Anotācija (ex-ante)

23-TA-691: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts), pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8 panta sesto daļu, Enerģētikas likuma 17.1 panta vienpadsmito daļu un 17.2 panta trešo daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt atjaunojamās enerģijas energokopienas, elektroenerģijas energokopienas (turpmāk abas kopā - energokopiena) un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, kādā īstenojama informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoru, līgumā ietveramo informāciju, darbības mērķa noteikšanai un statūtos obligāti nosakāmās prasības, reģistrācija kārtība un gada pārskatos sniedzamās ziņas. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijā nepastāv īpašs regulējums energokopienām vai aktīviem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, kas paredzētu kopīgošanas nosacījumus, sasvstarpējo attiecību nosacījumus starp kopienas biedriem un daļu turētājiem, tās pārstāvi un citiem elektroenerģijas lietotājiem, un energoapgādes komersantiem, tai skaitā sistēmas operatoru, reģistrācijas nosacījumus energokopienām kā arī citus nosacījumus, kuri deleģēti Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8 panta sestajā daļā, Enerģētikas likuma 17.1 panta vienpadsmitajā un 17.2 panta trešajā daļā.

Vairākas daudzdzīvokļu mājas līdz ar renovāciju ir uzstādījušas atjaunīgās enerģijas – (turpmāk - AER) iekārtas saules enerģijas kolektīvajam pašpatēriņam, kā arī dažādu projektu ietvaros paplašinās AER izmantošana mājsaimniecībās un uzņēmumos. Arī pašvaldības iestāžu ēkām, kurās enerģija tiek iegūta no AER, piemīt potenciāls izveidoties par energokopienu, kuras savukārt daļu savas saražotās elektroenerģijas izmanto sociāli maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam.

Eiropas Parlamenta un padomes direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2019/944) paredz vairākus elektroenerģijas iekšējā tirgus izmaiņas, kuru galvenais kopīgais mērķis ir energosistēmas dekarbonizācija. Lai veicinātu decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, lielāku lietotāju iesaisti un neatkarību no elektroenerģijas biržas svārstībām, Direktīva 2019/944 paredz regulējumu arī iedzīvotāju energokopienām un aktīvajiem lietotājiem.

Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas veidu attīstība, kura ir izvirzīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva 2018/2001). Direktīva 2018/2001 paredz, ka ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas ļautu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītniekiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no patērētāju iespēju veicināšanas tādā pašā apmērā kā privātmājās dzīvojošām ģimenēm. Tādējādi, lietotāji tiktu iedrošināti uzstādīt mikroģeneratorus pašpatēriņa segšanai, jo ieguvums no šādām iekārtām palielinās un to atmaksāšanās laiks ir īsāks, kā arī tiktu efektīvāk izmantoti pieejamie energoresursi.

Energokopienām un aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, ir būtiska loma sociālai ekonomiskai un ekonomiskai transformācijai Eiropā. Energokopienām izmanto dažādus nosaukumus un tās attiecas uz plaša spektra iniciatīvām, kas ietver dažādas tehnoloģijas, organizācijas veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas. Energokopienu piemēri Eiropā ir saistīti ar ekociematiem, daudzdzīvokļu mājām, sociālajām atbalsta organizācijām, kooperatīviem, pārejas iniciatīvām, neformālam asociācijām, skolām un vietējām pašvaldībām. Energokopienas var tikt izveidotas, vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī vadoties no sociāliem vai vides apsvērumiem. To izveidošanās gadījumā rodas papildu ieguvumi, kā sabiedrības labākas zināšanas par klimata un AER jautājumiem, sabiedrības lielāka socializācija u.c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīva 2018/2001 norāda uz šādiem šķēršļiem: “Vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izvēlēties jebkādu atjaunojamās enerģijas kopienu subjekta formu ar noteikumu, ka šāds subjekts, rīkojoties savā vārdā, var īstenot tiesības un uz to var attiekties konkrēti pienākumi. Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu plašu līdzdalību, atjaunojamās enerģijas kopienām vajadzētu spēt palikt autonomām no atsevišķiem locekļiem un citiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem, kuri ir kopienas locekļi vai kapitāldaļu turētāji vai kuri ar kopienu sadarbojas citos veidos, piemēram, ar investīcijām. Iespējai piedalīties atjaunojamās enerģijas projektos vajadzētu būt atvērtai visiem potenciāliem vietējiem dalībniekiem, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām neizdevīgo stāvokli, kas saistītas ar to raksturīgajām iezīmēm lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita ziņā, ietver pasākumus, kas atjaunojamās enerģijas kopienām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū. Atjaunojamās enerģijas kopienām būtu jāspēj savstarpēji dalīties ar enerģiju, kas tiek saražota to kopienai piederošajās iekārtās. Tomēr kopienu locekļi nebūtu jāatbrīvo no tādām attiecīgajām izmaksām, maksām, nodevām un nodokļiem, kas līdzīgā situācijā būtu jāsedz galapatērētājiem, kas nav kopienu locekļi, vai ražotājiem, vai ja minētajiem pārvedumiem tiek izmantota publiskā tīkla infrastruktūra."

Šķēršļi ir izvērtēti arī COM RES projekta ietvaros. Autori analizē, ka energokopienu izveidei Latvijā, atšķirībā no citām valstīm primārā motivācija ir ekonomiskais ieguvums, mazāk vides (klimata) aspekti, kas salīdzinoši ir zemāks kopējais motivācijas līmenis.
Energokopienu izveidei barjera ir funkcionējošu biznesa modeļu, kā arī praktiskas trūkums.
Barjera ir pieredzes trūkums dalīšanās ekonomikas jomā un negatīva pieredze vai tās trūkums ar kopīpašumu.
Energokopienu veidošanai ir nepieciešama pašvaldību ieinteresētība un vietējo aktīvistu, jeb “čempionu” rašanās.
Energokopinas nevar veidoties bez atbilstošas likumdošanas bāzes un normatīvajam regulējumam jābūt prognozējam ilgākā termiņā. Jo īpaši nepieciešams regulējums elektroenerģijas kopīgošanai.
Būtiska barjera ir tehnoloģisko un organizatorisko prasmju trūkums. To var palīdzēt novērst attiecīgu sadarbības organizāciju un tīklu veidošanos. Latvijā īpaša loma būs plānošanas reģioniem, kur vairums plānošanas reģionu jau šobrīd iesaistās semināru un projektu organizēšanā.[1]

COME RES noslēdzošās rekomendācijas politikai īstermiņa rīcības ilgtermiņa vīzijas sasniegšanai analizē, ka Latvijā vispārējais tiesiskais ietvars, ar kuru pārņem Direktīvas 2018/2001 nosacījumus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas energokopienām, tika pieņemts 2022. gada jūlijā, taču pilnīga pārņemšana vēl nav pabeigta (ir nepieciešams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus). Grozījumi Enerģētikas likumā definē “enerģijas kopienu” kā vienotu terminu, kurā tiek iekļautas atjaunojamās enerģijas energokopienas un elektroenerģijas energokopienas. Energokopiena var atbilst atjaunojamās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem. Pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā ieviesa elektrības kopīgošanas konceptu kolektīvām pašpatēriņa shēmām un enerģijas kopienām, savukārt atjaunojamās enerģijas energokopiena tiek noteikts kā jauns elektrības tirgus dalībnieks ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem tirgus dalībniekiem. Ir svarīgi novērst tādus nosacījumus, kuri varētu ierobežot pašvaldību iesaistīšanos atjaunojamās enerģijas energokopienas.[2]

Energokopienu izveidošanas šķēršļi un rekomendācijas Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas veidotājiem analizēta arī ES līmenī.
Galvenie šķēršļi un rekomendācijas:
Neatbilstošas vai pārmērīgas administratīvas procedūras. Rekomendācija – energokopienu regulējumā jāņem vērā arī vides un sociālie ieguvumi, tāpēc uz tām nevar attiecināt tikai parastos tirgus dalībnieku nosacījumus.
Korporatīvās kultūras trūkums un neskaidras definīcijas. Rekomendācija: lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams veidot vienas pieturas aģentūras.
Nepietiekama pieeja banku finansējumam vai citiem finanšu mehānismiem. Rekomendācija: Nepieciešams veidot specifiskas atbalsta programmas energokopienām.
Finanšu un prasmju  trūkums energokopienas organizācijas fāzei. Rekomendācija: veidot sadarbības tīklus un atbalsta organizācijas. [3]

[1] https://come-res.eu/fileadmin/user_upload/Resources/Factsheets_policybriefs/COME-RES-policy-brief-4-LT.pdf
[2] https://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/04/3-Rekomend%C4%81cijas-Co2mmunity-LAT.pdf
[3] https://euagenda.eu/publications/energy-communities-a-brief-explainer-for-managing-authorities-in-central-and-eastern-europe

Šis regulējums rada priekšnoteikumus, lai pakāpeniski novērstu šķēršļus energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, darbībai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz ieviest kārtību, kurā izveido energokopienu reģistru (turpmāk – reģistrs), veic energokopienu reģistrāciju un izslēgšanu no energokopienu reģistra, kā arī atkārtotu  reģistrāciju, un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu. Noteikumi paredz, ka reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) un nodrošina tā publisku pieejamību bez maksas elektroniskā veidā, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un fiziskas personas datu aizsardzību. Reģistrs ir iekļauts Biroja uzturētajā elektroniskajā Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS).

Atbilstoši Direktīvas 2018/2001, kura nosaka, ka atjaunojamās enerģijas kopiena ir juridiska persona, kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta, un Direktīvas 2019/944 prasībām, kuras nosaka, ka iedzīvotāju energokopiena ir tiesību subjekts, kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi, tāpēc noteikumu projektā ir noteikts, ka energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi, ir neatkarīgi un to darbība ir balstīta uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību.

Kritēriji iedzīvotāju energokopienu teritoriālajai saistībai ar enerģijas ražošanas iekārtu ir katras dalībvalsts kompetencē. Savukārt, atjaunojamās enerģijas kopienai ir noteikta prasība Direktīvā 2018/2001, kas nosaka, ka atjaunojamās enerģijas kopienu faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta. Ņemot vērā, ka Latvijas energokopienu sistēma paredz, ciktāl ES direktīvas un attiecīgi Enerģētikas likuma nenosaka atšķirīgu kārtību, iespējami līdzīgus nosacījumus elektroenerģijas kopienām un atjaunojamās enerģijas kopienām, tad noteikumu projekts paredz ka energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts, kurš tai pieder vai arī tā to apsaimnieko, atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Kā arī ir noteikts, ka elektroenerģijas energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts ir pieslēgts elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta elektroenerģijas sistēmas operatora īpašumā. Ja atjaunojamās enerģijas energokopiena darbojas siltumapgādes jomā, tās kopīgošanas objekti atrodas viena siltumapgādes sistēmas operatora licences zonā, un ir pieslēgti attiecīgā siltumapgādes sistēmas operatora īpašumā esošajai siltumapgādes pārvades un sadales sistēmai.

Atbilstoši 2009. gada 27. oktobra ministru kabineta noteikumu Nr. 1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.1. punktam, kurš nosaka, ka elektroenerģijas apgādē nepieciešams regulēt elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu, tāpēc ir noteikts, ka elektroenerģijas kopīgošanas objekta kopēja uzstādītā ražošanas jauda nevar pārsniegt vienu megavatu.

Direktīvas 2019/944 4. pants paredz to, ka dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, tāpēc nebūtu jāierobežo energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedri elektroenerģijas tirgotāja izvēlē. Lai gan tirgotāja izvēle lietotājiem ir iespējama, izvērtējot izmaksas, kas rodas dodot iespēju lietotājam vienlaicīgi būt ar vairākiem elektroenerģijas kopīgošanas līgumiem, secināts, ka šādu opciju noteikumu projektā nav nepieciešams noteikt. Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedriem, kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens elektroenerģijas tirgotājs, elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram. Turklāt, elektroenerģijas ražošanas maksimālā jauda, kas pieslēdzama sadales sistēmas operatoram ir noteikta līdz 15 MW, kas izriet no tehnoloģiskām iespējām Baltijā un ierobežojumiem, kas noteikti Regulā 2016/631.

Pirms tiek noslēgts jauns elektroenerģijas kopīgošanas līgums ar elektroenerģijas tirgotāju ir jāatbilst trīs kritērijiem: (1) jāsaņem atļauja no Biroja atbilstoši elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta kārtībai, gadījumos, ja plānota pieslēgtā jauda pārsniedz 500 kilovatus, (2) jāsaņem atļauja no sadales sistēmas operatora, kas noteikts noteikumu projektā, (3) kā arī energokopienām ir nepieciešams reģistrēties energokopienu reģistrā.

Papildus noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ir ietverama tāda informācija kā līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta, elektroenerģijas kopīgošanā radušos ieņēmumu sadales kārtība starp elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedriem, kā arī to izmaksas kārtība un cita informācija.

Tirgotājam ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot sistēmas operatoram par līguma izbeigšanu ar energokopienu vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi. Kā arī, lai atvieglotu energokopienu un aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, veidošanās procesu un piedāvājumu informācijas apmaiņu elektroenerģijas tirgotājam, kurš sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem lietotāju, ir noteikts pienākums savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par vismaz vienu elektroenerģijas kopīgošanas piedāvājumu.

Aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi
Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas aktīvie lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedri slēdz savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas kopīgošanu. Pēc vienošanās noslēgšanas aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi, slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas tirgotājs nekavējoties paziņo sistēmas operatoram par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas savstarpēji noslēgtajos līgumos.

Energokopiena
Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā, iesniedzot iesniegumu Birojam atbilstoši noteikumu projekta 1.pielikumam. Reģistrēšanās iesniegumam energokopiena pievieno sekojošus dokumentus: 1) energokopienas statūtu kopiju; 2) energokopienas objektu sarakstu; 3) energokopienu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un uzkrāšanas iekārtu īpašumtiesību apliecinošos dokumentus; 4) iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmumu par energokopienu izveidi un reģistrāciju. Ņemot vērā, ka energokopiena var tikt reģistrēta kā dažādas juridiskās formas, ar dalībnieku sapulci saprot sanāksmi, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj par energokopienu pamatjautājumiem. Pēc energokopienas reģistrēšanas energokopiena slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas tirgotājs nekavējoties paziņo sistēmas operatoram par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes energokopienai tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas savstarpēji noslēgtajos līgumos.

Noteikumi nosaka energokopienas reģistrācijas kārtību, nepieciešamos dokumentus, gadījumus, kad energokopienu izslēdz no reģistra. Izmantotā pieeja ir, ka visas darbības notiek elektroniski un netiek prasītas liekas procedūras un dokumenti. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, energokopienai ir noteiktas prasības, kurām tai ir jāatbilst. Energokopienas reģistrācijas stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt energokopienu reģistrā un izslēgt energokopienu no reģistra, ja energokopiena neatbilsts noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu paredzēts, ka ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, kā arī Birojs pārliecinātos par energokopienu faktisko darbošanos un atbilstību. Energokopienai, papildus attiecīgajai juridiskajai personai gada pārskatos normatīvajos aktos noteiktajam, katru gadu līdz 1.martam ir jāiesniedz ERIS gada pārskatu, kurā jānorāda energokopienas objektu kopējo uzstādīto jaudu megavatos, energokopienas gūtās peļņas izlietošanu pamatojošos dokumentus, katras energokopienas īpašumā vai lietošanā esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu (megavatstundās/gadā) un energokopienas gada kopējo elektroenerģijas patēriņu (megavatstundās/gadā). Noteikumu projekts paredz, ka Birojs reģistrā iekļauj aktuālākos datus par energokopienu, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Lai informētu sabiedrību un rosinātu sabiedrības iesaisti energokopienu darbībā, ir paredzēts, ka reģistra datus publicē atvērto datu portālā, izņemot tos, kuru pieejamība ir ierobežota atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu vai fiziskas personas datu aizsardzību.

Nosakot maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjomu, cita starpā ir ņemts vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu/darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei[1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai. Gadījumā, ja energokopiena patērē mazāk par 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, noteikumos ir noteikts, ka vismaz 51% no kārtējā kalendāra gada ietvaros gūtās peļņas novirza Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem. Šī norma ir ieviesta ar mērķi mazināt energokopienu komercializēšanu.

Savukārt attiecībā par centralizēto siltumapgādes sistēmu, gadījumi, kad energokopiena varētu vēlēties ražot un nodot siltumenerģiju, ņemot vērā, ka šādi gadījumi tuvākā laikā nav paredzami vairumā, ja vispār - konkrētās attiecības nav lietderīgi reglamentēt noteikumos, bet gan ar atsevišķu līgumu. 

[1] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy
efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Fiziskās personas, kuras būs energokopienu biedri vai aktīvie lietotāti, kas rīkojas kopīgi
Ietekmes apraksts
Ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju piedalīties elektroenerģijas kopīgošanā savas energokopienas ietvaros.
Juridiskās personas
  • Energokopienas
  • Elektroenerģijas sadales sistēmas operatori
  • Elektroenerģijas tirgotāji
Ietekmes apraksts
Energokopienas ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju piedalīties elektroenerģijas kopīgošanā savas energokopienas ietvaros. Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem būs nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu esošās sistēmas ietvaros. Elektroenerģijas tirgotājiem būs nepieciešams izstrādāt līgumu/ produktus uz kā pamata iepirkt elektroenerģiju no energokopienām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/10996b60-0013-4c73-93d9-b07c0989aa18

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi paplašinās funkcijas, ko veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Būvniecības valsts kontroles birojs papildu funkcijas veiks piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk