Anotācija (ex-ante)

24-TA-2221: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 440 "Kārtība, kādā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra (turpmāk – Centrs) iniciatīvas, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktu un Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.2 1.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam"" 16.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku (turpmāk – Dziesmu un deju svētki) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas uzsākšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa samaksai, kā arī sadalīšanas kritērijus. Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 9.punktā noteikts, ka kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai un ir viens no vairākiem izdevumu veidiem, kam Dziesmu un deju svētku starplaikā var tikt izmantots gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotais finansējums. Savukārt Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta trešā daļa nosaka pienākumu kolektīva dibinātājam nodrošināt – kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā. Tātad, lai nodrošinātu dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību, saglabāšanu un tālāk nodošanu, māksliniecisko kolektīvu vadītājiem piešķir valsts budžeta mērķdotāciju, bet kolektīva dibinātājs nodrošina māksliniecisko kolektīvu vadītajiem darba samaksu un materiāltehniskās iespējas.

Valsts budžeta mērķdotācijas piešķiršanu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kuru dibinātājs nav pašvaldība, regulē Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.440 "Kārtība, kādā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības" (turpmāk – MK noteikumi Nr.440). MK noteikumos Nr.440 ir konkrēti kritēriji, par ko tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija un kārtība, kā tā tiek aprēķināta un sadalīta.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.2 1.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam"" 16.punktā dotajam uzdevumam Kultūras ministrijai "Lai nodrošinātu ilgtspējīgu, sakārtotu, kā arī valsts un pašvaldības vienlīdzīgu līdzdalību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas nodrošināšanā, līdz 2023.gada 1.jūnijam izstrādāt priekšlikumus par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024.gada, tostarp nosakot kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā", tika izstrādāts konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) (23-TA-1708), kas paredz atbalstīt priekšlikumu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas reformas uzsākšanai, pakāpeniski nosakot līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, jeb 2024., 2025. un 2026.gadā palielinot valsts budžeta mērķdotāciju 1 223 916 euro apmērā katru gadu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu pēctecību, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī ieviešot atšķirīgu atskaišu sistēmas mehānismu, proti, kolektīva dibinātājam mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā.

Apņemšanās veikt konkrētus pasākumus māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa uzlabošanai ir nostiprināta Valdības rīcības plāna Deklarācija par Evikas Siliņas Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) 9.1.punktā ir iekļauts šāds pasākums – "Nodrošināts kultūras nozarē strādājošajiem konkurētspējīgs atalgojums un ienākumi. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.", savukārt sasniedzamais rezultāts – "Noteikta līdzvērtīga valsts finansējuma daļa (mērķdotācija) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Balstoties uz konceptuālo ziņojumu, tika analizēts esošais MK noteikumos Nr.440 noteiktais finansējuma modelis un secināts, ka šim modelim ir būtiski trūkumi, kā, piemēram:
- ne visi kolektīvu dibinātāji valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izmaksā papildus kolektīva dibinātāja finansējumam, kā arī nav iespēju pārliecināties, ka kolektīva dibinātājs valsts budžeta mērķdotāciju ir izmaksājis pilnā apmērā un konkrētajam mākslinieciskā kolektīva vadītājam;
- kopš 2015.gada līdz 2023.gadam valsts budžeta mērķdotācijas apjoms māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pieaudzis par 26,6 %, kas vērtējams kā nepietiekams, ņemot vērā, ka kopš 2015.gada Latvijā vairākas reizes ir mainījusies minimālā darba samaksa, ir notikusi strauja inflācija – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņu cenu pārmaiņa 2023.gada martā salīdzinot ar 2019.gada martu ir 32,9 %;
- nepietiekams valsts budžeta mērķdotācijas māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apmērs: bāzes summa vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam gadā nepārsniedz 420 euro, līdz ar to mēnesī bāzes summa pirms nodokļu nomaksas mākslinieciskā kolektīva vadītājam ir 35 euro. Savukārt koprepertuāra mākslinieciskā kolektīva vadītājs saskaņā ar līdzdalības intensitātes koeficientu gadā saņem ne vairāk kā 840 euro, pirms nodokļu nomaksas, kas ir 70 euro mēnesī.
Valsts budžeta mērķdotācijas apjoms māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam mainās saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu un māksliniecisko kolektīvu skaitu, kas konkrētā gadā gatavojas kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem. Savukārt kolektīva dibinātājs atalgojumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem aprēķina pēc dažādiem normatīvajiem aktiem, par mākslinieciskā kolektīva vadīšanu nosaka atšķirīgu slodzi, slēdzot dažāda veida līgumus.

Konceptuālā ziņojuma saskaņošanas laikā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2024.gada 14.augustā tika saņemta Latvijas Republikas tiesībsarga vēstule Nr.1-5/209 (adresēta Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai un Centram) "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas nozīmi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā nacionālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanā", kurā tika norādīts, ka "Iepazīstoties ar jomas tiesisko regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem un informāciju par to izpildi, Dziesmu un deju svētku norisē tieši iesaistīto kultūras darbinieku sniegto redzējumu, kā arī aptaujās atspoguļoto Dziesmu un deju svētku dalībnieku viedokli, ir pamats piekrist kultūras nozares viedoklim, ka esošais māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis ir uzlabojams, jo tas vairumā gadījumu nenodrošina kolektīvu vadītāju ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu, kā arī netiek pārskatīts atbilstoši objektīviem rādītājiem, tostarp pieaugošajai dzīves dārdzībai."[1]

Jau šobrīd, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvencijas 13.pantu pašvaldības nemateriālā kultūras mantojuma – dziesmu un deju svētku procesa saglabāšanai un attīstībai iegulda lielāku finansējuma daļu nekā valsts, piešķirot mērķdotāciju. Šādu informāciju Centrs noskaidroja individuālajās sarunās par vienotās darba samaksas sistēmas izveidi ar visām pašvaldībām, kas notika no 2024.gada 27.februāra līdz 18.martam.

[1] Pieejama: Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas nozīmi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā nacionālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanā (termiņš 30.09.2024.) (mk.gov.lv) un Dziesmusvētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam ir jāpieaug (tiesibsargs.lv)
Risinājuma apraksts
Projekts atbilstoši konceptuālajā ziņojumā atbalstītajam 1.risinājuma variantam paredz uzsākt māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu reformu, pakāpeniski nosakot līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, jeb 2024., 2025. un 2026.gadā palielinot valsts budžeta mērķdotāciju 1 223 916 euro apmērā katru gadu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu pēctecību, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī ieviešot atšķirīgu atskaišu sistēmas mehānismu, proti, kolektīva dibinātājam mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā. Tādējādi Latvijas valsts nostiprina savu atbildību attiecībā uz dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem – māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, apņemoties nodrošināt daļēju darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par valsts noteiktiem darba uzdevumiem dziesmu un deju svētku tradīcijas (tajā skaitā procesa) ilgtspējai.

Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā atbalstītajam 1.risinājuma variantam pirmajā solī reformas īstenošanai paredzēts:
1. ikgadējais valsts budžeta mērķdotācijas apjoms māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam;
2. valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek aprēķināta un sadalīta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.440, kas nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības, MK noteikumos Nr.440 veicot precizējumus un papildinājumus;
3. Projekta 2.-11.punkts paredz šādus precizējumus un papildinājumus MK noteikumos Nr.440:
3.1. Lai dibinātāji saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto mērķdotācijas sadalījumu (izņemot MK noteikumu Nr.440 12.punktā minētie dibinātāji) saņemtu mērķdotāciju par dibinātāja faktiski veiktajiem izdevumiem māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dibinātājs līdz pārskata I, II, III ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts kases e-pakalpojumu portālā aizpilda pārskatu "Valsts budžeta mērķdotācijas pieprasījums māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (1.pielikums) (turpmāk – pārskats par mērķdotācijas pieprasījumu). Dibinātājs līdz katra gada novembra mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts kases e-pakalpojumu portālā aizpilda pārskatu par mērķdotācijas pieprasījumu attiecībā uz plānotajiem izdevumiem IV ceturksnī. Pārskatā par mērķdotācijas pieprasījumu iekļauj šādas ziņas:
3.1.1. kolektīva, kas atbilst MK noteikumu Nr.440 2.punktā minētajiem kritērijiem, nosaukums un grupas veids;
3.1.2. kolektīva vadītāja darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs;
3.1.3. dibinātāja konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai;
3.2. Centrs 10 darbdienu laikā pēc pārskata par mērķdotācijas pieprasījumu saņemšanas izvērtē to un piecu darbdienu laikā veic mērķdotācijas apmēra pārskaitījumu dibinātājam;
3.3. Centrs ar dibinātāju – fizisku personu – slēdz līgumu par mērķdotācijas izmaksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto mērķdotācijas sadalījumu un četras reizes gadā līgumā noteiktajos termiņos vienādās daļās pārskaita mērķdotāciju uz attiecīgā kolektīva dibinātāja norādīto kontu. Ja kolektīva dibinātājs ir fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, centrs no attiecīgajam dibinātājam izmaksājamās mērķdotācijas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ietur nodokļus;
3.4. Dibinātājs aizpilda pārskatu "Pārskats par mērķdotācijas izlietojumu" (turpmāk – pārskats par mērķdotācijas izlietojumu) un iesniedz Valsts kases e-pakalpojumu portālā līdz nākamā gada 15.janvārim, bet, ja tā ir brīvdiena vai svētku diena, tad pēdējā darbdienā pirms šīs dienas;
3.5. Centrs līdz kārtējā gada 30.janvārim pārbauda pārskatus par mērķdotācijas izlietojumu un apstiprina tos Valsts kases e-pakalpojumu portālā;
3.6. Ja Centrs konstatē kļūdas pārskatā par mērķdotācijas pieprasījumu vai pārkāpumus kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piešķiršanā un nodrošināšanā, līdz pārskata par mērķdotācijas pieprasījumu precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai pārtrauc mērķdotācijas izmaksu;
3.7. Centrs pēc pārskata par mērķdotācijas pieprasījumu precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā ceturksnī dibinātajam paredzētajiem līdzekļiem;
3.8. Lai saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto mērķdotācijas sadalījumu (izņemot MK noteikumu Nr.440 12.punktā minētie dibinātāji) saņemtu 2024.gadā papildu mērķdotāciju par dibinātāja faktiski veiktajiem izdevumiem kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām atbilstoši mērķdotācijas palielinājumam 2024.gadā māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dibinātājs:
3.8.1. līdz 2024.gada 15.novembrim Valsts kases e-pakalpojumu portālā aizpilda pārskatu par mērķdotācijas pieprasījumu par 2024.gada I, II, III faktiski veiktajiem izdevumiem un par plānotajiem izdevumiem IV ceturksnī;
3.8.2. līdz 2025.gada 15.janvārim Valsts kases e-pakalpojumu portālā aizpilda 2024.gada pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu.
3.9. Centrs 10 darbdienu laikā pēc pārskata par mērķdotācijas pieprasījumu saņemšanas par 2024.gada I, II, III un IV ceturksni izvērtē to, veic mērķdotācijas summas pārrēķinu un piecu darbdienu laikā atlikušās mērķdotācijas daļas apmēra pārskaitījumu dibinātājam. Centrs 2024.gada novembra un decembra mēneša mērķdotācijas apmēru maksā avansā par dibinātāja faktiski veiktajiem izdevumiem oktobra mēnesī kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Māksliniecisko kolektīvu vadītāji un māksliniecisko kolektīvu dibinātāji, kas nav pašvaldības, proti, fiziskas personas, tajā skaitā tās, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, kā arī māksliniecisko kolektīvu, kuru dibinātāji nav pašvaldības, vadītāji.
Ietekmes apraksts
Lai nodrošinātu reformas uzsākšanu, tiek palielināts valsts budžeta mērķdotācijas apmērs Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Juridiskās personas
  • Māksliniecisko kolektīvu dibinātāji, kas nav pašvaldības, proti, privāto tiesību juridiskas personas, Kultūras ministrijas vai citas ministrijas padotībā esošas valsts budžeta iestādes, publisko tiesību atvasinātas personas un to iestādes.
Ietekmes apraksts
Lai nodrošinātu reformas uzsākšanu, tiek ieviests atšķirīgs atskaišu sistēmas mehānisms, proti, kolektīva dibinātājam mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
125 390
0
125 390
0
125 390
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
125 390
0
125 390
0
125 390
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
125 390
137 622
125 390
137 622
125 390
137 622
137 622
2.1. valsts pamatbudžets
125 390
137 622
125 390
137 622
125 390
137 622
137 622
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-137 622
0
-137 622
0
-137 622
-137 622
3.1. valsts pamatbudžets
0
-137 622
0
-137 622
0
-137 622
-137 622
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
137 622
0
137 622
0
137 622
137 622
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas uzsākšanai ieplānotais finansējums 137 622 euro apmērā 2024.gadā un turpmāk reformas ieviešanai pārdalāms no valsts budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 21.00.00 "Kultūras mantojums" 137 622 euro apmērā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Kultūras darbinieku biedrība
Cits
Projekta sagatavošanā tika iesaistīti pašvaldību kultūras pārvalžu pārstāvji, kā arī pašvaldību kultūras centru direktori

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Paplašinātā izbraukuma sēde
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Centra darba grupa, kas izveidota ar Centra 2021.gada 1.februāra rīkojumu Nr.1.1-4/11 "Par darba grupas izveidi", kuras sastāvu veidoja Centra, Dziesmu svētku biedrības, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un pašvaldību kultūras pārvalžu pārstāvji, kā arī pašvaldību kultūras centru direktori. Projekta izstrādei tika izveidota arī Kultūras ministrijas darba grupa ar Kultūras ministrijas 2022.gada 15.jūlija rīkojumu Nr.1.1-4/11 "Par darba grupas izveidi māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas jautājuma risināšanai", kuras sastāvā ir kultūras ministrs, Kultūras ministrijas, Centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Dziesmu svētku biedrības un Latvijas Kultūras darbinieku biedrības pārstāvji, kā arī Centra un pašvaldību kultūras centru direktori. Darba grupas vienojās, ka dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas, attīstības un ilgtspējas kontekstā kā valsts atbalsts šajā tradīcijā iesaistīto māksliniecisko kolektīvu vadītājiem atbalstāms Projektā paredzētais māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu valsts budžeta mērķdotācijas modelis.
 
Projektā paredzētais māksliniecisko kolektīvu vadītāju vienotais darba samaksas modelis 2024.gada 14.martā prezentēts Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā paplašinātajā Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas izbraukuma sēdē, kuras laikā Latvijas Pašvaldību savienība vienojās atbalstīt Projektā paredzēto māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu valsts budžeta mērķdotācijas modeli.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Latvijas Nacionālais kultūras centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi