Anotācija (ex-ante)

2021.gada 18.februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk - ziņojums). Ziņojumā tika secināts, ka vienā normatīvajā aktā tehniski apvienotais vides trokšņa regulējums gan attiecībā uz īpašām prasībām augstas intensitātes satiksmes infrastruktūras objektiem un lielajām aglomerācijām (t.i., Direktīvas 2002/49/EK tvērums), gan attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu piemērošanu satiksmes infrastruktūras objektiem un rūpnieciskajiem objektiem, kā arī papildu prasības par pieļaujamo trokšņa līmeni telpās praksē nav sevi attaisnojusi. Turklāt Noteikumos Nr.16 ietvertās prasībās attiecībā uz satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldību ir grūti pārskatāmas un uztveramas.

Ziņojumā tika identificēts, ka satiksmes radīto troksni nosaka, pirmkārt, vēsturiskais aspekts, t.i., blīvi apdzīvotas teritorijas vēsturiski izveidojušās un laika gaitā paplašinājušās autoceļu un dzelzceļu tuvumā, kā arī praktiski vienlaidu izkliedēta apbūve lauku teritorijās. Otrkārt, nepārdomāta teritoriālās attīstības plānošana mūsdienās, neievērojot plānošanas principus un normatīvo aktu prasības, un, akceptējot jau paaugstināta trokšņa līmeņa teritorijās, dzīvojamās vai publiskās apbūves attīstību, tiek radītas jaunas apdzīvotas zonas ar paaugstinātu vides troksni, treškārt, neelastība attiecībā uz paaugstinātu trokšņa robežlielumu piemērošanu atkarībā no apbūves teritoriju izmantošanas veida vēsturiskās apbūves (tiešā trokšņa avotu tuvumā) vietās.

Uzsverams, ka MK noteikumi Nr. 16 un tā piemērošanas nosacījumi, īpaši privātpersonām, ir sarežģīti, grūti uztverami. Normatīvajam aktam būtu jānodrošina precīzs, ikvienam sabiedrības loceklim saprotams tiesiskais regulējums.

Noteikumu projekts paredz pārņemt visas tās MK noteikumu Nr.16 prasības, kas attiecināmas uz satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldību (tai skaitā,  MK noteikumu Nr. 16 2.4.-2.8. apakšpunkti, 8.1. apakšpunkts, 12. punkts, 15.1 – 15.4 apakšpunkti). Noteikumu projektā ir iekļautas jaunas tiesību normas, kuras aktualizē vides trokšņa pārvaldības terminoloģiju, nosaka rūpniecisko objektu vides trokšņa un satiksmes vides trokšņa robežlielumus, precizē vides kvalitātes normatīvu (vides trokšņa robežlielumi un vides trokšņa mērķlielumi) piemērošanu, kā arī precizē vides trokšņa robežlielumu atbilstības novērtēšanas kārtību, ietverot vides trokšņa stratēģiskajās kartēs iekļautās informācijas izmantošanu.

Ar noteikumu projektu netiek noteiktas striktākas prasības attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem un noteikumu projekta pielikumā ir pārņemtas no 2014. gada spēkā esošās vides trokšņa robežlielumu vērtības. 

Noteikumu projekts sastāv no trīs nodaļām:
I nodaļa – Vispārīgie jautājumi;
II nodaļa – Satiksmes vides trokšņa un rūpniecisko objektu vides trokšņa novērtēšana 
III nodaļa – Mototrašu radītā vides trokšņa novērtēšana;

I nodaļā ir ietverts likuma "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 6.punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam, noteikumos lietotie termini un vispārīgie jautājumi par noteikumu prasību izpildei piemērojamiem standartiem un nosacījumiem vides trokšņa mērījumu veikšanai. Noteikumu projekts pārņem līdz šim noteikto pieeju par akustisko aprēķinu un aprēķiniem nepieciešamo mērījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2023. gada 27.marta rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-7.4. izveidotās komitejas "Ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanas tematiskā komiteja" 2023.gada 18. aprīļa sēdes protokola Nr.1 2§ 1. punktu tiek noteikti satiksmes vides trokšņa robežlielumi: L_diena=65 (dB(A)); L_vakars=60(dB(A)); L_nakts=55(dB(A)).

Šajā nodaļā ir precizēta līdz šim spēkā esošā kārtībā, kādā pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem (klusais rajons). Vienlaicīgi tiek aktualizēti līdz šim spēkā esošie nosacījumi par tādu jaunu dzīvojamo ēku vai ēku, kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām būvniecības teritorijās izvērtēt esošā vides trokšņa līmeni. Turklāt ir precizēta kārtība, kā tiek izmantota vides trokšņa stratēģiskajās kartēs un uz to pamata izstrādātajos rīcības plānos (ja šāda prasība attiecībā uz konkrēto teritoriju ir noteikta normatīvajos aktos) iekļautās informācija.

II nodaļa ietver prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa atbilstības vides trokšņa robežlielumiem novērtēšanu.
Norādāms, ka vides trokšņa novērtēšana pēc būtības ir vērsta uz noteiktu vides trokšņa avotu (satiksmes troksnis, saimnieciskās darbības troksnis) iespējamās ietekmes uz cilvēka veselības novērtēšanu. Vides trokšņa nelabvēlīgo iedarbību uz cilvēku nosaka skaņas intensitāte, frekvence, periodiskums un ilgums. Līdz ar to vides trokšņa novērtēšanā tiek izmantots laikā izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis, ņemot vērā attiecīgās diennakts daļas (diena, vakars, nakts) viena gada laikā. Šo noteikumu izpratnē diena ir 12 stundas (no plkst. 7:00 līdz 19:00), vakars — četras stundas (no plkst. 19:00 līdz 23:00), nakts — astoņas stundas (no plkst. 23:00 līdz 7:00), gads ir kalendāra gads, ko raksturo gada vidējie meteoroloģiskie rādītāji.

II nodaļā ir iekļautas tiesību normas, kas atbilstoši Veselības inspekcijas kā vadošās valsts uzraudzības un kontroles institūcijas kompetencei sabiedrības veselības, drošas un veselīgas dzīves vides regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanā papildina Veselības inspekcijas darbības virzienu iedzīvotāju veselību ietekmējošo vides faktoru (šajā gadījumā - satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa) uzraudzībā - vai konkrētajā gadījumā atbilstība vides trokšņa robežlielumiem primāri nodrošināma apbūvē (mājoklī) respektīvi, iekštelpās, kur cilvēki uzturas lielāko diennakts laika daļu, un jo īpaši nakts laikā, vai apbūves teritorijā kopumā, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ iekštelpu trokšņa normatīvi ir pārsniegti. Līdz ar to tiek risināts jautājums par cilvēka veselības aizsardzību gadījumos, ja vides trokšņa samazinošo pasākumu īstenošana nav ekonomiski un tehniski pamatota.

Tāpat arī II nodaļā ir iekļautas tiesības normas, kas precizē līdz šim spēkā esošos nosacījumus par vides trokšņa prognozēšanas kārtību, t.i., vides trokšņa aprēķinos izmantot piemērojamos standartos norādītās Eiropas Savienības vai citas aprēķina metodes, izvēli pamatojot un pievienojot aprēķinos izmantotās datorprogrammas un ievaddatus.

Noteikumu projektā (pielikums) pārņemta līdz šim spēkā esošā pieeja vides trokšņa robežvērtības attiecināt uz apbūvi, kas nodrošina  mājokļa funkciju. Noteikumu projekta pielikums ir aktualizēts atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) – attiecībā uz teritoriju funkcionālo zonu un izmantošanas veidu noteikšanu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 326). Līdz ar to arī noteikumu projekta pielikumā ir precizētā kārtība, kādā novērtē atbilstību vides trokšņa robežlielumiem.

Attiecībā uz atbilstības novērtēšanu vides trokšņa robežlielumiem viensētu apbūvē netiek pārņemts nosacījums, ka vides trokšņa līmeņa atbilstību robežlielumiem novērtē teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī divu metru attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Norādāms, ka vides trokšņa robežlielumus nosaka atkarībā no apbūves teritorijas galvenā izmantošanas veida nevis  atkarībā no nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības kadastrālā novērtējuma, kas izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 10.panta otrajai daļai viensēta ir viens no apdzīvoto vietu veidiem un tā ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Turklāt saskaņā ar Noteikumiem Nr. 240 viensētu apbūve kā teritorijas galvenais izmantošanas veids ir nosakāms tikai lauksaimniecības teritorijas funkcionālajā zonā. Ņemot vērā, ka vides trokšņa regulējuma mērķis primāri ir aizsargāt cilvēka veselību (mājokli) noteikuma projektā ir precizēts, ka viensētu apbūvē vides trokšņa robežlielumus attiecina uz ēkām, kurām saskaņā ar Noteikumiem Nr. 326 ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids.

III nodaļā tiek pārņemtas Noteikumu Nr.16 prasības attiecībā uz sporta bāzu reģistrā reģistrēto atklāto autosporta un motosporta bāzu, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) (turpmāk – mototrases) radītā vides trokšņa novērtēšanu. Līdz ar to tiek nodrošināta Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikuma 2. punkta atbilstību likuma “Par Piesārņojumu” 2. panta 7. punktam, 181. panta trešajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam, kā arī šo noteikumu 2.4. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atbilstību likuma “Par Piesārņojumu” 2. panta 7. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam" īstenošana.

Paredzams, ka MK noteikumi Nr.16 zaudēs spēku ar noteikumu projekta "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" (Nr. 21-TA-849) apstiprināšanu. Norādāms, ka šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 16 tiesību normas, ar kurām nacionālajā likumdošanā tika pārņemtas Direktīvas 2002/49/EK (ar grozījumiem līdz 2015. gada 19. maijam) prasības ir iekļautas noteikumu projektā Nr. 21-TA-849, bet MK noteikumu Nr. 16 tiesību normas attiecībā uz  prasībām telpu akustikai ir iekļautas noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika”” (Nr. 21-TA-886).

Lai gan normatīvo aktu projekti (21-TA-849, 21-TA-886, 21-TA-871) kopumā ir vispārīgi attiecināmi uz akustiskās (skaņu) vides veidošanu, to apvienošana vienā normatīvā akta projektā vai to virzība ar apvienotu anotācija būtu apgrūtināta, jo katrs normatīvā akta projekts attiecināms uz atsevišķu rīcībpolitikas nozari - vides aizsardzību (21-TA-849), būvniecības būvakustiku (21-TA-886) un sabiedrības veselības aizsardzību (21-TA-871). Iespēju robežās, ņemot vērā atšķirīgo normatīvo aktu projektu saskaņošanas gaitu, plānota vienlaicīga normatīvo aktu projektu iesniegšana Ministru kabinetā.

Gadījumā, ja Noteikumos Nr. 16 ietvertais tiesiskais regulējums tomēr tiks pārņemts pakāpeniski, tad noteikumi projektā Nr.  21-TA-849 tiks iekļauts pārejas regulējums par Noteikumu Nr. 16 iekļautā regulējuma piemērošanu attiecībā uz satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldību līdz šo noteikumu stāšanos spēkā.