Anotācija

25-TA-1332: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru  kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai  3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.  Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašnieka tam piederošā nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
 
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Jāņogas” (kadastra Nr. 6080 005 0003) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0068) 2,86 ha platībā, Ķepovas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Jāņogas”). 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas posmā, kas izvietots paralēli nekustamajam īpašumam “Jāņogas”, valsts robežas josla nav nosakāma, proti, to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstošu teritoriju un  stāvkrastu) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, nekustamajā īpašumā “Jāņogas” tiks noteikta un ierīkota patrulēšanas josla. Atsavināt teritoriju 2,86 ha platībā patrulēšanas joslas ierīkošanai paredz izstrādātais būvprojekts. Atbilstoši Krāslavas novada pašvaldībā 2024. gada 8. februārī saskaņotam zemes ierīcības projektam piekļuves iespēja sadalītajam nekustamajam īpašumam –  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0069 tiek nodrošināta pa esošu nobrauktuvi no valsts autoceļa V606, tālāk par projektētu servitūta ceļu caur zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0030, savukārt zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0068 pa valstij piederošo zemes vienību kura robežojas ar šo zemes vienību.
Nekustamais īpašums "Jāņogas” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Ķepovas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15. Nekustamajam īpašumam “Jāņogas” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Jāņogas”  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0068 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311041000 - ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - 0,0082 ha;
- 7316080100 - sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu - 0,3165 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 2,8566 ha;
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0,0096 ha;
- 8317010100 - Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,3165 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 2,8566 ha;
- 7311020102 - no 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 2,8566 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0068 uz 2025. gada 26. martu noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 4412 euro, un uz 2025. gada 26. martu noteiktā universālā kadastrālā vērtība - 6178 euro.
Nekustamā īpašuma “Jāņogas” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2023. gada 18. septembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-10/6566 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Jāņogas” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma  apsekošanu un novērtēšanu, noteicis nekustamā īpašuma "Jāņogas” tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru saistībā ar nekustamā īpašuma "Jāņogas” atsavināšanu uz 2024. gada 15. martu (vērtējums aktualizēts 2025. gada 9. aprīlī) – 29 963,82 euro (divdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti sešdesmit trīs euro, 82 centi), tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6080 005 0068) 2,86 ha platībā tirgus vērtība ir 10 354,20 euro (desmit tūkstoši trīs simti piecdesmit četri euro, 20 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 19 609,62 euro (deviņpadsmit tūkstoši seši simti deviņi euro, 62 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Jāņogas" īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma "Jāņogas” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024. gada 18. jūnijā nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/4552 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”, aicinot piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 10. maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Komisija) 2024. gada 30. jūlija sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Jāņogas” īpašnieks nav rakstiski informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2024. gada 30. jūlija sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Jāņogas” atsavināšanu, nosakot to 29 963,82 euro (divdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti sešdesmit trīs euro, 82 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2024. gada 30. jūlija protokola Nr.6 lēmumu un nolēma ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 16. aprīļa lēmumu Nr.1-60/87/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Jāņogas” atsavināšanu, nosakot to 29 963,82 euro (divdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti sešdesmit trīs euro, 82 centi) apmērā, tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6080 005 0068) 2,86 ha platībā  tirgus vērtība - 10 354,20 euro (desmit tūkstoši trīs simti piecdesmit četri euro, 20 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) - 19 609,62 euro (deviņpadsmit tūkstoši seši simti deviņi euro, 62 centi).
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.  Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minēto nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
30 094
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
30 094
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
30 094
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
30 094
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 30094 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Jāņogas" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu  (10354,20 euro + 19 609,62 euro) - 29 963,82  euro, izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro, izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi