Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk – noteikumi) 7. punktā noteikts, ka, izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērslaukumu nosaka atsevišķi. Norma nav saskaņota ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384)  12. punktu, kurā noteikts, ka var nenodalīt atsevišķu nogabalu, ja platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Noteikumu 7. punktā noteiktā 0,2 hektāru platība rada apdraudējumu šādās neviendabīgās mežaudzēs, kuru nogabalā var būt iekļauta līdz 0,3 hektāru liela atšķirīga platība (piemēram, atvērums bez kokiem vai tikai ar atsevišķiem kokiem) vai arī kurā ir grupas ar sausiem kokiem. Sausie koki neveido šķērslaukumu, bet pēc to nozāģēšanas veidojas atvērums, tāpēc nepieciešams vienādot normatīvo aktu prasības un noteikumu 7. punktā 0,2 hektārus aizstāt ar 0,3 hektāriem. Ievērojot grozījumu noteikumu 26. punktā, ir jānoteic, ka mežaudzē, kurā notikusi izlases cirte, izlases cirtē izveidotajos atvērumos, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem, šķērslaukums atsevišķi nav nosakāms, proti, šķērslaukums, ko veido visi mežaudzē esošie augtspējīgie koki, ir attiecināms uz visu mežaudzes platību, tostarp mežaudzē izveidotajiem atvērumiem, dabiskajām brauktuvēm, treilēšanas ceļiem vai citu platību, ko saskaņā ar noteikumiem Nr. 384 ieskaita meža platībā. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai uzraudzītu noteikumu 26. un 28. punkta prasību izpildi teritorijā, kurā aizliegta kailcirte un ir uzsākta izlases cirte. Šajās mežaudzēs visu laiku līdz izlases cirtes pabeigšanai saglabājams noteikumu 28. punktā noteiktais šķērslaukums, un tas attiecināms uz visu mežaudzes platību, arī tajā izveidotiem atvērumiem, kuros notiek atjaunošanās. Šāda pieeja rada normatīvo bāzi dažāda vecuma mežaudžu veidošanai. 

Noteikumu 7. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,3 hektāriem. Noteikts, ka situācijā, kad mežaudzei Meža valsts reģistrā ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, šķērslaukums atsevišķi mežaudzes daļai nosakāms tad, ja mežaudzes daļā šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma platībā, kas lielāka par atļauto atvēruma platību.

Noteikumu 12. punkts nosaka galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes. Noteikumu 12. punktā noteiktie mērījumi ir laikietilpīgi un dārgi, savukārt Meža valsts reģistrā jau ir reģistrēti dati par mežaudzes caurmēru. Mēdz būt situācijas, kad mežaudzes caurmēru nosaka meža inventarizācijas veicējs, bet pēc tam meža īpašniekam, lai saņemtu apliecinājumu, mežaudzes caurmērs ir jāmēra atkārtoti. Ievērojot iepriekšminēto, jāizdara grozījumi, paredzot, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati.

Izdarīti grozījumi noteikumu 11. punktā, paredzot, ka pēc Meža valsts reģistra datiem nosaka ne tikai valdošo koku sugu un bonitāti, bet arī caurmēru. Noteikumu 12. punktā ietvertās galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes paredzēts izmantot strīda situācijās un ja meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 1. septembra. Noteikumi papildināti ar noslēguma jautājuma punktu, paredzot, ka galvenās cirtes caurmērs saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem nosakāms, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 1. septembra. Ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 1. septembra, galvenās cirtes caurmēru nosaka ar noteikumu 12. punktā minētajām metodēm. Noteikumu 77.2. apakšpunktā paredzēts, ka iesniegumam apliecinājuma saņemšanai pievienojami noteikumu 12. punktā minētie valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra mērījumi, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 1. septembra. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir sagatavots un tiek virzīts apstiprināšanai tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (24-TA-2387), nosakot pieļaujamo novirzi vidējam caurmēram (+/– 10 % vai ne vairāk par +/– 2 cm).

Noteikumu 15. punktā noteikta maksimālā kailcirtes cirsmu platība pa meža tipiem no 10 līdz diviem hektāriem. Tajā pašā laikā saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem kailcirtes cirsmas vidējā platība ir 1,2 hektāri, turklāt kailcirtes cirsmas vidējā platība galvenajā cirtē pēc caurmēra ir 0,9 hektāri. Tas liecina par to, ka ne jau noteiktais kailcirtes platības ierobežojums ir ierobežojošais faktors, plānojot kailcirti, bet gan Meža likuma 9. pantā noteiktais galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs. Tik sadrumstalots kailcirtes maksimālās platības regulējums, kāds tas ir patlaban, rada papildu administratīvo slogu gan meža apsaimniekošanā, gan cirsmu sagatavošanā, gan apliecinājumu izsniegšanas administrēšanā un meža apsaimniekošanas uzraudzībā. Tāpat tas rada risku attiecībā uz meža inventarizācijas kvalitāti, jo var būt ieinteresētība meža inventarizācijā noteikt meža tipu, kurā atļauta lielāka kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība, tāpēc tas rada arī papildu administratīvo slogu meža inventarizācijas uzraudzībā.
Ar mazām cirsmas platībām, izvietojot ciršanas apjomu, tiek palielināts cirsmu (vienību) skaits un to izvietojuma izkliede teritorijā. Palielinās arī cirsmu izkliede un cirsmu sagatavošanai nepieciešamais laika patēriņš. Līdz ar vienību (cirsmu skaitu) palielinās laika patēriņš un izmaksas gan cirsmu sagatavošanā, gan administrēšanā. Paliek nenozāģētas nogabala daļas, kas pakļautas vēja riskam. Nav zinātniski pamatota meža tipu un kailciršu platības korelācija ar noteikumu 15. punktā noteikto dalījumu un šāda dalījuma mērķis, tāpēc visiem meža tipiem nosakāma vienāda maksimālā kailcirtes cirsmu platība – pieci hektāri, tikai purvājā, dumbrājā, niedrājā un liekņā saglabājot maksimālo kailcirtes cirsmas platību divi hektāri.  

Grozījumi noteikumu 15. punktā paredz, ka tikai purvājā, dumbrājā, niedrājā un liekņā maksimālā kailcirtes cirsmas platība ir divi hektāri, un attiecīgi precizēta noteikumu 16. punkta redakcija par cirsmu izvietošanu atšķirīgas maksimālās cirsmas platības meža tipos. Vēsturiski meža apsaimniekošanā kailcirtes pieļaujamā platība ir mainīta vairākkārt. Meža tipos, kuros ar šiem grozījumiem kailcirtes maksimāli pieļaujamo platību no diviem hektāriem maina uz pieciem hektāriem, pirms Meža likuma spēkā stāšanās nebija ierobežota kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība, vienīgi ierobežots cirsmas platums – 100 metru. Šo tipu mežaudzes Latvijā aizņem 34 % meža platību. Šī regulējuma ietekmē ir veidojušies meža nogabali, kuru platība ir ap pieciem hektāriem, jo vēsturiski meža kvartāla malas garums bija 500 metru.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem meža tipos, kuros maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība mainās no diviem hektāriem uz pieciem hektāriem, ir 136 166 meža nogabali, kuru platība ir lielāka par diviem hektāriem, ar kopējo platību 440 728 hektāri, kas ir 15 % no kopējās meža platības. Jāņem vērā, ka tās ir nevis koku ciršanai pieejamās mežaudzes, bet gan visas mežaudzes, tostarp jaunaudzes, kas būs pieejamas koku ciršanai galvenā cirtē pēc daudziem gadiem. Teorētiski kailcirtes maksimālā platība var pieaugt 15 % no kailcirtēm.
Grozījumi samazinās administratīvo slogu cirsmas platību un cirsmu skaita administrēšanā, kā arī novērsīs subjektivitātes ietekmi meža tipu noteikšanā. Grozījumu ietekmē vienā un tajā pašā teritorijā mežos retāk būs traucējums, piemēram, ja īpašumā ir pieaudzis mežs piecu hektāru platībā, tad pašlaik kailcirte notiek deviņu gadu periodā trīs reizēs. Jaunā redakcija dos iespēju deviņu gadu periodā veikt vienu kailcirti un ātrāk atjaunot mežu visā īpašumā, kā arī samazināt koku ciršanas radītu traucējumu biežumu.

Noteikumu 26. punktā noteikts, ka tad, ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izveidotie atvērumi nav uzskatāmi par kailcirti. Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad jāizdala jauns meža nogabals saimnieciskās darbības laikā, un sekmētu atjaunošanos ar saulmīļu sugām, nepieciešams palielināt atvērumu platību. Atbilstoši Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) vadlīnijām "Dabai tuvākas meža apsaimniekošanas vadlīnijas" (https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/2d1a6e8f-8cda-11ee-8aa6-01aa75ed71a1) EK iesaka izlases cirtē veidot atvērumus 0,2 līdz 0,5 hektāru platībā. Vienlaikus noteikumos izlases cirtei ir noteiktas papildu prasības, piemēram, pēc cirtes saglabājamais šķērslaukums, ko atbilstoši noteikumu 7. punktam attiecina uz visu mežaudzes platību. Tāpēc, palielinot pieļaujamo atvērumu platību, meža īpašniekam atvērumi jāplāno tā, lai nesamazinātu mežaudzes kopējo šķērslaukumu zem normatīvajos aktos noteiktā. Piemēram, tad, ja iepriekš mežaudzes šķērslaukums ļāva mežaudzē ieplānot trīs atvērumus katru 0,2 hektāru platībā, turpmāk būs iespējams ieplānot divus atvērumus 0,3 hektāru platībā vai vienu atvērumu 0,5 hektāru platībā un vienu 0,1 hektāra platībā, proti, atkarībā no mežaudzes struktūras veidot dažādus gan lielākus, gan mazākus atvērumus, katram atvērumam nepārsniedzot 0,5 hektāru platību. Tādējādi meža īpašnieks varēs izvēlēties katrai koku sugai vairāk piemēroto izlases cirtes izpildes veidu. Tāpat regulējums motivēs meža īpašniekus, kuru īpašums tiek apsaimniekots ar izlases ciršu metodi, nesadrumstalot nogabalus un veidot mežaudzes ar, cikvien iespējams, lielāku platību, jo mazā nogabalā, lai izlases cirtē saglabātu normatīvajos aktos noteikto šķērslaukumu, nav iespējams izveidot atvērumus. Mainot maksimāli pieļaujamo atvērumu platību, noteikumos Nr. 384 nepieciešams noteikt, ka nogabalu nesadala, ja mežaudzei ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi.    

Noteikumu 26. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,5 hektāriem, lai samazinātu administratīvo slogu mazu atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī nepieciešamo laika un resursu ieguldījumu, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos un nodrošinātu sekmīgu meža atjaunošanas iespēju ar tādām vēja noturīgām saulmīļu sugām kā parastā priede un dotu iespēju veidot dažāda vecuma mežaudzes.  

Noteikumu VII nodaļā "Neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība" ir noteikta sarežģīta un laikietilpīga, grūti administrējama neproduktīvu mežaudžu uzmērīšanas un noteikšanas kārtība, kas prasa vairākus mērījumus dabā. Lai samazinātu administratīvo slogu un neprasītu no meža īpašnieka papildus mērījumus, iespējams izmantot Meža valsts reģistra datu struktūru, kurā ir mežaudzes formulas sastāva koeficienti. Sastāva koeficienti mežaudzes formulā nosakāmi pēc Meža valsts reģistra datiem.
Nav pamata rekonstruktīvo cirti neproduktīvu mežaudžu nociršanai uzskatīt par kailcirti, jo atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 10. un 16. punktam kailcirte ir galvenās cirtes izpildes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas. Atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 37. un 40. punktam rekonstruktīvās cirtes mērķis ir neproduktīvas mežaudzes (mežaudzes, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ) nociršana. Rekonstruktīvajā cirtē cērt mežaudzi, kas nav sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru. Ja mežaudze ir neproduktīva, nav pamata nocirst tikai daļu mežaudzes. Tāpat Meža likumā likumdevējs nav paredzējis deleģējumu Ministru kabinetam noteikt maksimālās platības ierobežojumus rekonstruktīvai cirtei.
Latvijas apstākļos augošajās apšu audzēs pēc 30 gadu vecuma ievērojami palielinās ar stumbra trupi inficēto apšu īpatsvars, radot nepietiekamu koksnes krājas pieaugumu, tāpēc par neproduktīvām nepieciešams atzīt tās apšu mežaudzes, kas pārsniegušas 31 gada vecumu. Viena no drošākajām pazīmēm, kas liecina par trupi, ir piepju klātbūtne pie stumbra pamatnes, augsnes virskārtā vai uz paša stumbra virsmas. Piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi, kuros attīstās sporas, un tās inficē citus kokus. Piepju noņemšana koka veselību neuzlabo, jo tās jau ir sekas tam, ka koku ir inficējusi trupe. Par trupes veidošanos liecina arī tas, ka koka stumbram kādā no tā daļām veidojas paresninājums vai redzamas aizaugušas rētas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījuma "Kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķinu nenoteiktības samazināšana" rezultāti rāda, ka, lapkokam novecojot, palielinās dažādu koksnes defektu rašanās iespējamība. Pētījuma rezultāti pieejami šeit: https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/kokaudzu-biomasas-un-oglekla-uzkrajuma-aprekinu-nenoteiktibas-samazinasana.

Izdarīti grozījumi noteikumu 29. un 30. punktā un svītrots noteikumu 34. punkts. Tas veicinās neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, īpaši patlaban, kad neproduktīvās egļu mežaudzes stipri bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30–80 gadiem tika ierīkotas ar lielu sākotnējo biezumu. Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO₂ piesaisti. Pēc šādu mežaudžu kopšanas secīgi tiek veikta sanitārā cirte vai vienlaidu sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Latvijā 24 % egļu mežu ir ar sakņu trupi, bet tas pasliktina koku vitalitāti un koksnes kvalitāti, samazina vielu aprites procesus un CO₂ piesaisti. Egļu mežaudzes daļēji izveidotas arī bijušajā lauksaimniecībā izmantotajā zemē un citā zemē, kurā iepriekš nav bijis meža. Daļa egļu mežaudžu tika izveidotas rūpnieciskām vajadzībām ar plānoto 40 gadu apriti. Egļu vecumstruktūra Latvijā liecina, ka CO₂ piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālas vecumstruktūras izveidošanai nākamajam 30–80 gadu periodam ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistei un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana. Atceļot sarežģītos mērījumus un vienkāršojot administratīvo procedūru, paredzams, ka meža īpašnieki vairāk izvēlēsies nomainīt neproduktīvās mežaudzes. Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa ir arī viens no pasākumiem, kas ietverts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
Noteikumu 29. punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka par neproduktīvu atzīstama apšu mežaudze 31–40 gadu vecumā, ja tai ir serdes trupes pazīmes (piepes uz stumbru virsmas, piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi). Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem teritorijā, kurā nav noteikti rekonstruktīvās cirtes ierobežojumi, atrodas 11 959 hektāri apšu mežaudzes vecumā no 31 līdz 40 gadiem. Pētījumi atklāj lielāku stumbra trupes izplatību un plašāku trūdēšanu parastās apses kokos, nevis bērzu, melnalkšņu un baltalkšņu kokos. Progresējošas stumbra trupes sastopamība celmos ir lielāka pētītajās parastās apses mežaudzēs nekā citās pētītajās lapu koku sugās, kas izplatītas hemiboreālos un boreālos mežos. Stumbra trupes radītie bojājumi dzīviem kokiem ir nenovērtēta meža oglekļa cikla sastāvdaļa, un paredzams, ka to nozīme pastiprināsies līdz ar koka vecumu. Tādējādi, ievērojot trupes koku biežumu un smagumu, potenciālais biomasas zudums stumbra trupes dēļ kļūst par būtisku faktoru, apsverot to veco audžus aglabāšanu klimata aizsardzībai, kurās dominē parastās apses (https://doi.org/10.3390/su16010144). Pētījumos ir norādīts, ka efektīva apses audžu apsaimniekošanas stratēģija ietver par 40–50 gadiem īsāku rotācijas ciklu ieviešanu, lai optimizētu oglekļa piesaisti un veicinātu fosilo materiālu aizstāšanu. Turklāt jaunāki apses koki ir mazāk pakļauti ar trūdēšanu saistītiem bojājumiem, un tas samazina koksnes zuduma risku (https://lbtufb.lbtu.lv/conference/Research-for-Rural-Development/2023/LBTU_LatviaResRuralDev_29th_2023-30-36.pdf).
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).

Noteikumu 36. punktā ir noteikts, kuri koki uzskatāmi par bojātiem, tostarp noteikumu 36.1. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstams stumbra kaitēkļu invadēts koks ar invāzijas pazīmēm – redzamiem ieskreju caurumiņiem un koksnes vai mizas grauzuma miltiem, kas uzkrājušies stumbra lejasdaļā ap sakņu kaklu. Stumbra kaitēkļu attīstībai kokā ir trīs stadijas – ieskreju stadija, kāpuru-kūniņu stadija un izskreju stadija. Pašreizējā regulējumā ņemta vērā tikai viena no stumbra kaitēkļu attīstības stadijām. 
Noteikumu 36.4. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstama egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā. Esošā norma ir sarežģīti administrējama. Katram kokam ir jānomēra apkārtmērs un brūces platums un katru reizi jāattiecina noteiktā bojātā daļa pret koka apkārtmēru. Tie ir ļoti darbietilpīgi katra koka mērījumi. Patlaban ir ievērojami palielinājies staltbriežu skaits mežā un līdz ar to arī meža dzīvnieku nodarīto bojājumu apmērs mežā. Sarežģītie mērījumi un aprēķini par katru bojāto koku kavē to izvākšanu un tādējādi rada zaudējumus meža īpašniekam. Lai samazinātu noteikto administratīvo slogu, nepieciešams vienādot un vienkāršot nosacījumus par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra. Sarežģīta administratīvā procedūra nedrīkst būt kavēklis bojāto koku nociršanai.
Kopš 2022. gada Latvijā ir konstatēta meža kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir īstenota, aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk, nekā tas ir noteikts patlaban.  

Noteikumu 36.1. apakšpunktā precizētas stumbra kaitēkļu invadēta koka pazīmes, un noteikumu 36.4. apakšpunktā vienādoti un vienkāršoti nosacījumi par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Noteikumi papildināti ar 38.¹ punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai, un attiecīgi precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot otro piezīmi. Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, tāpēc 38.¹ punkta norma neietekmē koku ciršanu sanitārajā vienlaidu cirtē mežaudzēs, kurās citu koku sugu šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, jo egļu astoņzobu mizgrauzis ir meža kaitēklis, kas bojā egles. Ja citu koku sugu šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, arī augtspējīgo koku šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, un atbilstoši Meža likuma 11. pantam tad nav atļauta sanitārā vienlaidu cirte. Tāpēc 38.¹ punktā noteiktais neietekmē mistraudzes, kurās egle ir valdošā koku suga ar nelielu sastāva koeficientu. Patlaban saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 255 "Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā" īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kurā ir atļauta sanitārā vienlaidu cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, mizgraužu invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē atbilstoši 38.¹ punktā noteiktajam, saglabājot augtspējīgos citu sugu kokus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, ievērojot normatīvo regulējumu, ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs atzinums, Valsts meža dienests apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc šī atzinuma saņemšanas.
Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Veicot sanitāro vienlaidu cirti pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabājami visi augtspējīgie koki.
Grozījumi nepaplašina bojātu koku nociršanas iespējas, bet gan vienkāršo to uzmērīšanas metodi. Nav pamata ierobežot bojātu koku nociršanu, nosakot sarežģītu noteikšanas un uzmērīšanas metodi. Tāpat nav pamatoti ierobežot koku ciršanu ar sarežģītu un grūti izpildāmu administratīvo procesu.

Ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 nolēmuma daļas 1. punktu Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 7. pielikums, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.
Virzot apstiprināšanai Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 374 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" saistībā ar izmaiņām galvenās cirtes caurmēros, kā kompromiss tika iekļautas papildu dabas aizsardzības prasības – galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts noteikumu 54. punktā noteikto saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts arī noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits. 
Tā kā tiesības nocirst mežaudzi, kad ir samazināts galvenās cirtes caurmērs, tika atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildus noteiktās dabas aizsardzības prasības.

Noteikumu 54. un 55. punkta redakcija atjaunota tāda, kāda tā bija pirms Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 374 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" pieņemšanas.

Noteikumu 68. punktā noteikts, ka dabā ir iezīmējamas cirsmas robežas, lai saņemtu apliecinājumu, sagatavojot cirsmu. Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, cirsmas robežas var identificēt bez iezīmēšanas dabā, tāpēc, ja meža īpašnieks nevēlas, tas var neiezīmēt dabā cirsmas robežas tad, ja cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti ierobežojumi koku ciršanai.

Precizēta noteikumu 68. punkta redakcija, obligāto prasību marķēt cirsmas robežas dabā saglabājot vietās, kurās cirsma robežojas ar citu īpašumu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.

Noteikumu 70., 71. un 72. punktā ir noteikta cirsmas skices sagatavošanas kārtība. Tehnoloģijas, ko var izmantot cirsmas skices sagatavošanai, ir attīstījušās, un 2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kurā noteikts, ka privātpersona iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, tāpēc arī cirsmas skiču sagatavošanas prasības un kārtību nepieciešams noteikt atbilstoši izmantojamajām tehnoloģijām, t. i., iesniegt skici Meža valsts reģistrā. 
Spēkā esošo noteikumu 70.4. apakšpunkts noteic, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā pieņemts 2025. gada 20. februārī) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams noteikt, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".

Noteikumu 70. punkts precizēts, paredzot, ka skicē cirsmas virsotņu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020". Cirsmas skici var sagatavot Valsts meža dienesta informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā.
Noteikumu 71. punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 4. pielikumam Meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes) dēļ pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Šie grozījumi vajadzīgi gan drošības apsvērumu dēļ, gan administratīvā sloga samazināšanai.

Noteikumu 79.3. apakšpunktā ir noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda, vai visos zemes vienībā esošajos nogabalos meža inventarizācija ir veikta ne vēlāk kā pirms 20 gadiem. Lai samazinātu meža inventarizācijas informācijas ievākšanai nepieciešamo resursu daudzumu, īpaši no lielām zemes vienībām, kuru platība pārsniedz 500 hektāru, prasība jāattiecina uz konkrēto nogabalu, kurā plānota koku ciršana.

Precizēta noteikumu 79.3. apakšpunkta redakcija, prasību par inventarizācijas pārbaudi neattiecinot uz visu zemes vienību. Ir ņemts vērā Meža likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktais, t. i., lai varētu mežā cirst kokus, meža inventarizācijai ir jābūt veiktai zemes vienībā, proti, vismaz pirmreizējai meža inventarizācijai ir jābūt veiktai visā zemes vienībā.
Attīstoties tehnoloģijām un informācijas sistēmai "Meža valsts reģistrs", meža inventarizācija lielākoties tiek veikta nogabaliem, nevis visai zemes vienībai. Tam ir būtiska nozīme, lai meža īpašnieks plānotu saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā ir meža nogabali, kuros netiek plānota saimnieciskā darbība, piemēram, jaunaudzes, lauces, pārplūstoši klajumi. Meža likuma 29. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Tā kā 2000. gadā, kad tika pieņemts Meža likums, nogabalu inventarizācija vēl nebija iespējama, nav noteikts, vai atkārtotu meža inventarizāciju var veikt atsevišķiem nogabaliem vai arī tā būtu obligāta visai zemes vienībai. No lietderības apsvērumu viedokļa nav lietderīgi prasīt no meža īpašnieka ievākt informāciju (veikt inventarizāciju), kas viņam nav nepieciešama. Tā kā Meža likuma 29. panta pirmajā daļā nav noteikts, ka atkārtota meža inventarizācija ir obligāta visai zemes vienībai, grozījums 79.3. apakšpunktā nav pretrunā ar Meža likumu, ja nogabalā, kur plānots cirst kokus, inventarizācija bijusi vismaz pirms 20 gadiem un visā zemes vienībā ir veikta vismaz pirmreizējā meža inventarizācija. 

Noteikumu 84. punktā noteikts apliecinājuma derīguma termiņš. Ja dažādu apstākļu dēļ koku ciršanu nav iespējams pabeigt noteiktajā termiņā, par to pašu cirsmu ir jāsaņem jauns apliecinājums un atkārtoti jāmaksā valsts nodeva, taču cirsmas izstrādes gadu var ietekmēt mežizstrādes pakalpojumu pieejamība (ierobežojums) vai koksnes tirgus situācija. Patlaban ir noteikts, ka apliecinājuma derīguma termiņš ir trīs kalendāra gadi. Savukārt, ja apliecinājums izsniegts, piemēram, 2023. gada decembrī, tas faktiski ir derīgs divus gadus – 2024. un 2025. gadā. Tā kā apliecinājuma saņemšanas izmaksas ir palielinājušās, t. i., ievērojami (koku ciršanai galvenajā cirtē pat 15 reižu) palielināta valsts nodeva, lai meža īpašnieks varētu elastīgāk plānot mežizstrādes laiku, jāpagarina apliecinājuma derīguma termiņš.

Apliecinājumam, izņemot sanitārajās cirtēs, noteikts piecu gadu derīguma termiņš. 

2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kurā paredzēts, ka iesniedzami iesniegumi administratīvā procesa ierosināšanai un pieņemtais lēmums paziņojams strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, tāpēc noteikumos precizējama iesnieguma iesniegšanas kārtība un pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtība atbilstoši Valsts meža dienesta likumam.

Ievērojot Valsts meža dienesta likuma 9.¹ un 9.² pantā noteikto, precizēts noteikumu 75. un 82. punkts, kā arī svītrots noteikumu 81. punkts.

Viens no 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā minētajiem rīcības virzieniem ir vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. Tas ne tikai mazina administratīvo slogu, bet arī pievērš iesnieguma iesniedzēja uzmanību jautājumiem, kuriem citādi meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nebūtu pievērsis uzmanību. Tā kā īpašumam var būt apgrūtinājumi, kas to liedz izmantot un gūt no tā labumu, vai arī īpašums var būt kopīpašumā, Valsts meža dienestam, pieņemot lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu, ir svarīgi zināt par šādu apgrūtinājumu esību.
Apliecinājums koku ciršanai ir administratīvais akts. Meža likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka apliecinājums ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju.
Tiesību normās uzsvērts, ka administratīvajam aktam, tātad arī apliecinājumam koku ciršanai, jābūt tiesiskam, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks, ja neatbilst tiesību normām. Saskaņā ar Meža likuma 12. panta otrās daļas 1. punktu apliecinājumu koku ciršanai neizsniedz, ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Patlaban par administratīvā akta – apliecinājuma koku ciršanai – tiesiskumu ir atbildīgs Valsts meža dienests. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs deklarētu apgrūtinājumu esību vai neesību īpašumam, tas ļautu operatīvāk izvērtēt riska faktorus un pārbaudāmo informāciju un samazinātu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo laiku. Vienlaikus pašdeklarācijas principā iekļautais iesnieguma iesniedzēja apliecinājums par iesniegto ziņu patiesumu daļu atbildības uzliek arī meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pilnvarotā persona, kas iesniedz iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai, ne vienmēr pietiekami labi orientējas normatīvajos aktos, tostarp jautājumos par īpašuma apgrūtinājumiem vai dabas aizsardzības prasībām.
Pašdeklarācijas formā tiešsaistē izveidots katalogs dotu norādes meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam noskaidrot apgrūtinājumu un aizsargājamu dabas vērtību esību plānotajā cirsmā. Piemēram, noteikumu 57. punktā noteikts, ka cirsmā saglabājams koks, pie kura ir izveidots skudru pūznis. Ja līdz ar iesnieguma iesniegšanu būs jāaizpilda apliecinājums, ka šādi koki cirsmā tiks saglabāti, ja tie cirsmā būs, tas pievērsīs lielāku meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzmanību dabas aizsardzības prasību izpildei.

Notikumi papildināti ar 77.¹ punktu, nosakot, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, aizpilda apliecinājumu par to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas liedz izmantot īpašumu un gūt no tā labumu, par to, ka īpašums nav kopīpašumā, kā arī par iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas cirsmā ir. 77.¹ punkts, ar ko papildināti noteikumi, paredz meža īpašnieka atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas atvieglos riska faktoru izvērtēšanu, pamatojoties uz Meža valsts reģistrā reģistrēto un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegto informāciju. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka tam ir zināmas dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības cirsmā, ja tādas ir, samazinās administratīvo slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu, vai īpašumam ir apgrūtinājumi un vai tiek ievērotas dabas aizsardzības prasības, kā arī atvieglos meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par saglabājamām dabas vērtībām.

Patlaban portālā likumi.lv noteikumu 7. pielikums pieejams spēkā neesošajā redakcijā ar atzīmi, ka jāskatās Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums. Satversmes tiesas spriedumam atbilstošā redakcija publicēta Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta tīmekļvietnē, tāpēc nepieciešams noteikumos iekļaut Satversmes tiesas spriedumam atbilstošo noteikumu 7. pielikuma redakciju.

Noteikumu 7. pielikums izteikts jaunā redakcijā, kas atbilst iepriekšminētajam Satversmes tiesas spriedumam.