Anotācija (ex-ante)

23-TA-346: MK sēdes protokollēmuma projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 20 44. §) "Informatīvais ziņojums "Par publisko iepirkumu centralizāciju"" 6. un 7. punkta izpildi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē vairs nav enerģētikas politikas joma, ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ir jānosaka, ka Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi") no Ekonomikas ministrijas pārņem centralizētu elektroenerģijas iepirkumu organizēšanu ar 2024. gadu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām un Valsts kanceleja kopīgi ar Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" konceptuāli izvērtē priekšlikumu par centralizētā dabasgāzes iepirkuma Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām organizēšanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, kā arī par centralizēta iepirkumu modeļa valsts pārvaldes vajadzībām veidošanas iespējām turpmāk.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ir nepieciešams noteikt, ka Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi") nodrošinās centralizētu elektroenerģijas iepirkumu organizēšanu. Valsts kanceleja kopīgi ar Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" konceptuāli izvērtēs priekšlikumu par centralizētā dabasgāzes iepirkuma organizēšanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē (prot. Nr. 20, 44. §) (turpmāk – protokols Nr. 20) tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par publisko iepirkumu centralizāciju" (22-TA-194). Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kompetenci enerģētikas politikas veidošanā un ieviešanā, ar protokola Nr. 20 6. un 7. punktu Ekonomikas ministrijai tika uzdots:
1) pēc Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 4 28. §) 7. punktā noteiktā izvērtējuma izskatīšanas Ministru kabinetā nodrošināt centralizētu elektroenerģijas iepirkumu turpmāku organizēšanu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām ar 2024. gadu;
2) līdz 2023. gada 31. decembrim veikt un iesniegt Finanšu ministrijai (Iepirkumu uzraudzības birojam) izvērtējumu par iespēju veikt centralizētu dabasgāzes iepirkumu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.
2022. gada 1. decembrī Latvijas Republikas Saeima veica grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 5. pantā, to papildinot ar jaunu Ministru kabineta locekli - klimata un enerģētikas ministru. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (prot. Nr. 66 49. §) (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu tika nolemts reorganizēt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un ar 2023. gada 1. janvāri izveidot Klimata un enerģētikas ministriju.
Rīkojuma 2.1. apakšpunktā tika paredzēts, ka Klimata un enerģētikas ministrijai no Ekonomikas ministrijas tiek nodota enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu).
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (turpmāk – KEM nolikums) 1. punktam Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā. Saskaņā ar KEM nolikuma 4. punktu, Klimata un enerģētikas ministrijai ir noteiktas šādas funkcijas: izstrādāt klimata politiku, izstrādāt enerģētikas politiku, organizēt un koordinēt politikas īstenošanu KEM nolikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajās jomās, veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Tādējādi vairs nepastāv tiesiskie priekšnoteikumi uz kā pamata Ekonomikas ministrijai tika noteikta protokola Nr. 20 6. un 7. punktā noteiktā uzdevuma izpilde. Līdz ar to par protokola Nr. 20 6. un 7. punktā noteiktā uzdevuma izpildi atbildīgā iestāde būtu precizējama.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.4 28.§) "Informatīvais ziņojums "Par centralizētā elektroenerģijas iepirkuma organizēšanu"" 2. punktam Finanšu ministrija nodrošina, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" kā centralizētā iepirkuma institūcija sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru nodrošina dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības uzsākšanu elektronisko iepirkumu sistēmā elektroenerģijas iegādes īstenošanai. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd nodrošina elektroenerģijas centralizēto iepirkumu dinamiskajā iepirkumu sistēmā Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā elektronisko iepirkumu sistēmā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ir viena no lielākajiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem.
Saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmes 2023. gada 20. aprīļa protokola Nr.14 1.§ “Par Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 20 44. §) "Informatīvais ziņojums "Par publisko iepirkumu centralizāciju"" 6. un 7. punkta izpildi” (turpmāk - VSS protokols) 2. punktu, tika atbalstīts priekšlikums, ka centralizētu elektroenerģijas iepirkumu organizēšanu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām veiks valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un centralizēto iepirkumu organizēšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" saimnieciskās darbības ienākumiem.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā situācijā, atbilstoši protokola Nr. 20 6. un 7. punktā nolemtajam, centralizētu elektroenerģijas iepirkumu organizēšanu un izvērtējumu par iespēju veikt centralizētu dabasgāzes iepirkumu jānodrošina Ekonomikas ministrijai, kaut arī saskaņā ar KEM nolikuma 1. punktu vadošā valsts pārvaldes iestāde enerģētikas politikas jomā ir Klimata un enerģētikas ministrija.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumi Nr. 819 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumos Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums"", ar ko Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumos Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" tika svītrotas normas, ka enerģētikas politika izstrāde un ieviešana ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Līdz ar to pašreizējā situācijā varētu rasties risks, ka centralizētu elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkumu organizēšanu nodrošina tā ministrija, kuras kompetencē vairs neietilpst attiecīgā politikas joma.
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd nodrošina elektroenerģijas centralizēto iepirkumu dinamiskajā iepirkumu sistēmā Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā elektronisko iepirkumu sistēmā un tā ir viena no lielākajiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem.
Savukārt izvērtējuma veikšana par iespēju veikt centralizētu dabasgāzes iepirkumu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām šajā brīdī nav lietderīga. Tādējādi, Valsts kanceleja kopīgi ar Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" konceptuāli jāizvērtē priekšlikums par centralizētā dabasgāzes iepirkuma Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām organizēšanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, kā arī par centralizēta iepirkumu modeļa valsts pārvaldes vajadzībām veidošanas iespējām turpmāk.
Pamatojoties uz VSS protokola 4.punktā doto uzdevumu, Ekonomikas ministrija veica ministriju un padotībā esošo iestāžu aptauju par fiskālo novērtējumu elektroenerģijas iepirkuma centralizācijas rezultātā. Apkopojot aptaujas rezultātus Ekonomikas ministrija konstatēja, ka no 14 ministrijām desmit ministrijām un vairākām padotībā esošām iestādēm elektroenerģijas iegādi nodrošina telpu iznomātājs vai iepirkuma organizēšanu nodrošina centralizētā iepirkumu institūcija, divas ministrijas atbildi noteiktajā termiņā nav sniegušas. Lielākais ministriju un padotībā esošo iestāžu telpu iznomātājs ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošina elektroenerģijas iegādi telpu nomniekiem.
Administratīvo resursu ietaupījums veicot iepirkumu individuāli (piemēram, atklāts konkurss) vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros nav būtisks. Dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros veiktam iepirkumam ir nepieciešams īsāks termiņš iepirkuma organizēšanai, bet tas nesamazina administratīvā resursa iesaisti iepirkumā, jo iepirkuma organizēšanu nodrošina iepirkuma komisija. Būtiska ir elektroenerģijas cena, par kādu veicot iepirkumu tiek noslēgts līgums par elektroenerģijas iegādi. Elektroenerģijas cena atkarīga no elektroenerģijas tirgus cenas attiecīgajā periodā, kad iepirkums ir veicams, izvēlētā cenas veida (dinamiskā vai fiksētā cena) neatkarīgi, vai tas tiek veikts kā individuāls iepirkums vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.
Savukārt dinamiskā iepirkumu sistēma ir ērts un efektīvs iepirkuma veids, kas ļauj ministrijām un to padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm ātrāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju (piemēram, nav pārsūdzību risku un nogaidīšanas termiņa). Līdz ar to valsts pārvaldes iestādēm, kurām elektroenerģiju nenodrošina nekustamā īpašuma iznomātājs vai pārvaldītājs, pašām nav jāveic iepirkuma procedūra.
Risinājuma apraksts
Ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ir nepieciešams noteikt, ka:
1) Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"), atbilstoši iepriekšējai veiksmīgai pieredzei elektroenerģijas iepirkumu īstenošanā, nodrošina centralizētu elektroenerģijas iepirkumu turpmāku organizēšanu Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām ar 2024. gadu un centralizēto iepirkumu organizēšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" saimnieciskās darbības ienākumiem;
2) Valsts kanceleja kopīgi ar Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" konceptuāli izvērtē priekšlikumu par centralizētā dabasgāzes iepirkuma Valsts kancelejas, ministriju un to padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām organizēšanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, kā arī par centralizēta iepirkumu modeļa valsts pārvaldes vajadzībām veidošanas iespējām turpmāk.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi