22-TA-1884: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1) Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2016.gada 8.marta noteikumu Nr.151 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.2 pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” īstenošanas noteikumi” 5.punkts un 13.2.apakšpunkts.
2) MK 2016.gada 10.februāra rīkojuma Nr.136 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā” 4.punkts.
3) MK 2022.gada 29.marta rīkojums Nr.225 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.374 „Par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2.pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2.kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – 2022.gada 29.marta grozījumi MK rīkojumā Nr.374).
2) MK 2016.gada 10.februāra rīkojuma Nr.136 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā” 4.punkts.
3) MK 2022.gada 29.marta rīkojums Nr.225 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.374 „Par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2.pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2.kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – 2022.gada 29.marta grozījumi MK rīkojumā Nr.374).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiek mainīts projekta Nr.2.2.1.2./17/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” (turpmāk – 1.kārtas projekts) apraksts un tvērums, t.sk. precizēts 1.kārtas projekta rezultatīvais rādītājs RR12 (Kompetenču centru izveide) un tā sasniedzamā vērtība, ņemot vērā, ka ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 tika samazināts 1.kārtas projektam piešķirtais finansējums un palielināts projekta Nr.2.2.1.2/19/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” (turpmāk – 2.kārtas projekts) finansējums.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar MK 2016.gada 20.decembra rīkojumu Nr.780 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0.versija) ” (turpmāk – MK rīkojums Nr.780) apstiprināts 1.kārtas projekta apraksts (kopsavilkums), nosakot minētā projekta darbības, īstenošanas laiku un finansējuma kopējo apjomu.
Vienošanās Nr.2.2.1.2./17/I/001 starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 1.kārtas projekta īstenošanu tika noslēgta 2017.gada 22.septembrī, nosakot sākotnējo projekta darbību īstenošanas laiku – 48 mēneši, t.i., līdz 2021.gada 21.septembrim, projekta finansējuma kopējo apjomu – 8 000 000 euro.
1.kārtas projektā iekļauto aktivitāšu (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrācija, autortiesību finansējums un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļa) pārcelšanu uz 2.kārtas projektu, 1.kārtas projekta rādītāja RR12 un tā sasniedzamās vērtības precizēšanu, kā arī precizēto 1.kārtas projekta detalizēto aprakstu Latvijas Nacionālā bibliotēka iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2021.gada 4.novembrī tika saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Nr.11-2/9769 ar saskaņojumu. 1.kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam, 1.kārtas projekta ietvaros īstenotas sekojošas aktivitātes:
- kompetenču centra modeļa izveide un ieviešana;
- digitalizācijas procesu pilnveidošana un standartizēšana;
- digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;
- digitālā satura izplatīšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;
- kultūras centru aprīkošana ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru;
- Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana;
- autortiesību jautājumu risināšana un satura licencēšanas sistēmas izstrāde.
Vienošanās Nr.2.2.1.2./17/I/001 starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 1.kārtas projekta īstenošanu tika noslēgta 2017.gada 22.septembrī, nosakot sākotnējo projekta darbību īstenošanas laiku – 48 mēneši, t.i., līdz 2021.gada 21.septembrim, projekta finansējuma kopējo apjomu – 8 000 000 euro.
1.kārtas projektā iekļauto aktivitāšu (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrācija, autortiesību finansējums un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļa) pārcelšanu uz 2.kārtas projektu, 1.kārtas projekta rādītāja RR12 un tā sasniedzamās vērtības precizēšanu, kā arī precizēto 1.kārtas projekta detalizēto aprakstu Latvijas Nacionālā bibliotēka iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2021.gada 4.novembrī tika saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Nr.11-2/9769 ar saskaņojumu. 1.kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam, 1.kārtas projekta ietvaros īstenotas sekojošas aktivitātes:
- kompetenču centra modeļa izveide un ieviešana;
- digitalizācijas procesu pilnveidošana un standartizēšana;
- digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;
- digitālā satura izplatīšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;
- kultūras centru aprīkošana ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru;
- Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana;
- autortiesību jautājumu risināšana un satura licencēšanas sistēmas izstrāde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.kārtas projekta ieviešanas gaitā, lai nodrošinātu secīgu procesu un darbību ieviešanu kultūras mantojuma digitalizācijā, ne tikai ar mērķi sasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus, bet arī nodrošināt iespējami plašāku projekta rezultātu izmantošanu, tika konstatēta nepieciešamība atsevišķas projekta aktivitāšu daļas un to īstenošanai paredzēto budžetu pārcelt uz 2.kārtu.
Nepieciešamību nosaka izmaiņas starp partneriem saskaņotajā IKT risinājuma arhitektūras aprakstā, nomainot iestāžu pamatdarbības sistēmu integrāciju katras sistēmas individuālā līmenī ar risinājumu, kurā tiek veidots kopējs, unificēts sadarbspējas jeb integrācijas slānis, kas spēj veikt datu transformāciju un sadarboties ar visām iesaistītajām sistēmām neatkarīgi no pamatdarbības sistēmas uzbūves. Šāda pieeja ļauj efektīvāk veikt integrācijas un harmonizēt savstarpējās datu apmaiņas. Taču, ņemot vērā sarežģīto sistēmu sadarbības modeli, savstarpējās sistēmu atkarības izstrādes laikā, datu transformācijas no/uz dažādiem standartiem un digitālo objektu apjomu, 1.kārtas projektā ir veikta daļa no Platformā iekļauto iestāžu pamatdarbības sistēmu sagatavošanas darbiem un sistēmu savstarpējās integrācijas, un daļa (Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas) integrācijas darbi tiek realizēti 2.kārtas projektā.
Ņemot vērā Kultūras ministrijas 2020.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, 1.kārtas projekta un 2.kārtas projekta īstenošanas laikā tika pārskatīts izstrādātais un saskaņotais divu digitālā kultūras mantojuma kompetenču centru darbības modelis (rezultatīvais rādītājs RR12) un savstarpēji starp kompetenču centra īstenošanā iesaistītajām iestādēm (tai skaitā Kultūras ministriju) panākta vienošanās par viena kompetenču centra ieviešanu, pārskatot kompetenču jomas, to pārvaldniekus un sadarbības pārvaldību, bet saglabājot kopējo kompetenču aptvērumu un pakalpojumus.
Saskaņojot 1.kārtas un 2.kārtas precizētos projektu detalizētos aprakstus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tika identificēta ierosināto izmaiņu ietekme uz 1.kārtas un 2.kārtas projektu atlases kvalitātes 4.3.kritēriju, tomēr ņemot vērā, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, un 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši, kā arī to, ka procentuālais sadalījums starp digitalizācijas darbībām un pārējām projekta darbībām netiek ievērots, jo tas radies Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma pārcelšanas rezultātā no 1.kārtas projekta, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika panākta vienota izpratne, ka 1.kārtas un 2.kārtas projektiem ir vienots mērķis un atkāpe no šajā kritērijā noteiktā procenta (%) pašreizējā projektu īstenošanas posmā ir pieļaujama, jo dokumentu digitalizācijai paredzētais finansējums summāri 1. un 2.kārtas projektiem kopā nav mazāks par 50%, tāpēc 1.kārtas un 2.kārtas projektu detalizētie apraksti tika saskaņoti. 1.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 4.novembra vēstuli Nr.11-2/9769 un 2.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022.gada 22.jūnija vēstuli Nr.11-2/4574.
2.kārtas projektā turpinās darbs pie programmatūru izstrādes un sistēmu integrācijām, un tā īstenošanas termiņš ir 2022.gada 15.septembris, līdz ar to tika pieņemts lēmums 1.kārtas projektā plānoto finansējumu gan aktivitāšu ieviešanai, gan citām saistītajām izmaksām pārcelt uz 2.kārtas projektu.
Ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 1.kārtas projekta finansējums samazināts par 176 774 euro, pārceļot 1.kārtas projektā neīstenotās aktivitātes uz 2.kārtas projektu. Tādējādi 1.kārtas projekta finansējums ir samazināts līdz 7 823 226 euro, bet 2.kārtas projekta finansējums palielināts līdz 4 076 774 euro.
