Anotācija (ex-ante)

Direktīva 2018/2001 norāda uz šādiem šķēršļiem: “Vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izvēlēties jebkādu atjaunojamās enerģijas kopienu subjekta formu ar noteikumu, ka šāds subjekts, rīkojoties savā vārdā, var īstenot tiesības un uz to var attiekties konkrēti pienākumi. Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu plašu līdzdalību, atjaunojamās enerģijas kopienām vajadzētu spēt palikt autonomām no atsevišķiem locekļiem un citiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem, kuri ir kopienas locekļi vai kapitāldaļu turētāji vai kuri ar kopienu sadarbojas citos veidos, piemēram, ar investīcijām. Iespējai piedalīties atjaunojamās enerģijas projektos vajadzētu būt atvērtai visiem potenciāliem vietējiem dalībniekiem, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām neizdevīgo stāvokli, kas saistītas ar to raksturīgajām iezīmēm lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita ziņā, ietver pasākumus, kas atjaunojamās enerģijas kopienām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū. Atjaunojamās enerģijas kopienām būtu jāspēj savstarpēji dalīties ar enerģiju, kas tiek saražota to kopienai piederošajās iekārtās. Tomēr kopienu locekļi nebūtu jāatbrīvo no tādām attiecīgajām izmaksām, maksām, nodevām un nodokļiem, kas līdzīgā situācijā būtu jāsedz galapatērētājiem, kas nav kopienu locekļi, vai ražotājiem, vai ja minētajiem pārvedumiem tiek izmantota publiskā tīkla infrastruktūra."

Šķēršļi ir izvērtēti arī COM RES projekta ietvaros. Autori analizē, ka energokopienu izveidei Latvijā, atšķirībā no citām valstīm primārā motivācija ir ekonomiskais ieguvums, mazāk vides (klimata) aspekti, kas salīdzinoši ir zemāks kopējais motivācijas līmenis.
Energokopienu izveidei barjera ir funkcionējošu biznesa modeļu, kā arī praktiskas trūkums.
Barjera ir pieredzes trūkums dalīšanās ekonomikas jomā un negatīva pieredze vai tās trūkums ar kopīpašumu.
Energokopienu veidošanai ir nepieciešama pašvaldību ieinteresētība un vietējo aktīvistu, jeb “čempionu” rašanās.
Energokopinas nevar veidoties bez atbilstošas likumdošanas bāzes un normatīvajam regulējumam jābūt prognozējam ilgākā termiņā. Jo īpaši nepieciešams regulējums elektroenerģijas kopīgošanai.
Būtiska barjera ir tehnoloģisko un organizatorisko prasmju trūkums. To var palīdzēt novērst attiecīgu sadarbības organizāciju un tīklu veidošanos. Latvijā īpaša loma būs plānošanas reģioniem, kur vairums plānošanas reģionu jau šobrīd iesaistās semināru un projektu organizēšanā.[1]

COME RES noslēdzošās rekomendācijas politikai īstermiņa rīcības ilgtermiņa vīzijas sasniegšanai analizē, ka Latvijā vispārējais tiesiskais ietvars, ar kuru pārņem Direktīvas 2018/2001 nosacījumus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas energokopienām, tika pieņemts 2022. gada jūlijā, taču pilnīga pārņemšana vēl nav pabeigta (ir nepieciešams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus). Grozījumi Enerģētikas likumā definē “enerģijas kopienu” kā vienotu terminu, kurā tiek iekļautas atjaunojamās enerģijas energokopienas un elektroenerģijas energokopienas. Energokopiena var atbilst atjaunojamās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem. Pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā ieviesa elektrības kopīgošanas konceptu kolektīvām pašpatēriņa shēmām un enerģijas kopienām, savukārt atjaunojamās enerģijas energokopiena tiek noteikts kā jauns elektrības tirgus dalībnieks ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem tirgus dalībniekiem. Ir svarīgi novērst tādus nosacījumus, kuri varētu ierobežot pašvaldību iesaistīšanos atjaunojamās enerģijas energokopienas.[2]

Energokopienu izveidošanas šķēršļi un rekomendācijas Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas veidotājiem analizēta arī ES līmenī.
Galvenie šķēršļi un rekomendācijas:
Neatbilstošas vai pārmērīgas administratīvas procedūras. Rekomendācija – energokopienu regulējumā jāņem vērā arī vides un sociālie ieguvumi, tāpēc uz tām nevar attiecināt tikai parastos tirgus dalībnieku nosacījumus.
Korporatīvās kultūras trūkums un neskaidras definīcijas. Rekomendācija: lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams veidot vienas pieturas aģentūras.
Nepietiekama pieeja banku finansējumam vai citiem finanšu mehānismiem. Rekomendācija: Nepieciešams veidot specifiskas atbalsta programmas energokopienām.
Finanšu un prasmju  trūkums energokopienas organizācijas fāzei. Rekomendācija: veidot sadarbības tīklus un atbalsta organizācijas. [3]

[1] https://come-res.eu/fileadmin/user_upload/Resources/Factsheets_policybriefs/COME-RES-policy-brief-4-LT.pdf
[2] https://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/04/3-Rekomend%C4%81cijas-Co2mmunity-LAT.pdf
[3] https://euagenda.eu/publications/energy-communities-a-brief-explainer-for-managing-authorities-in-central-and-eastern-europe

Šis regulējums rada priekšnoteikumus, lai pakāpeniski novērstu šķēršļus energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, darbībai.

Noteikumu projekts paredz ieviest kārtību, kurā izveido energokopienu reģistru (turpmāk – reģistrs), veic energokopienu reģistrāciju un izslēgšanu no energokopienu reģistra, kā arī atkārtotu  reģistrāciju, un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu. Noteikumi paredz, ka reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) un nodrošina tā publisku pieejamību bez maksas elektroniskā veidā, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un fiziskas personas datu aizsardzību. Reģistrs ir iekļauts Biroja uzturētajā elektroniskajā Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS).

Atbilstoši Direktīvas 2018/2001, kura nosaka, ka atjaunojamās enerģijas kopiena ir juridiska persona, kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta, un Direktīvas 2019/944 prasībām, kuras nosaka, ka iedzīvotāju energokopiena ir tiesību subjekts, kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi, tāpēc noteikumu projektā ir noteikts, ka energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi, ir neatkarīgi un to darbība ir balstīta uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību.

Kritēriji iedzīvotāju energokopienu teritoriālajai saistībai ar enerģijas ražošanas iekārtu ir katras dalībvalsts kompetencē. Savukārt, atjaunojamās enerģijas kopienai ir noteikta prasība Direktīvā 2018/2001, kas nosaka, ka atjaunojamās enerģijas kopienu faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta. Ņemot vērā, ka Latvijas energokopienu sistēma paredz, ciktāl ES direktīvas un attiecīgi Enerģētikas likuma nenosaka atšķirīgu kārtību, iespējami līdzīgus nosacījumus elektroenerģijas kopienām un atjaunojamās enerģijas kopienām, tad noteikumu projekts paredz ka energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts, kurš tai pieder vai arī tā to apsaimnieko, atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Kā arī ir noteikts, ka elektroenerģijas energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts ir pieslēgts elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta elektroenerģijas sistēmas operatora īpašumā. Ja atjaunojamās enerģijas energokopiena darbojas siltumapgādes jomā, tās kopīgošanas objekti atrodas viena siltumapgādes sistēmas operatora licences zonā, un ir pieslēgti attiecīgā siltumapgādes sistēmas operatora īpašumā esošajai siltumapgādes pārvades un sadales sistēmai.

Atbilstoši 2009. gada 27. oktobra ministru kabineta noteikumu Nr. 1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.1. punktam, kurš nosaka, ka elektroenerģijas apgādē nepieciešams regulēt elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu, tāpēc ir noteikts, ka elektroenerģijas kopīgošanas objekta kopēja uzstādītā ražošanas jauda nevar pārsniegt vienu megavatu.

Direktīvas 2019/944 4. pants paredz to, ka dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, tāpēc nebūtu jāierobežo energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedri elektroenerģijas tirgotāja izvēlē. Lai gan tirgotāja izvēle lietotājiem ir iespējama, izvērtējot izmaksas, kas rodas dodot iespēju lietotājam vienlaicīgi būt ar vairākiem elektroenerģijas kopīgošanas līgumiem, secināts, ka šādu opciju noteikumu projektā nav nepieciešams noteikt. Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedriem, kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens elektroenerģijas tirgotājs, elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram. Turklāt, elektroenerģijas ražošanas maksimālā jauda, kas pieslēdzama sadales sistēmas operatoram ir noteikta līdz 15 MW, kas izriet no tehnoloģiskām iespējām Baltijā un ierobežojumiem, kas noteikti Regulā 2016/631.

Pirms tiek noslēgts jauns elektroenerģijas kopīgošanas līgums ar elektroenerģijas tirgotāju ir jāatbilst trīs kritērijiem: (1) jāsaņem atļauja no Biroja atbilstoši elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta kārtībai, gadījumos, ja plānota pieslēgtā jauda pārsniedz 500 kilovatus, (2) jāsaņem atļauja no sadales sistēmas operatora, kas noteikts noteikumu projektā, (3) kā arī energokopienām ir nepieciešams reģistrēties energokopienu reģistrā.

Papildus noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ir ietverama tāda informācija kā līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta, elektroenerģijas kopīgošanā radušos ieņēmumu sadales kārtība starp elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedriem, kā arī to izmaksas kārtība un cita informācija.

Tirgotājam ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot sistēmas operatoram par līguma izbeigšanu ar energokopienu vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi. Kā arī, lai atvieglotu energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, veidošanās procesu un piedāvājumu informācijas apmaiņu elektroenerģijas tirgotājam, kurš sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem lietotāju, ir noteikts pienākums savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par vismaz vienu elektroenerģijas kopīgošanas piedāvājumu.

Aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi
Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas aktīvie lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedri slēdz savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas kopīgošanu. Pēc vienošanās noslēgšanas aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi, slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas tirgotājs nekavējoties paziņo sistēmas operatoram par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas savstarpēji noslēgtajos līgumos.

Energokopiena
Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā, iesniedzot iesniegumu Birojam atbilstoši noteikumu projekta 1.pielikumam. Reģistrēšanās iesniegumam energokopiena pievieno sekojošus dokumentus: 1) energokopienas statūtu kopiju; 2) energokopienas objektu sarakstu; 3) energokopienu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un uzkrāšanas iekārtu īpašumtiesību apliecinošos dokumentus; 4) iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmumu par energokopienu izveidi un reģistrāciju. Ņemot vērā, ka energokopiena var tikt reģistrēta kā dažādas juridiskās formas, ar dalībnieku sapulci saprot sanāksmi, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj par energokopienu pamatjautājumiem. Pēc energokopienas reģistrēšanas energokopiena slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas tirgotājs nekavējoties paziņo sistēmas operatoram par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes energokopienai tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas savstarpēji noslēgtajos līgumos.

Noteikumi nosaka energokopienas reģistrācijas kārtību, nepieciešamos dokumentus, gadījumus, kad energokopienu izslēdz no reģistra. Izmantotā pieeja ir, ka visas darbības notiek elektroniski un netiek prasītas liekas procedūras un dokumenti. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, energokopienai ir noteiktas prasības, kurām tai ir jāatbilst. Energokopienas reģistrācijas stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt energokopienu reģistrā un izslēgt energokopienu no reģistra, ja energokopiena neatbilsts noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu paredzēts, ka ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, kā arī Birojs pārliecinātos par energokopienu faktisko darbošanos un atbilstību. Energokopienai, papildus attiecīgajai juridiskajai personai gada pārskatos normatīvajos aktos noteiktajam, katru gadu līdz 1.martam ir jāiesniedz ERIS gada pārskatu, kurā jānorāda energokopienas objektu kopējo uzstādīto jaudu megavatos, energokopienas gūtās peļņas izlietošanu pamatojošos dokumentus, katras energokopienas īpašumā vai lietošanā esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu (megavatstundās/gadā) un energokopienas gada kopējo elektroenerģijas patēriņu (megavatstundās/gadā). Noteikumu projekts paredz, ka Birojs reģistrā iekļauj aktuālākos datus par energokopienu, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Lai informētu sabiedrību un rosinātu sabiedrības iesaisti energokopienu darbībā, ir paredzēts, ka reģistra datus publicē atvērto datu portālā, izņemot tos, kuru pieejamība ir ierobežota atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu vai fiziskas personas datu aizsardzību.

Nosakot maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjomu, cita starpā ir ņemts vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu/darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei[1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai. Gadījumā, ja energokopiena patērē mazāk par 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, noteikumos ir noteikts, ka vismaz 51% no kārtējā kalendāra gada ietvaros gūtās peļņas novirza Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem. Šī norma ir ieviesta ar mērķi mazināt energokopienu komercializēšanu.

Savukārt attiecībā par centralizēto siltumapgādes sistēmu, gadījumi, kad energokopiena varētu vēlēties ražot un nodot siltumenerģiju, ņemot vērā, ka šādi gadījumi tuvākā laikā nav paredzami vairumā, ja vispār - konkrētās attiecības nav lietderīgi reglamentēt noteikumos, bet gan ar atsevišķu līgumu. 

[1] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy
efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf