Anotācija (ex-ante)

22-TA-1919: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 62, 23. §, 3. p.) un 2021. gada 30. septembra likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā), kas cita starp paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, izdarīt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Privatizācijas likuma 57. pants paredz īpašuma objekta uzturēšanai privatizētā objekta jaunajam īpašniekam zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētais īpašuma objekts, kā arī nosaka zemesgabala īpašniekam pienākumu noslēgt nomas līgumu ar privatizētā objekta jauno īpašnieku, zemes nomas maksas noteikšanas vispārīgos principus, un ka strīdus par nomas līguma noteikumiem izskata tiesa.
2. Privatizācijas likuma 67. panta trešā daļa noteic privatizējamā zemesgabala nodošanas un pieņemšanas aktā iekļaujamo informāciju, tajā skaitā izziņu par to, ka nomnieks līdz zemesgabala nodošanas brīdim ir nomaksājis nomas maksu.
3. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 85. panta ceturto daļu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām. Savukārt atbilstoši minētā panta piektajai daļai minētajai pirmpirkuma tiesīgajai personai, ja tā nevar izmantot vai neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu, ir pienākums noslēgt ar privatizāciju veicošo institūciju zemes nomas līgumu saskaņā ar likumu un normatīvo aktu prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi Privatizācijas likuma 57. panta un 85. panta ceturtās un piektās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka Privatizācijas likuma 57. pants un 85. panta ceturtā un piektā daļa kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi nepieciešams Privatizācijas likuma 57. panta un 85. panta ceturtās un piektās daļas regulējumu precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. 
Papildus minētajam Privatizācijas likuma 67. panta trešās daļas 9. punkts noteic, ka privatizējamā zemesgabala nodošanas un pieņemšanas aktā iekļaujama cita starp izziņa par to, ka nomnieks līdz zemesgabala nodošanas brīdim ir nomaksājis nomas maksu (tajos gadījumos, kad ir spēka esošs zemes nomas līgums), bet neparedz ietvert informāciju par to, ka būves, kas atrodas uz privatizējamā zemesgabala, īpašnieks ir samaksājis Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā noteikto lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts paredz izslēgt Privatizācijas likuma 57. pantu un 85. panta piekto daļu, kā arī precizēt 85. panta ceturtajā daļā lietoto terminoloģiju, paredzot, ka personai, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un pienākums uz likuma pamata maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, jo zemesgabala īpašnieka un privatizētā objekta jaunā īpašnieka savstarpējās attiecības turpmāk regulējamas saskaņā ar Civillikuma un likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteikumiem. Piemēram, likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 38. pants noteic, ka likumiskajām zemes lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi, likumiskās zemes lietošanas maksas maksāšanas termiņu, prasījumu par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgumu, t.i., šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā. Turklāt minētā panta otrā daļa noteic, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Līdz ar to zemes īpašniekam, tajā skaitā valstij un pašvaldībai, nebūs jāslēdz ar būves īpašnieku atsevišķs zemes nomas līgums, bet būs tiesības uz likuma pamata pieprasīt no būves īpašnieka lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām likumā noteiktajā apmērā (ja vien būves īpašnieks un zemes īpašnieks rakstveidā nav vienojušies par citu lietošanas maksas apmēru), izrakstot attiecīgu rēķinu. Savukārt minētā panta septītā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem (šādi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta sestajai daļai jāizstrādā līdz 2023. gada 1. oktobrim). Tāpat likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 39., 40. un 41. pants noteic zemes un būvju īpašnieka savstarpējās tiesības un pienākumus likumisko zemes lietošanas tiesību pastāvēšanas laikā, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības arī aptver zemes būtiskas daļas un servitūtus, kā arī  likumisko zemes lietošanas tiesību izbeigšanas gadījumus un citus likumiskajām zemes lietošanas tiesībām piemērojamos noteikumus.
2. Likumprojekts paredz arī precizēt Privatizācijas likuma 67. panta trešās daļas 9. punktu, nosakot, ka privatizējamā zemesgabala nodošanas un pieņemšanas aktā iekļauj apliecinājumu, ka nomnieks (zemes lietotājs) līdz zemesgabala nodošanas brīdim ir nomaksājis (nomas (likumisko zemes lietošanas) maksu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Detalizēts izvērtējums līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidošanai par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu ietverts Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojektam būt pozitīva ietekmei uz tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēs vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ņemot vērā, ka dalītā īpašumā atrodas visdažādākās būves, kas tiek izmantotas dažādiem mērķiem, tiesiskā noteiktība dalītā īpašumā veicinās šo būvju izmantošanu atbilstoši to mērķim, kā arī to uzturēšanu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts pēc būtības ir tehnisks, jo izslēdz vai precizē atsevišķas Privatizācijas likuma normas, kas neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā tika izsludināti sabiedriskā apspriešanā un tās rezultāti detalizēti aprakstīti Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI sadaļā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi