Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – projekts) mērķis ir nodrošināt finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām. Projekts stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajam.

Vispārējā kārtība

Likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” valsts budžeta programmā 02.00.00 ”Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināta apropriācija 82 570 325 euro apmērā. Ņemot vērā, ka 2022.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā nebija skaidrs par 2022.gadā papildus nepieciešamā  finansējuma apmēru Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” tika iekļauts 53.pants par finanšu ministram dotām tiesībām palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, palielināt šā likuma 8.pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2022.gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
 

-

Latvijas ekonomiku un publiskās finanses turpina skart Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu balstītajā fiskālajā politikā. 2020.gadā ES tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ES dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020.gadā tik, cik ir nepieciešams Covid-19 pandēmijas izsauktā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. ES fiskālās politikas regulējums arī 2021.gadā ļauj atkāpties no iepriekš noteiktajiem deficīta mērķiem. Fiskālās disciplīnas likuma 12.pants paredz līdzīgu iespēju atkāpties no 0,5% strukturālā deficīta ievērošanas nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. ES vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana bija pamats tam, lai aktivizētu Fiskālās disciplīnas likuma 12.pantā noteikto atkāpes nosacījumu. Izstrādājot likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir noteiktas plašākas iespējas atkāpties no Fiskālās disciplīnas likuma skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem.
EK ir paziņojusi par vispārējās izņēmuma klauzulas saglabāšanu 2022.gadā, un to, ka vidējā termiņā EK atbalsta pakāpenisku budžeta deficīta samazinājumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 33.pants ir papildināts ar jaunu otro daļu, nosakot, ka, izstrādājot likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” un izpildot minētos likumus, netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7.panta trešās daļas un 9., 10. un 13.panta nosacījumi, bet tiek piemēroti saskaņā ar Padomes 1997.gada 7.jūlija regulas (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 5.panta otro daļu izdotā atzinuma nosacījumi.
Šis regulējums paredz, ka likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādē un izpildē netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma fiskālie nosacījumi, tā vietā piemērojot ES Padomes rekomendācijas fiskālās politikas jomā.
EK 2021.gada 2.jūnija fiskālās politikas rekomendācijas (ES Padome šīs rekomendācijas pieņēma šā gada 18.jūnijā) 2022.gada budžeta sagatavošanā atšķirībā no 2021.gada, kad no EK un Padomes puses tika pieļauta vispārējās valdības deficīta palielināšana tādā apmērā, kas nepieciešams Covid-19 krīzes mazināšanai, paredz jaunus nosacījumus:
Kārtējie izdevumi. Ir jākontrolē nacionāli finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums. EK nacionāli finansētos primāros kārtējos izdevumus definē kā vispārējās valdības budžeta izdevumus, no kuriem atskaitīti parāda apkalpošanas izdevumi, kapitālie izdevumi, kārtējie ES fondu izdevumi (ES budžeta daļa), kā arī Covid-19 ārkārtas atbalsta izdevumi. Savukārt pieļaujamais izdevumu pieaugums kārtējā gadā tiek noteikts, balstoties uz iepriekšējā gada kārtējo izdevumu apmēru, kas ņem vērā 10 gadu vidējā potenciālā IKP pieaugumu, IKP deflatoru un diskrecionāros ieņēmumu pasākumus;
Covid-19 atbalsta pasākumi. Covid-19  ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai bez kvantitatīva ierobežojuma;
Investīcijas. Nacionāli finansēto investīciju apjomu 2022.gadā ir jāsaglabā 2021.gada apjomā. Faktiski nav noteikti ierobežojumi šī apjoma palielināšanai virs 2021.gada līmeņa, ja vien tie ir vienreizēji projekti, kas tiek pabeigti vidējā termiņā.
Vienlaikus pašreizējā brīdī pastāv liela nenoteiktība par fiskālo nosacījumu darbību 2023.gadā un turpmākajos gados. Vispārējā izņēmuma klauzula ar augstu varbūtību tiks atcelta 2023.gadā, bet saglabājas neskaidrība par to, kāda būs deficīta samazināšanas trajektorija un vai Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi līdz tam laikam netiks grozīti.