MK rīkojumā Nr.780 noteiktais 1.kārtas projekta finansējums, aktivitātes un projekta rezultāta rādītāji neatbilst samazinātajam projekta tvērumam.
Ņemot vērā to, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, kā arī 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši un mērķis ir vienots, kas tiek secīgi sasniegts, minētās izmaiņas nerada ietekmi uz 1.kārtas projekta rezultātu pieejamību, kā arī noteikto mērķu sasniegšanu. Plānotie e-pakalpojumi 1.kārtas projekta ietvaros ir ieviesti.
Projekta 1.kārtas vienošanās grozījumi atbilstoši saskaņotajam precizētajam detalizētajam projekta aprakstam ir sagatavoti un 2021.gada 21.septembrī iesniegti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS). Grozījumu izskatīšana turpināsies pēc MK rīkojuma Nr.780 grozījumu apstiprināšanas.
Projekta 2.kārtas vienošanās grozījumi tiks sagatavoti un iesniegti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) ne vēlāk kā līdz 2022.gada 15.septembrim.
Nepieciešamību nosaka izmaiņas starp partneriem saskaņotajā IKT risinājuma arhitektūras aprakstā, nomainot iestāžu pamatdarbības sistēmu integrāciju katras sistēmas individuālā līmenī ar risinājumu, kurā tiek veidots kopējs, unificēts sadarbspējas jeb integrācijas slānis, kas spēj veikt datu transformāciju un sadarboties ar visām iesaistītajām sistēmām neatkarīgi no pamatdarbības sistēmas uzbūves. Šāda pieeja ļauj efektīvāk veikt integrācijas un harmonizēt savstarpējās datu apmaiņas. Taču, ņemot vērā sarežģīto sistēmu sadarbības modeli, savstarpējās sistēmu atkarības izstrādes laikā, datu transformācijas no/uz dažādiem standartiem un digitālo objektu apjomu, 1.kārtas projektā ir veikta daļa no Platformā iekļauto iestāžu pamatdarbības sistēmu sagatavošanas darbiem un sistēmu savstarpējās integrācijas, un daļa (Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas) integrācijas darbi tiek realizēti 2.kārtas projektā.
Ņemot vērā Kultūras ministrijas 2020.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, 1.kārtas projekta un 2.kārtas projekta īstenošanas laikā tika pārskatīts izstrādātais un saskaņotais divu digitālā kultūras mantojuma kompetenču centru darbības modelis (rezultatīvais rādītājs RR12) un savstarpēji starp kompetenču centra īstenošanā iesaistītajām iestādēm (tai skaitā Kultūras ministriju) panākta vienošanās par viena kompetenču centra ieviešanu, pārskatot kompetenču jomas, to pārvaldniekus un sadarbības pārvaldību, bet saglabājot kopējo kompetenču aptvērumu un pakalpojumus.
Saskaņojot 1.kārtas un 2.kārtas precizētos projektu detalizētos aprakstus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tika identificēta ierosināto izmaiņu ietekme uz 1.kārtas un 2.kārtas projektu atlases kvalitātes 4.3.kritēriju, tomēr ņemot vērā, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, un 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši, kā arī to, ka procentuālais sadalījums starp digitalizācijas darbībām un pārējām projekta darbībām netiek ievērots, jo tas radies Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma pārcelšanas rezultātā no 1.kārtas projekta, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika panākta vienota izpratne, ka 1.kārtas un 2.kārtas projektiem ir vienots mērķis un atkāpe no šajā kritērijā noteiktā procenta (%) pašreizējā projektu īstenošanas posmā ir pieļaujama, jo dokumentu digitalizācijai paredzētais finansējums summāri 1. un 2.kārtas projektiem kopā nav mazāks par 50%, tāpēc 1.kārtas un 2.kārtas projektu detalizētie apraksti tika saskaņoti. 1.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 4.novembra vēstuli Nr.11-2/9769 un 2.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022.gada 22.jūnija vēstuli Nr.11-2/4574.
2.kārtas projektā turpinās darbs pie programmatūru izstrādes un sistēmu integrācijām, un tā īstenošanas termiņš ir 2022.gada 15.septembris, līdz ar to tika pieņemts lēmums 1.kārtas projektā plānoto finansējumu gan aktivitāšu ieviešanai, gan citām saistītajām izmaksām pārcelt uz 2.kārtas projektu.
Ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 1.kārtas projekta finansējums samazināts par 176 774 euro, pārceļot 1.kārtas projektā neīstenotās aktivitātes uz 2.kārtas projektu. Tādējādi 1.kārtas projekta finansējums ir samazināts līdz 7 823 226 euro, bet 2.kārtas projekta finansējums palielināts līdz 4 076 774 euro.
MK rīkojumā Nr.780 noteiktais 1.kārtas projekta finansējums, aktivitātes un projekta rezultāta rādītāji neatbilst samazinātajam projekta tvērumam.
Ņemot vērā to, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, kā arī 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši un mērķis ir vienots, kas tiek secīgi sasniegts, minētās izmaiņas nerada ietekmi uz 1.kārtas projekta rezultātu pieejamību, kā arī noteikto mērķu sasniegšanu. Plānotie e-pakalpojumi 1.kārtas projekta ietvaros ir ieviesti.
Projekta 1.kārtas vienošanās grozījumi atbilstoši saskaņotajam precizētajam detalizētajam projekta aprakstam ir sagatavoti un 2021.gada 21.septembrī iesniegti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS). Grozījumu izskatīšana turpināsies pēc MK rīkojuma Nr.780 grozījumu apstiprināšanas.
Projekta 2.kārtas vienošanās grozījumi tiks sagatavoti un iesniegti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) ne vēlāk kā līdz 2022.gada 15.septembrim.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz šādus būtiskus grozījumus 1.kārtas projekta aprakstā: 1.kārtas projektā iekļauto aktivitāšu (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrācija, autortiesību finansējums un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļa) pārcelšana uz 2.kārtas projektu, 1.kārtas projekta rādītāja RR12 un tā sasniedzamās vērtības precizēšana.
Rīkojuma projekts paredz MK rīkojumā Nr.780 šādu grozījumu – samazināt izmaksas no 8 000 000 euro uz 7 823 226 euro.
Rīkojuma projekts paredz MK rīkojumā Nr.780 šādu grozījumu – samazināt izmaksas no 8 000 000 euro uz 7 823 226 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Ietekmes apraksts
Vienošanās par 1.kārtas projekta īstenošanu un arī attiecīgi vienošanās par 2.kārtas projekta īstenošanu tiks veikti atbilstoši grozījumi.
Atbilstoši 1.kārtas un 2.kārtas projekta īstenotāji, kuru 1.kārtas projekta darbības tiek pārceltas uz 2.kārtas projektu, turpinās to ieviešanu 2.kārtas projekta ietvaros ar tā ieviešanai plānotajiem resursiem, kā arī to ieviešanas uzraudzība tiks nodrošināta 2.kārtas projekta ietvaros.
Atbilstoši 1.kārtas un 2.kārtas projekta īstenotāji, kuru 1.kārtas projekta darbības tiek pārceltas uz 2.kārtas projektu, turpinās to ieviešanu 2.kārtas projekta ietvaros ar tā ieviešanai plānotajiem resursiem, kā arī to ieviešanas uzraudzība tiks nodrošināta 2.kārtas projekta ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.kārtas projekta kopējie izdevumi tika plānoti 8 000 000 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 6 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 200 000 euro apmērā).
Atbilstoši Rīkojuma projektam, mainot 1.kārtas projekta tvērumu, 1.kārtas projekts tiks realizēts par 7 823 226 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 6 649 742 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 173 484 euro apmērā).
Kopējās 1.kārtas projekta izmaksas tiek samazinātas no sākotnēji plānotajām izmaksām par 176 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 150 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 26 516 euro apmērā).
Atbilstoši Rīkojuma projektam, mainot 1.kārtas projekta tvērumu, 1.kārtas projekts tiks realizēts par 7 823 226 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 6 649 742 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 173 484 euro apmērā).
Kopējās 1.kārtas projekta izmaksas tiek samazinātas no sākotnēji plānotajām izmaksām par 176 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 150 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 26 516 euro apmērā).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2022.gadā saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam netika plānoti budžeta izdevumi, ņemot vērā, ka projekta īstenošana ir noslēgusies 2021.gada 21.septembrī.
1.kārtas projekta ietvaros plānotie izdevumi periodā no 2017.gada līdz 2021.gadam:
2017.gadā – 553 559 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 470 525 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 83 034 euro apmērā);
2018.gadā – 3 846 346 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 269 394 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 576 952 euro apmērā);
2019.gadā – 1 744 821 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 483 098 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 261 723 euro apmērā);
2020.gadā – 936 109 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 795 693 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 140 416 euro apmērā);
2021.gadā – 742 391 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 631 032 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 111 359 euro apmērā).
1.kārtas projekta ietvaros plānotie izdevumi periodā no 2017.gada līdz 2021.gadam:
2017.gadā – 553 559 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 470 525 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 83 034 euro apmērā);
2018.gadā – 3 846 346 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 269 394 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 576 952 euro apmērā);
2019.gadā – 1 744 821 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 483 098 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 261 723 euro apmērā);
2020.gadā – 936 109 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 795 693 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 140 416 euro apmērā);
2021.gadā – 742 391 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 631 032 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 111 359 euro apmērā).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu 1.kārtas projekta rezultātā izstrādāto IKT risinājumu darbību, pēc 1.kārtas projekta beigām, turpmākajam trīs gadu periodam paredzētas ikgadējās informācijas sistēmu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 294 000 euro gadā.
Uzturēšanas izmaksas veido: izstrādāto un ieviesto informācijas sistēmu un to pilnveidojumu, konfigurāciju, izveidoto integrācijas risinājumu un infrastruktūras uzturēšana.
2021.gada 4.novembrī apstiprinātajā precizētajā 1.kārtas detalizētajā projekta aprakstā (turpmāk – 1.kārtas DPA) plānotais projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžets (infrastruktūra, sistēmas, programmatūras) ir 2 940 000 euro un attiecīgi plānotās uzturēšanas izmaksas 10% apmērā ir 294 000 euro.
No pārdalāmās summa 176 744 euro tikai daļa ir attiecināma uz Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžetu, proti, 153 691 euro, kas veido uzturēšanas izmaksas 10% 15 369 euro apmērā. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2016.gada jūniju, kas ir ar 32,8% pieaugumu, faktiskās uzturēšanas izmaksas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžetam, kas samazināts par pārdalīto Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžeta daļu, faktiski šobrīd veidotu 370 022 euro. Līdz ar to uzturēšanas izdevumu faktiskais apjoms šobrīd nav atbilstošs šī brīža situācijai, bet ņemot vērā to, ka precizētajā 1.kārtas DPA netika iekļauts uzturēšanās izmaksu palielinājums un ierobežotā laika dēļ nav iespējams veikt atkārtotus 1.kārtas DPA grozījumus, netiek virzīts uzturēšanās izmaksu palielinājums 1.kārtas projektam.
Par patēriņu cenu pieaugumu liecina ne tikai Centrālās statistikas pārvaldes informācija, bet arī konkrētie noslēgtie pakalpojumu līgumi. 2015.gada novembra līgumā ar SIA „Lightsoft solutions” par DOM uzturēšanas/izstrādes pakalpojumiem vienas stundas līgumcena ir 38,00 euro bez PVN, savukārt 2022.gada marta līgumā ar SIA „ZZ Dats” vienas stundas līgumcena ir noteikta 44,90 euro bez PVN. Cenas pieaugums ir 18%.
Savukārt tehniskā atbalsta personālam, piemēram, lietojumu administratoram, kuram plānotas izmaksas 80 000 euro apmērā, kas sastāda 27% no kopējām uzturēšanas izmaksām, 2016.gadā noteiktā mēnešalga vidēji bija 1000 euro, bet savukārt 2022.gada jūlijā 1400 euro, kas jau šobrīd ir 40 % izmaksu pieaugums.
Papildus skaidrojam, ka, neskatoties uz to, ka 1.kārtas un 2.kārtas projekti ir atsevišķi projekti (ar atšķirīgiem sasniedzamajiem rezultātiem un atbilstoši – tam paredzētajiem uzturēšanas izdevumiem), Latvijas Nacionālā bibliotēka kā projektu īstenotājs kompleksi vērtē projektu ietvaros radīto risinājumu uzturēšanas finansējumu turpmākajiem gadiem, ņemot vērā augošās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmaksas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Uzturēšanas izmaksas veido: izstrādāto un ieviesto informācijas sistēmu un to pilnveidojumu, konfigurāciju, izveidoto integrācijas risinājumu un infrastruktūras uzturēšana.
2021.gada 4.novembrī apstiprinātajā precizētajā 1.kārtas detalizētajā projekta aprakstā (turpmāk – 1.kārtas DPA) plānotais projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžets (infrastruktūra, sistēmas, programmatūras) ir 2 940 000 euro un attiecīgi plānotās uzturēšanas izmaksas 10% apmērā ir 294 000 euro.
No pārdalāmās summa 176 744 euro tikai daļa ir attiecināma uz Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžetu, proti, 153 691 euro, kas veido uzturēšanas izmaksas 10% 15 369 euro apmērā. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2016.gada jūniju, kas ir ar 32,8% pieaugumu, faktiskās uzturēšanas izmaksas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžetam, kas samazināts par pārdalīto Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžeta daļu, faktiski šobrīd veidotu 370 022 euro. Līdz ar to uzturēšanas izdevumu faktiskais apjoms šobrīd nav atbilstošs šī brīža situācijai, bet ņemot vērā to, ka precizētajā 1.kārtas DPA netika iekļauts uzturēšanās izmaksu palielinājums un ierobežotā laika dēļ nav iespējams veikt atkārtotus 1.kārtas DPA grozījumus, netiek virzīts uzturēšanās izmaksu palielinājums 1.kārtas projektam.
Par patēriņu cenu pieaugumu liecina ne tikai Centrālās statistikas pārvaldes informācija, bet arī konkrētie noslēgtie pakalpojumu līgumi. 2015.gada novembra līgumā ar SIA „Lightsoft solutions” par DOM uzturēšanas/izstrādes pakalpojumiem vienas stundas līgumcena ir 38,00 euro bez PVN, savukārt 2022.gada marta līgumā ar SIA „ZZ Dats” vienas stundas līgumcena ir noteikta 44,90 euro bez PVN. Cenas pieaugums ir 18%.
Savukārt tehniskā atbalsta personālam, piemēram, lietojumu administratoram, kuram plānotas izmaksas 80 000 euro apmērā, kas sastāda 27% no kopējām uzturēšanas izmaksām, 2016.gadā noteiktā mēnešalga vidēji bija 1000 euro, bet savukārt 2022.gada jūlijā 1400 euro, kas jau šobrīd ir 40 % izmaksu pieaugums.
Papildus skaidrojam, ka, neskatoties uz to, ka 1.kārtas un 2.kārtas projekti ir atsevišķi projekti (ar atšķirīgiem sasniedzamajiem rezultātiem un atbilstoši – tam paredzētajiem uzturēšanas izdevumiem), Latvijas Nacionālā bibliotēka kā projektu īstenotājs kompleksi vērtē projektu ietvaros radīto risinājumu uzturēšanas finansējumu turpmākajiem gadiem, ņemot vērā augošās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmaksas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi MK 2019.gada 22.maija rīkojumā Nr.238 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0.versija)”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši MK 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1.kārtas projekta kopējais tvērums kopumā ietekmē publisko pakalpojumu attīstību, bet Projektā paredzētie grozījumi MK rīkojumā Nr.780 nekādu ietekmi nerada, jo jau šobrīd visi plānotie e-pakalpojumi ir ieviesti.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi