25-TA-2456: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Miera ielā 58A, Rīgā, nodošanu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Kultūras akadēmijas nekustamo īpašumu attīstības plānu 2023.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Latvijas Kultūras akadēmijas padomes 2024. gada 20. maija lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 24.1/24-12), un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmo daļu un 43. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu un 43. pantu nodot bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā valsts nekustamo īpašumu Miera ielā 58A, Rīgā, kas nepieciešams Latvijas Kultūras akadēmijas izglītības un kultūras funkciju īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 026 0056) Miera ielā 58A, Rīgā, ir zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 0018) 7 229 m2 platībā un 10 būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0018 002, 0100 026 0018 003, 0100 026 0092 002, 0100 026 0092 003, 0100 026 0092 005, 0100 026 0092 007, 0100 026 0092 010, 0100 026 2024 003, 0100 026 2024 005 un 0100 026 2024 010) (turpmāk – nekustamais īpašums), kas atrodas Miera ielā 58A, Rīgā, Miera ielā 58 k-3, Rīgā, Miera ielā 58 k-5, Rīgā, Miera ielā 58B, Rīgā, Miera ielā 58 k-1, Rīgā, Miera ielā 58 k-7, Rīgā, Miera ielā 58 k-2, Rīgā, Miera ielā 58 k-8, Rīgā, un ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502703 uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2012. gada 6. marta lēmumu.
Atbilstoši zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 0018) 7 229 m2 platībā un 10 būvēm:
1) Filmēšanas paviljons Miera ielā 68A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0018 002), ar kopējo platību 257,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 40 304 euro, universālā kadastrālā vērtība 124 630 euro;
2) Radošo industriju biznesa inkubators, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0018 003), ar kopējo platību 605,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 77 125 euro, universālā kadastrālā vērtība 238 491 euro;
3) Garāžas ēka, Miera ielā 58 k-8, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 002), ar kopējo platību 89,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids – garāžu ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 6 618 euro, universālā kadastrālā vērtība 23 095 euro;
4) Administrācijas ēka, Miera ielā 58B, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 003), ar kopējo platību 386,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids – biroju ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 107 182 euro, universālā kadastrālā vērtība 216 328 euro;
5) Darbnīca, Miera ielā 58 k-7, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 005), ar kopējo platību 292,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 18 130 euro, universālā kadastrālā vērtība 73 811 euro;
6) Administrācijas ēka, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 007), ar kopējo platību 141,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 10 281 euro, universālā kadastrālā vērtība 40 838 euro;
7) Administratīvā ēka, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 010), ar kopējo platību 150,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids – biroju ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 57 741 euro, universālā kadastrālā vērtība 108 216 euro;
8) Transformatoru apakšstacija, Miera ielā 58 k-3, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 003), ar kopējo platību 58,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 939 euro, universālā kadastrālā vērtība 1663 euro;
9) Teātris, Miera ielā 58 k-5, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 005), ar kopējo platību 7008,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – ēkas plašizklaides pasākumiem. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 1 815 034 euro, universālā kadastrālā vērtība 3 139 942 euro;
10) Filmu skola, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 010), ar kopējo platību 1073.4 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 144 661 euro, universālā kadastrālā vērtība 428 067 euro.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošajiem datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst arī būve – Asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0018 001) ar kopējo platību 2349,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 2112 – Ielas, ceļi un laukumi. Būve atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā.
Nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 17. jūliju ir 5 113 569 euro, savukārt nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 18. jūliju ir 2 641 936 euro. Zemes vienības lietošanas mērķi ir šādi: 0903 – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0,0441, 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0,5814 ha platībā, 1104 – transporta līdzekļu garāžu apbūve 0,0091 ha platībā, 1001 – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 0,0511 ha platībā, 1002 – noliktavu apbūve 0,0372 ha platībā.
Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000502703 III daļas 1. iedaļā ir ierakstītas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) objekti, kas noteikti atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972. gada 16. novembra Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, 0,7229 ha platībā;
2) valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti, 0,7229 ha platībā;
3) ceļa servitūta teritorija, 0,0122 ha platībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 026 0018 papildus ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0140 ha platībā;
2) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,7229 ha platībā;
3) lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0188 ha platībā;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap virszemes siltumvadu, sadales iekārtu un siltuma punktu 0,0141 ha platībā;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0188 ha platībā;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem 0,0043 ha platībā;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0010 ha platībā;
8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0155 ha platībā;
9) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenu mastu 0,0118 ha platībā;
10) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0,0150 ha platībā.
Nekustamais īpašums atrodas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” (aizsardzības Nr. 852), kā arī Latvijas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) tiešā tuvumā, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonā.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000502703 III daļas 1. iedaļā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktos apgrūtinājumus, Latvijas Kultūras akadēmijai, pārņemot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Rīgas pilsētas Brasas un Centra apkaimes revitalizācija tika uzsākta 2015. gada decembrī ar Tabakas fabrikas (slēgta 2009. gadā) pielāgošanu sabiedriskās ēkas vajadzībām, ņemot vērā ēkas un kvartāla Miera ielā 58A, Rīgā, ilgtermiņa mērķus. Pētījumi un pasaules pieredze liecina, ka kultūras un mākslas objektu ietekme uz ekonomisko vidi veidojas no vairākiem aspektiem:
1) mākslas un kultūras objekti piesaista apmeklētājus, to starpā, tūristus, kas tērē naudu gan konkrētajā objektā/pasākumā, gan vietējos pakalpojumu objektos, radot katra ieguldīta eiro multiplikāro efektu;
2) kvalitatīvs apkaimes sociālās vides fons veicina investīciju piesaisti, jo rada drošības sajūtu par veikto ieguldījumu pareizāko izlietojumu, tostarp, iegādājoties nekustamo īpašumu.
Nekustamā īpašuma attīstība un būvniecība sadalīta šādos divos posmos:
1) pirmā posma ietvaros tika īstenots Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” (turpmāk – 5.6.1.SAM) projekts “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā” (projekta Nr. 5.6.1.0/17/I/005). Šī posma ietvaros tika pārbūvētas ēkas un pielāgotas telpas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vajadzībām, tajā skaitā izbūvēts Nacionālās Filmu skolas Filmēšanas paviljons, kā arī izveidotas telpas studentu radošo industriju inkubatora funkcijas nodrošināšanai, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta pētniecības procesa un Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras un doktorantūras studiju procesa nodrošināšanai.
Savukārt 2025. gada 22. aprīlī starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts līgums par projekta “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā, II posms” (projekta Nr. 4.2.1.8/1/25/I/001) īstenošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projekts).
4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros tika pilnībā pabeigti būvniecības darbi, veikti izbūvēto ēku telpu aprīkošanas un pielāgošanas darbi, piemēram, izbūvēto inženiertīklu iekārtu uzstādīšana, tai skaitā apgaismojuma, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu iekārtu, piekļuves kontroles sistēmu, apsardzes sistēmu, telefonu un datoru tīklu iekārtu, iebūvējamo mēbeļu uzstādīšanas u.c. iekšdarbi.
4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bija 1 718 382,67 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 460 625,27 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 257757,40 euro, projekts īstenots līdz 2025. gada 31. jūlijam.
2) nekustamā īpašuma attīstības un būvniecības otrajā posmā paredzēts izveidot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam visu studiju programmu īstenošanai, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienības Kino muzeja (turpmāk – Latvijas Kino muzejs) funkciju nodrošināšanai.
2025. gada 17. aprīlī ir parakstīta vienošanās starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Energoefektivitātes uzlabošana Latvijas Kultūras akadēmijas Tabakas fabrikas kvartāla ēkās Miera ielā 58a, Rīgā” (Nr. 1.2.1.4.i.0/1/25/I/CFLA/010) (turpmāk – energoefektivitātes uzlabošanas projekts) īstenošanu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās” ietvaros. Energoefektivitātes uzlabošanas projekta mērķis ir nodrošināt energoefektivitāti Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras un radošo industriju atbalsta centra “Tab Fab” (turpmāk – “Tab Fab”) kvartāla ēkās Miera ielā 58A, Rīgā, nodrošinot primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 30% un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, tā sasniegšanai īstenojot šādas darbības:
1) Miera ielas 58 k-5, Rīgā, energoefektivitātes nodrošināšana (energosertifikācija, projektēšanas dokumentācijas izstrāde, pārbūves darbu autoruzraudzība, pārbūves darbu būvuzraudzība, pārbūves darbi);
2) informācijas un publicitātes pasākumi;
3) projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
Energoefektivitātes uzlabošanas projekta ietvaros tiks īstenota “TabFab” kvartāla nekustamā īpašuma attīstības un būvniecības otrā posma ēkas Miera iela 58 k-5 (būves kadastra apzīmējums 01000262024005) pārbūve, veicot energoefektivitātes uzlabošanu Latvijas Kultūras akadēmijas mācību korpusā. Energoefektivitātes uzlabošanas projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 200 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 1 033 576,91 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 166 423,09 euro un tā īstenošanas laiks ir no 2025. gada aprīļa līdz 2026. gada jūnijam.
2025. gada 13. jūnijā parakstīta vienošanās starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Augstskolu studiju vides modernizācija” trešās kārtas projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas studiju vides modernizācija” (Nr. 4.2.1.8/3/25/I/001) īstenošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekts). 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Kultūras akadēmijas vides modernizāciju Miera ielas 58A, Rīgā, kvartāla ēkās k-5 un k-7, īstenojot šādas darbības:
1) Miera ielas 58A, Rīgā, korpusu k-7 un k-5 pārbūve, tajā skaitā projektēšanas dokumentācijas izstrāde, pārbūves darbu autoruzraudzība un būvuzraudzība, pārbūves darbi;
2) projekta vadības nodrošināšana.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekta pieejamais finansējums ir 1 764 707 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 264 707 euro. Pieejamā finansējuma ietvaros Miera ielas 58A, Rīgā, korpusa ēkā k-7 (Latvijas Kino muzeja ēkā) tiks veikti iekšējās apdares darbi telpu pielāgošanai ekspozīcijas un kino zālēm un Miera ielas 58A, Rīgā, korpusa ēkā k-5 (Latvijas Kultūras akadēmijas mācību korpuss) tiks pārplānota auditoriju ietilpība un veikta telpu pārbūve, izveidota studējošo koprades telpa, pielāgotas bibliotēkas un ēdināšanas zonas, izbūvēts ēkas centrālais ieejas mezgls, kā arī nodrošināta pieejamība personām ar kustību traucējumiem. 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekts tiks īstenots laika posmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 31. decembrim.
Pirmā un otrā posma pabeigšanai ir būtiska nozīme, tas dotu iespēju attīstīt nekustamo īpašumu kā nozīmīgu Latvijas un starptautiska mēroga kompetences centru radošo industriju attīstībā un sniegtu iespēju Latvijas Kultūras akadēmijai palielināt studējošo skaitu un samazināt studiju priekšlaicīgu pārtraukšanu, attīstīt studiju programmu piedāvājumu un nodrošināt pētniecības izaugsmei un mākslinieciskajai jaunradei nepieciešamās telpas.
Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas stratēģiju viena no tās piecām attīstības prioritātēm ir “Tab Fab” kvartāla kā Latvijas Kultūras akadēmijas studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades infrastruktūras attīstība ar plānotiem šādiem diviem rezultātiem:
1) Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas darbība ir pārnesta uz Miera ielas 58A, Rīgā, telpām, kas izbūvētas saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstības pirmā posma plānu;
2) ir notikusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ludzas ielā 24, Rīgā, īstenotā studiju procesa darbības pārnese uz Miera ielu 58A, Rīgā, kas izbūvēta saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstības otrā posma plānu.
Latvijas Kultūras akadēmijas darbībai pieejamās telpas nedz apjoma, nedz funkcionalitātes ziņā neatbilst izcilas izglītības kvalitātes nosacījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmas, kurās tiek sagatavoti radošie profesionāļi teātra, laikmetīgās dejas un audiovizuālās mākslas jomā, paredz dažādus specifiskus infrastruktūras un telpu nosacījumus – telpas mēģinājumiem un izrādēm, filmēšanas telpas, montāžās telpas, tehnikas un rekvizītu noliktavas, grimētavas, dušas un ģērbtuves u. c., kas patlaban ir pieejamas nepietiekamā apjomā un ar nepietiekamu aprīkojumu.
Pašreiz, 2025. gadā, studiju un zinātniskās pētniecības funkcija Latvijas Kultūras akadēmijā tiek organizēta četrās lokācijās:
1) Latvijas Kultūras akadēmijas centrālā ēka Ludzas ielā 24, Rīgā;
2) Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra ēka “Zirgu pasts” Dzirnavu ielā 46, Rīgā;
3) Latvijas Kultūras akadēmijas “Latvijas Kultūras koledža” ēka Bruņinieku ielā 57, Rīgā;
4) Latvijas Kultūras akadēmijas ēku kvartālā Miera ielā 58A, Rīgā.
Latvijas Kultūras akadēmijas ēka Ludzas ielā 24, Rīgā, kas tiek nomāta no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, ir intensīvi noslogota un tajā akūti trūkst auditorijas, mēģinājumu telpas, telpas studējošo ārpuslekciju darbam, pasniedzēju darba un atpūtas telpas, dušas un ģērbtuves laikmetīgās dejas mākslas studējošiem, tualetes telpas un garderobe. Studējošiem nav kur uzturēties starp lekcijām un nodarbībām, kas negatīvi ietekmē viņu labbūtību. Pretēji ārvalstu augstskolu praksei, kur katram profesoram un vadošajam pētniekam ir savs darba kabinets, Latvijas Kultūras akadēmijā darba kabineta nav nevienam profesoram, nav arī piemērotu sanāksmju telpu – Latvijas Kultūras akadēmijas personāla sanāksmes notiek rektora kabinetā, prorektoriem nav savu darba kabinetu. Latvijas Kultūras akadēmijas telpas Ludzas ielā 24, Rīgā, nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Minētās telpas ir nolietotas, neatbilst mūsdienu prasībām un nav augstskolai piemērotas.
Latvijas Kultūras akadēmija kā starpdisciplināra mākslu un kultūras universitāte potenciāli nodrošinātu “Tab Fab” radošā kvartāla darbības pamatu. Atbilstoši plānotajam “Tab Fab” kvartālā jau ir pārcēlies Latvijas Kino muzejs un, ja atradīsies radošo industriju uzņēmumi, Latvijas Kultūras akadēmija spēs attīstīt daudzveidīgas sadarbības ar radošo industriju sektoru, kā arī sekmēt kvartāla kā pievilcīgas vietas veidošanas Brasas apkaimes iedzīvotājiem.
Atbilstoši zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 0018) 7 229 m2 platībā un 10 būvēm:
1) Filmēšanas paviljons Miera ielā 68A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0018 002), ar kopējo platību 257,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 40 304 euro, universālā kadastrālā vērtība 124 630 euro;
2) Radošo industriju biznesa inkubators, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0018 003), ar kopējo platību 605,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 77 125 euro, universālā kadastrālā vērtība 238 491 euro;
3) Garāžas ēka, Miera ielā 58 k-8, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 002), ar kopējo platību 89,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids – garāžu ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 6 618 euro, universālā kadastrālā vērtība 23 095 euro;
4) Administrācijas ēka, Miera ielā 58B, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 003), ar kopējo platību 386,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids – biroju ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 107 182 euro, universālā kadastrālā vērtība 216 328 euro;
5) Darbnīca, Miera ielā 58 k-7, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 005), ar kopējo platību 292,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 18 130 euro, universālā kadastrālā vērtība 73 811 euro;
6) Administrācijas ēka, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 007), ar kopējo platību 141,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 10 281 euro, universālā kadastrālā vērtība 40 838 euro;
7) Administratīvā ēka, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 0092 010), ar kopējo platību 150,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids – biroju ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 57 741 euro, universālā kadastrālā vērtība 108 216 euro;
8) Transformatoru apakšstacija, Miera ielā 58 k-3, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 003), ar kopējo platību 58,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 939 euro, universālā kadastrālā vērtība 1663 euro;
9) Teātris, Miera ielā 58 k-5, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 005), ar kopējo platību 7008,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids – ēkas plašizklaides pasākumiem. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 1 815 034 euro, universālā kadastrālā vērtība 3 139 942 euro;
10) Filmu skola, Miera ielā 58A, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 026 2024 010), ar kopējo platību 1073.4 m2. Būves galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Uz 2025. gada 1. janvāri būves fiskālā kadastrālā vērtība ir 144 661 euro, universālā kadastrālā vērtība 428 067 euro.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošajiem datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst arī būve – Asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0018 001) ar kopējo platību 2349,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 2112 – Ielas, ceļi un laukumi. Būve atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā.
Nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 17. jūliju ir 5 113 569 euro, savukārt nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 18. jūliju ir 2 641 936 euro. Zemes vienības lietošanas mērķi ir šādi: 0903 – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0,0441, 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0,5814 ha platībā, 1104 – transporta līdzekļu garāžu apbūve 0,0091 ha platībā, 1001 – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 0,0511 ha platībā, 1002 – noliktavu apbūve 0,0372 ha platībā.
Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000502703 III daļas 1. iedaļā ir ierakstītas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) objekti, kas noteikti atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972. gada 16. novembra Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, 0,7229 ha platībā;
2) valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti, 0,7229 ha platībā;
3) ceļa servitūta teritorija, 0,0122 ha platībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 026 0018 papildus ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0140 ha platībā;
2) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,7229 ha platībā;
3) lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0188 ha platībā;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap virszemes siltumvadu, sadales iekārtu un siltuma punktu 0,0141 ha platībā;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0188 ha platībā;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem 0,0043 ha platībā;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0010 ha platībā;
8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0155 ha platībā;
9) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenu mastu 0,0118 ha platībā;
10) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0,0150 ha platībā.
Nekustamais īpašums atrodas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” (aizsardzības Nr. 852), kā arī Latvijas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) tiešā tuvumā, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonā.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000502703 III daļas 1. iedaļā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktos apgrūtinājumus, Latvijas Kultūras akadēmijai, pārņemot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Rīgas pilsētas Brasas un Centra apkaimes revitalizācija tika uzsākta 2015. gada decembrī ar Tabakas fabrikas (slēgta 2009. gadā) pielāgošanu sabiedriskās ēkas vajadzībām, ņemot vērā ēkas un kvartāla Miera ielā 58A, Rīgā, ilgtermiņa mērķus. Pētījumi un pasaules pieredze liecina, ka kultūras un mākslas objektu ietekme uz ekonomisko vidi veidojas no vairākiem aspektiem:
1) mākslas un kultūras objekti piesaista apmeklētājus, to starpā, tūristus, kas tērē naudu gan konkrētajā objektā/pasākumā, gan vietējos pakalpojumu objektos, radot katra ieguldīta eiro multiplikāro efektu;
2) kvalitatīvs apkaimes sociālās vides fons veicina investīciju piesaisti, jo rada drošības sajūtu par veikto ieguldījumu pareizāko izlietojumu, tostarp, iegādājoties nekustamo īpašumu.
Nekustamā īpašuma attīstība un būvniecība sadalīta šādos divos posmos:
1) pirmā posma ietvaros tika īstenots Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” (turpmāk – 5.6.1.SAM) projekts “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā” (projekta Nr. 5.6.1.0/17/I/005). Šī posma ietvaros tika pārbūvētas ēkas un pielāgotas telpas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vajadzībām, tajā skaitā izbūvēts Nacionālās Filmu skolas Filmēšanas paviljons, kā arī izveidotas telpas studentu radošo industriju inkubatora funkcijas nodrošināšanai, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta pētniecības procesa un Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras un doktorantūras studiju procesa nodrošināšanai.
Savukārt 2025. gada 22. aprīlī starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts līgums par projekta “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā, II posms” (projekta Nr. 4.2.1.8/1/25/I/001) īstenošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projekts).
4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros tika pilnībā pabeigti būvniecības darbi, veikti izbūvēto ēku telpu aprīkošanas un pielāgošanas darbi, piemēram, izbūvēto inženiertīklu iekārtu uzstādīšana, tai skaitā apgaismojuma, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu iekārtu, piekļuves kontroles sistēmu, apsardzes sistēmu, telefonu un datoru tīklu iekārtu, iebūvējamo mēbeļu uzstādīšanas u.c. iekšdarbi.
4.2.1.8.pasākuma pirmās kārtas projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bija 1 718 382,67 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 460 625,27 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 257757,40 euro, projekts īstenots līdz 2025. gada 31. jūlijam.
2) nekustamā īpašuma attīstības un būvniecības otrajā posmā paredzēts izveidot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam visu studiju programmu īstenošanai, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienības Kino muzeja (turpmāk – Latvijas Kino muzejs) funkciju nodrošināšanai.
2025. gada 17. aprīlī ir parakstīta vienošanās starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Energoefektivitātes uzlabošana Latvijas Kultūras akadēmijas Tabakas fabrikas kvartāla ēkās Miera ielā 58a, Rīgā” (Nr. 1.2.1.4.i.0/1/25/I/CFLA/010) (turpmāk – energoefektivitātes uzlabošanas projekts) īstenošanu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās” ietvaros. Energoefektivitātes uzlabošanas projekta mērķis ir nodrošināt energoefektivitāti Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras un radošo industriju atbalsta centra “Tab Fab” (turpmāk – “Tab Fab”) kvartāla ēkās Miera ielā 58A, Rīgā, nodrošinot primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 30% un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, tā sasniegšanai īstenojot šādas darbības:
1) Miera ielas 58 k-5, Rīgā, energoefektivitātes nodrošināšana (energosertifikācija, projektēšanas dokumentācijas izstrāde, pārbūves darbu autoruzraudzība, pārbūves darbu būvuzraudzība, pārbūves darbi);
2) informācijas un publicitātes pasākumi;
3) projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
Energoefektivitātes uzlabošanas projekta ietvaros tiks īstenota “TabFab” kvartāla nekustamā īpašuma attīstības un būvniecības otrā posma ēkas Miera iela 58 k-5 (būves kadastra apzīmējums 01000262024005) pārbūve, veicot energoefektivitātes uzlabošanu Latvijas Kultūras akadēmijas mācību korpusā. Energoefektivitātes uzlabošanas projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 200 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 1 033 576,91 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 166 423,09 euro un tā īstenošanas laiks ir no 2025. gada aprīļa līdz 2026. gada jūnijam.
2025. gada 13. jūnijā parakstīta vienošanās starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Augstskolu studiju vides modernizācija” trešās kārtas projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas studiju vides modernizācija” (Nr. 4.2.1.8/3/25/I/001) īstenošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekts). 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Kultūras akadēmijas vides modernizāciju Miera ielas 58A, Rīgā, kvartāla ēkās k-5 un k-7, īstenojot šādas darbības:
1) Miera ielas 58A, Rīgā, korpusu k-7 un k-5 pārbūve, tajā skaitā projektēšanas dokumentācijas izstrāde, pārbūves darbu autoruzraudzība un būvuzraudzība, pārbūves darbi;
2) projekta vadības nodrošināšana.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekta pieejamais finansējums ir 1 764 707 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 264 707 euro. Pieejamā finansējuma ietvaros Miera ielas 58A, Rīgā, korpusa ēkā k-7 (Latvijas Kino muzeja ēkā) tiks veikti iekšējās apdares darbi telpu pielāgošanai ekspozīcijas un kino zālēm un Miera ielas 58A, Rīgā, korpusa ēkā k-5 (Latvijas Kultūras akadēmijas mācību korpuss) tiks pārplānota auditoriju ietilpība un veikta telpu pārbūve, izveidota studējošo koprades telpa, pielāgotas bibliotēkas un ēdināšanas zonas, izbūvēts ēkas centrālais ieejas mezgls, kā arī nodrošināta pieejamība personām ar kustību traucējumiem. 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas projekts tiks īstenots laika posmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 31. decembrim.
Pirmā un otrā posma pabeigšanai ir būtiska nozīme, tas dotu iespēju attīstīt nekustamo īpašumu kā nozīmīgu Latvijas un starptautiska mēroga kompetences centru radošo industriju attīstībā un sniegtu iespēju Latvijas Kultūras akadēmijai palielināt studējošo skaitu un samazināt studiju priekšlaicīgu pārtraukšanu, attīstīt studiju programmu piedāvājumu un nodrošināt pētniecības izaugsmei un mākslinieciskajai jaunradei nepieciešamās telpas.
Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas stratēģiju viena no tās piecām attīstības prioritātēm ir “Tab Fab” kvartāla kā Latvijas Kultūras akadēmijas studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades infrastruktūras attīstība ar plānotiem šādiem diviem rezultātiem:
1) Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas darbība ir pārnesta uz Miera ielas 58A, Rīgā, telpām, kas izbūvētas saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstības pirmā posma plānu;
2) ir notikusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ludzas ielā 24, Rīgā, īstenotā studiju procesa darbības pārnese uz Miera ielu 58A, Rīgā, kas izbūvēta saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstības otrā posma plānu.
Latvijas Kultūras akadēmijas darbībai pieejamās telpas nedz apjoma, nedz funkcionalitātes ziņā neatbilst izcilas izglītības kvalitātes nosacījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmas, kurās tiek sagatavoti radošie profesionāļi teātra, laikmetīgās dejas un audiovizuālās mākslas jomā, paredz dažādus specifiskus infrastruktūras un telpu nosacījumus – telpas mēģinājumiem un izrādēm, filmēšanas telpas, montāžās telpas, tehnikas un rekvizītu noliktavas, grimētavas, dušas un ģērbtuves u. c., kas patlaban ir pieejamas nepietiekamā apjomā un ar nepietiekamu aprīkojumu.
Pašreiz, 2025. gadā, studiju un zinātniskās pētniecības funkcija Latvijas Kultūras akadēmijā tiek organizēta četrās lokācijās:
1) Latvijas Kultūras akadēmijas centrālā ēka Ludzas ielā 24, Rīgā;
2) Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra ēka “Zirgu pasts” Dzirnavu ielā 46, Rīgā;
3) Latvijas Kultūras akadēmijas “Latvijas Kultūras koledža” ēka Bruņinieku ielā 57, Rīgā;
4) Latvijas Kultūras akadēmijas ēku kvartālā Miera ielā 58A, Rīgā.
Latvijas Kultūras akadēmijas ēka Ludzas ielā 24, Rīgā, kas tiek nomāta no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, ir intensīvi noslogota un tajā akūti trūkst auditorijas, mēģinājumu telpas, telpas studējošo ārpuslekciju darbam, pasniedzēju darba un atpūtas telpas, dušas un ģērbtuves laikmetīgās dejas mākslas studējošiem, tualetes telpas un garderobe. Studējošiem nav kur uzturēties starp lekcijām un nodarbībām, kas negatīvi ietekmē viņu labbūtību. Pretēji ārvalstu augstskolu praksei, kur katram profesoram un vadošajam pētniekam ir savs darba kabinets, Latvijas Kultūras akadēmijā darba kabineta nav nevienam profesoram, nav arī piemērotu sanāksmju telpu – Latvijas Kultūras akadēmijas personāla sanāksmes notiek rektora kabinetā, prorektoriem nav savu darba kabinetu. Latvijas Kultūras akadēmijas telpas Ludzas ielā 24, Rīgā, nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Minētās telpas ir nolietotas, neatbilst mūsdienu prasībām un nav augstskolai piemērotas.
Latvijas Kultūras akadēmija kā starpdisciplināra mākslu un kultūras universitāte potenciāli nodrošinātu “Tab Fab” radošā kvartāla darbības pamatu. Atbilstoši plānotajam “Tab Fab” kvartālā jau ir pārcēlies Latvijas Kino muzejs un, ja atradīsies radošo industriju uzņēmumi, Latvijas Kultūras akadēmija spēs attīstīt daudzveidīgas sadarbības ar radošo industriju sektoru, kā arī sekmēt kvartāla kā pievilcīgas vietas veidošanas Brasas apkaimes iedzīvotājiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nepieciešams izglītības un kultūras funkciju īstenošanai, kā arī, lai Latvijas Kultūras akadēmija spētu veikt ieguldījumus attīstībā, un piesaistīt investīcijas nekustamā īpašuma attīstības otrā posma realizācijai, nekustamo īpašumu ir paredzēts nodot bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā.
Risinājuma apraksts
2024. gada 19. jūnijā Kultūras ministrija saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas vēstuli Nr. 1.10e/127, saskaņā ar kuru Latvijas Kultūras akadēmija lūdza rast iespēju nodot nekustamo īpašumu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā.
Pārcelšanās uz nekustamo īpašumu uzlabos augstskolas iekšējo integritāti un aktīvāku dažādu virzienu studējošo un mācībspēku sadarbību. Lai īstenotu Latvijas Kultūras akadēmija pāriešanu uz nekustamo īpašumu, ir nepieciešami risinājumi papildu finansējuma ieguvei infrastruktūras attīstībai un otrā posma realizācijai.
Latvijas Kultūras akadēmija, iegūstot īpašumā nekustamo īpašumu, veiks nepieciešamās darbības Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas (bijusī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pagaidu ēka, Miera ielā 58 k-5, Rīgā) pārbūves procesa uzsākšanai, lai tā tiktu nodota ekspluatācijā pirms 2027./2028. mācību gada. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas un Radošo industriju biznesa inkubatora komunālo maksājumu izmaksas tiks segtas no ietaupījuma, kas radīsies pārceļoties Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai Filmu skolai no Elijas ielas, Rīgā, lokācijas uz jaunizbūvēto apjomu. Papildu nepieciešamais finansējums Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas komunālajiem maksājumiem tiks iegūts no noliktavu nomas valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, telpu nomas radošo industriju uzņēmumiem un filmēšanas paviljona nomas ienākumiem. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas Lielās zāles nomu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” un citu teātru izrādēm un interesentiem tiek plānots realizēt, izveidojot atsevišķu Latvijas Kultūras akadēmijas zāles operatora biroju, kas nodrošinātu visu attiecīgo tehnisko teātra funkciju nodrošināšanu, piemēram, garderobes, telpas starpbrīdim, u.c.
Papildus no Peitavas ielas, Rīgā, uz nekustamo īpašumu ir pārcelts Latvijas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs kā nomnieks un esošā “Tab Fab” administrācijas ēka tiks piedāvāta nomai arī citām kultūras organizācijām. Kā papildu daļējs nomas objekts tiek identificēts – Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra māja “Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46, Rīgā.
Nododot nekustamo īpašumu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā, Latvijas Kultūras akadēmija ilgtermiņā veidotos ietaupījums uz esošajiem nomas maksājumiem Ludzas ielā 24, Rīgā, un Elijas ielā 17, Rīgā, un tādējādi pavērsies papildu iespējas finansējuma piesaistei Latvijas Kultūras akadēmijas nekustamā īpašuma attīstībai. Latvijas Kultūras akadēmijai pārejot no Ludzas ielas 24, Rīgā, uz nekustamo īpašumu, gadā tiks ietaupīti vairāk nekā 100 000 euro, savukārt no Elijas ielas 17, Rīgā, – vairāk nekā 130 000 euro, kas kopsummā tiks novirzīti nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu segšanai. Papildus Latvijas Kultūras akadēmijas veidotos ietaupījums no nekustamā īpašuma nomai paredzētajiem līdzekļiem, kas gadā veido aptuveni 500 000 euro, būs iespējams ieguldīt nekustamā īpašuma attīstībā. Nekustamajā īpašumā esošais ēku komplekss sniegs iespēju jaunā līmenī organizēt Latvijas Kultūras akadēmijas darbu gan pulcējot vienuviet radošo industriju nozaru pārstāvjus kā nomniekus un sadarbības partnerus, gan sniegs iespējas kvalificēties papildu finansējumu ieguvei projektu konkursos.
Alternatīvs papildinošs nekustamā īpašuma projektu finansēšanas veids ir publiskās un privātās partnerības modelis, kas varētu tikt izmantots gan Latvijas Kultūras akadēmijas Lielās zāles nomai (Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālā ēka, Miera ielā 58 k-5, Rīgā), gan Radošo industriju biznesa inkubatora ēkai (Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māja, Miera ielā 58 k-1, 58 k-2, Rīgā), gan dienesta viesnīcas (rezidences) pārprojektēšanas, būvniecības un ilgtermiņa uzturēšanas projektam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots norādīto funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. un 43. pantam Atsavināšanas likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. panta pirmo daļu valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.
Nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, ņemot vērā, ka Latvijas Kultūras akadēmija nav kvalificējama kā saimnieciskās darbības veicēja komercdarbības atbalsta izpratnē, jo Latvijas Kultūras akadēmijas pašu ieņēmumi nepārsniedz 50% no Latvijas Kultūras akadēmijas darbības izdevumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas pašu ieņēmumi (mācību maksa, telpu un zemes noma, kancelejas pakalpojumi, biļešu ieņēmumi) 2024. gadā veidoja 10,37 % no iestādes kopējiem izdevumiem, bet 2025. gadā ieņēmumi plānoti 11,25 % apmērā. Latvijas Kultūras akadēmija ikgadēji uzraudzīs pašu ieņēmumu un izdevumu proporcionālu sadalījumu, tādējādi nodrošinot iespējama komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, pēc analoģijas infrastruktūras amortizācijas periodā piemērojot Kultūras ministrijas izstrādāto Komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku kultūrizglītības projektiem, tostarp attiecībā uz tajā noteikto uzraudzības periodu. Ja Latvijas Kultūras akadēmija secinās, ka ikgadējie ieņēmumi pārsniedz 50 % no tās ikgadējiem izdevumiem, par to tiks informēta Kultūras ministrija un atbalsta pasākums būs jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
Ņemot vērā, ka 5.6.1.SAM un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projektu īstenotājs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, nepieciešams veikt grozījumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā 2025. gada 22. aprīļa finansēšanas līgumā Nr. IEN/2025/465 un 2018. gada 27. jūlija finansēšanas līgumā Nr. IEN/7/2-3-18-14/1512, norādot, ka turpmāk Latvijas Kultūras akadēmija kļūst par finansējuma saņēmēju un ir atbildīga par pēc-uzraudzības perioda saistībām projekta rezultātu uzturēšanā.
Jau šobrīd, pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Kultūras akadēmijas 2017. gada 28. decembra sadarbības līgumu par 5.6.1.SAM projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu Miera ielā 58A, Rīga, Latvijas Kultūras akadēmija kā 5.6.1.SAM projekta partneris aktīvi iesaistās projekta īstenošanā un ir līdzatbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu un uzturēšanu.
Latvijas Kultūras akadēmija vienlaikus ar nekustamā īpašuma objektu pieņem:
1) materiālus, iekārtas un sistēmas, kas iebūvētas vai uzstādītas nekustamā īpašuma objektā, kā arī uzņemas pilnu atbildību par šo materiālu, iekārtu un sistēmu pareizu lietošanu un apkalpošanu saskaņā ar sistēmu un materiālu lietošanas un apkalpošanas instrukcijām, rokasgrāmatām, kā arī visus tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami iekārtu un to sistēmu ekspluatācijai;
2) nekustamā īpašuma objektā iebūvētos būvizstrādājumus, kuriem būvdarbu veicējs izsniedzis ekspluatācijas instrukcijas (materiāli, iekārtas un sistēmas), kā arī tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma objekta ekspluatācijai (atslēgas, pieejas kodi u.c.).
Latvijas Kultūras akadēmija arī pēc nekustamā īpašuma objekta pārņemšanas īpašumā būs atbildīga par nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un apsaimniekošanas plānam. Latvijas Kultūras akadēmijai ir jānodrošina nekustamā īpašuma materiālu, iekārtu un sistēmu apkalpošanas un uzturēšanas dokumentēšana (piemēram, iekārtu apkopju un remonta žurnāls), kas saglabājama visā būvniecības garantijas periodā un turpmāk, un jānodod, ja nekustamais īpašums tiks nodots atpakaļ valstij.
Gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts pilnvērtīgi un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēcuzraudzības periodā konstatē pārkāpumus, tad finanšu korekcija ir jāsedz Latvijas Kultūras akadēmijai.
Vienlaikus ar nekustamā īpašuma pārņemšanu Latvijas Kultūras akadēmija pārņem no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” arī būvdarbu garantijas saistības ar būvnieku sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Marels būve”, slēdzot trīspusēju vienošanos pie 2022. gada 28. jūlija līguma Nr. IZD/2022/956 “Par būvdarbu veikšanu būvprojekta “Ēku Miera ielā 58a, Rīgā pārbūve (1.posms)” īstenošanai” (turpmāk – Būvdarbu līgums) un tajā paredzot, ka Latvijas Kultūras akadēmija iestājas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vietā Būvdarbu līguma daļā, kas attiecas uz būvdarbu garantijas periodu. Latvijas Kultūras akadēmijas pienākums būs nodrošināt būvdarbu garantijas perioda uzraudzību, cita starpā, bet ne tikai organizēt defektu pieteikšanu, organizēt novērsto defektu pieņemšanu un īstenot citas ar garantijas periodu saistītās tiesības un pienākumus. Vienlaikus Latvijas Kultūras akadēmija ir atbildīga par ēku un inženiertīklu uzturēšanu atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Marels Būve” sniegtajai apsaimniekošanas informācijai un sistēmu un iekārtu reglamentiem. Gadījumā, ja ēku un inženiertīklu uzturēšana netiek nodrošināta pienācīgā kārtībā un kvalitātē, var zust būvdarbu garantija uz radušos defektu. Papildus Būvdarbu līguma saistībām Latvijas Kultūras akadēmijai jāpārņem arī 2023. gada 20. septembra Ilgtermiņa investīciju līguma Nr. IZD/2023/2062 ar akciju sabiedrību “Rīgas siltums” saistības, kas nosaka, ka nekustamajam īpašumam 10 gadus netiks izmantots alternatīvs siltuma avots un siltumenerģija tiks iepirkta no akciju sabiedrība “Rīgas siltums”.
Līdz ar nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” izbeidz minētā nekustamā īpašuma un iekārtu apdrošināšanu, bet spēkā esošā nekustamā īpašuma apdrošināšana tiek saglabāta līdz brīdim, kad Latvijas Kultūras akadēmija iepirkuma rezultātā noslēdz jaunu apdrošināšanas līgumu. Latvijas Kultūras akadēmija apņemas kompensēt valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma un iekārtu apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” izrakstītu rēķinu, līdz brīdim, kad Latvijas Kultūras akadēmija iepirkuma rezultātā būs noslēgusi jaunu apdrošināšanas līgumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 52 54. §) “Informatīvais ziņojums “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijām”” 2. punktam tika nolemts atbalstīt Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas revitalizācijas stratēģijā (turpmāk – stratēģija) ietvertos risinājumus, kur cita starpā ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, plānotas kā radošo industriju centrs Latvijas Kultūras akadēmijas funkciju nodrošināšanai, pielāgojot tās Latvijas Kultūras akadēmijas kā lietotāja vajadzībām.
Latvijas Kultūras akadēmija atbilst finansējuma saņēmēja noteiktajiem kritērijiem gan 5.6.1.SAM un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas un trešās kārtas ietvaros, kā arī tā nesaņem nepamatotas priekšrocības, jo līdz ar stratēģijas apstiprināšanu Latvijas Kultūras akadēmija ir noteikta kā nekustamā īpašuma lietotājs, kā arī ņemot vērā, ka Latvijas Kultūras akadēmija izvietota vairākās ēkās, kas nav piemērotas kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma īpašumtiesību pāreja Latvijas Kultūras akadēmijai nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām, jo tiks sasniegts stratēģijā un Eiropas Savienības fondu projektos plānotais mērķis un netiks ietekmēti īstenošanas nosacījumi vai darbības veids.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz:
1. saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu un 43. pantu atļaut Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nekustamo īpašumu, lai īstenotu izglītības un kultūras funkcijas.
2. Latvijas Kultūras akadēmijai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots Projekta 1. punktā minēto funkciju īstenošanai.
3. Latvijas Kultūras akadēmijai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu:
3.1. norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Latvijas Kultūras akadēmija nodrošina Projekta 1. punktā minēto funkciju īstenošanu;
3.2. ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.
4. Projekta 3.2. apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku – nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai veiktu ieguldījumus nekustamā īpašuma pārbūvē un atjaunošanā vai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
5. Latvijas Kultūras akadēmija līdz ar nekustamā īpašuma pārņemšanu, pārņem šādas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības:
5.1. 2018. gada 27. jūlija līgumā Nr. IEN/7/2-3-18-14/1512 par Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un 2025. gada 22. aprīļa līgumā Nr. IEN/2025/465 par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības un apņemas parakstīt grozījumus, kuri paredz, ka pēc-uzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst LKA, kas nodrošinās finansējuma saņēmējam noteiktos pienākumus projektu pēc-uzraudzības ietvaros;
5.2. 2022. gada 28. jūlija līgumā Nr. IZD/2022/956 “Par būvdarbu veikšanu būvprojekta “Ēku Miera ielā 58a, Rīgā pārbūve (1.posms)” īstenošanai” noteiktās saistības veikto būvdarbu garantijas periodā;
5.3. 2023. gada 20. septembra Ilgtermiņa investīciju līgumā Nr. IZD/2023/2062 ar akciju sabiedrību “Rīgas siltums” noteiktās saistības par izmantojamo siltumenerģiju.
Atbilstoši Civillikuma 853. pantam visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Projekts paredz kopā ar nekustamo īpašumu nodot bez atlīdzībās īpašumā arī uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošo būvi (būves ar kadastra apzīmējums 0100 026 0018 001) un Finanšu ministrijas bilancē uzņemtās inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0018 006, 0100 026 0018 007, 0100 026 0018 008, 010 0026 0018 009, 0100 026 0018 010, 0100 026 0018 011, 0100 026 0018 012, 0100 026 0018 013, 0100 026 0018 014, 0100 026 0018 015, 0100 026 0018 016, 0100 026 0018 017), kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks nodotas bez atlīdzības īpašumā Latvijas Kultūras akadēmijai kopā ar galveno lietu.
Pārcelšanās uz nekustamo īpašumu uzlabos augstskolas iekšējo integritāti un aktīvāku dažādu virzienu studējošo un mācībspēku sadarbību. Lai īstenotu Latvijas Kultūras akadēmija pāriešanu uz nekustamo īpašumu, ir nepieciešami risinājumi papildu finansējuma ieguvei infrastruktūras attīstībai un otrā posma realizācijai.
Latvijas Kultūras akadēmija, iegūstot īpašumā nekustamo īpašumu, veiks nepieciešamās darbības Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas (bijusī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pagaidu ēka, Miera ielā 58 k-5, Rīgā) pārbūves procesa uzsākšanai, lai tā tiktu nodota ekspluatācijā pirms 2027./2028. mācību gada. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas un Radošo industriju biznesa inkubatora komunālo maksājumu izmaksas tiks segtas no ietaupījuma, kas radīsies pārceļoties Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai Filmu skolai no Elijas ielas, Rīgā, lokācijas uz jaunizbūvēto apjomu. Papildu nepieciešamais finansējums Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas komunālajiem maksājumiem tiks iegūts no noliktavu nomas valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, telpu nomas radošo industriju uzņēmumiem un filmēšanas paviljona nomas ienākumiem. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālās ēkas Lielās zāles nomu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” un citu teātru izrādēm un interesentiem tiek plānots realizēt, izveidojot atsevišķu Latvijas Kultūras akadēmijas zāles operatora biroju, kas nodrošinātu visu attiecīgo tehnisko teātra funkciju nodrošināšanu, piemēram, garderobes, telpas starpbrīdim, u.c.
Papildus no Peitavas ielas, Rīgā, uz nekustamo īpašumu ir pārcelts Latvijas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs kā nomnieks un esošā “Tab Fab” administrācijas ēka tiks piedāvāta nomai arī citām kultūras organizācijām. Kā papildu daļējs nomas objekts tiek identificēts – Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra māja “Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46, Rīgā.
Nododot nekustamo īpašumu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā, Latvijas Kultūras akadēmija ilgtermiņā veidotos ietaupījums uz esošajiem nomas maksājumiem Ludzas ielā 24, Rīgā, un Elijas ielā 17, Rīgā, un tādējādi pavērsies papildu iespējas finansējuma piesaistei Latvijas Kultūras akadēmijas nekustamā īpašuma attīstībai. Latvijas Kultūras akadēmijai pārejot no Ludzas ielas 24, Rīgā, uz nekustamo īpašumu, gadā tiks ietaupīti vairāk nekā 100 000 euro, savukārt no Elijas ielas 17, Rīgā, – vairāk nekā 130 000 euro, kas kopsummā tiks novirzīti nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu segšanai. Papildus Latvijas Kultūras akadēmijas veidotos ietaupījums no nekustamā īpašuma nomai paredzētajiem līdzekļiem, kas gadā veido aptuveni 500 000 euro, būs iespējams ieguldīt nekustamā īpašuma attīstībā. Nekustamajā īpašumā esošais ēku komplekss sniegs iespēju jaunā līmenī organizēt Latvijas Kultūras akadēmijas darbu gan pulcējot vienuviet radošo industriju nozaru pārstāvjus kā nomniekus un sadarbības partnerus, gan sniegs iespējas kvalificēties papildu finansējumu ieguvei projektu konkursos.
Alternatīvs papildinošs nekustamā īpašuma projektu finansēšanas veids ir publiskās un privātās partnerības modelis, kas varētu tikt izmantots gan Latvijas Kultūras akadēmijas Lielās zāles nomai (Latvijas Kultūras akadēmijas Centrālā ēka, Miera ielā 58 k-5, Rīgā), gan Radošo industriju biznesa inkubatora ēkai (Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māja, Miera ielā 58 k-1, 58 k-2, Rīgā), gan dienesta viesnīcas (rezidences) pārprojektēšanas, būvniecības un ilgtermiņa uzturēšanas projektam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots norādīto funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. un 43. pantam Atsavināšanas likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. panta pirmo daļu valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.
Nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, ņemot vērā, ka Latvijas Kultūras akadēmija nav kvalificējama kā saimnieciskās darbības veicēja komercdarbības atbalsta izpratnē, jo Latvijas Kultūras akadēmijas pašu ieņēmumi nepārsniedz 50% no Latvijas Kultūras akadēmijas darbības izdevumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas pašu ieņēmumi (mācību maksa, telpu un zemes noma, kancelejas pakalpojumi, biļešu ieņēmumi) 2024. gadā veidoja 10,37 % no iestādes kopējiem izdevumiem, bet 2025. gadā ieņēmumi plānoti 11,25 % apmērā. Latvijas Kultūras akadēmija ikgadēji uzraudzīs pašu ieņēmumu un izdevumu proporcionālu sadalījumu, tādējādi nodrošinot iespējama komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, pēc analoģijas infrastruktūras amortizācijas periodā piemērojot Kultūras ministrijas izstrādāto Komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku kultūrizglītības projektiem, tostarp attiecībā uz tajā noteikto uzraudzības periodu. Ja Latvijas Kultūras akadēmija secinās, ka ikgadējie ieņēmumi pārsniedz 50 % no tās ikgadējiem izdevumiem, par to tiks informēta Kultūras ministrija un atbalsta pasākums būs jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
Ņemot vērā, ka 5.6.1.SAM un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projektu īstenotājs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, nepieciešams veikt grozījumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā 2025. gada 22. aprīļa finansēšanas līgumā Nr. IEN/2025/465 un 2018. gada 27. jūlija finansēšanas līgumā Nr. IEN/7/2-3-18-14/1512, norādot, ka turpmāk Latvijas Kultūras akadēmija kļūst par finansējuma saņēmēju un ir atbildīga par pēc-uzraudzības perioda saistībām projekta rezultātu uzturēšanā.
Jau šobrīd, pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Kultūras akadēmijas 2017. gada 28. decembra sadarbības līgumu par 5.6.1.SAM projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu Miera ielā 58A, Rīga, Latvijas Kultūras akadēmija kā 5.6.1.SAM projekta partneris aktīvi iesaistās projekta īstenošanā un ir līdzatbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu un uzturēšanu.
Latvijas Kultūras akadēmija vienlaikus ar nekustamā īpašuma objektu pieņem:
1) materiālus, iekārtas un sistēmas, kas iebūvētas vai uzstādītas nekustamā īpašuma objektā, kā arī uzņemas pilnu atbildību par šo materiālu, iekārtu un sistēmu pareizu lietošanu un apkalpošanu saskaņā ar sistēmu un materiālu lietošanas un apkalpošanas instrukcijām, rokasgrāmatām, kā arī visus tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami iekārtu un to sistēmu ekspluatācijai;
2) nekustamā īpašuma objektā iebūvētos būvizstrādājumus, kuriem būvdarbu veicējs izsniedzis ekspluatācijas instrukcijas (materiāli, iekārtas un sistēmas), kā arī tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma objekta ekspluatācijai (atslēgas, pieejas kodi u.c.).
Latvijas Kultūras akadēmija arī pēc nekustamā īpašuma objekta pārņemšanas īpašumā būs atbildīga par nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un apsaimniekošanas plānam. Latvijas Kultūras akadēmijai ir jānodrošina nekustamā īpašuma materiālu, iekārtu un sistēmu apkalpošanas un uzturēšanas dokumentēšana (piemēram, iekārtu apkopju un remonta žurnāls), kas saglabājama visā būvniecības garantijas periodā un turpmāk, un jānodod, ja nekustamais īpašums tiks nodots atpakaļ valstij.
Gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts pilnvērtīgi un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēcuzraudzības periodā konstatē pārkāpumus, tad finanšu korekcija ir jāsedz Latvijas Kultūras akadēmijai.
Vienlaikus ar nekustamā īpašuma pārņemšanu Latvijas Kultūras akadēmija pārņem no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” arī būvdarbu garantijas saistības ar būvnieku sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Marels būve”, slēdzot trīspusēju vienošanos pie 2022. gada 28. jūlija līguma Nr. IZD/2022/956 “Par būvdarbu veikšanu būvprojekta “Ēku Miera ielā 58a, Rīgā pārbūve (1.posms)” īstenošanai” (turpmāk – Būvdarbu līgums) un tajā paredzot, ka Latvijas Kultūras akadēmija iestājas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vietā Būvdarbu līguma daļā, kas attiecas uz būvdarbu garantijas periodu. Latvijas Kultūras akadēmijas pienākums būs nodrošināt būvdarbu garantijas perioda uzraudzību, cita starpā, bet ne tikai organizēt defektu pieteikšanu, organizēt novērsto defektu pieņemšanu un īstenot citas ar garantijas periodu saistītās tiesības un pienākumus. Vienlaikus Latvijas Kultūras akadēmija ir atbildīga par ēku un inženiertīklu uzturēšanu atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Marels Būve” sniegtajai apsaimniekošanas informācijai un sistēmu un iekārtu reglamentiem. Gadījumā, ja ēku un inženiertīklu uzturēšana netiek nodrošināta pienācīgā kārtībā un kvalitātē, var zust būvdarbu garantija uz radušos defektu. Papildus Būvdarbu līguma saistībām Latvijas Kultūras akadēmijai jāpārņem arī 2023. gada 20. septembra Ilgtermiņa investīciju līguma Nr. IZD/2023/2062 ar akciju sabiedrību “Rīgas siltums” saistības, kas nosaka, ka nekustamajam īpašumam 10 gadus netiks izmantots alternatīvs siltuma avots un siltumenerģija tiks iepirkta no akciju sabiedrība “Rīgas siltums”.
Līdz ar nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” izbeidz minētā nekustamā īpašuma un iekārtu apdrošināšanu, bet spēkā esošā nekustamā īpašuma apdrošināšana tiek saglabāta līdz brīdim, kad Latvijas Kultūras akadēmija iepirkuma rezultātā noslēdz jaunu apdrošināšanas līgumu. Latvijas Kultūras akadēmija apņemas kompensēt valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma un iekārtu apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” izrakstītu rēķinu, līdz brīdim, kad Latvijas Kultūras akadēmija iepirkuma rezultātā būs noslēgusi jaunu apdrošināšanas līgumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 52 54. §) “Informatīvais ziņojums “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijām”” 2. punktam tika nolemts atbalstīt Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas revitalizācijas stratēģijā (turpmāk – stratēģija) ietvertos risinājumus, kur cita starpā ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, plānotas kā radošo industriju centrs Latvijas Kultūras akadēmijas funkciju nodrošināšanai, pielāgojot tās Latvijas Kultūras akadēmijas kā lietotāja vajadzībām.
Latvijas Kultūras akadēmija atbilst finansējuma saņēmēja noteiktajiem kritērijiem gan 5.6.1.SAM un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas un trešās kārtas ietvaros, kā arī tā nesaņem nepamatotas priekšrocības, jo līdz ar stratēģijas apstiprināšanu Latvijas Kultūras akadēmija ir noteikta kā nekustamā īpašuma lietotājs, kā arī ņemot vērā, ka Latvijas Kultūras akadēmija izvietota vairākās ēkās, kas nav piemērotas kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma īpašumtiesību pāreja Latvijas Kultūras akadēmijai nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām, jo tiks sasniegts stratēģijā un Eiropas Savienības fondu projektos plānotais mērķis un netiks ietekmēti īstenošanas nosacījumi vai darbības veids.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz:
1. saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu un 43. pantu atļaut Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nekustamo īpašumu, lai īstenotu izglītības un kultūras funkcijas.
2. Latvijas Kultūras akadēmijai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots Projekta 1. punktā minēto funkciju īstenošanai.
3. Latvijas Kultūras akadēmijai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu:
3.1. norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Latvijas Kultūras akadēmija nodrošina Projekta 1. punktā minēto funkciju īstenošanu;
3.2. ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.
4. Projekta 3.2. apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku – nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai veiktu ieguldījumus nekustamā īpašuma pārbūvē un atjaunošanā vai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
5. Latvijas Kultūras akadēmija līdz ar nekustamā īpašuma pārņemšanu, pārņem šādas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības:
5.1. 2018. gada 27. jūlija līgumā Nr. IEN/7/2-3-18-14/1512 par Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un 2025. gada 22. aprīļa līgumā Nr. IEN/2025/465 par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības un apņemas parakstīt grozījumus, kuri paredz, ka pēc-uzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst LKA, kas nodrošinās finansējuma saņēmējam noteiktos pienākumus projektu pēc-uzraudzības ietvaros;
5.2. 2022. gada 28. jūlija līgumā Nr. IZD/2022/956 “Par būvdarbu veikšanu būvprojekta “Ēku Miera ielā 58a, Rīgā pārbūve (1.posms)” īstenošanai” noteiktās saistības veikto būvdarbu garantijas periodā;
5.3. 2023. gada 20. septembra Ilgtermiņa investīciju līgumā Nr. IZD/2023/2062 ar akciju sabiedrību “Rīgas siltums” noteiktās saistības par izmantojamo siltumenerģiju.
Atbilstoši Civillikuma 853. pantam visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Projekts paredz kopā ar nekustamo īpašumu nodot bez atlīdzībās īpašumā arī uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošo būvi (būves ar kadastra apzīmējums 0100 026 0018 001) un Finanšu ministrijas bilancē uzņemtās inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0018 006, 0100 026 0018 007, 0100 026 0018 008, 010 0026 0018 009, 0100 026 0018 010, 0100 026 0018 011, 0100 026 0018 012, 0100 026 0018 013, 0100 026 0018 014, 0100 026 0018 015, 0100 026 0018 016, 0100 026 0018 017), kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks nodotas bez atlīdzības īpašumā Latvijas Kultūras akadēmijai kopā ar galveno lietu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasīs Projektā norādīto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to varēs atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas Kultūras akadēmijas studenti
- Latvijas Kultūras akadēmijas personāls
- Latvijas Kultūras akadēmijas apmeklētāji
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma Miera ielā 58A, Rīgā, nodošana bez atlīdzības Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā veicinās Latvijas Kultūras akadēmijas izglītības un kultūras funkciju kvalitatīvu īstenošanu un pozitīvi ietekmēs tās studentus, akadēmisko un tehnisko personālu, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas apmeklētājus, sadarbības partnerus un sabiedrību kopumā.
Ietekme uz studentiem:
Nekustamā īpašuma nodošana Latvijas Kultūras akadēmijai nodrošinās papildu un piemērotas telpas studiju procesa īstenošanai, radošajai darbībai un praktiskajām nodarbībām. Tas uzlabos studiju vidi, sekmēs mūsdienīgu mācību resursu un tehniskā aprīkojuma pieejamību, kā arī radīs iespējas paplašināt Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmu piedāvājumu. Piemērotāka infrastruktūra sekmēs studentu profesionālo un radošo attīstību, kā arī veicinās kvalitatīvāku prasmju apguvi kultūras un mākslas jomās.
Ietekme uz personālu:
Telpu pieejamība Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nodrošinās stabilu un ilgtermiņā plānojamu darba vidi akadēmiskajam un tehniskajam personālam. Tas ļaus efektīvāk organizēt studiju procesu, attīstīt pētniecības un radošos projektus, kā arī uzlabos darba apstākļus un starpdisciplināro sadarbību. Ieguldījumi infrastruktūras attīstībā sekmēs darbinieku profesionālo izaugsmi un palielinās Latvijas Kultūras akadēmijas konkurētspēju kultūras un izglītības nozarē gan Latvijas mērogā, gan starptautiskā mērogā.
Ietekme uz apmeklētājiem un sabiedrību:
Papildu telpu pieejamība sniegs iespēju rīkot vairāk publisku pasākumu – studentu izrādes, koncertus, kino seansus, konferences un citus kultūras un pētniecības notikumus, tādējādi paplašinot kultūras piedāvājumu un pieejamību sabiedrībai. Miera ielas 58A, Rīgā, atrašanās vieta, kas ir ērti sasniedzama Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, veicinās kultūras pieejamību un līdzdalību mākslas, radošajos un pētniecības procesos. Latvijas Kultūras akadēmijas infrastruktūras nostiprināšana īpašumā stiprinās tās institucionālo ilgtspēju un sabiedrisko tēlu starptautiskā mērogā, attīstot Miera ielas 58A, Rīgā, kvartālu kā nozīmīgu Latvijas un starptautiska mēroga kompetences centru radošo industriju attīstībā. Sakārtotas un aktīvi izmantotas infrastruktūras izmantošana būs būtisks ieguldījums Miera ielas 58A, Rīgā, vides sakārtošanā un ietekmēs sabiedrības labbūtību kopumā.
Ietekme uz studentiem:
Nekustamā īpašuma nodošana Latvijas Kultūras akadēmijai nodrošinās papildu un piemērotas telpas studiju procesa īstenošanai, radošajai darbībai un praktiskajām nodarbībām. Tas uzlabos studiju vidi, sekmēs mūsdienīgu mācību resursu un tehniskā aprīkojuma pieejamību, kā arī radīs iespējas paplašināt Latvijas Kultūras akadēmijas studiju programmu piedāvājumu. Piemērotāka infrastruktūra sekmēs studentu profesionālo un radošo attīstību, kā arī veicinās kvalitatīvāku prasmju apguvi kultūras un mākslas jomās.
Ietekme uz personālu:
Telpu pieejamība Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā nodrošinās stabilu un ilgtermiņā plānojamu darba vidi akadēmiskajam un tehniskajam personālam. Tas ļaus efektīvāk organizēt studiju procesu, attīstīt pētniecības un radošos projektus, kā arī uzlabos darba apstākļus un starpdisciplināro sadarbību. Ieguldījumi infrastruktūras attīstībā sekmēs darbinieku profesionālo izaugsmi un palielinās Latvijas Kultūras akadēmijas konkurētspēju kultūras un izglītības nozarē gan Latvijas mērogā, gan starptautiskā mērogā.
Ietekme uz apmeklētājiem un sabiedrību:
Papildu telpu pieejamība sniegs iespēju rīkot vairāk publisku pasākumu – studentu izrādes, koncertus, kino seansus, konferences un citus kultūras un pētniecības notikumus, tādējādi paplašinot kultūras piedāvājumu un pieejamību sabiedrībai. Miera ielas 58A, Rīgā, atrašanās vieta, kas ir ērti sasniedzama Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, veicinās kultūras pieejamību un līdzdalību mākslas, radošajos un pētniecības procesos. Latvijas Kultūras akadēmijas infrastruktūras nostiprināšana īpašumā stiprinās tās institucionālo ilgtspēju un sabiedrisko tēlu starptautiskā mērogā, attīstot Miera ielas 58A, Rīgā, kvartālu kā nozīmīgu Latvijas un starptautiska mēroga kompetences centru radošo industriju attīstībā. Sakārtotas un aktīvi izmantotas infrastruktūras izmantošana būs būtisks ieguldījums Miera ielas 58A, Rīgā, vides sakārtošanā un ietekmēs sabiedrības labbūtību kopumā.
Juridiskās personas
- Augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kas īsteno kopīgus pasākumus un projektus kultūras jomā
- Kultūras organizācijas, kas īsteno kopīgus pasākumus un projektus kultūras jomā
- Nevalstiskās organizācijas un radošās apvienības, kas īsteno kopīgus pasākumus un projektus kultūras jomā
Ietekmes apraksts
Telpu pieejamība radīs jaunas kompetences un profesionālās sadarbības iespējas kultūras organizācijām, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un radošajām apvienībām nozarē kopumā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Izdevumus saistībā ar nekustamā īpašuma pārreģistrāciju zemesgrāmatā Latvijas Kultūras akadēmija segs no saviem finanšu līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi