26-TA-1493: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 9.punkts, kas paredz izstrādāt kompensācijas mehānismu bezpilota lidaparātu izraisīto zaudējumu segšanai.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 8. panta otrās daļas 10. punkts, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, termiņus un apmēru militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt personu aizsardzību, stiprināt tiesisko paļāvību par valsts atbildību, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanos aizsardzības sektora darbībai un garantēt taisnīgu un efektīvu kompensāciju par nodarīto kaitējumu militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2026.
Pamatojums
Jāstājas spēkā, kad stāsies spēkā grozījumi likumā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošie Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (turpmāk arī - Noteikumi) neparedz ārvalstu militārās darbības rezultātā izraisīta incidenta radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu. Zaudējumi var tikt nodarīti gan publisko tiesību juridiskām personām, gan privāto tiesību juridiskām personām un fiziskām personām. Piemēram, zaudējumi var rasties militāra bezpilota gaisa kuģa nokrišanas rezultātā, militāra objekta notriekšanas rezultāta vai citu militāro darbību radīto seku dēļ. Šādos gadījumos zaudējumi rodas attiecīgā incidenta rezultātā, nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ, tādēļ spēkā esošie zaudējumu atlīdzināšanas mehānismi nenodrošina efektīvu risinājumu.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (turpmāk - Projekts) ir aktuāli, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī Latvijas gaisa telpā ielidojušo un nokritušo militāro bezpilota gaisa kuģi Rēzeknē 2026. gada 7. maijā un notriekto militāro bezpilota gaisa kuģi starp Rēzekni un Kārsavu 2026. gada 8. jūnijā. Pēdējo gadu notikumi apliecina nepieciešamību pēc skaidra tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu zaudējumu kompensēšanu cietušajām personām.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (turpmāk - Projekts) ir aktuāli, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī Latvijas gaisa telpā ielidojušo un nokritušo militāro bezpilota gaisa kuģi Rēzeknē 2026. gada 7. maijā un notriekto militāro bezpilota gaisa kuģi starp Rēzekni un Kārsavu 2026. gada 8. jūnijā. Pēdējo gadu notikumi apliecina nepieciešamību pēc skaidra tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu zaudējumu kompensēšanu cietušajām personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatā nav atsauces uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 8. panta otrās daļas 10. punktu.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu izdošanas tiesiskais pamats atbilstoši pilnvarojumam Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 8. panta otrās daļas 10. punktam.
Problēmas apraksts
Noteikumu 1. punkts neparedz noteikt kārtību, termiņus un apmēru militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 1.punkts papildināts ar 1.2. apakšpunktu atbilstoši Ministru kabinetam noteiktajam pilnvarojumam. Regulējums neattiecas uz mājdzīvniekiem (suņiem, kaķiem), bet uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri reģistrēti Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 6.nodaļā nav ietverts regulējums par militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanu par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Nepieciešams precizēt noteikumus, paredzot skaidras procedūras. izmaksas nosacījumus un pieteikumu izskatīšanas termiņus.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu 6. nodaļu ar regulējumu, nosakot nosacījumus līdzekļu pieprasīšanai militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā.
Privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona, lai saņemtu kompensāciju par radītajiem zaudējumiem, vēršas attiecīgajā pašvaldībā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Pašvaldība mēneša laikā pieņem lēmumu par atbalsta apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža, aizpildot 6.pielikumu. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nepārvērtē pašvaldības iesniegto pieprasījumu pēc satura un nepārvērtē pašvaldības pieņemto lēmumu par kompensācijas apmēru.
Pašvaldība privātpersonas iesnieguma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā vadās pēc Administratīvā procesa likuma regulējuma. Arī pierādījumu iesniegšanā, savākšanā un pārbaudē jāvadās pēc Administratīvā procesa likuma regulējuma. Pašvaldības lēmums tiek pieņemts atbilstoši pašvaldības domes noteiktajai kārtībai. Pašvaldības lēmums pēc būtības ir lēmums par atbalsta apmēru ar atliekošu nosacījumu – līdz Ministru kabinets ir lēmis par līdzekļu piešķiršanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus pēc formas un atbilstības Noteikumu prasībām (5. un 6. pielikums) un pieņem lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Noteikumi tiek papildināti ar jaunu 6. pielikumu – tas attiecas uz finansējuma pieprasījumu gadījumos, kad pašvaldībā vērsusies privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. 6. pielikumā kā viens no būtiskiem apstākļiem norādāms, vai īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums vai lieta bija apdrošināta pret militāro risku miera laikā vai sertificēta vērtētāja veikts novērtējums par militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu apmēru (ja īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums vai lieta nebija apdrošināta) .
Nacionālo bruņoto spēku apliecinājums - atzinums - attiecas tikai uz Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo informāciju un konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem par incidentu un neapliecina zaudējumu cēloņsakarību, zaudējumu apmēru vai kompensācijas pamatotību.
Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā par juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem, tai skaitā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās tehnikas bojājumiem, juridiskā vai fiziskā persona triju darbdienu laikā vēršas Lauku atbalsta dienestā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Zemkopības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža. Zemkopības ministrija sagatavo pieprasījumu atbilstoši šo noteikumu 43. punktā minētajai kārtībai un Lauku atbalsta dienests izmaksā kompensāciju cietušajai personai.
Ja ir nepieciešama papildu informācija, tad ministrijām ir tiesības to pieprasīt un saņemt no pašvaldības/privātpersonas.
Saskaņā ar Projekta 47. punktu, ja privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona ir veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tā var pretendēt uz kompensāciju no valsts pamatbudžeta līdzekļiem par tiešajiem zaudējumiem līdz 90 % apmērā (atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību). Ja šāda apdrošināšana nav veikta, kompensācija var sasniegt tikai 75 % no nodarīto zaudējumu apjoma. Gadījumos, kad tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšanas miera laikā, personas arī var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90 procentu apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma.
Privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona, lai saņemtu kompensāciju par radītajiem zaudējumiem, vēršas attiecīgajā pašvaldībā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Pašvaldība mēneša laikā pieņem lēmumu par atbalsta apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža, aizpildot 6.pielikumu. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nepārvērtē pašvaldības iesniegto pieprasījumu pēc satura un nepārvērtē pašvaldības pieņemto lēmumu par kompensācijas apmēru.
Pašvaldība privātpersonas iesnieguma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā vadās pēc Administratīvā procesa likuma regulējuma. Arī pierādījumu iesniegšanā, savākšanā un pārbaudē jāvadās pēc Administratīvā procesa likuma regulējuma. Pašvaldības lēmums tiek pieņemts atbilstoši pašvaldības domes noteiktajai kārtībai. Pašvaldības lēmums pēc būtības ir lēmums par atbalsta apmēru ar atliekošu nosacījumu – līdz Ministru kabinets ir lēmis par līdzekļu piešķiršanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus pēc formas un atbilstības Noteikumu prasībām (5. un 6. pielikums) un pieņem lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Noteikumi tiek papildināti ar jaunu 6. pielikumu – tas attiecas uz finansējuma pieprasījumu gadījumos, kad pašvaldībā vērsusies privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. 6. pielikumā kā viens no būtiskiem apstākļiem norādāms, vai īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums vai lieta bija apdrošināta pret militāro risku miera laikā vai sertificēta vērtētāja veikts novērtējums par militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu apmēru (ja īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums vai lieta nebija apdrošināta) .
Nacionālo bruņoto spēku apliecinājums - atzinums - attiecas tikai uz Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo informāciju un konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem par incidentu un neapliecina zaudējumu cēloņsakarību, zaudējumu apmēru vai kompensācijas pamatotību.
Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā par juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem, tai skaitā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās tehnikas bojājumiem, juridiskā vai fiziskā persona triju darbdienu laikā vēršas Lauku atbalsta dienestā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un triju darba dienu laikā iesniedz pieprasījumu Zemkopības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža. Zemkopības ministrija sagatavo pieprasījumu atbilstoši šo noteikumu 43. punktā minētajai kārtībai un Lauku atbalsta dienests izmaksā kompensāciju cietušajai personai.
Ja ir nepieciešama papildu informācija, tad ministrijām ir tiesības to pieprasīt un saņemt no pašvaldības/privātpersonas.
Saskaņā ar Projekta 47. punktu, ja privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona ir veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tā var pretendēt uz kompensāciju no valsts pamatbudžeta līdzekļiem par tiešajiem zaudējumiem līdz 90 % apmērā (atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību). Ja šāda apdrošināšana nav veikta, kompensācija var sasniegt tikai 75 % no nodarīto zaudējumu apjoma. Gadījumos, kad tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšanas miera laikā, personas arī var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90 procentu apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar militāro darbību izraisītu incidentu tiek saprasts ārvalsts militārās aviācijas gaisa kuģa, militārā bezpilota gaisa kuģa vai cita veida lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces, kā arī militāru personu pretlikumīgas darbības rezultātā radīts incidents.
Zaudējumi tiks kompensēti par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Sējumi, stādījumi, mežaudzes ir izdalītas atsevišķi, jo atbilstoši Civillikumam sējumi un citi kultūraugi, kamēr tie nav atdalīti no zemes, nav uzskatāmi par patstāvīgām lietām, bet gan par zemes kā nekustamas lietas sastāvdaļu. Savukārt attiecībā uz dzīvniekiem jāņem vērā Saeimā izskatāmie grozījumi Civillikumā (reģ. Nr. 1366/Lp14), kas paredz Civillikuma 841. pantā noteikt, ka dzīvnieki nav lietas.
Zaudējumi tiks kompensēti par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Sējumi, stādījumi, mežaudzes ir izdalītas atsevišķi, jo atbilstoši Civillikumam sējumi un citi kultūraugi, kamēr tie nav atdalīti no zemes, nav uzskatāmi par patstāvīgām lietām, bet gan par zemes kā nekustamas lietas sastāvdaļu. Savukārt attiecībā uz dzīvniekiem jāņem vērā Saeimā izskatāmie grozījumi Civillikumā (reģ. Nr. 1366/Lp14), kas paredz Civillikuma 841. pantā noteikt, ka dzīvnieki nav lietas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā radītie tiešie zaudējumi var tikt radīti jebkurai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošai lietai kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Projekts rada pozitīvu ietekmi, jo skaidrs zaudējumu atlīdzināšanas mehānisms veicina uzticēšanos valsts aizsardzības sistēmai un publiskai pārvaldei kopumā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā radītie tiešie zaudējumi var tikt radīti jebkurai privāto tiesību juridiskas personas īpašumā vai valdījumā esošai lietai, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Projekts rada pozitīvu ietekmi, jo skaidrs zaudējumu atlīdzināšanas mehānisms veicina uzticēšanos valsts aizsardzības sistēmai un publiskai pārvaldei kopumā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā radītie tiešie zaudējumi var tikt radīti jebkurai privāto tiesību juridiskas personas īpašumā vai valdījumā esošai lietai, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Līdz ar to skar jebkuru nozari.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazina risku, ka zaudējumi var kavēt uzņēmējdarbību vai iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti. Zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma esamība mazina nenoteiktību un investīciju riskus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu nav precīzi aprēķināma. Kompensācijām nepieciešamos līdzekļus publiskās personas primāri sedz no sava budžeta līdzekļiem, savukārt attiecībā uz citam personām līdzekļi tiks pieprasīti no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši atbilstoši faktisko tiešo zaudējumu apmēram.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalību īsteno attīstības plānošanas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu izstrādē, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Tā kā likumprojekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalības kārtība netika piemērota. Vienlaikus gan grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un noteikumu projektā tiek virzīti steidzamības kārtībā un sabiedrība tika informēta par jaunās valdības prioritāti.
Tā kā likumprojekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalības kārtība netika piemērota. Vienlaikus gan grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un noteikumu projektā tiek virzīti steidzamības kārtībā un sabiedrība tika informēta par jaunās valdības prioritāti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Aizsardzības ministrija
- Valsts meža dienests
- Finanšu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Zemkopības ministrija
- attiecīgā pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldībām un ministrijām būs jāvērtē zaudējumu apmēri, kas nodarīti militāro incidentu darbības rezultātā, un jānodrošina zaudējumu kompensēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
Administratīvo slogu institūcijām nav iespējams prognozēt, jo nav prognozējams un nosakāms, cik bieži un cik daudz būs militāro darbību radīti incidenti.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina sociālās drošības sajūtas palielināšanos, jo militārā incidenta gadījumā iedzīvotājos rodas pārliecība, ka tie nepaliks bez aizsardzības vai finansiāla atbalsta. Ja attiecīgi problēmjautājumi savlaicīgi netiek risināti, tas var radīt neapmierinātību gan par aizsardzības sektoru, gan valsti kopumā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi