka atbalsts dzelzceļa infrastruktūrai (šajā gadījumā – RCS) netiek uzskatīts par valsts atbalstu, jo publiski finansētā infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai dzelzceļa uzņēmumiem, kas nodrošina pārvadājumus RCS, ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst ES tiesību aktiem.
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts komunikācijas ietvaros par atbalstu Rīgas centrālajai stacijai savā 2019.gada 31.jūlija atbildes vēstulē Nr.087737 ir skaidrojis, ka pasažieru stacijas nav uzskatāmas par dzelzceļa infrastruktūru Direktīvas Nr.2012/34/ES 1.pielikuma izpratnē, līdz ar to, atbalsts tām nav izslēdzams pamatojoties uz Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktu. Taču ir maz ticams, ka atbalsts stacijām kvalificētos kā valsts atbalsts, jo Eiropas komisijas izpratne ir, ka “[..] dzelzceļa termināla stacijas ir pakļautas likumīgam monopolam, tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci šajā tirgū, ir maz ticams, ka pasažieru stacijas projektēšanas un būvniecības daļa izkropļos konkurenci, un tādēļ ir maz ticams, ka tām būtu valsts atbalsts” (skatīt lietas SA.54468 (2019/PN) „The Rail Baltica Riga Central Terminal and related railway infrastructure (Project)” materiālus, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministrijas 08.08.2019. vēstuli Nr.7-2/18/3677). Šī brīža apstākļi kontekstā ar dzelzceļa staciju monopolstāvokli nav mainījušies, Eiropas Komisijas 2019.gadā sniegtais viedoklis joprojām ir attiecināms un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā to, ka papildpakalpojumi, kurus plānots sniegt RCS nesaimnieciskajā infrastruktūrā, neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.32.punktam, Satiksmes ministrija veic Rail Baltica projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, lai nodrošinātu Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi un projekta īstenošanu, ievērojot Eiropas Savienības, Saeimas, Ministru kabineta un citu kompetento institūciju saistošos lēmumus, un deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" un akciju sabiedrībai "RB Rail" izveidot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un ar to saistītos objektus.
Papildus tiek veikti sekojoši grozījumi, ņemot vērā, ka 2023. gada 8. decembrī tika pieņemts Eiropas Padomes īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības (turpmāk – AF) plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – Lēmums):
1) noteikumu projekts paredz precizēt pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēja valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" noteikto sasniedzamo rādītāju "izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai" no 70 km uz 100 km, ņemot vērā, ka atbilstoši Lēmumam tika samazināta iepriekšminētā rādītāja sasniedzamā vērtība. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir informēta par sasniedzamā rādītāja vērtību, jo 2024.gada 28.februārī ar CFLA noslēgtā līguma Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 "Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" ietvaros ir iekļauts sekojošs iznākuma rādītājs: "līdz 2026. gada 31. martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 100 km" .
2) ņemot vērā, ka ar Lēmumu apstiprinātais Latvijas atveseļošanas un noturības plāna papildinājums nosaka 1.1.1.1.i. investīcijas “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.1.i.1.pasākumam (bateriju elektrovilcienu iegāde) plānotā finansējuma 74 400 000 EUR apmērā novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai un bateriju elektrovilcienu iegādi nav plānots nodrošināt AF plāna ietvaros, ir nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušiem Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.13 32. §) 2., 3. un 4. punktā dotos uzdevumus.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.190 nosaukumu, apvienojot 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1, 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītos pasākumus, un nosakot, ka visi pasākumi tiek īstenoti 1.1.1.1.i. investīcijas ietvaros un izdalot divas projektu iesniegumu atlases kārtas.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēju valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", kas turpina īstenot projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001"Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" līdz 2026.gada 31.martam.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēja valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" fiskālo ietekmi un Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdē (protokols Nr. 41.37.§) apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā.
Atbilstoši Satiksmes ministrijas izvērtējumam, RCS dienvidu daļas investīcijas plānotās aktivitātes atbilst tās pārraudzībā esošā AF plāna Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai (turpmāk - reforma), kas ir vērsta uz sabiedriskā transporta ilgtspēju - integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. Reformas galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā un reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā, un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (t.sk. reāllaikā). Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam. Kopējs reformas atskaites punkts ir viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā. Rīgas metropoles areāla transporta reformai ir pakārtotas investīcijas, kuras integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību palielinot sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).
Īstenojot RCS dienvidu daļas investīciju, tiktu sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Līdz ar to nepieciešams veikt precizējumus Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" (turpmāk -MK noteikumi Nr.190), paredzot papildus finansējumu 114 627 980 euro apmērā, nosakot jaunu sasniedzamo rādītāju un paredzot kā finansējuma saņēmēju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” .
Ņemot vērā iepriekšminēto finansējuma pārdali, Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt, ka 1.1.1.1.i. investīcija tiek īstenota divu atlases kārtu ietvaros:
1) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", kas līdz 2026.gada 31.martam īsteno projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001"Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" (līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts 2024.gada 28.februārī) par kopējo AF finansējumu 72 700 000 euro. Pirmās atlases kārtas ietvaros jau notiek projekta īstenošana.
2) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir pieejams AF finansējums 114 627 980 euro apmērā, lai īstenotu RCS investīciju līdz 2026.gada 31.augustam. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav atgūstamas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā, ir nepieciešams paredzēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek noteikti jauni sasniedzamie rādītāji:
1) līdz 2026. gada 31. augustam sasniedzamais mērķis: izbūvēta Rīgas Centrālā dzelzceļa stacijas dienvidu daļa;
2) līdz 2025. gada 31. martam sasniedzamais uzraudzības rādītājs: parakstīti visi iepirkuma līgumi.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" nav nepieciešams rīkot atsevišķu iepirkuma procedūru projektēšanas darbiem, būvdarbiem, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī inženiera pakalpojumiem, jo starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un pilnsabiedrību “BERERIX” 2019. gada 29. maijā tika noslēgts līgums “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” un 2019.gada 19.decembrī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un EGIS RAIL S.A. Egis Batiments International un DB Engineering & Consulting GmbH noslēgts līgums “Inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumi projektā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve”.
AF finansējums ir paredzēts tikai stacijas ēkai dienvidu daļā (2B posms), kur tiks nodrošināta stacijas ēkas funkcionalitāte. Vienlaikus pēc RCS dienvidu daļas (2B) izbūves varēs pabeigt 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu (ekspluatāciju) no RCS ziemeļu daļas uz dienvidu daļu (2C2), kas tiek realizēts no saņemtajiem CEF9 GEN līdzekļiem. Izpildot visu CEF9 GEN nosacījumus, tiks rasts ietaupījums vismaz 18 MEUR apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm, kuru varēs novirzīt 2C2 darbu pabeigšanai.
Rievsiena ir daļa no stacijas ziemeļu puses apjoma, kas ir realizējama tikai pēc dienvidu daļas īstenošanas. RCS ziemeļu daļas realizācijai, t.sk. rievsienas darbu veikšanai būs nepieciešams papildus finansējums, ko būtu nepieciešams saņemt 2028.gadā. Ņemot vērā tehnoloģisko darbu izpildes secību, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas Dienvidu daļas un ziemeļu daļas norobežojošā atbalsta rievsienas darbi nevar būt saistīti ar Dienvidu daļas stacijas ēkas darbiem vai ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārslēgšanu. Rievsienas darbu veikšanai, Ziemeļu daļas staciju darbu fāzes ietvaros, nav ietekme uz dienvidu daļu (2B). RCS Ziemeļu daļas (4.posma) darbu veikšanai būs nepieciešams papildus finansējums sākot no 2028.g. Vilcienu satiksme Ziemeļu daļā pēc Dienvidu daļas darbu veikšanas (2B un 2C2 ietvaros) tiks pārtraukta. Finansējuma neesamībā 4.posma realizācija līdz 2028.gadam neradīs problēmas pārejai infrastruktūrai.
Satiksmes ministrija 10 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā nosūta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējam uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā. Ņemot vērā steidzamību, projekta sagatavošanai un iesniegšanai tiek noteikts divu mēnešu termiņš un projekta pārbaude tiek plānota viena mēneša laikā. Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" iesniegtais projekts atbilst noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, Satiksmes ministrija informē Centrālo un finanšu līgumu aģentūru (turpmāk- aģentūra) par atļauju uzsākt līguma slēgšanas procesu.
Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta gatavība ir augsta. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" būvniecības līgums par RCS dienvidu daļas būvniecību ir ietvara līgums, ar kuru puses neuzņemas faktiskas saistības – pasūtījumi un darbi tiek veikti tikai tad, kad ir pieejams finansējums. Tādejādi AF finansējuma ietvaros plānotie darbi vēl nav uzsākti un izmaksu faktiskā attiecināmība sāksies no faktiskās darbu uzsākšanas.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" īstenotā projekta ietvaros ir jāveic RCS ēkas (posms 2B) būvdarbus, kas ietver uzgaidāmās telpas un stacijas jumta izbūvi, ieskaitot izejas uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī labiekārtošanas darbus RCS dienvidu daļā un pagaidu risinājumu aizstāšanu ar patstāvīgiem risinājumiem. Pasažieru plūsma un piekļuve RCS, t.sk. izeja uz peroniem, tiks nodrošināta no Emīlijas Benjamiņas ielas puses (dienvidu puse).
Ar AF ietvaros plānoto finansējumu tiks īstenota infrastruktūras uzlabošana RCS dienvidu daļas infrastruktūrā, līdz galam izbūvējot RCS dienvidu daļu, lai tā ir pilnībā izmantojama pasažieru apkalpošanai un AF ieguldījumu rezultātā RCS dienvidu daļa kļūst par jauno RCS pasažieru staciju un pasažieru apkalpošanai vairs netiks izmantota šobrīd esošā RCS ēka.
RCS dienvidu daļa ietver šādus projekta posmus:
1) 2A sadaļa - ietver stacijas ēkas un dzelzceļa nesošo konstrukciju izbūvi RCS dienvidu daļā (CEF1, CEF6W, CEF8 finansējums); RCS projekta Dienvidu daļā ir pabeigti stacijas ēkas un dzelzceļa infrastruktūras nesošo konstrukciju būvdarbi no Lāčplēša ielas līdz Lastadija ielai (posms 2A).
2) 2C1 sadaļa - ietver dzelzceļa nesošās konstrukcijas izbūvi, neietverot 1520 mm sliežu ceļu un kontakttīkla izbūvi, RCS Dienvidu daļā (CEF6W finansējums); RCS projekta dienvidu daļā ir pabeigta dzelzceļa nesošās konstrukcijas (2C1 posms) izbūve.
3) 2C2 sadaļa – ietver sliežu ceļu un pārmiju virsbūves, signalizācijas un kontakttīkla izbūvi 1520 mm satiksmes pārdalei RCS dienvidu daļā. Darbi tiek pasūtīti ar Līguma grozījumiem Nr.9, kas parakstīti 25.04.2024. CEF9 finansējuma darbus paredzēts pabeigt līdz 31.12.2027.
4) 3A posms – tilta daļas pār Daugavu būvniecības 1.kārta (P9 tilta austrumu balsts, pirmie 3 balsti un divarpus (2,5) klāja laidumi, kopējais garums 143 metri), būves, neskaitot 1435 būvniecību. mm sliedes. Darbi uzsākti 20.07.2023. un plānots pabeigt līdz 15.05.2027. (CEF9 finansējums).
2.B sadaļa — projekta dienvidu daļa:
• Stacijas ēkas laukuma līmenis: jumts, fasādes, MEP (mehāniskās, elektriskās un santehnikas) un apdares darbi, un vertikālās pieejas;
• Platformas līmenis: platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālās pieejas;
• Stacijas ēkas zemes un pazemes līmenis: sabiedrisko un komercplatību apdares un MEP sistēmas, tehniskās telpas, dienesta tuneļi, lifti un kāpnes, Multi Modal Area (MMA, tikai galvenie risinājumi saskaņā ar VO24).
Pabeidzot 2B posmu, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību pēc 2C2 realizācijas.
RCS projektam projekta papildināmība ir ierobežota ar EISI un attiecīgajiem EISI finanšu līgumiem. Tajā pašā laikā RCS 2.B posms nesaņem atbalstu no EISI, jo iestādes šai sadaļai ir lūgušas līdzekļus tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" projektu īsteno līdz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna noteiktajam termiņam, t.i. līdz 2026. gada 31. augustam, pēc darbu pabeigšanas FIDIC inženieris izsniedz apliecinājumu, kas kalpos kā galvenais pierādījums, ka RCS būvniecība ir pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. Vienlaikus 2C2 posma ietvaros no CEF9 finansējuma programmas vilcienu kustības uzsākšana un objekta nodošana ekspluatācijā uzsākšana (tai skaitā testēšana, 1520 mm dzelzceļa sliežu ceļu nodošanu ekspluatācijā) paredzēta līdz 2026.gada 31. decembrim , kad tiks pilnībā pabeigti tieši ar RCS būvniecību nesaistīti darbi, kas ir labiekārtošanas darbi, saistītie darbi, kuru pabeigšanā, testēšanā un attiecīgo atzinumu izsniegšanā iesaistītas trešās puses un izsniegts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apliecinājums.
Noteikumu projekta protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina RCS stacijas dienvidu daļas pabeigšanu un nepieciešamā finansējuma plūsmas nepārtrauktību. Veicot risku analīzi attiecībā uz RCS projekta finansēšanu līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar aģentūru, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
1) netiek piešķirts AF fonda finansējums RCS projekta īstenošanai, un līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar aģentūru izlietoto finansējumu nav iespējams attiecināt no AF finansējuma. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema un riska mazināšanai sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar aģentūru un citām iesaistītajām pusēm par projekta iesnieguma dokumentācijas sagatavošanu.
2) izdevumi, kas veikti līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija izstrādā normatīvo regulējumu par RCS projekta īstenošanu, precīzi nosakot projekta ietvaros attiecināmās izmaksas un īstenošanas nosacījumus. Riska mazināšanai aģentūra un citas iesaistītās puses nodrošinās sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” konsultatīvo atbalstu.
Noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” vairākus avansa maksājumus un starpposma maksājumus, nosakot to kopējo izteiksmi 100% apmērā no AF finanšu līdzekļiem, kas piešķirti RCS ēkas dienvidu daļas ēkas būvniecības ieceres īstenošanai, jo sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir kapitālsabiedrība, kuras rīcībā nav finanšu līdzekļi, kas ļautu segt ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ir pieejami finanšu līdzekļi tikai tās administratīvās darbības nodrošināšanai, nevis projekta īstenošanai paredzētie finanšu līdzekļi. Projekti tiek īstenoti no CEF fondu finanšu līdzekļiem un valsts budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem, un atbilstoši noslēgtajiem projektēšanas, būvdarbu, autoruzraudzības, u.c. pakalpojumu līgumiem maksātājs ir Satiksmes ministrija.
Attiecīgi, ja netiks paredzēti avansa maksājumi 100% apmērā, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” nebūs iespējas veikt norēķinus noteiktajos termiņos un noteiktajā apmērā par paveiktajiem būvdarbiem, autoruzraudzības un būvuzraudzības, un inženiera pakalpojumiem, kā to paredz jau noslēgtie līgumi.
Vienlaikus ir jāatzīmē risks, ka laicīgi neuzsākot RCS būvniecību, to nebūs iespējams kvalitatīvi pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. Attiecīgi, lai šo risku mazinātu, protokollēmumā tiek piedāvāti šādi risinājumi:
1) atļaut nekavējoties uzsākt Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas dienvidu daļas investīciju projekta īstenošanu vēl pirms Eiropas Komisijas lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanu;
2) vienlaikus ar atļauju uzsākt šī protokollēmuma 4.1.apakšpunktā minēto projektu, Satiksmes ministrijai izmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” projekta avansa maksājumu 13 310 000 euro apmērā, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu 2 310 000 euro apmērā, Satiksmes ministrijai pieprasot finansējumu no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ieplānošanai Satiksmes ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” atsevišķā apakšprogrammā;
3) pēc Padomes īstenošanas lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanu un līguma noslēgšanas ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru, Centrālajai un finanšu līgumu aģentūrai turpmāko maksājumu veikšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” ņemt vērā šī protokollēmuma 4.2.apakšpunktā paredzēto avansa maksājumu, lai veikto maksājumu apmērs nepārsniegtu šī protokollēmuma 3.punktā noteikto Atveseļošanas fonda un valsts budžeta finansējumu apmēru.
Investīcijas ietvaros īstenojamais 1.1.1.1.i.1.saistītais pasākums (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā) atbilst intervences laukam 078 – Multimodāls transports (TEN-T).
Paredzamās investīcijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu - Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07). Vadlīnijas nosaka, ka atbalsts dzelzceļa infrastruktūrai (šajā gadījumā – RCS) netiek uzskatīts par valsts atbalstu, jo publiski finansētā infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai dzelzceļa uzņēmumiem, kas nodrošina pārvadājumus RCS, ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst ES tiesību aktiem.
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts komunikācijas ietvaros par atbalstu Rīgas centrālajai stacijai savā 2019.gada 31.jūlija atbildes vēstulē Nr.087737 ir skaidrojis, ka pasažieru stacijas nav uzskatāmas par dzelzceļa infrastruktūru Direktīvas Nr.2012/34/ES 1.pielikuma izpratnē, līdz ar to, atbalsts tām nav izslēdzams pamatojoties uz Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktu. Taču ir maz ticams, ka atbalsts stacijām kvalificētos kā valsts atbalsts, jo Eiropas komisijas izpratne ir, ka “[..] dzelzceļa termināla stacijas ir pakļautas likumīgam monopolam, tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci šajā tirgū, ir maz ticams, ka pasažieru stacijas projektēšanas un būvniecības daļa izkropļos konkurenci, un tādēļ ir maz ticams, ka tām būtu valsts atbalsts” (skatīt lietas SA.54468 (2019/PN) „The Rail Baltica Riga Central Terminal and related railway infrastructure (Project)” materiālus, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministrijas 08.08.2019. vēstuli Nr.7-2/18/3677). Šī brīža apstākļi kontekstā ar dzelzceļa staciju monopolstāvokli nav mainījušies, Eiropas Komisijas 2019.gadā sniegtais viedoklis joprojām ir attiecināms un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā to, ka papildpakalpojumi, kurus plānots sniegt RCS nesaimnieciskajā infrastruktūrā, neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.32.punktam, Satiksmes ministrija veic Rail Baltica projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, lai nodrošinātu Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi un projekta īstenošanu, ievērojot Eiropas Savienības, Saeimas, Ministru kabineta un citu kompetento institūciju saistošos lēmumus, un deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" un akciju sabiedrībai "RB Rail" izveidot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un ar to saistītos objektus.
Papildus tiek veikti sekojoši grozījumi, ņemot vērā, ka 2023. gada 8. decembrī tika pieņemts Eiropas Padomes īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības (turpmāk – AF) plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – Lēmums):
1) noteikumu projekts paredz precizēt pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēja valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" noteikto sasniedzamo rādītāju "izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai" no 70 km uz 100 km, ņemot vērā, ka atbilstoši Lēmumam tika samazināta iepriekšminētā rādītāja sasniedzamā vērtība. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir informēta par sasniedzamā rādītāja vērtību, jo 2024.gada 28.februārī ar CFLA noslēgtā līguma Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 "Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" ietvaros ir iekļauts sekojošs iznākuma rādītājs: "līdz 2026. gada 31. martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 100 km" .
2) ņemot vērā, ka ar Lēmumu apstiprinātais Latvijas atveseļošanas un noturības plāna papildinājums nosaka 1.1.1.1.i. investīcijas “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.1.i.1.pasākumam (bateriju elektrovilcienu iegāde) plānotā finansējuma 74 400 000 EUR apmērā novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai un bateriju elektrovilcienu iegādi nav plānots nodrošināt AF plāna ietvaros, ir nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušiem Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.13 32. §) 2., 3. un 4. punktā dotos uzdevumus.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.190 nosaukumu, apvienojot 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1, 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītos pasākumus, un nosakot, ka visi pasākumi tiek īstenoti 1.1.1.1.i. investīcijas ietvaros un izdalot divas projektu iesniegumu atlases kārtas.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēju valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", kas turpina īstenot projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001"Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" līdz 2026.gada 31.martam.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēja valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" fiskālo ietekmi un Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdē (protokols Nr. 41.37.§) apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. un 2028. gadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz valsts bezemisiju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietotājiem, satiksmes dalībniekiem un iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību"EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” kā finansējuma saņēmēju un projekta īstenotāju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
60 000 000
0
54 627 980
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
60 000 000
0
54 627 980
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
72 600 000
0
66 099 856
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
72 600 000
0
66 099 856
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-12 600 000
0
-11 471 876
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-12 600 000
0
-11 471 876
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-12 600 000
-11 471 876
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-12 600 000
-11 471 876
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīcijas otrās projektu iesniegumu atlases kārtas plānotais kopējais finansējums ir 114 627 980 euro, ko 100% apmērā veido AF finansējums (2025.gadā – 60 000 000 euro, 2026.gadā – 54 627 980 euro).
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas. Investīcijas īstenošanai ir nepieciešams paredzēt valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai un nepieciešamo valsts budžeta priekšfinansējumu.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.augustam. Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas. Investīcijas īstenošanai ir nepieciešams paredzēt valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai un nepieciešamo valsts budžeta priekšfinansējumu.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.augustam. Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
2025 | 2026 | Kopā | |
AF finansējums | 60 000 000 | 54 627 980 | 114 627 980 |
PVN | 12 600 000 | 11 471 876 | 24 071 876 |
Kopā | 72 600 000 | 66 099 856 | 138 699 856 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu investīcijas pasākuma īstenošanai un neatgūstamo PVN izmaksu segšanai otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta īstenošanas laikā CFLA kā maksājumu veicējs sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” pieprasīs no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Vienlaikus ievērojot to, ka ar Ministru kabineta lēmumu paredzēta atļauja izmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” avansa maksājumu 13 310 000 euro apmērā, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu 2 310 000 euro apmērā pirms līguma starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” noslēgšanas, tad nepieciešamo finansējumu avansa maksājuma veikšanai minētajā apmērā no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs Satiksmes ministrija, paredzot to ieplānošanu Satiksmes ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” atsevišķā apakšprogrammā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēc līguma starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” noslēgšanas turpmāko maksājumu veikšanā ņems vērā no Satiksmes ministrijas budžeta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” piešķirto avansa maksājumu, lai investīcijas ietvaros kopējais izmaksātais finansējums nepārsniedz Atveseļošanas fonda finansējumu 114 627 980 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai.
Vienlaikus ievērojot to, ka ar Ministru kabineta lēmumu paredzēta atļauja izmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” avansa maksājumu 13 310 000 euro apmērā, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu 2 310 000 euro apmērā pirms līguma starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” noslēgšanas, tad nepieciešamo finansējumu avansa maksājuma veikšanai minētajā apmērā no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs Satiksmes ministrija, paredzot to ieplānošanu Satiksmes ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” atsevišķā apakšprogrammā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēc līguma starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” noslēgšanas turpmāko maksājumu veikšanā ņems vērā no Satiksmes ministrijas budžeta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” piešķirto avansa maksājumu, lai investīcijas ietvaros kopējais izmaksātais finansējums nepārsniedz Atveseļošanas fonda finansējumu 114 627 980 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2024/2509 38.pants
Noteikumu projekta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam institūcija īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un noteikumu projekts attiecas uz AF investīcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un noteikumu projekts attiecas uz AF investīcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi