Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, palielinās to saimnieciskās darbības veicēju izdevumi, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), uzliekot par pienākumu autoratlīdzības izmaksātājam ieturēt iedzīvotāju ienākumu nodokli no ieņēmumiem līdz 25 000 euro gadā 25 % apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 % apmērā, kā arī kompensēt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas starpību autoratlīdzības saņēmējiem gadījumos, kad autoratlīdzības saņēmēji nav veikuši šīs iemaksas minimālajā apjomā. Rezultātā šiem uzņēmējiem būtiski palielinās uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas. Vairums uzņēmēju, kuri veic autoratlīdzību izmaksas, darbojas kultūras un mediju nozarēs.  

Likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu.

Jēdziena “radošā persona” tvērums iztulkojams, piemērojot Autortiesību likumu un Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Saskaņā ar Autortiesību likumu autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrēts darbs (1.panta 1.punkts), bet izpildītājs – aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu (1.panta 10.punkts). Savukārt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona — autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē —, ja: 1) tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs; 2) tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās; 3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē; 4) šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka minētais likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Līdz ar to secināms, ka Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā ietvertais regulējums attiecas uz ierobežotu radošo personu loku ierobežotās radošajās jomās (izslēdzot mediju nozari) un būtu uztverams kā speciālais likums iepretim Autortiesību likumā ietvertajam vispārīgajam regulējumam.

Tādējādi likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā iekļautais deleģējums ir attiecināms uz visām fiziskām personām – autoratlīdzību saņēmējiem kultūras un mediju nozarē.

Lai kompensētu pieaugušās izmaksas tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), primāri kultūras un mediju nozarēs, likumdevējs, pieņemot likumu „Par valsts budžetu 2021.gadam”, noteica, ka 2021.gada budžetā paredzams finansējums 1 700 000 euro apmērā radošo personu atbalsta programmas īstenošanai, likuma pārejas noteikumos nosakot, ka atbalsta programmas nosacījumi saskaņojami Ministru kabinetā. Līdz ar to Kultūras ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai", kas tiek virzīts vienlaikus ar Projektu, ietverti nosacījumi atbalsta programmas īstenošanai, nosakot, ka atbalstu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, ja:
1. tie līdz 2021.gada 1.janvārim ir reģistrējuši savu pamata vai papildu darbības veidu atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai: 58.13; 58.14; 59.11; 59.12; 59.13; 59.14; 59.20; 60.10.; 60.20; 63.12; 63.91; 90.01; 90.02; 90.03; 90.04; 91.01; 91.02; 91.03 un 93.29;
2. tie līdz 2021.gada 1.janvārim darbojas ne mazāk divus pilnus kalendāros gadus;
3. tie 2019. un 2020.gadā fiziskajām personām ir izmaksājuši autoratlīdzības;
4. tie 2018.  vai 2019. vai  2020. vai 2021.gadā ir saņēmuši Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai vai Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu mediju atbalsta fonda ietvaros;
5. tiem iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Informāciju par saimnieciskās darbības veicējiem Kultūras ministrija plāno iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes www.vid.gov.lv publiskās datu bāzes.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai" paredz arī iesniegumu iesniegšanas, izvērtēšanas un izmaksas kārtību, tostarp nosakot, pēc kādas formulas saimnieciskās darbības veicējs aprēķina atbalsta apmēru – saimnieciskās darbības veicējs atbalstu aprēķina ne vairāk 10 % apmērā no minēto noteikumu 6.3.punktā uzrādītās deklarēto autoratlīdzību vidējās kopsummas par 2019. un 2020.gadu:
 
A = (V x P)/100, kur
 
A = aprēķinātā atbalsta summa;
V = (2019.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma + 2020.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma)/2;
P = 10%.

Atbalsta apmērs 10 % apmērā tiek noteikts, jo vidēji par šādu apmēru ir palielinājušies izdevumi par radošo personu nodarbināšanu.

Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi.

Ja visiem saimnieciskās darbības veicējiem aprēķinātā atbalsta kopsumma pārsniedz pieejamo finansējumu, tad tā proporcionāli tiek samazināta, ņemot vērā pieejamo finansējumu.

Atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2021.gadam” noteiktajam atbalsts ir vienreizējs un tiek uzņēmējiem sniegts tikai 2021.gadā, ņemot vērā to, ka attiecībā uz nākamajiem gadiem uzņēmējiem ir iespējams plānot savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā pieaugušās autoratlīdzību izmaksas, līdz ar to turpmāks atbalsts ietekmētajām nozarēm vairs nebūs nepieciešams.