Anotācija

24-TA-1216: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ņemot vērā, ka ir nepieciešams attiecināt arī uz valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem, kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros cietuši valsts aizsardzības civilā dienesta veicēji.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Valsts aizsardzības dienesta likuma 30. panta trešā daļa nosaka, ka kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros dienesta laikā cietuši valsts aizsardzības dienesta karavīri un alternatīvā dienesta veicēji, nosaka Ministru kabinets.
Valsts aizsardzības dienesta likums paredz valsts aizsardzības dienesta veidu - valsts aizsardzības civilo dienestu, ir nepieciešams valsts aizsardzības civilā dienesta veicējus arī iekļaut Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumos Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība””. Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma tiesību normām, valsts aizsardzības civilā dienesta veicēju statuss būs līdzvērtīgs nodarbināto statusam Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs, kurās šīs personas pildīs dienestu.
Ir paredzams (vadoties pēc citu valstu pieredzes publiski pieejamajiem datiem), ka valsts aizsardzības civilā dienesta veicēju skaits katru gadu varētu būt 1% līdz 2% no kopējā valsts aizsardzības dienesta iesaukuma. Atbilstoši Aizsardzības ministrijas prognozei ilgtermiņā, par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu, alternatīvā dienesta veicēju skaits katrā iesaukumā tuvākajos gados varētu būt līdz 20 personām, bet ilgtermiņā no 40 līdz 80 personām.
Šobrīd Valsts aizsardzības dienesta likums paredz, ka civilais dienests tiek veikts Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs, līdz ar to par darba devēju uzskatāma tā iestāde, kurā alternatīvā dienesta veicējs pildīs šo dienestu.
Smagu un letālu nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanai būs piemērojama tāda pati kārtība kā attiecībā uz nodarbinātajiem, proti, tos izmeklēs Valsts darba inspekcija, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", lai precizētu noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu un noteiktu, ka arī attiecībā uz valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem tiks izmeklēti un uzskaitīti nelaimes gadījumi.

Risinājuma apraksts

Noteikumu projekts paredz:

1. Papildināt noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu ar norādi uz Valsts aizsardzības dienesta likuma 30. panta trešo daļu.

2. Izteikt 3. punktu piedāvātajā redakcijā.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija