Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Grāmatvedības likumu (23.panta pirmā daļa) individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ir jāreģistrē ieņēmumi, izdevumi un saimnieciskie darījumi vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, ciktāl tas nepieciešams nodokļu aprēķināšanai, lai varētu sagatavot deklarācijas un veidlapas atbilstoši konkrētajā nodokļu likumā vai saskaņā ar to pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Grāmatvedības likumā (23.panta otrā daļa) noteikts, ka uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, piemēro šā likuma 10. panta trešās daļas 1. punktā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību.
Izpildot dotos uzdevumus, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā individuālais komersants un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro (turpmāk - persona) un kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un savus saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk – žurnāls).
Izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešams izvērtēt MK 188 iekļauto regulējumu, un, ciktāl tas nepieciešams, to pilnveidot un saskaņot ar citos grāmatvedības jomas normatīvajos aktos, iedzīvotāju ienākuma nodokli un mikrouzņēmumu nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Jāatzīmē, ka persona, kas ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāja, gada saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantā  noteikto. Personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Savukārt, persona, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, to nosaka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.
Žurnāla forma tiek aktualizēta atbilstoši grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecībā uz kārtību, kādā nosakāms fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības, kā arī Satversmes tiesas 2022.gada 7.janvāra spriedumam lietā Nr. 2021-06-01.
 

 

 

Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu  izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts), kurā:
1) saglabātas pašreiz MK 188 ietvertās vispārējās prasības attiecībā uz šo noteikumu subjektu loku, grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu, kā arī attiecībā uz tajos noteikto, ka grāmatvedības reģistros jāuzrāda saimnieciskās darbības naudas plūsma, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos datus, kā arī veiktu mantas, t.sk. pamatlīdzekļu nolietojuma, un norēķinu kontroli. Pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu veic, izmantojot Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 4.³ pielikumā minētās veidlapas;
2) no vispārējām prasībām izslēgta norma par patentmaksātājiem noteiktajām ieņēmumu uzskaites prasībām, ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2022.gada 1.janvāra patentmaksas režīmu vairs nevar piemērot. Noteikumu projektā, tāpat kā tas noteikts MK 188, iestrādāta norma, kas nosaka, ka, ja persona saskaņā ar  likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izvēlējusies maksāt samazināto patentmaksu, tad tā ieņēmumu uzskaiti kārto atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikumiem par šā reģistra saturu;
3) saglabāts pašreiz ietvertais regulējums par saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti žurnālā, t.i., persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk – žurnāls). Žurnālu var kārtot elektroniski vai papīra reģistra veidā. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, ierakstiem izmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnālu. Persona, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, ierakstiem izmanto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnālu;
4) saglabāta iespēja atkāpties no žurnāla kārtošanas personām (iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem), kas izmanto tikai bezskaidrus norēķinus. Šādos gadījumos maksājumu konta izraksts par saimnieciskajiem darījumiem tiek izmantots, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus. Noteikumu projekts papildināts ar šādu iespēju atkāpties no žurnāla kārtošanas arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē (vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums — speciāls nodokļa aprēķināšanas, ieturēšanas un uzskaites risinājums, kas piemērojams likuma "Par nodokļiem un nodevām"  noteiktajā kārtībā, ievērojot konkrētā nodokļa likuma nosacījumus.). Noteikumu projektā paredzēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu un veic gan bezskaidras, gan skaidras naudas norēķinus, var atkāpties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnāla kārtošanas, skaidrās naudas saimnieciskās darbības ieņēmumus reģistrējot brīvas formas ieņēmumu sarakstā un šo skaidro naudu iemaksājot Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajā kārtībā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā;
5) precizēta norma par elektroniski sagatavotā žurnāla izdrukas nepieciešamību, nosakot, ka tā jāizdrukā pēc nepieciešamības;
6) noteikumu projektā nav iekļauts punkts par papīra veidā sagatavota žurnāla prasībām, t.i., ka  žurnāla lapas numurē no pārskata (taksācijas) gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu un zīmogu, ja tāds ir. Šāds punkts nav iekļauts, ņemot vērā šā brīža situāciju un praktizējošo grāmatvežu priekšlikumu Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra noteikumu Nr.625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" sagatavošanas procesā svītrot šo prasību kases grāmatai;
7) saglabātas un precizētas žurnāla kārtošanas prasības par sagatavošanas periodiskumu, paredzot, ka ieņēmumi un izdevumi tiek uzrādīti par  katru pārskata periodu, t.i., mēnesi, kā arī noteikts, uz kādiem sagatavotajiem  ārējiem (piemēram, bankas konta izraksts, kases čeks, VID reģistrēta kvīts vai biļete) un iekšējiem (piemēram, pašu sagatavots kases ieņēmumu vai izdevumu orderis) dokumentiem pamatojoties var veikt ierakstus žurnālā. Papildināts, ka žurnālā jāuzrāda arī tie ārpus saimnieciskas darbības gūtie ieņēmumi, kurus persona iegulda saimnieciskajā darbībā (turpmāk - personiskie ieguldījumi), kā arī jāuzrāda ar saimnieciskās darbības ieņēmumu gūšanu nesaistītie izdevumi, kuri radušies, personai izņemot līdzekļus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem, lai tos izlietotu personiskajām vajadzībām;
8) papildus noteiktajai normai par  ierakstu veikšanu hronoloģiskā secībā, skaidrības pēc papildināts, ka žurnālā ieņēmumus un izdevumus reģistrē (ieraksta) hronoloģiskā secībā pēc naudas plūsmas, t.i., ieņēmumus norāda to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī;
9) saglabāta prasība par žurnālā lietoto vērtības mēru (euro), valodu (latviešu), žurnāla formu izvēli (elektroniska formāta vai papīra formāta), žurnāla ailes sadalīšanu sīkāk, ja tas nepieciešams detalizētai informācijas uzskaitei saistībā ar saimnieciskās darbības specifiku vai nodokļu vajadzībām;
10) noteikumu projektā saglabāta prasība, ka personai, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, aizpildot attiecīgās ieņēmumu žurnāla ailes (12. un 13. aili), jāievēro likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktais, kas ir  saimnieciskajā darbībā gūtie ieņēmumi, bet, aizpildot izdevumu attiecīgās ailes (19., 20., 21.aili), jānorāda tādi izdevumi, kas šajā likumā noteikti kā saimnieciskās darbības izdevumi;
11) pārskatīti žurnāla (1.pielikums) ieņēmumu un izdevumu uzrādīšanas nosacījumi personām, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji un ierakstiem izmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnālu, svītrotas normas par noteikto ierobežojumu 80% apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem  un tām paredzētās izveidotās ailes,  kas saistītas ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.¹ daļas piemērošanu, jo šīs normas nav spēkā no 2022.gada 7.janvāra saskaņā ar Satversmes tiesas 2022.gada 7.janvāra spriedumu;
12) skaidrības labad žurnāls (1.pielikums) papildināts ar jaunu aili "Apgrozījums", kurā uzrādāmi ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas (12.aile), ieņēmumu no citiem saimnieciskās darbības veidiem (13.aile) un subsīdiju (14.aile) kopsumma. Savukārt žurnāla 20. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem" varēs uzrādīt izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no citiem saimnieciskās darbības veidiem, kā arī atsavināto pamatlīdzekļu (ja to atsavināšanas vērtība uzrādīta ieņēmumos) atlikušo vērtību;
13) precizēts žurnāla 23.ailes (1.pielikums) nosaukums "Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu", svītrojot vārdu "ienākuma", jo šajā ailē tiek iekļautas summas, kuras nedrīkst attiecināt uz izdevumiem, aprēķinot ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, bet arī pašnodarbinātās personas par sevi maksājamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 
Ņemts vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, nav atskaitāmas kā saimnieciskās darbības izdevumi. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir atskaitāmas no gada apliekamo ienākumu apjoma kā attaisnotie izdevumi, bet kā saimnieciskās darbības izdevumi saskaņā ar šā likuma 11.panta trešās daļas 7.punktā noteikto ir atskaitāmas tikai par darbiniekiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turklāt ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību", kas stājas spēkā 2022.gada 14.janvārī un ir piemērojami, aizpildot deklarāciju par 2021. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem, noteikts, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas pielikumu D3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības" par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tās ir iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos, ir jāveic apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības koriģēšana, to palielinot;
14) pārskatītas un vienkāršotas prasības ieņēmumu un izdevumu  uzrādīšanai personām, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un ierakstiem izmanto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnālu (turpmāk – MUN maksātāja žurnāls). Ņemts vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir vienkāršots nodokļa režīms un tā aprēķināšanai būtiski ir tikai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ieņēmumi. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs maksā mikrouzņēmumu nodokli no visiem ieņēmumiem, tādējādi MUN maksātāja žurnālā iekļauta tikai aile  "apgrozījums (ieņēmumi)" un aile "Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz apgrozījumu", nav vairs  izdalīta atsevišķa aile "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas". Tāpat arī MUN maksātāja žurnālā iekļauta tikai viena izdevumu aile "Izdevumi", jo mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanai nav nepieciešams izdalīt atsevišķus izdevumu veidus. Paredzēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs pats var izvēlēties uzrādīt izdevumus sīkāk, tos atsevišķi izdalot pa izdevumu veidiem. Piemēram, ja mikrouzņēmums ir darba devējs, tad var izveidot atsevišķu aili izdevumiem, kas saistīti ar darbinieku darba samaksas aprēķināšanu;
15) noteikumu projekts papildināts ar jaunu VII nodaļu "Izdevumu precizēšana" - lai atvieglotu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību un aizpildītu iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarāciju, tiek noteikta kārtība, kādā tiek precizēti žurnālā (1.pielikums) uzrādītie izdevumi. Persona pārskata gada beigās precizē izdevumus, izmantojot noteikumu projektā noteikto reģistru "Saimnieciskās darbības izdevumu precizēšanas reģistrs" (3.pielikums). Lai aprēķinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par sevi, izdevumu precizēšanai šo reģistru var izmantot katru mēnesi;
16) noteikumu projektā saglabātas MK 188 noteiktās normas par pamatlīdzekļu, krājumu un citu grāmatvedības reģistru (piemēram, analītiskās uzskaites reģistru debitoru parādu uzskaitei, kreditoru parādu uzskaitei, darbinieku, samaksāto nodokļu vai līgumu) uzskaiti;
17) stājoties spēkā noteikumu projektam, spēku zaudēs MK 188;
18) lai persona varētu pielāgoties jaunajam regulējumam par žurnālā ietverto ieņēmumu un izdevumu uzskaites aiļu aizpildīšanas kārtību, persona ir tiesīga 2022. pārskata gadā turpināt kārtot 2022. gada sākumā atbilstoši MK 188 noteiktajām prasībām iekārtoto žurnālu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar nodokļu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.