21-TA-371: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"" (turpmāk - noteikumu projekts) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) sagatavots pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) iniciatīvas, ņemot vērā likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 12.1 panta sestajā daļā noteikto, ka par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala ģeoloģiskās izpētes rezultātiem zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku. Minētajā Likuma normā ietverts deleģējums Ministru kabinetam: noteikt sniedzamās informācijas saturu un apjomu, kā arī kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts par ģeoloģiskās izpētes rezultātiem.
Papildus iepriekš minētajam, noteikumu projekts paredz nosacījumus un prasības kristāliskā pamatklintāja ģeoloģiskās izpētes veikšanai. Prasības izpētes veikšanai visiem citiem Latvijā iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem jau noteiktas grozāmajā tiesību aktā.
Papildus iepriekš minētajam, noteikumu projekts paredz nosacījumus un prasības kristāliskā pamatklintāja ģeoloģiskās izpētes veikšanai. Prasības izpētes veikšanai visiem citiem Latvijā iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem jau noteiktas grozāmajā tiesību aktā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai noteiktu prasības zemes īpašnieka informēšanai par ģeoloģisko izpēti valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, kā arī lai papildinātu ar kristāliskā pamatklintāja iežiem Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" (turpmāk - MKN 570) 1. pielikumu, tādējādi attiecinot uz tiem MKN 570 prasības par derīgo izrakteņu izpēti, un noteiktu minimālās izpētes prasības kristāliskā pamatklintāja iežiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Likumā ietverts regulējums attiecībā uz valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem (ogļūdeņraži - neapstrādāta nafta (jēlnafta) un dabasgāze, pazemes ūdeņi - saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi, un kristāliskā pamatklintāja ieži), valsts nozīmes ģeoloģisko izpēti (ģeoloģiskā izpēte, kuras mērķis ir iegūt svarīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un derīgajiem izrakteņiem (izņemot ogļūdeņražus), kam var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās) un valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem. Likuma 12.1 pants "Zemes dzīļu izmantošana sabiedrības un valsts interesēs valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos" ietver prasības zemes dzīļu izmantošanai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā un ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sniedzamās informācijas saturu un apjomu, kā arī kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts par ģeoloģiskās izpētes rezultātiem valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā. Latvijā šobrīd ir noteikti divi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali - "Dobeles struktūra" un "Inčukalna dabasgāzes krātuve". Nākotnē iespējama jaunu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu noteikšana, piemēram, gadījumā, ja Latvijā tiks plānota kristāliskā pamatklintāja iežu izpēte.
Šobrīd Latvijā netiek veikta kristāliskā pamatklintāja ģeoloģiskā izpēte. Apkopotā veidā ir pieejama informācija par 20.gs. veikto pētījumu rezultātiem un 2013. - 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu dažu metālu rūdu klātbūtnes potenciālu. 2014. gadā analizētajos paraugos konstatētas atsevišķas nelielas potenciāli vērtīgu metālu rūdu klātbūtnes pazīmes. Lai pārliecinātos par Latvijas zemes dzīļu potenciālu, nepieciešams veikt dziļo urbšanu (1 km un dziļāk) precīzai izpētei, kā arī papildu ģeofizikālo izpēti. Pašreiz pieejamā urbumu seržu informācija no 20. gs. veiktajiem urbumiem pieejama par kristāliskā pamatklintāja struktūras augšējo daļu, bet ne potenciālo slāņkopu kopumā, jo, ņemot vērā lielo dziļumu, kādā kristāliskais pamatklintājs atrodas, jebkādas darbības tajā saistāmas ar lielu finansiālu ieguldījumu un tehnisko nodrošinājumu.
Ar doto noteikumu projektu tiek plānots pilnveidot tiesību aktu normas, lai Latvijā varētu tikt uzsākta kristāliskā pamatklintāja iežu izpēte. Izpēte nepieciešamajā dziļumā (aptuveni 1km dziļumā un dziļāk), ieskaitot pirmsizpētes pētījumus un dokumentācijas sagatavošanu, kā arī pēcizpētes datu apstrādi un analīzi aizņem vairākus gadus. Saskaņā ar pieejamo informāciju Eiropas Savienībā vidēji tie varētu būt 10 gadi. Attiecīgi agrākais, kad Latvijā varētu tikt uzsākta faktiska kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve - gadījumā, ja izpētes rezultātā tiktu konstatēta iespējama vērtīgu metālu rūdu klātbūtne finansiāli pamatotos apjomos un koncentrācijās, provizoriski ir pēc 10 gadiem. Tālākie soļi pēc noteikumu projekta izstrādes būs pilnveidot tiesību aktu prasības, lai Latvijā varētu tikt veikta kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve, kas iekļauj prasību noteikšanu attiecībā uz iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu uzskaiti, atlīdzībām, kādas saņems zemes īpašnieki par to īpašumā iegūtiem kristāliskā pamatklintāja iežiem, dabas resursu nodokļa noteikšanu, iesniedzamo ģeoloģisko informāciju. VARAM 2023. - 2024. gadā plāno veikt nepieciešamos citu valstu tiesību aktu izpētes un priekšlikumu izstrādes darbus, lai sagatavotu tiesību aktu projektus minēto prasību noteikšanai.
Šobrīd Latvijā netiek veikta kristāliskā pamatklintāja ģeoloģiskā izpēte. Apkopotā veidā ir pieejama informācija par 20.gs. veikto pētījumu rezultātiem un 2013. - 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu dažu metālu rūdu klātbūtnes potenciālu. 2014. gadā analizētajos paraugos konstatētas atsevišķas nelielas potenciāli vērtīgu metālu rūdu klātbūtnes pazīmes. Lai pārliecinātos par Latvijas zemes dzīļu potenciālu, nepieciešams veikt dziļo urbšanu (1 km un dziļāk) precīzai izpētei, kā arī papildu ģeofizikālo izpēti. Pašreiz pieejamā urbumu seržu informācija no 20. gs. veiktajiem urbumiem pieejama par kristāliskā pamatklintāja struktūras augšējo daļu, bet ne potenciālo slāņkopu kopumā, jo, ņemot vērā lielo dziļumu, kādā kristāliskais pamatklintājs atrodas, jebkādas darbības tajā saistāmas ar lielu finansiālu ieguldījumu un tehnisko nodrošinājumu.
Ar doto noteikumu projektu tiek plānots pilnveidot tiesību aktu normas, lai Latvijā varētu tikt uzsākta kristāliskā pamatklintāja iežu izpēte. Izpēte nepieciešamajā dziļumā (aptuveni 1km dziļumā un dziļāk), ieskaitot pirmsizpētes pētījumus un dokumentācijas sagatavošanu, kā arī pēcizpētes datu apstrādi un analīzi aizņem vairākus gadus. Saskaņā ar pieejamo informāciju Eiropas Savienībā vidēji tie varētu būt 10 gadi. Attiecīgi agrākais, kad Latvijā varētu tikt uzsākta faktiska kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve - gadījumā, ja izpētes rezultātā tiktu konstatēta iespējama vērtīgu metālu rūdu klātbūtne finansiāli pamatotos apjomos un koncentrācijās, provizoriski ir pēc 10 gadiem. Tālākie soļi pēc noteikumu projekta izstrādes būs pilnveidot tiesību aktu prasības, lai Latvijā varētu tikt veikta kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve, kas iekļauj prasību noteikšanu attiecībā uz iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu uzskaiti, atlīdzībām, kādas saņems zemes īpašnieki par to īpašumā iegūtiem kristāliskā pamatklintāja iežiem, dabas resursu nodokļa noteikšanu, iesniedzamo ģeoloģisko informāciju. VARAM 2023. - 2024. gadā plāno veikt nepieciešamos citu valstu tiesību aktu izpētes un priekšlikumu izstrādes darbus, lai sagatavotu tiesību aktu projektus minēto prasību noteikšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams atbilstoši Likuma 12.1 panta sestajā daļā ietvertajam deleģējumam izstrādāt regulējumu zemes īpašnieku informēšanai par izpēti valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, kā arī iekļaut kristāliskā pamatklintāja iežus MKN 570 tvērumā un noteikt minimālās izpētes prasības kristāliskā pamatklintāja iežiem.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu paredzētas šādas izmaiņas:
1. Ņemot vērā kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves specifiku (dziļumu) un visaptverošu datu nepieejamību par iežu slāņiem Latvijas zemes dzīlēs kristāliskā pamatklintāja iežu līmenī, noteikumu projekts (MKN 570 81. punkts) paredz, ka kristāliskā pamatklintāja iežiem netiks noteiktas krājumu kategorijas un krājumi netiks rēķināti, kā to dara citiem Latvijā iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem saskaņā ar MKN 570 7. nodaļu.
2. MKN 570 tiek papildināti ar prasībām informācijas sniegšanai zemes īpašniekam saistībā ar zemes dzīļu izpētes veikšanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā.
Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 82. punkts paredz, ka 60 dienu laikā pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā zemes dzīļu izmantotājs (zemes dzīļu izmantošanas licences saņēmējs) informē par izpētes rezultātiem attiecīgos zemes īpašniekus, kuru īpašumā izpēte tikusi veikta. Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 82.1. un 82.2. apakšpunkts noteic sniedzamās informācijas apmēru, tai skaitā paredzēts sniegt informāciju par veiktās izpētes laika periodu, izmantotajām metodēm, dziļumu, platību un konstatējamiem derīgajiem izrakteņiem, to koncentrāciju un potenciālajiem apjomiem.
Vienlaikus, ņemot vērā paredzamos valsts nozīmes izpētes apmērus, noteikumu projektā ietvertais MKN 570 83. punkts paredz, ka informāciju par izpētes rezultātiem nosūta pēc iepriekš minētā termiņa, informējot zemes īpašnieku par informācijas sniegšanu pēc MKN 570 82. punktā noteiktā termiņa.
3. MKN 570 1. papildināts ar tādu derīgā izrakteņa veidu kā kristāliskā pamatklintāja ieži skaidrojot, ka tie ir ieži, kas satur potenciāli vērtīgus resursus (piemēram, niķeli, dzelzi, varu, platīnu u.c.) proterozoja magmatiskajos un metamorfajos iežos, kā arī to dēdējumgarozā.
4. MKN 570 papildināts ar 21. pielikumu, kurā noteiktas prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei, kas nodrošinās ģeoloģiski pamatotas informācijas iegūšanu par pētāmo teritoriju un tajā konstatētajiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī ģeoloģiskajiem procesiem kopumā. Minimālās izpētes prasības noteiktas ģeofizikālai, ģeoķīmiskai, kā arī grunšu izpētei. Minimālās prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei noteiktas cita starpā izvērtējot valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem ogļūdeņražiem paredzētās izpētes prasības, kas ietvertas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 4. pielikumā.
1. Ņemot vērā kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves specifiku (dziļumu) un visaptverošu datu nepieejamību par iežu slāņiem Latvijas zemes dzīlēs kristāliskā pamatklintāja iežu līmenī, noteikumu projekts (MKN 570 81. punkts) paredz, ka kristāliskā pamatklintāja iežiem netiks noteiktas krājumu kategorijas un krājumi netiks rēķināti, kā to dara citiem Latvijā iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem saskaņā ar MKN 570 7. nodaļu.
2. MKN 570 tiek papildināti ar prasībām informācijas sniegšanai zemes īpašniekam saistībā ar zemes dzīļu izpētes veikšanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā.
Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 82. punkts paredz, ka 60 dienu laikā pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā zemes dzīļu izmantotājs (zemes dzīļu izmantošanas licences saņēmējs) informē par izpētes rezultātiem attiecīgos zemes īpašniekus, kuru īpašumā izpēte tikusi veikta. Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 82.1. un 82.2. apakšpunkts noteic sniedzamās informācijas apmēru, tai skaitā paredzēts sniegt informāciju par veiktās izpētes laika periodu, izmantotajām metodēm, dziļumu, platību un konstatējamiem derīgajiem izrakteņiem, to koncentrāciju un potenciālajiem apjomiem.
Vienlaikus, ņemot vērā paredzamos valsts nozīmes izpētes apmērus, noteikumu projektā ietvertais MKN 570 83. punkts paredz, ka informāciju par izpētes rezultātiem nosūta pēc iepriekš minētā termiņa, informējot zemes īpašnieku par informācijas sniegšanu pēc MKN 570 82. punktā noteiktā termiņa.
3. MKN 570 1. papildināts ar tādu derīgā izrakteņa veidu kā kristāliskā pamatklintāja ieži skaidrojot, ka tie ir ieži, kas satur potenciāli vērtīgus resursus (piemēram, niķeli, dzelzi, varu, platīnu u.c.) proterozoja magmatiskajos un metamorfajos iežos, kā arī to dēdējumgarozā.
4. MKN 570 papildināts ar 21. pielikumu, kurā noteiktas prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei, kas nodrošinās ģeoloģiski pamatotas informācijas iegūšanu par pētāmo teritoriju un tajā konstatētajiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī ģeoloģiskajiem procesiem kopumā. Minimālās izpētes prasības noteiktas ģeofizikālai, ģeoķīmiskai, kā arī grunšu izpētei. Minimālās prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei noteiktas cita starpā izvērtējot valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem ogļūdeņražiem paredzētās izpētes prasības, kas ietvertas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 4. pielikumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes īpašnieki valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, visa sabiedrība kopumā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Publiskas personas, kuru īpašumā ir zemes valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā; personas, kuras plāno izmantot kristāliskā pamatklintāja iežus, veicot to ģeoloģisko izpēti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertās normas veicinās videi un cilvēkam drošu zemes dzīļu izpēti.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi