Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar LBFV 15. panta pirmo daļu, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:
1) izdevumi nepārsniedz valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, izdarot šādas korekcijas:
a) netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā,
b) šā likuma 18.1 panta sestās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajās pozīcijās,
c) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana,
d) tiek nodrošināta spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā;
2) tiek nodrošināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētus pasākumus;
3) lai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils to funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tiek apstiprināta:
a) mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadale,
b) aizņēmumu limits, ievērojot nosacījumu, ka tas tiek paredzēts vienīgi no Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētiem projektiem, kā arī iepriekšējos gados uzsāktiem projektiem, kuriem aizņēmums piešķirts izmantošanai vidēja termiņa budžeta ietvara periodā, un nosacījumu, ka šo aizņēmumu kopējais apjoms nepārsniedz valsts budžeta likumā noteikto līmeni,
c) galvojumu limits, ievērojot nosacījumu, ka tas tiek paredzēts vienīgi no Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētiem projektiem;
4) tiek nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);
5) tiek nodrošināti izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem;
6) tiek nodrošināta Eiropas Savienības pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Savienības budžetā.

Saskaņā ar LBFV 15. panta otro daļu finanšu ministra apstiprinātos valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus Finanšu ministrija piecu darba dienu laikā publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Atbilstoši LBFV 15. panta trešajai daļai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, ir piemērojami likumā noteiktie budžeta izpildes nosacījumi. Pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, izbeidzas, stājoties spēkā valsts budžeta likumam, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno valsts budžeta likumu.

Atbilstoši LBFV 28. panta pirmajā daļai Ministru kabinets saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97 līdz kārtējā gada 15. aprīlim iesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu. 

Savukārt, saskaņā ar LBFV 28. panta otrajā daļā noteikto finanšu ministrs Saeimas sēdē ziņo par Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi par tā gadskārtējo progresa ziņojumu, ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, plānā ietvertajām strukturālajām reformām un investīcijām, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.

2025. gada 21. janvārī Eiropas Savienības Padomē apstiprināts pirmais Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam. Līdz ar to 2026. gadā nepieciešams sagatavot tā gadskārtējo Progresa ziņojumu.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas grafiku" (turpmāk – Projekts), nosakot veicamos pasākumus un to izpildes termiņus likumprojekta sagatavošanas uzsākšanas pasākumiem, kurus iespējams īstenot līdz Saeimas vēlēšanām, galīgā lēmuma pieņemšanu atstājot jaunievēlētās Saeimas un Ministru kabineta kompetencē.

Projekts kā vienu no budžeta izstrādes procesa posmiem paredz Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma (turpmāk – 2026. gada Progresa ziņojums) apstiprināšanu Ministru kabinetā, tā iesniegšanu Saeimā un Eiropas Komisijai, kā arī finanšu ministra ziņojumu Saeimas  sēdē par 2026. gada Progresa ziņojumu. Lai nodrošinātu 2026. gada Progresa ziņojuma izstrādi, projekts paredz Ekonomikas ministrijai pienākumu iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par progresu ES Padomes valstu specifisko rekomendāciju izpildē.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrijas) noteikts termiņš Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanai Finanšu ministrijā, kā arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes projekta 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā.

Projektā paredzēts noteikt termiņu pašvaldībām un ministrijām ziņojumu sagatavošanai un izskatīšanai Ministru kabinetā likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 17. un 18. pantā minētajos gadījumos.

Projektā paredzēts noteikt termiņu informatīvā ziņojuma "Fiskālo risku deklarācija", informatīvā ziņojuma "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2027., 2028., 2029. un 2030. gadā" un informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" izskatīšanai Ministru kabinetā.

Projektā paredzēts, ka divu nedēļu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam budžeta sagatavošanas grafiks tiek aktualizēts un iesniegts Ministru kabinetā.

Vienlaikus Projekts paredz, ka ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītos jautājumus jāizskata Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Ministru prezidenta noteiktajos termiņos un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē, pieaicinot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus, finanšu ministram vienojoties ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomi par attiecīgo jautājumu izskatīšanas termiņiem.

Valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai Projekta 2. pielikumā pievienota "Valsts budžeta likumprojekta jaunā programmu un apakšprogrammu struktūra", kas sagatavota, ievērojot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju Finanšu ministrijā, pēc iespējas veidojot to atbilstoši ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas un darbības jomām.

Lai nodrošinātu vienotu, sistemātisku un caurskatāmu pieeju valsts budžeta izdevumu pārskatīšanai, veicinot efektīvu un ekonomisku valsts politikas īstenošanu, regulāru budžeta izdevumu optimizāciju un to atbilstības izvērtēšanu attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Projekta 3. pielikumā pievienotas "Valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas vadlīnijas".